Pēc smagākā kausa Baltijā
Schenker volejbola līga ir viena no stabilākajām vērtībām Baltijas sportā. Latvijas un Igaunijas volejbola klubi cīņu par smagāko trofeju Baltijas sportā — 42 kg smago kausu — uzsākuši jau 10. reizi.
ARĪ ŠOGAD BEZ LIETUVIEŠIEM
Tikai pirmajā gadā uzvaru svinēja Latvijas volejbolisti — Poliurs/Biolars. Nākamās astoņas finālspēles beidzās ar igauņu uzvaru. Visbiežāk triumfēja Āvo Kēla trenētais Tallinas Selver. Visbaltijas līgas vienīgais mīnuss — uz brīdi pievienojušies, no tās izstājās lietuvieši. Tur visi slaidie spēlē basketbolu! Arī Latvijas un Igaunijas klubu paritāte — 6+6 — jau kādu brīdi ir izjaukta. Noplokot treknajiem laikiem, vairākus gadus no Latvijas spēlēja tikai četri klubi, šogad būs pieci, toties Igaunijai — jau septiņi! Mums atbira ambiciozie ELVI/Kuldīga, Cēsu alus, ASK. Labi vēl, ka sadalījās Poliurs/Biolars un tagad ir Poliurs/Ozolnieki un Biolars/Jelgava.
Schenkerlīgas jubilejas sezonu uzsāka 12 komandas. No Latvijas līdzās RTU/Robežsardzei, Ezerzemie/DU, Poliuram/Ozolniekiem un Biolaram/Jelgavai būs arī Kuldīga/ASK. Igaunijā klāt nākusi sava veida oldtaimeru komanda — VK Jarvemaa, kurā spēlē pat vairāki bijušie Igaunijas izlases kandidāti. Taču nu viņiem ambīcijas jau zudušas. Savkārt Tallinas Selver, TTU, Tartu Big Bank un VK Parnu ar ambīcijām viss kārtībā. Vēl vairāk — Pērnavas klubs pārpircis valsts labāko treneri Āvo Kēlu, bet gandrīz visos citos klubos ir pa pāris labiem ārzemniekiem. Pat Voru VK, kas ir kaimiņu junioru izlases bāzes komanda.
Gana ilgu laiku mūsu klubi apskauda igauņus, kam sporta finansēšanā bija izdomāts daudz veiksmīgāks modelis. Taču nesen tajā tika iedzīts ķīlis, jo ne viss atbildis ES direktīvām. Tiesa, igauņi gan jau izdomāšot (varbūt jau ir izdomājuši), kā arī šādā situācijā atrast risinājumu, lai sportistu stipendijas neciestu un viņu klubi būtu konkurētspējīgāki cīņā par līdzvērtīgiem spēlētājiem.
Arī šajā sezonā daži latvieši (Lauris Iecelnieks, Artūrs Briedis — abi Rakverē) Igaunijā būs, bet igauņu kopš Jānusa Lillepū laikiem Latvijas klubos nav bijis un arī šoreiz nebūs. Tiesa, daži Latvijas volejbolisti ir atgriezušies mājās (pēc ilgākas vai īsakas prombūtnes). Te var minēt treneri Gunti Ataru, kas trenera gaitas sāka Somijā, bet tagad strādās Ozolniekos, kā arī vairākus spēlētājus — Arti Caicu un Haraldu Regžu (RTU/Robežsardze), Aleksandru Kudrjašovu (Biolars), Vitāliju Cinni (Ezerzeme/DU). Prieks, ka trenera asistenta lomā iejutīsies arī Vildogas laiku zvaigzne Jānis Grīnfelds.
Artūra Brieža sakarā uzvirmojušas pirmās domstarpības. Puisis jau četrus gadus strādā Igaunijā. Pēdējās spēles Latvijā bijušas pirms vairākiem gadiem Nacionālajā līgā. Tomēr tik un tā tiekot prasīts klasiskais transfērs, kas nepavisam nav lēts… Pat igauņu līgā bez tā likumīgi spēlēt neļaujot.
NEPAMOSTIES PIRMS SAPŅA
Gandrīz visi Latvijas labākie bīčisti ziemā izvēlējušies pieredzi papildināt klasiskajā volejbolā — Haralds Regža un Edgars Točs spēlēs RTU/Robežsardzē, Armands Āboliņš —Poliurā, Toms Šmēdiņš un Edvards Buivids — Kuldīgā/ASK. Doma iekļauties kādā Latvijas klubā esot arī Mārtiņam Pļaviņam, taču šobrīd viņš ārstē savainojumu. Reinis Pekmanis gan cerot spēlēt ārzemēs. Bet Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš klasikai vairs nepievērsīsies. Kā nekā nākamā jau ir pirmsolimpiskā sezona!
Schenkerlīgas sezona jau otro gadu sākās ar Superkausa izcīņu, kurā piedalās Latvijas un Igaunijas čempioni un kausa ieguvēji (starp viņiem var arī nebūt Schenker līgas čempiona!). Šoreiz uzvarēja Igaunijas kausa ieguvēji TTU, finālā ar 3:1 apspēlējot Biolaru/Jelgavu, kas triumfēja pērn. Tā nu ir sanācis, ka gan Superkausa, gan pirms desmit gadiem aizsāktās Schenker līgas kausa pirmajās izcīņās labākie bijuši latvieši — abos gadījumos Biolars (un abos ar gana lielu Anša Medeņa ieguldījumu). Turpmāk kausi pierakstījušies Igaunijā. Cerams, ka šajā sezonā lietas mainīsies Latvijai par labu, kaut gan pirmās spēles šādu sajūtu vēl nerada. Taču līdz pavasarim, kad būs izšķirošās spēlēs, vēl tālu. Un vēl tālāk līdz Latvijas izlases spēlēm — nākamais turnīrs varētu būt olimpiskā priekškvalifikācija, jo Eiropas čempionāta sapnis mūsējiem atkal izsapņots. Un diemžēl ar pāris spēlēm gadā tas nevis kļūst tuvāks, bet attālinās.
