Vai būs turpinājums pēc Mūsas?
Eiropas autokrosa čempionātā Latvijas posms pēdējos gados ir trešās sacīkstes, kas seko pēc tālajām sacīkstēm Portugālē un Spānijā. Daudzi – arī čempionāta vadošie sportisti – tieši Mūsas sacīkstes uzskata par īsto sezonas sākumu. Latvijas sportistiem Mūsas posms ir pirmā tehnikas pārbaude, parādīšanās saviem līdzjutējiem un secinājumu laiks par spēku samēriem. Kurš turpinās startus Eiropā arī pēc Latvijas posma?
Mūsā pieci, divi prātā
Latviju Mūsas trasē pārstāvēja pieci dalībnieki. Salonautomobiļu D-TAX klasē startēja Aldis Zēbergs, D-3A bagiju klasē bija četri – Māris Līcis, Jānis Ščerbickis, Armands Hohfelds, Oskars Eglītis. Divi prātā, jo pēdējā brīdī no dalības bija spiesti atteikties Andris un Juris Kuļikovski, kuri būtu bijuši Latvijas galvenās cerības, attiecīgi, D-3A un D-3 klasē. Taču viena daļa no Mūsā startējušajiem cīņas Eiropā neturpinās, savukārt gatavojas pievienoties tie, kuri Bauskā līdz startam netika.
Māris Līcis: vājš sākums, daudzsološa programma
Jēkabpilietis Māris Līcis, kurš divās iepriekšējās sezonās no bagiju D-3A klases debitanta kļuvis par divkārtēju Baltijas vicečempionu, ar cerībām gatavojās Bauskas sacīkstei. Pērnā sezona pierādīja, ka jaunais sportists ir gatavs veiksmes gadījumā cīnīties pat par iekļūšanu Eiropas čempionāta sacīkstes fināla desmitniekā, turklāt šim gadam tika būvēts jauns bagijs, kam vajadzētu nomest no pērnajiem rezultātiem vēl pa kādai sekundes desmitdaļai. Taču neilgi pirms Mūsas posma radās aizdomas, ka jaunā tehnika nav tik ātra, kā varētu vēlēties. Jau uz motora regulēšanas stenda kļuva skaidrs, ka vajadzīgo rādījumu līknes nav pareizas, izmēģinājumi Mūsā un pārbaudes sacīkste Lietuvā nedēļu pirms Eiropas cīņām to apstiprināja. Līcis Bauskas trasē treniņos sev zaudēja vairāk nekā divas sekundes.
Pēdējā nedēļā izdevās situāciju uzlabot, taču īpaši labāk par 2009. gada spējām automobilis nebija gatavs cīnīties.
Līdz ar to Mūsas stratēģija bija vairāk stabili, nevis pārgalvīgi agresīvi veikt kvalifikācijas braucienus. Tas tika izdarīts, Līcis iekļuva B finālā un sacīkstes galarezultātos izcīnīja 12. vietu – labākais iespējamais rezultāts, zinot priekšvēsturi.
Līcis neslēpj, ka vēlas turpināt cīņas Eiropā, šogad plānojot aizvadīt vēl pa kādai sacīkstei Centrāleiropā – Vācijā, Čehijā, citur. Ja viss izdodas, 2011. gadā varētu plānot pilnu čempionātu.
Tas, ka bagijs pagaidām nerūc tik spēcīgi, cik gribētos, ir laika jautājums.
Juris un Andris Kuļikovski: atpakaļceļa nav
Lai gan Jura un Andra Kuļikovsku nestartēšana bija pamatīga vilšanās Mūsas trases līdzjutējiem, ar jauno, spēcīgo braucēju nākotni visam vajadzētu būt kārtībā. Par nestartēšanu Bauskā abu tēvs, leģendārais sportists un konstruktors Ivars Kuļikovskis teica: „Tā vienkārši nepaspējām – mašīnas netika sagatavotas laikus, cita konkrētāka iemesla nav. Ja būtu runa par Latvijas vai Baltijas sacīkstēm, tad varētu braukt ar tādu tehniku, kādā stāvoklī mēs to dabūjām, cerībā, ka sacīkstes gaitā varētu veikt labojumus. Taču šī nav sacīkste šādai taktikai. Darbosimies tālāk, jo izdarīts ir pietiekami daudz, atpakaļceļa nav."
