No Lāses kausa līdz Kopakabanas pludmalei

Volejbola sezona tuvojas izskaņai. Vēl tikai jānoskaidro Latvijas čempioni un medaļnieki vīru konkurencē, kur finālā tiekas RTU/Robežsardze un Poliurs/Ozolnieki. Dāmām zeltu atkal ieguva LU/Jelgava, kas sērijā līdz divām uzvarām ar 2:1 (3:2, 2:3, 3:1) pārspēja Zeltaleju/MSĢ. Jau pavisam drīz volejbols no zālēm izbirs smiltīs arī Latvijā. Sezonas centrālais notikums būs olimpiskais turnīrs Kopakabanas pludmalē, bet drīz pēc tam Jūrmala pulcēs CEV Masters dalībniekus.

JOPROJĀM IGAUŅU DOMINANCE

Sezonas pirmie punkti uz i tika salikti Baltijas līgā, kas šoreiz patiešām pilnībā atbilda savam nosaukumam, jo spēlēja visu triju valstu klubi.

Vīriešu turnīrā, kam vairs nebija Schenker nosaukuma, Latviju un Igauniju pārstāvēja seši klubi, Lietuvu viens — FV SM Tauras. Taču atšķirībā no iepriekšējās reizes — konkurētspējīgs. Iekļuva play off un tajā sagādāja nopietnas problēmas Latvijas kausa ieguvējai Jelgavai/Biolaram. Pēc ilgāka pārtraukuma pusfinālā iekļuva divi Latvijas klubi (pērn nebija neviena). Jau minētais Biolars un arī Ozolnieki/Poliurs, kas apspēlēja pēc pamatturnīra rangā augstāk esošo RTU/Robežsardzi. Vienā igauņu ceturtdaļfinālā Rakvere negaidīti pieveica daudzkārtējos Schenker līgas uzvarētājus Tallinas Selver, līdz ar to pusfināli bija ļoti nacionāli — vienā Latvijas, otrā Igaunijas komandas. Par to, ka finālā iekļūs VK Parnu, kas bija labākie regulārajā čempionātā, šaubu nebija. Tā arī notika.

Latvijas principiālais duelis Biolars pret Poliuru, kas savulaik bija vienots veselums, solīja intrigu. Shēmotāji prognozēja Ozolnieku kluba uzvaru, jo viņu rindās bija Ansis Medenis. Tieši ar viņa vārdu saistās latviešu labākie panākumi Schenker līgā. Par pirmajiem līgas uzvarētājiem kļuva Poliurs/Biolars ar Medeni sastāvā, bet par pirmajiem līgas Superkausa ieguvējiem — Jelgava/Biolars un atkal ar Medeni sastāvā. Taču šoreiz intriga izčākstēja jau pašā sākumā. Jelgavnieki bija daudz labāk mobilizējušies un spēlēja krietni kvalitatīvāk — 3:1 (25:14, 25:16, 24:26, 25:21).

Final fouraizraujošākā cīņa bija par bronzu. Ievadā ozīši zaudēja divus setus, taču spēja lauzt sevi un spēles gaitu un uzvarēja 3:2 (34:36, 22:25, 25:16, 25:11, 15:13). Šajā mačā gan Medenis riktīgi uguņoja, piecos setos gūstot 39 punktus, ar labu uzbrukuma efektivitāti — 54,7%.

Fināls beidzās loģiski — 3:0 (25:17, 25:20, 25:20) pērnaviešu labā.

