Aizmugurējais. Bet unikāls!
2012. gada Ziemassvētkus Latvijas izlases bobslejists Jānis Strenga pavadīja Rīgas Austrumu slimnīcā, saņēmis diagnozi — neārstējama slimība, 1. tipa cukura diabēts… Tas šķita kā nāves spriedums ja ne dzīvei, tad sportam pavisam noteikti. Pēc gada un diviem mēnešiem Sočos Strenga kļuva par olimpisko vicečempionu.
STŪMĒJS UN BREMZĒTĀJS
„Viņš tagad pasaulē ir viens no labākajiem aizmugurējiem stūmējiem,” lepni paziņo bobsleja guru Zintis Ekmanis. „Jānis ir pietiekami stiprs, lai arī divnieku stumtu,” piebilst Latvijas izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Aizmugurējam četriniekā jāstumj visilgāk, jāskrien vistālāk. Aizmugurējais kamanās ielec pēdējais. Viņš ir tas, kurš novāc sānu stūmēju rokturus un aiz finiša līnijas ledū iecērt bremzes zobus. Viņš ir visatbildīgākais stūmējs.
„Šajā postenī parasti liek visātrāko stūmēju,” skaidro treneris. „Atkarībā no trases viņam parasti jāveic 4—6 ļoti būtiski soļi vairāk nekā sānu stūmējiem.” Tūlīt gan Prūsis uzsver, ka visi stūmēji ir svarīgi un vienādi atbildīgi katrs par savu darbu.
Pēc starta ieskrējiena stūmējiem, kas veikli salēkuši kamanās un galvas cieši nodūruši, saikne ar ārpasauli jāsaglabā bez redzes palīdzības. Lai arī zināms stāsts par kādu aizmugurējo (ne no Latvijas), kas Īglsas trasē jau pēc devītās virāžas iedomājies, ka klāt finiša taisne un norāvis bremzi, nopietni stūmēji perfekti zina, kurā vietā kamanas, kas drāžas ar 130—140 kilometriem stundā, atrodas. „Neesam gluži tikai lejā vedama masa,” nosmaida Jānis Strenga. „Dažās trasēs ir virāžas, kurās pēc pilota lūguma arī šajā šaurībā mums jāspēj kamanas pat mazliet piekantēt.”
IESAUKTS BEZ KAVĒŠANĀS
Jānis Strenga gandrīz vai vispirms kļuva par diplomētu sporta skolotāju un tikai pēc tam par profesionālu sportistu. Bobslejā viņš sāka trenēties 22 gadu vecumā, jo, studējot LSPA, atklājušās labas sprintera īpašības. „2008. gada pavasarī aizgāju uz bobslejistu testiem. Pēc principa — kāpēc nepamēģināt?” atceras Strenga. Pēc pamēģināšanas izrādījies derīgs. Viņa pirmais pilots bija Normunds Kotāns. Jānis uzreiz nostājās pie kamanu aizmugurējiem rokturiem. Būtībā tā Latvijā sāk visi stūmēji, jo pa Siguldas trasi brauc tikai ar divniekiem. Par malējiem puiši kļūst ārzemju trasēs, tiesa, gan iepriekš pozīcijas sadalot un iemaņas apgūstot uz starta estakādes.
Pirmajā sacensību sezonā Jānis brauca kopā ar Mihailu Arhipovu un pasaules junioru (bobslejā līdz 26 gadu vecumam) čempionātā četriniekiem izcīnīja piekto vietu. Tās arī bija gandrīz vai vienīgās sacensības viņa pirmajā bobsleja ziemā. Eiropas kausa izcīņā Latvija tolaik piedalījās fragmentāri, bet Pasaules kausa izcīņai Strenga vēl bija par zaļu.
Tikai pēc Vankūveras spēlēm, kad Jānis kļuva par Edgara Maskalāna četrinieka aizmugurējo stumēju, sāka krāties pieredze Eiropas trasēs. Pasaules kausa izcīņā viņš debitēja 2012. gadā Oskara Melbārža četriniekā. Pēc šīs sezonas Latvijas 1 pilots Edgars Maskalāns savu karjeru beidza un notika ekipāžu pārkārtošanās. Bija skaidrs, ka pirmais pilots tagad būs Melbārdis. Bet ar kuriem stūmējiem? To vēl vajadzēja noskaidrot. Pirmajā variantā Strenga viņa kamanās netika.