Tātad, iespējams, jau ar nākamajiem posmiem Eiropas trasēs redzēsim gan Andri D-3A ieskaitē, gan Juri D-3 bagiju klasē. Abu programma ir ļoti nopietna, plānotā tehnika – ļoti spēcīga un gatavota atbilstoši augstākajiem standartiem. Šāda ir pārliecība, jo komanda darbojas autosportā jau gadiem ilgi, izceļoties ar lieliskām konstruēšanas spējām.
Ivars Kuļikovskis, jaunībā aizvadījis kartinga cīņas, deviņdesmitajos gados ienāca autokrosā. Viņš izcēlās ne tikai ar ātru braukšanu, bet arī ar vēlmi konstruēt un pats būvēt uzlabotus, izstrādātus mašīnu mezglus. Laikam ritot, viņa produkcija tika novērtēta ne tikai Latvijas autosportā, bet arī ārvalstīs – Baltijā, Skandināvijā, Krievijā. Ātrumkārbas, piekares un citas lietas ir Kuļikovsku fabrikas stiprā puse.
Paralēli fabrikas attīstībai auga dēli Juris un Andris. Izcīnījuši vairākus čempiontitulus Latvijas salonmašīnu krosā, abi sēdušies bagijos. Izcils bija 2009. gads: Juris Kuļikovskis Eiropas posmā Mūsā izcīnīja pārsteidzošu ceturto vietu, bet Andris, pavasarī aizvadot pirmo sacīksti ar bagiju, rudenī jau bija kļuvis par Baltijas kausa ieguvēju.
Skats Eiropas čempionāta virzienā ir ne tikai sporta rezultātu dēļ: jo labāk jaunieši brauks Eiropas čempionāta sacīkstēs, jo skaidrāk visi apkārtējie zinās, kur un kā gatavota brāļu tehnika. Īsāk – biznesa iespējas! Latvijas ļaudīm tās par ļaunu nenāktu.
Jānis Boks: sezonas otrā pusē ar D-3 bagiju
Lai arī Jānis Boks Eiropas autokrosa čempionātā 2009. un 2010. gada laikā aizvadījis tikai vienu sacīksti – pērnā gada Latvijas posmu, Eiropas čempionātā viņš noteikti vēl parādīsies. Čehijā tiek gatavots D-3 klases bagijs, kas nozīmē Boka pāriešanu uz lielāko bagiju klasi pēc vairākām sezonām un atsevišķiem panākumiem D-3A klasē. Sākotnēji bija cerība Boku ar lielās klases tehniku ieraudzīt uz starta jau Bauskā, tomēr Čehijā iesprūda mašīnas būvniecība, tāpēc sezonas plāni mainījās.
Jānis par savu šābrīža situāciju stāsta: „Jau sen komanda loloja plānu par D-3 klases bagiju, šī ideja sāka virzīties pērn, bet pirmā mašīnas skrūve tika ieskrūvēta ziemā. Mašīnu apņēmies sagatavot pēdējo gadu D-3A klases čempions un vicečempions Ladislavs Hanāks, ar kuru jau kādu laiku mums ir labas attiecības. Taču būvniecība iesprūda, jo gadījās sarežģījumi ar cita Hanāka klienta – čeha Mareka Stloukala – D-3 mašīnu. Viņa mašīnas pārbūve ievērojami ievilka Hanāka fabrikas darbu. Kad Stloukala bagijs beidzot rūca, Ladislavam bija ar steigu jāķeras pašam pie savas D-3A mašīnas gatavošanas, jo šāgada čempionāts bija pavisam tuvu. Ar šo steigu izskaidrojami arī Hanāka netipiski vājie rezultāti pirmajos posmos Portugālē un Spānijā, arī Mūsā viņš nebija tik spilgts, kādu mēs viņu zinājām iepriekšējos gados. Šajā burzmā mūsu mašīnas būve tika atlikta līdz sezonas otrajai pusei. Mēs pat piedāvājām uz Čehiju nosūtīt savus speciālistus, kas varētu doties palīgā Hanākam un viņa nedaudzajiem vīriem. Taču profesionālais gods un acīmredzot satraukums par kvalitāti Ladislavam neļauj pieņemt šādu piedāvājumu."