Protams, ka rodas jautājums, vai Latvijas klubi pieaudzējuši muskuļus, vai arī igauņi kļuvuši vājāki. Drīzāk ir otrais variants, jo Igaunijas vadošie spēlētāji maizi pelna ārzemēs (no Latvijas tikai daži — Deniss Petrovs, Hermanis Egleskalns, Romāns Saušs, sezonas sākumā arī Gundars Celitāns). Tiesa, uz ārzemēm devās arī puse RTU sastāva un Raimondam Vildem komandu nācās veidot no jauna. Izdevās labi, un sezonas gaitā lieti noderēja arī pieredzējušā Ruslana Sorokina iesaistīšanās sastāvā. Skaidrākai atbildei par tendencēm ar vienu sezonu nepietiek. Gaidīsim nākamo, kas varbūt nesīs cerīgākas ziņas arī saistībā ar Latvijas izlasi, kam rudenī būs Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles. Tā nekur citur nevar smelt rezerves kā tikai Latvijas klubos.

Dāmu Baltijas līgā Latvija palika bez godalgām — cīņā par trešo vietu valsts čempionvienība LU/Jelgava ar 0:3 zaudēja Igaunijas TTU. Finālā cits Igaunijas klubs VK Kohila ar 3:0 pārspēja Lietuvas VK Kaunas. Viss gana loģiski, jo Latvijā nedaudz profesionālā līmenī trenējas tikai Zeltaleja/MSĢ, taču sastāvam pietrūka pieredzes. Ar Ingu Ikaunieci, Ingu Vētru un Līvu Brīvuli nepietika, jo pārējās bija skolnieces. Varbūt pēc gada… Ja izdosies saglabāt sastāvu un apņēmību treniņos.

Tūdaļ pēc Lieldienām notika arī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīri U-19 juniorēm un U-20 junioriem.

PATĪKAMI PĀRSTEIDZA

Juniores spēlēja Rīgā un treneru Andreja Odinokova un Pāvela Seļivanova vadībā bija izvirzījušas ambiciozu mērķi — iekļūt nākamajā kvalifikācijas kārtā. Ambiciozu tāpēc, ka vismaz gadus desmit jaunietēm un juniorēm to nebija izdevies paveikt. Mazs pluss mērķa sasniegšanai bija tas, ka spēles notika pašu mājās, taču konkurentes bija spēcīgas, kaut arī pamaz zināmas — Azerbaidžāna, Slovēnija un Francija. Azerbaidžānas dāmas lepojas ar labām volejbola tradīcijām, taču pieaugušo izlasē allaž ir pirktās spēlētājas, kamēr jauniešu vecumā vairāk jāiztiek ar to, kas pašu apcirkņos. Ne bez grūtībām, tomēr dienvidnieces izdevās pieveikt ar 3:1 (ceturtajā setā 30:28). Otrajā mačā pretī stājās Francijas juniores, kas pirmajā spēlē ar 0:3 zaudēja Slovēnijai. Francijas dāmu volejbols allaž bijis Eiropas elitē. Pret Latviju viņas parādīja, ka smagā sakāve pret slovēnietēm bija drīzāk negadījums. Mūsējām nebija variantu — 0:3.

Atlika pēdējais mačs pret slovēnietēm, kas tika uzskatītas par grupas favorītēm un jau bija guvušas divus panākumus. Taču Latvijas treneri, gatavojoties šim mačam, nebija kasījuši vēderus, bet rūpīgi analizējuši pretinieces un atradušas ieročus — agresīvu spēli, sākot ar servēm un beidzot ar uzbrukumu, kā arī organizētu bloku. Ko treneri atrada, to meitenes laukumā ļoti sekmīgi īstenoja, parādot, ka Latvijas dāmu volejbolu pāragri norakstīt — 3:0.

Pēc šī mača tabulā izveidojās interesanta situācija — trijām komandām bija seši punkti. Papildrādītāji labāki izrādījās Francijai, tāpēc tā pa tiešo iekļuva finālturnīrā, kas vasarā notiks Ungārijā un Slovākijā. Otro vietu ieguva Slovēnija, trešo — Latvija. Tomēr nākamajai kvalifikācijas kārtai kvalificējās arī Latvija — kā labākā no visām trešo vietu ieguvējām (dažām komandām, kas bija pat otrās, izrādījās mazāk punktu). Šis astoņu komandu turnīrs notiks jūlija sākumā un astoņas komandas izspēlēs vienu ceļazīmi. Uzdevums ļoti smags, jo grūti paredzēt, vai šajā turnīrā izlasei varēs palīdzēt Eiropas U-18 čempiones pludmales volejbolā Tīna Graudiņa un Paula Ņečiporuka. Abu pienesums šai izlasei bija ļoti nozīmīgs, bet tad jau pilnā sparā ritēs pludmales volejbola sezona.

