Ar baltu skaudību par igauņiem
Jaunā volejbola sezona, kā jau tas pāris gadus ierasts, sākās ar Superkausa izspēli, kurā piedalījās Latvijas un Igaunijas čempioni un kausa ieguvēji. Latviju pārstāvēja RTU/Robežsardze (čempioni) un Biolars/Jelgava (kausa īpašnieki), bet Igauniju — Big Bank Tartu (čempioni un kauss) un VK Parnu (2. vieta čempionātā). Turnīrs beidzās ar negaidītu Latvijas klubu triumfu. Varbūt šis mūsējo panākums iezīmēs kaut nelielu pagriezienu Latvijas un Igaunijas klubu spēku samēros.
Par uzvarētājiem otro reizi trīs gadu laikā kļuva Biolars/Jelgava, finālā ar 3:1 (25:13, 25:23, 22:25, 23:21) pārspējot Igaunijas Parnu, kura sastāvā spēlē arī rīdzinieks Aleksandrs Avdejevs. Uzvarētājiem galvenie vilcēji bija 2,08 m slaidais diagonālais uzbrucējs Matīss Gabduļins, kā arī spēles stabilizators liberoAustris Štāls. Trešo vietu ieguva RTU/Robežsardze, kas ar 3:2 (24:26, 15:25, 25:21, 25:20, 15:12) apspēlēja Tartu Big Bank ar Arti Caicu sastāvā. Igauņu klubos trūka dažu izlases spēlētāju, taču Tartu liberoRaits Rikbergs darbojās ar pilnu jaudu.
Pusfinālos: Biolars/Jelgava—RTU/Robežsardze (17:25, 25:22, 26:24, 25:15), Parnu—Big Bank (21:25, 25:18, 25:15, 25:18). Pusfinālā jau tā papluinītā RTU/Robežsardze zaudēja Rolandu Ozoliņu, kas guva nopietnu kājas traumu.
TĀLĀK BEZ SCHENKER
Regulārais čempionāts sāksies oktobra pēdējā dienā, jo igauņiem bija nepieciešama neliela pauze pēc Eiropas čempionāta spēlēm. Turklāt nedēļu pirms tam būs Baltijas kauss jauniešu izlasēm, un dažs labs no tām jau ir līgas pieteikumā. Tiesa, šī sezona būs nedaudz atšķirīga, jo Igaunijas—Latvijas apvienoto līgu vairs nesponsorēs loģistikas kompānija Schenker.
Schenkerlīgu jau kopš pirmās dienas menedžēja igauņi un izspieda no tās maksimumu. Nedaudz vairāk kā 10 gados Igaunijas volejbols spēris platu soli — ne velti tikai pirmajā sezonā 40 kg smagais kauss palika Latvijā. Nākamie gadi pagāja igauņu zīmē, un gadījās, ka finālčetriniekā Latvijas klubu pat nebija — kā pērn. Tas ietekmēja arī izlases sniegumu. Igaunija jau otro reizi pēc kārtas nupat spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Un tukšām rokām mājās neatgriezās — aktīvā uzvara pār Horvātiju (3:0) un trīs vērtīgas spēles ar pasaules volejbola grandiem — Itāliju, Franciju un Serbiju. Turklāt pret Serbiju pēc diviem setiem igauņi bija vadībā ar 2:0 un piekto setu zaudēja ar 13:15, bet līdz 9:9 turējās līdzīgi.
Igauņu spēlētāji ir ievēroti, un vairums izlases vīru naudu pelna ārzemju klubos. Kamēr mums tikai daži — Gundars Celitāns Korejā, Deniss Petrovs Krievijā un Hermans Egleskalns Grieķijā, Reinis Pekmanis Beļģijā. Pārējos var arī nepieminēt, izņemot tos divus, kuri šajā sezonā spēlēs Igaunijā, — Arti Caicu (Tartu) un Aleksandru Avdejevu (Pērnavā).