Aldis Zēbergs: daudz darba Latvijā
Ļoti iespējams, ka Mūsā D-TAX klasē septīto vietu guvušais Aldis Zēbergs šogad vēl mēģinās darboties Eiropas autokrosa čempionātā. Taču pēc Mūsas ir skaidrs, ka daudz pieredzējušajai Toyota Corolla jāveic pamatīgs darbs pie izturības nodrošināšanas, jo Bauskā komanda bija spiesta nopietni skrūvēt gandrīz pēc katra brauciena. Tam ir savs skaidrojums – Zēbergam bija ļoti maz laika pieķerties savai automašīnai, jo komanda aktīvi strādā pie citām tehnikas vienībām.
Uzņēmēja Olafa Berķa dēli ļoti aktīvi ķērušies pie starta autosportā. Nauris Berķis jau pāris sezonas atzīstami startē rallija tipa sacīkstēs ar pilnpiedziņas automašīnu, savukārt Jānis Berķis kopš pērnās sezonas startē Latvijas un Baltijas krosā un rallijkrosā, kā arī ar priekšpiedziņas automašīnu darbojas rallijsprintā. Un to visu sagatavo viena komanda ar ierobežotu speciālistu daudzumu, turklāt Zēbergs brāļiem darbojas ne tikai tehniķa, bet arī trenera lomā, kas aizņem ļoti daudz
laika.
Līdz ar to runāt par Zēbergu kā par nopietnu spēku Eiropas čempionātā ir visai sarežģīti. Taču Bauskas sniegums parādīja, ka viņš droši varētu pretendēt uz pirmā sešnieka pozīcijām, ja veiktu visu seriālu.
Jānis Bogdanovičs: kā sanāks
Mūsā startējis Latvijas čempionāta B600 klasē, Jānis Bogdanovičs tomēr nav atmetis arī Eiropas
čempionāta plānus.
Tieši ar Bogdanoviču saistījās lielākās cerības pirms sezonas, jo Jānim pastāvēja pat pilnas sezonas iespējas. Bija plāns, ka Bogdanovičs slēdz līgumu ar igauņu tehnikas būvētāju Valduru Reinsalu par automašīnas īri, kas būtu abpusēji izdevīgs pasākums. Jānim būtu iespēja braukt čempionātā pilnu sezonu, bet Reinsalu varētu meklēt Eiropā jaunus klientus. Tomēr Škoda Fabia automašīnai uz regulēšanas stenda atklājās motora defekts, kas automātiski izsvītroja no Bogdanoviča kalendāra Portugāles un Spānijas sacīkstes. Nākamās bija Bauskā, uz kurām Reinsalu solīja visu sagatavot. Taču arī tas netika izdarīts, līdz ar to sarunas praktiski ir pārtrūkušas.
Tikmēr Jānis pats mēģina atjaunot 2009. gadā Mūsā iznīcināto Ford Focus, kas togad piedzīvoja vienu no atraktīvākajām avārijām Eiropas čempionāta vēsturē. Mērķis, protams, ir kāds no Eiropas posmiem, taču komandai trūkst galvenā – finanšu plānu realizēšanai. Bogdanovičs apzinās, ka šajos apstākļos Latvijā grūti atrast tik daudz sponsoru līdzekļu, lai iegādātos jaunu, konkurētspējīgu mašīnu. Atliek īrēt vai cerēt, ka Ford atjaunošana neprasīs pārāk lielus ieguldījumus.