Cerību iekļūt finālturnīrā nav daudz, taču šai izlasei daudz vērtīgāka būs pieredze, kas tiks gūta, samērojot spēkus ar spēcīgām oponentēm.

CERĪBAS NEPIEPILDĪJĀS

Pēc sekmīgām spēlēm EEVZA kausa izcīņā, kur mūsējie tikai ar 2:3 zaudēja Krievijas un Ukrainas vienaudžiem, kvalificēšanās nākamajai kārtai tika gaidīta arī no junioriem, kurus trenē Vjačeslavs Grimailovs un Mārcis Obrumans. Optimismu vairoja tas, ka komandas kodols (Skrūders, Jemeļjanovs, Adamovics, Melnis) vērtīgu pieredzi krāja Baltijas līgas spēlēs Jēkabpils Lūšu sastāvā. Tiesa, šoreiz ne viss šīs izlases kalendārs bija līdz galam pārdomāts. Tiem pašiem puišiem nācās spēlēt Baltijas līgā, Latvijas kausa izcīņā, Latvijas čempionātā, EEVZA kausa izcīņā un arī Latvijas jaunatnes čempionātā. Ja ir runa par pēdējo, tad tajā līdzvērtīgu pretinieku tikpat kā nebija un nereti sanāca tikai iztērēta diena, bez nopietnas spēles un arī treniņa. Tāpēc bija brīži, kad puišiem, kas visi mācās, sakrājās nogurums.

Tas, iespējams, patraucēja iekļūt Baltijas līgas play off vai vismaz iegūt sava laukuma priekšrocības Latvijas čempionāta ceturtdaļfinālam pret DU. Maza spēļu atelpa puišiem sanāca no februāra vidus līdz marta vidum, taču tad visa uzmanība tika veltīta Lūšu problēmām, lai labāk sagatavotos cīņai ar DU, kas dramatiski tika zaudēta — 2:3, 3:1 2:3. Spēļu prakse bija, taču izjauca visus izlases gatavošanās plānus, jo nebija kopējas treniņnometnes. Cērtot brūci Lūšu pašapziņā, var pat teikt — labi, ka ceturtdaļfinālā jēkabpilieši zaudēja, jo paralēli Latvijas čempionāta pusfinālam bija Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs Turcijā. Tad nāktos mainīt Latvijas čempionāta kalendāru un jaunie lūsēni aprīļa beigās būtu kā izspiesti citroni. Vēl viena nianse — ikdienā ar izlases puišiem klubā strādā Obrumanis, kas savējos iepazinis līdz pēdējai vīlītei, bet izlasē galvenais bija Grimailovs, kurš gandrīz nevienu Lūšu spēli klātienē nebija redzējis.

Visas šīs problēmas apzīmogoja komandas sniegumu. Turklāt puišiem arī pretinieki bija ļoti spēcīgi. Sākt nācās ar favorītiem — laukuma saimniekiem Turciju, kur volejbols pēdējos gados ir uz viļņa. Ir nauda, ir arī rezultāti. Iepriekšējā čempionātā juniori bija septītie. Mūsējie pretojās līdz pēdējam punktam, pēc trešā seta likās, ka panākts lūzums, tomēr zaudējums 1:3. Otrais mačs ar čehiem, kam ir ļoti laba volejbola skola (iepriekšējā čempionātā sestie) un kas turnīra ievadā ar 3:0 apspēlēja nīderlandiešus. Labam sākumam 25:21 labs turpinājums nesanāca — atkal 1:3. Pēdējā mačā pret Nīderlandi, kas arī šoreiz izcēlās ar augumiem, emociju vairs nebija — līdzvērtīgā cīņā zaudējums 0:3 un atpakaļceļš mājup ar mazuma sajūtu.