Apsveicami, ka pēc ilgāka pārtraukuma Latvijas klubi atgriezīsies Eiropas kausu apritē. Biolars/Jelgava spēlēs Challange kausa izcīņā. Lai pirmās spēles nebūtu arī pēdējās, sastāvs prasās pēc papildinājuma. Bet arī ar to Krievijas kluba Gurberniya no Ņižņijnovgorodas griesti var būt par augstu.
Un vēl viens sapnis — lai mūsu klubos kā sēnes sāks augt jauni un talantīgi spēlētāji. Citādi joprojām neaizvietojami ir Ivo Baranovskis un Raimonds Vilmanis (Poliurs), Austris Štāls, Edgars Baiks, reizēm arī Andrejs Jamrovskis (Biolars), reizēm pat DU trenerim Edgaram Savickim jādodas laukumā… Cerību asni ir — kaut vai Matīss Gabduļins no Biolara, jo progress ir acīm redzams. Toties daudz lielāku augšupeju gribētos, piemēram, no Aleksandra Avdejeva. Potenciāls un sportiskie gēni ir labu labie — tēvs ir pasaules čempions smaiļošanā!
Līdz šim talantīgākos centās nosmelt pludmales volejbols. Taču šī sezona dažam varbūt atvēra acis, ka smilšu volejbola laipa ir ļoti šaura un uz tās vieta ir tikai nedaudziem. No Latvijas uz tās droši jūtas tikai Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Tāpēc arī spēj nopelnīt. Pārējiem vairāk nākas samierināties ar piedalīšanos un spēļu prakses krāšanu klasiskā volejbola laukumos.
NO NARVAS LĪDZ MARIJAMPOLEI
Baltijas Sieviešu volejbola līga ir ar patiešām pilnu Baltijas aptvērumu — šogad tajā piedalīsies piecas Latvijas, četras Igaunijas un divas Lietuvas komandas. Tiesa, ne Narvā, ne Marijampolē Baltijas dāmu volejbolu klubi vēl nav ciemojušies. Interesanti, ka tieši Lietuvas Achema KKSC pagājušajā sezonā uzvarēja regulārajā čempionātā un beigās palika trešā, izšķirošajā mačā ar 3:0 pārspējot Babītes VK. Savukārt kauss aizceļoja uz Igauniju — finālā Kohila VK pieveica Jelgavu/LU ar 3:1. Ņemot vērā, ka šajā līgā klubi ir ar izteiktu amatierisku vai labākajā gadījumā pusprofesionālu ievirzi, arī turnīra norise tam ir pakārtota. Volejbola spēlēšana tiek savienota ar studijām, mācībām skolā, darbu bankā, valsts iestādē vai pie taksometra stūres, tāpēc sabraukumos notiek pa divām spēlēm dienā. Tomēr, arī pa šādu ceļu ejot, ik pa brīdim tiek atrasta kāda talantīga spēlētāja, kas pēc tam karjeru turpina ārzemēs. Tiesa, tādu šobrīd nav daudz. Un neviena nespēlē spēcīgās līgās… Mūsu ilggadējā volejbola līdere Olga Točko-Ativi aktīvajam volejbolam pielikusi punktu.
Latviju Baltijas līgā šogad pārstāvēs trīs uz jauniešu bāzes veidotas komandas — Zeltalejā spēlēs MSĢ audzēknes, RSU/MVS — Minusas volejbola skolas meitenes, bet VK Ezerzemes — Daugavpils volejbola skolas audzēknes, kas pēdējos gados atkal aug meistarībā. Savukārt, piemēram, Babītes VK galvenais spēks joprojām būs veterānes, kas vēl kodušas Auroras sūrajā maizē — Jeļena Korobeiņika-Ceplīte, Sandra Linde-Breikša. Tiesa, vairs nebūs viņu vienaudzes Sanas Rožlapas-Catlakšas, kā arī vienas no jaunās paaudzes līderēm Zanes Malaševskas. Valsts čempionei Jelgavai/LU sastāvs nav daudz mainījies — līderes būs tās pašas: Ance Auziņa, Inese Jursone, Ilze Liepiņlauska, Kristīne Lece. Arī treneris tas pats — Jānis Leitis, kas vada vēl valsts izlasi.
Cerams, ka daudzām mūsējām lieti būs noderējušas maija spēles Latvijas izlasē, kur tika iegūta pavisam cita līmeņa pieredze. Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros pretī stājās ne tikai Gruzijas, bet arī Šveices, Ukrainas un Polijas izlases, kas riņķojušas citā volejbola orbītā. Vērtēsim, ko tas būs devis Baltijas līgas kontekstā un ko Baltijas līga spēs dot, lai izlase spēlētu vēl kvalitatīvāk. Tāpat ar interesi vērosim, kādu pienesumu Latvijas volejbolam dod Rīgas volejbola skola, Daugavpils volejbola skola, Murjāņu sporta ģimnāzija. Pietiek ieskatīties dažādu vecumu Latvijas izlases spēļu rezultātos un arī mūsu klubu sastāvos, lai secinātu, ka pēdējo gadu darbs bijis gaužām mazproduktīvs. Ja reiz četrdesmitgadnieces joprojām spēj lēkt augstāk un sist spēcīgāk par divdesmitgadniecēm. Gandrīz kā vēlēšanu saukļos: Gaidām pārmaiņas!