Savukārt Latvijas izlasei šobrīd pat nav stingru kontūru. Nākamais turnīrs varētu būt pēc gada. Izlase faktiski jāveido no nulles. Kā mazs pamats tai varētu būt studentu izlase, kas jūlijā vispasaules universiādē ieguva 7. vietu. No agrākā sastāva ierindā palikuši tikai daži, taču jauno līmenis pēdējā piecgadē ir tuvu zemākajai kritiskajai robežai. Piedevām vēl tiek lolotas cerības ar pludmales volejbolu. Taču pēdējā gada notikumi smiltīs liecina, ka jaunajiem tik drīz izsisties neizdosies, jo priekšā ir piecu vai pat sešu pāru siena. Jābūt kritiskiem arī pret sevi.
KAS ZAUDĒ, KAS — ATROD
Šogad tā būs īsta Baltijas līga — līdzās sešiem Latvijas un Igaunijas klubiem būs arī komanda no Lietuvas. Vienreiz tāds precedents bija arī Schenker līgā. Vienubrīd runāja, ka šai līgai varētu pievienoties arī somi, pēc tam — ka igauņi varētu pievienoties Somijas līgai. Taču tas palika tikai baumu līmenī, jo somiem pašiem ir gana laba līga un klubus no ārienes nevajag. Kaut vai papildu izdevumu dēļ.
Igauniju šajā sezonā pārstāvēs seši klubi — nebūs līgas ilgdzīvotāja VK Viru. Seši būs arī Latvijai — pagājušajā sezonā spēlējušajiem RTU/Robežsardze, Biolars/Jelgava, Ozolnieki/Poliurs, DU un VK Kuldīga pievienojušies Jēkabpils Lūši.
No Latvijas klubiem starpsezonā nopietnākās pārmaiņas skārušas čempionvienību RTU/Robežsardze. No aktīvā volejbola malā pagājis kluba prezidents Ivars Strautiņš un arī daļa naudas. Klubu pametuši Artis Caics, Toms Vanags, Jānis Liepiņš, Ansis Medenis. Edgars Točs vairāk pievērsies pludmales volejbolam. Tāpat kā Haralds Regža to darīja jau pērn un pie spēlēšanas čempionvienībā daudz netika. Ja arī Točs atgriezīsies klasikā, tad tas nebūs RTU sastāvā. Tāpēc Raimondam Vildem komandu nākas veidot no jauna. Latvijas volejbola apcirkņi ar jauniem talantiem ir trūcīgi, tomēr kaut ko sameklēt ir izdevies. Pēc traumas sadziedēšanas volejbolā atgriezies Gatis Garklāvs, kas pirms pāris sezonām ļoti rezultatīvi spēlēja Ozolnieku/Poliura sastāvā. No Biolara uz Rīgu pārcēlies Rolands Ozoliņš. Tomēr treneri jau sūrojas, ka salīdzinoši viegls treniņrežīms nesekmē progresu un dažiem spēlētājiem ir par maz ambīciju. Daudz ko izšķirs tas, cik sekmīgi spēlēs cēlājs Vladimirs Visockis, kas iepriekšējās sezonās vairāk spēlēja otro vijoli. Pamatsešnieks izskatās pat tīri kvalitatīvs — Visockis, Zavorotnijs, Vāvers, Garklāvs, Ozoliņš, Siļutins plus libero Ivanovs. To apliecināja arī labas sekmes turnīros Igaunijā. Tiesa, igauņu klubi vēl nebija savā labākajā sastāvā. Čempionātā klāsies daudz grūtāk.
Teju vai vismazāk pārmaiņu ir Daugavpils DU sastāvā, kas pagājušajā sezonā pēc ilga pārtraukuma ieguva Latvijas bronzu. To papildinās jēkabpilietis Reinis Pridāns, kas sācis studēt Daugavpilī. Grozījumu sastāvā nav daudz, toties viens ir būtisks — komandā vairs nespēlēs pieredzējušais cēlājs Andris Krūmiņš, bet klāt nācis cits ne mazāk pieredzējis vīrs — Klāvs Zaļkalns, kas var būt arī libero. Tā daugavpiliešiem jau sen ir vājā vieta.