Šai komandai patiešām bija pa spēkam ja ne uzreiz finālturnīrs, tad kvalifikācijas nākamā kārta noteikti, taču sezonas laikā nepadarītie sīkumi, kas atsaucās uz izlases saspēlētību un kolektīva izveidi, izdarīja melno darbu. Nokārt degunus gan nevajag, jo sastāvā ir vairāki perspektīvi puiši, kas jau drīzumā var papildināt lielo izlasi, kas šobrīd ir tādā transition posmā. Vēl jau šiem puišiem būs iespēja nokļūt uz pasaules U-21 junioru čempionātu. Tikai jāpalabo minētās kļūdas. Varbūt ir vērts uz gadu Jēkabpilī izmetināt visu junioru izlases pamatsastāvu, jo tagad puiši, kas spēlē Nacionālajā līgā krita ārā no kopējā ansambļa.

Galvenais, lai iesāktais darbs Lūšos un citās komandās tiek profesionāli turpināts. Ir arī svarīgi, ka parādās jauni un ambiciozi treneri — Odinokovs, Seļivanovs, Obrumans un, ja viņi neieslīgs pašapmierinātībā, būs arī jauni un perspektīvi spēlētāji. Gan klasiskajam volejbolam, gan pludmalei.

Kortos un kabinetos

Atšķirībā no klasiskā volejbola bīčisti šobrīd riņķo citā orbītā — cīnās par olimpiskajām ceļazīmēm uz Rio. Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs jau šobrīd var būt gana droši, ka vasarā mals Kopakabanas smiltis, taču atslābt nedrīkst. Punkti jākrāj arī viņiem, jo augstāks reitings garantēs pateicīgākus pretiniekus olimpiskajā sietā.

Vēl pastāv cerības, ka spēlēm var kvalificēties arī otrs Latvijas duets. Olimpiskajā reitingā augstāk ir Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, taču, lai pa šo ceļu kvalificētos Rio, viņiem kortos jāveic pat vairāki varoņdarbi. Edgaram Točam un Rihardam Finsteram pat varoņdarbu sērija. Vai viņi tam ir gatavi? Drīzāk nē nekā jā. Vismaz to rāda līdzšinējais sniegums turnīros. Ne Pļaviņam ar Regžu, ne Točam ar Finsteru pat Open kategorijas turnīros nav izdevies iespraukties kaut ceturtdaļfinālā, kas jau dotu lielāku punktu summu olimpiskajā groziņā. Ar dalītu 17.—24. vietu ir par maz. Diemžēl arī nupat Open turnīrā Ķīnā Točs/Finsters apstājās apakšgrupā, Pļaviņš/Regža iekļuva astotdaļfinālā. Bet vieni no viņu sīvākajiem konkurentiem meksikāņi Virgens/Ontiveross un krievi Semjonovs/Krasiļņikovs spēlēja pusfinālā, līdz ar to atstarpe līdz konkurentiem tikai pieaug.

Turklāt Ksjamenā piedalījās tikai pieci pāri, kam šobrīd olimpiskās ceļazīmes ir rokā. Arī mūsu Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Viņiem veicās nedaudz labāk nekā Brazīlijas Grand Slam februārī, taču pusfinālā iekļūt neizdevās. Cerams, ka tās ir tikai intensīvu treniņu sekas un sportiskā forma, tuvojoties vasarai, tikai uzlabosies un rezultāti arī. Cerams, ka tas nav organizatorisko pārmaiņu rezultāts. Lai vai kā, pašiem pēc iespējas jātiek skaidrībā, kur vaina, ja tāda ir.