KAMANU VIETĀ SLIMNĪCAS GULTA
Slimība Jāni noķēra pirmsolimpiskās sezonas sākumā, brīdī, kad karjeras kāpnes slējās augšup. Iepriekšējā ziemā, cīnoties Oskara Melbārža pilotētās kamanās, četriniekos viņi finišēja trešie Pasaules kausa izcīņas Vinterbergas posmā, kā arī kļuva par pasaules junioru čempioniem gan divniekos, gan četriniekos. Bija pazīmes, kas liecināja, ka Strenga varētu tikt Latvijas pirmajā ekipāžā, atpakaļ pie lielā Oskara.
2012. gada novembra sākumā pirmā izlase kopā ar bobslejistu sporta ārstu Jāni Kaupi devās uz Pasaules kausa izcīņas pirmajiem posmiem Amerikā. Otrā — nedēļu vēlāk Īglsā uzsāka Eiropas kausa izcīņu, kurā Strenga Uģa Žaļima divniekā finišēja ceturtais, bet četriniekā pat trešais. Pēc tam Vinterbergā tik gludi neveicās, bet Laplaņā Žaļima ekipāžas ar Strengu ierindā jau atkal cīnījās cienījami: divniekos — sestie, četriniekos — ceturtie. Tad arī bobslejistiem uzbruka vīruss — kakla sāpes, temperatūra… Kaupe elektroniski deva norādījumus, ar kādiem medikamentiem šo klasisko vainu novērst. Visi ātri atlaba, izņemot Jāni, kas bija zaudējis ēstgribu, toties mocījās ar nemitīgām slāpēm. Viņš burtiski nešķīrās no pusotrlitrīgās minerālūdens pudeles, un komandas biedri Jāni vilka uz zoba, vaicājot: „Kad tu beidzot sāksi arī ēst?”
Pēc sacensībām Amerikā dakteris ieradās Laplaņā, un, apskatot vājnieku, viņam radās aizdomas par diabētu. Bet sporta ārstam drīzāk līdzi būs masāžas galds, nevis glikometrs, ar kuru nosaka cukura līmeni asinīs. Turklāt Laplaņa ir sīks ciematelis Alpos slaveno Kurševelas slēpošanas trašu pakājē, no kurienes uz tuvāko medicīnas iestādi akūtos gadījumos parasti lido ar helikopteru.
Mājās Jānis Strenga atgriezās par deviņiem kilogramiem vieglāks. Vēl pirms mēneša visi fiziskās sagatavotības testi liecināja, ka viņam ir labas izredzes iekļūt Latvijas pirmā četrinieka ekipāžā. Tagad glikometrs rādīja nepārprotami — pa vistaisnāko ceļu uz slimnīcu!
GAIDĀM ATPAKAĻ!
Diagnoze — 1. tipa cukura diabēts. Tas nozīmē, ka aizkuņģa dziedzeris vairs neproducē ne piles insulīna, kas turpmāk organismā jāievada ar injekcijām. „Pirmā tipa diabēts parasti piemeklē jaunus cilvēkus, otrais, kas ir vieglāks, tiek dzīvē nopelnīts,” komentē sporta ārsts Jānis Kaupe. „Insulīns gādā, lai glikoze nokļūst muskuļu šūnās un veic savu enerģētisko funkciju. Bez tā fiziska slodze nav iespējama. Cilvēks zaudē spēku un svaru.”
Uzskata, ka cukura diabētam ir ģenētiska izcelsme. Jāņa tuvāko radu rakstos gan nevienam tāda kaite it kā neesot bijusi. „Bet ar gēniem visādi var būt,” piebilst Kaupe. „Maza, nejūtama pārmaiņa iemetas, un tad pēkšņi, piemēram, kāda vīrusa infekcija saasina situāciju un insulīna ražotne organismā tiek slēgta.”