Daži jauni cēlāji ir, taču — drošs paliek drošs — pieteikumā ir arī galvenā trenera Edgara Savicka uzvārds. Līderi ir labi zināmi — Aleksandrs Samuilovs, Ēriks Voroņko. Bet prasās pēc vēl kāda. Varbūt sāks iespēlētais Daugavpils jaunais vilnis? Diemžēl šobrīd nav arī tā kā pirms gadiem 15—20, kad Daugavpils Volejbola skola strādāja produktīvi un ar spēlētājiem baroja visu Latviju. Tagad knapi pietiek savam klubam. Taču pārmaiņas uz labo pusi, lai arī lēnas, bet ir.
Ne mazākas pārmaiņas kā čempionvienībā ir arī pagājušā čempionāta neveiksminiekiem Ozolnieki/Poliurs. Ir nomainījies galvenais treneris, un tagad šo garozu grauž Guntis Atars, kam ir arī Somijas pieredze. Grozījumi notikuši arī sastāvā — klāt nākuši Ansis Medenis un Andis Cimoška. Prom ir Kārlis Valodins. Pieteikumā ir, bet spēlēs maz vai tikpat kā nemaz nepiedalās Ivo Baranovskis. Izskatās, ka tieši ozīšu sešnieks ir vislabākais — Jansons, Vilmanis, Cimoška, Medenis, Armands Ozoliņš, Augustāns, libero Aivis Āboliņš. Tagad ne mazāk svarīgi būs potenciālu likt lietā laukumā. Atbalsts Ozolnieku tribīnēs ir garantēts. Komandai ir arī sekmīgs fārmklubs, kas spēlē Nacionālajā līgā II.
Diezgan smagas pārmaiņas skārušas Biolaru/Jelgavu. Šīs zemes gaitas beidzis ilggadējs komandas balstītājs un volejbola fanātiķis Jurijs Daņilko. Viņa darbu pārņēmis dēls, taču diez vai viņam būs tēva fanātisms. Sastāvā vairs nebūs brāļu Edgara un Ērika Baiku, Anda Cimoškas, Rolanda Ozoliņa. Trenera maizē Šveicē kodīsies komandas saspēles vadītājs Agris Leitis, un tas laikam ir nopietnākais zaudējums. Jurijs Deveikus volejbolā atgriezis Jevgeņiju Vjatkinu, taču līdz Agra līmenim viņam ir ļoti tālu. Komandā ir divi labi diagonālie uzbrucēji — Matīss Gabduļins un Kārlis Levinskis —, labi pirmie tempi — Pēteris Aukmanis un Kārlis Volodins —, ļoti pieredzējis libero Austris Štāls. Ļoti daudz izšķirs, cik labi un stabili (īpaši servju uzņemšanā) būs otrie tempi Andrejs Baburovs, Mārcis Jirgensons un Aleksandrs Kudrjašovs (ja paliks komandā).
Visklusāk sezonai gatavojas VK Kuldīga, kas ir arī aktīvākie sociālajos tīklos, kur ir laba iespēja pavēstīt par sevi. Komandas kodolu tāpat kā pērn veidos murjānieši, papildināti ar vairākiem jau zināmiem uzvārdiem — Toms Šmēdiņš (ja netraucēs pludmales volejbols), Edvarts Buivids, Atvars Vilde. Pērn kuldīdznieki tikai epizodiski spēja izrādīt pretestību konkurentiem, taču šogad visi ir par gadu vecāki, nobriedušāki un arī pieredzi uzkrājuši gan Schenker līgā, gan Latvijas junioru (U-20) izlasē. Vasarā daudzi spēlēja pludmales volejbolu (Māris Lancmanis, Vlads Smirnovs, Toms Prokofjevs). Arī fiziskie dotumi puišiem ir labi — Gatim Slavēnam, Kristapam Butkevičam — 2,00 m, Buividam 1,99, Smirnovam 1,98, Lancmanim un Prokofjevam — pa 1,96 m.