Ja pie olimpiskās ceļazīmes neizdodas tikt, krājot punktus FIVB turnīros, paliks vēl viena cerība — Kontinentālā kausa izcīņa. Arī Eiropas izlases ap Jāņiem Stavangerā vēl izspēlēs vienu ceļazīmi. Tās ir komandu sacensības, kurās katru valsti pārstāv divi dueti. Iepriekšējos divus posmus mūsējie pārvarēja sekmīgi un tagad varēs spēlēt finālturnīrā. Tajā nevarēs spēlēt valstis, kurām līdzdalību Rio būs garantējuši divi pāri (šobrīd — Nīderlande, Polija, Itālija, tām var pievienoties arī Vācija). Līdz ar to var prognozēt nežēlīgu cīņu, kurā iesaistīsies Šveice, Norvēģija, Turcija, Krievija, Francija, Spānija, Čehija, Beļģija… Vismaz viens spēcīgs duets šajās valstīs ir, bet dažās arī vairāk.

Latviju šajā grandu cīņā varētu pārstāvēt Pļaviņš/Regža un Točs/Finsters. Līdz jūnijam teorētiski labu formu var sasniegt Ruslans Sorokins/Ingars Ivanovs un varbūt arī Toms Šmēdiņš, ja atradīs pienācīgu pārinieku. Tiem duetiem, kam jau būs olimpiskās ceļazīmes, līdzdalība turnīrā būs liegta. Tātad arī Šmēdiņam ar Samoilovu.

Ar to intriga nebeidzas. Ja nu mūsējiem izdodas paveikt varoņdarbu un tikt pie kārotās ceļazīmes, atklāts paliks jautājums, kurš pāris dosies uz Rio. Jā, Mārtiņam Pļaviņam uz plaukta ir olimpiskā bronza un divu spēļu pieredze. Jā, viņš kopā ar Haraldu Regžu pērn uzvarēja Eiropas spēlēs. Jā, abi saņem LOV stipendiju. Taču tā vēl nav garantija. Un, ja kāds tā domā jau tagad, tad daļēji nolemj Latviju neveiksmei.

Arī otrajam pārim, kas spēlēs Stavangerā, jābūt motivācijai atdot kortos ne tikai 100% no tā, kas viņos ir. 110 % un pat vairāk! Pagaidām skaidru kritēriju vēl nav (tos gan drīzumā sola apstiprināt). Vai tas būs olimpiskais reitings, kurā a apriori jau ir liela priekšrocība Pļaviņam ar Regžu. Vai tiks ņemts vērā pāru sniegums un ieguldījums tieši Kontinentālā kausa izcīņā? Vai tiks rīkota spēļu sērija starp diviem pretendentiem. Vai visu izšķirs komandas galvenais treneris Aigars Birzulis, kuram viens krekls tomēr tuvāks par otru (trenē arī Pļaviņu/Regžu). Tāpēc gaidāma interesanta vasara ne tikai kortos, bet arī kabinetos un varbūt arī kādās slepenās tikšanās vietās.

Īstā bīča sezona tikai sākas, un tā tad arī parādīs mūsējo varēšanu.

ZELTA GRAUDU SKATE

Pirms 15 gadiem, kad Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš vēl noteica Rīgas Piena kombināta kuģa kursu, tur dzima Lāses kausa ideja skolu komandām. Ieinteresētībai bija pamats, jo abi bija volejbolā iekšā teju līdz ausīm. Par rezervēm jādomā laikus. Sacensības notiek divās vecuma grupās — pamatskolu un vidusskolu. Lielā mērā tieši Lāses kauss volejbolam palīdzējis noturēties virs ūdens un izturēt basketbola un florbola pieaugošo ekspansiju skolās. Cauri Lāses kausam šajā laikā izgājuši gandrīz visi mūsu labākie — sākot ar Gundaru Celitānu, Aleksandru Samoilovu, Jāni Šmēdiņu un beidzot ar Pāvelu Jemeļjanovu un Paulu Ņečiporuku. Skonto halles paklājs nav nemaz tik tālu no Kopakabanas smiltīm.