Tajā pašā laikā Jānis ar sajūsmu veica B600 klases bagiju cīņas. Lai gan ar šo tehniku sacensībās brauca pirmo reizi, viņš ātri uztvēris bagija specifiku un ir tā iededzies, ka nenoliedz, ka varētu stāties uz starta vēl kādā posmā.
Dāvis Aupe: notriekts lidojumā
Ļoti žēl, ka vienam no spēcīgākajiem Latvijas bagiju braucējiem Dāvim Aupem, šķiet, zudušas iespējas stāties uz starta Eiropas čempionātā. Viss atduras finansēs, kuru nav pat Baltijas kausa aizvadīšanai, līdz ar to sezona beigusies nesākta. Viņa audžutēvs un menedžeris Guntis Kļaviņš gan cīņu turpina, jo redz sportistā potenciālu. Atliek cerēt, ka šobrīd ir runa par karjeras pārtrūkšanu uz laiku, nevis uz visiem laikiem.
Varbūt vēl kāds?
Ļoti iespējams, ka uz Eiropas autokrosa čempionāta posmiem izbrauks vēl kāds Latvijas sportists. Teorētiski var gadīties, ka kopā ar Līci uz kādu sacīksti dodas komandas biedrs Jānis Ščerbickis. Jānis Mūsā kļuva par otro labāko Latvijas braucēju, sasniedzot 14. vietu.
Viņa ceļš uz šāgada Eiropas posmu nebija vienkāršs – ar entuziasmu gatavojis jaunu motoru savam bagijam, Jānis pamanījās to nokaut pārbaudes sacīkstē Lietuvā. Līdz ar to Mūsā Ščerbickis startēja ar pērnā gada motoru, kas neviesa visai lielu optimismu par augstu rezultātu. Mūsā niķojās arī citi mašīnas mezgli, līdz ar to 14. vieta uzskatāma par labu rezultātu Jāņa Eiropas debijas sacīkstē.
Tā kā Ščerbickis darbojas vienā kolektīvā ar Māri Līci, kopīgs izbrauciens ir iespējams.
Eiropas čempionāta Mūsas sacīkstē startēja arī Oskars Eglītis. Lai gan sākotnēji sniegums bija stabils, Oskars bija spiests pārtraukt sacīksti motora defekta dēļ. Lai gan Eglītis ne uz brīdi nav pasludinājis sevi par bagiju krosa superzvaigzni, viņam ir vēlēšanās startēt Eiropas čempionāta posmos, un, cik zināms, šāds plāns varētu būt aktuāls arī pēc neveiksmīgā Mūsas posma.
Bauskā startējušais Armands Hohfelds, kuram sacīkstē nepaveicās – viņš guva tikai 15. vietu -, diez vai plāno aizvadīt vēl kādu sacīksti ārpus Baltijas. Armandam nav konkrētas programmas šajā sezonā, par ko liecina arī nestartēšana Baltijas kausa pirmajā posmā Lietuvā. Tomēr būtu patīkami bijušo Latvijas čempionu sastapt vismaz kādā no sacīkstēm Baltijā.
Secinājums: sportisti, kuriem ir finansiālās iespējas, gatavojas Eiropas cīņām, taču
procesi prasa laiku. Tie, kuriem lieku līdzekļu nav, gatavo esošo tehniku un cer piedalīties kādās no sacīkstēm. Patīkami, ka ir sportisti, kuri mēģinās aizvadīt lielāko daļu no šīs sezonas atlikušajiem posmiem, kas sekošanu līdzi rezultātiem var padarīt krietni interesantāku.
Viesturs SAUKĀNS