Ar interesi tiek gaidīta Nacionālās līgas uzvarētāju Jēkabpils Lūšu debija Baltijā. Komandu trenē jaunā viļņa pārstāvis Mārcis Obrumanis. Tajā līdz ar veterānu Armandu Celitānu spēlēs DU sastāvā pabijušais Rihards Puķītis, RTU un izlasē uzspēlējušais Jānis Liepiņš, kā arī pieci Latvijas junioru izlases spēlētāji, vienu no tās līderiem Pāvelu Jemeļjanovu ieskaitot. Nav izslēgts, ka sezonas vidū komandai varētu pievienoties Edgars Točs. Atšķirībā no basketbola klubaJēkabpils, kur ir tikai viesstrādnieki no citām Latvijas pilsētām vai ārzemnieki, Lūšu kodolu veido Jēkabpils un apkaimes puiši. Tāpēc ir pamats cerēt, ka spēles pulcinās pilnas tribīnes.
Igauņu spēks komentārus neprasa, un atkal būs uzdevums nepieļaut četru kaimiņvalsts klubu iekļūšanu Final Four. Toties lietuviešu komanda būs lielā mīkla. Basketbola zemē dzīvo arī volejbols, bet kādā līmenī? Par dienvidu kaimiņu pludmales volejbolistu panākumiem dzirdam ik pa reizei. Par klasiku līdz šim bija gandrīz vai klusums — kungu nodalījumā, jo dāmas ir spējušas spēlēt pat vadošās lomas Baltijas līgā.
Šajā sezonā karjeru beiguši (vai gandrīz beiguši) trīs cēlāji — Agris Leitis, Ivo Baranovskis un Andris Krūmiņš, turklāt Artis Caics spēlēs Tartu Big bank. Tas arī iezīmē galveno problēmu, ar ko varētu sastapties mūsu klubi — kvalitatīvu cēlāju trūkums. To jau daudzus gadus izjūt Daugavpils DU, kas reizēm pat lūgusi Andra Krūmiņa palīdzību. Tagad kārta arī pārējiem. Kuram sezonas gaitā to izdosies sekmīgāk atrisināt, tas pavasarī arī būs zirgā ar kausu rokās. Tiesa, Latvijas kausa izcīņas fināls būs krietni ātrāk — jau decembra vidū.
AKCENTS UZ SKOLNIECĒM
Baltijas līgas turnīrs notiks arī dāmu komandām. Latvijai un Igaunijai būs pa piecām komandām, Lietuvai — divas. Latviju pārstāvēs LU/Jelgava, VK Babīte, MSĢ/Zeltaleja, RSU/MVS un miLATss no Daugavpils. Izskatās, ka stiprākas nebūs kļuvušas Babīte un LU/Jelgava, jo gadi ir nepielūdzami. Turklāt čempionvienību pametusi tās ilggadējā līdere Ance Auziņa. Klāt nākusi slaidā kuldīdzniece Ingrīda Zauere. Toties progress (cik liels, to gan nevar paredzēt) varētu būt tajās komandās, kuras balstās uz jaunajām volejbolistēm. Turklāt murjānietēm palīgā ies ne tikai Inga Ikauniece un Inga Vētra, bet arī Līva Brīvule, kas atgriezusies no studijām ASV. Trenerim izdevies paturēt sastāvā arī līderi Eniju Bidzāni. MVS un miLATss, kur spēlē DVS jaunietes, pieredzējušu spēlētāju nebūs. Toties daugavpilietēm un MVS pieteikumā ir pat 2000. gadā dzimušas jaunietes. Savukārt Babītei — divarpus reizes pieredzējušākā Sandra Breikša (bet nav vairs Sanas Catlakšas un Jeļenas Ceplītes).
Dāmu čempionāts sākās oktobra vidū.