Pirmajā kausa izcīņā piedalījās 66 komandas (660 dalībnieki), turpretim 2016. gada pirmajā posmā novados un pilsētās kopā piedalījās 262 skolas, 656 komandas un 5880 jaunie volejbolisti (rekords bija 2013. gadā — 6787 dalībnieki). Fināls Skonto hallē pulcēja 123 komandas no 93 skolām (1353 dalībnieki), un visiem tie bija lieli svētki, jo šoreiz tika prezentēta arī Latvijas jaunatnes volejbola himna — mūzikas autors Uldis Marhilēvičs, teksts — Guntars Račs, izpildījums — Emīls Balceris. Gadu gaitā Lāses kauss kļuvis par vienu no vērienīgākajiem skolu sporta pasākumiem Latvijā. Jubilejas pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš atzinīgi novērtēja gan pasākuma rīkotāju ieguldīto darbu, gan jauniešu degsmi volejbola laukumos.

Lāseskauss arī regulāri parāda galvenos jaunatnes volejbola centrus, kur šī spēle ir cieņā — Aizpute, Skrunda, Jēkabpils, Kuldīga. Rīgu un Daugavpili pat negribētos izcelt, jo šeit skolu audzēkņi darbojas DVS un RVS treniņgrupās. Jā, tādas ir arī iepriekš minētajās pilsētās un ciematos, taču tur atlases iespējas ir daudz ierobežotākas un audzēkņu skaits skolās mazāks.

Vēl tikai mazs vēlējums jaunatnes treneriem. Tas nekas, ka vairums jauniešu, kas piedalās finālsacensībās, jau ir iesaistīti treniņgrupās. Taču ir arī neorganizētie. Savulaik Gunārs Freidenfelds braukāja pa Latviju un meklēja talantus. Tagad talanti reizi gadā sabrauc Rīgā. Jānāk, jāskatās, jāatsijā zelta graudi un jāsāk tos slīpēt. Tāpēc gribētos lielāku jaunatnes treneru ieinteresētību šo zelta graudu atrašanā. Ja tā būs, tad volejbols atkal būs uz zaļa zara.  

Ar pieninieku atbalstu vasarā notiek arī Tio kausa izcīņa (spēlē brīvā dabā 4:4, taču ne pēc bīča noteikumiem). Ja tā var teikt pašdarbniekiem, jo komandu izveide ir brīva griba.

LĀSESKAUSA IZCĪŅAS LAUREĀTI

Jaunieši/zēni

Vecākā/vidusskolu grupa

1. Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 2. Daugavpils tehnikums, 3. Aizputes vidusskola

Jaunākā/pamatskolu grupa

1. Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 2. Kokneses vidusskola, 3. Skrundas vidusskola

Jaunietes/meitenes

Vecākā/vidusskolu grupa

1. Kuldīgas Centra vidusskola, 2. Daugavpils tehnikums, 3. Rīgas 60. vidusskola

Jaunākā/pamatskolu grupa

1. Skrundas vidusskola, 2. Daugavpils Centra ģimnāzija, 3. Āgenskalna Valsts ģimnāzija

Skolas, kuras startējušas ar lielāko komandu skaitu: Daugavpils 12. vidusskola (32 komandas), Daugavpils 13. vidusskola (21 komanda), Krāslavas Valsts ģimnāzija (15 komandas)

Skolas,kuras pārstāvētas ar lielāko komandu skaitu finālsacensībās: Aizputes vidusskola (4 komandas), Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija (4 komandas) (pa 3 komandām bija Gulbenes novada Valsts ģimnāzijai, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai un Dundagas vidusskolai)

Trīs labākās Rīgas skolas visu grupu kopvērtējumā: Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Rīgas 60. vidusskola