Pēc diagnozes Jānim šoks bijis pamatīgs. Bet, pašsajūtai uzlabojoties, nākusi sapratne, ka ar šo kaiti iespējams sadzīvot. Runājot ar dakteriem un pētot informāciju internetā, radusies nojausma, ka arī vārti uz sportu cukura diabētiķiem nav slēgti. Sevišķi uzmundrinājis Zinta Ekmaņa zvans: „Jāni, mēs tevi gaidām atpakaļ komandā!” Federācijas viceprezidents uzsvēris, ka cilvēks ar gribu spēj pats sevi dziedināt, dalījies ar savu pieredzi un iedevis failus, kur smelties informāciju. Slimnīcā pavadītās nedēļas nobriedinājušas apziņu — jau pirmajā brīvības dienā ķerties pie treniņiem. „Gribējās pārbaudīt, kā tagad mans organisms reaģēs,” atceras Jānis Strenga. „Patīkami pārsteigts secināju, ka pēc slodzes labsajūta uzlabojas, arī insulīns jāšpricē mazāk.”
PATS SEV MĀSIŅA
Lai oficiālā līmenī izlemtu, kā rīkoties turpmāk, Jānis Kaupe ar kolēģiem Olimpiskajā vienībā vispirms meklējis analogus piemērus. Latvijas sportā tādus nav izdevies atrast. Daži cukura diabētiķi atradušies Amerikā pusprofesionālo riteņbraucēju komandās. Tātad šī kaite ir savienojama arī ar nopietnu sportu. Tas iedrošinājis mudināt Jāni palikt bobslejā. „Vajadzīga tikai stingra pašdisciplīna, un dakteriem vairāk jākontrolē nieru darbība un redze,” uzsver Kaupe, norādot, ka tagad Strengam visu analīžu rezultāti ir labāki nekā vidējam viņa vecuma latvietim. „Starp citu, fiziska slodze pazemina cukura līmeni asinīs.” Protams, arī uzturs jālieto iespējami veselīgāks, sevišķi izvairoties no saldumiem.
Kā ēdienreize, tā pašam jādur sev pirkstā, jāsavāc asins pilīte glikometrā, jānolasa cukura līmenis, jāaprēķina vajadzīgā insulīna deva un jāveic zemādas injekcija vēdera apvidū. Tā trīs, pat četras reizes dienā. Nē, viņa vēders pēc sieta neizskatoties. Špricīte vairāk atgādinot lodīšu pildspalvu, kurā ielādētas devas vairākām dienām, atliekot tkai nospiest podziņu. Esot iemanījies darboties veikli kā profesionāla medmāsiņa, joko Jānis. Un asinis glikometram arī nemaz tik bieži neesot jāņem. Uz šķīvi paskatoties, jau jūtot, cik daudz insulīna apēstajām pusdienām vajadzēs.
MOBILIZATORS…
Sacensībās Jānis Strenga atgriezās pēc pusotra mēneša — 2. februārī pasaules čempionātā jau kā Oskara Ķibermaņa Latvijas 2 četrinieka aizmugurējais stūmējs, izcīnot 16. vietu. Pirmsolimpiskajā testā Soču trasē, kur uzvarēja Oskara Melbārža kvartets, Latvija 2 finišēja vienpadsmitā.
Ņemt izlases komandā, kas tiecas uz visaugstākajiem mērķiem, hronisku slimnieku? Kāpēc Prūsis uzņēmās tādu risku? „Redzi…” ieturot pauzi, treneris nopūšas. „Par daudziem, kas nāk uz bobsleju, es esmu dzirdējis dažādus stāstus. Gan labus, gan biežāk ne tik labus. Bet es cenšos neietekmēties no šiem stāstiem un dot puišiem iespēju pašiem sevi apliecināt. Tas attiecas arī uz Jāni. Protams, arī es vācu informāciju par šo slimību, runāju ar dakteri, un tieši viņš mani iedrošināja, ka sports ir savienojams ar cukura diabētu, ka fiziskas slodzes pat palīdz ar to sadzīvot.”
„Es viņu absolūti neuztveru kā slimnieku,” uzsver izlases galvenais treneris. „Man pret Jāni ir tāda pati attieksme un tādas pašas prasības kā pret pārējiem izlases vīriem. Un viņš tās spēj izpildīt bez kādām atlaidēm.”
„Trauma vai kāda cita problēma sportistu tikai mobilizē,” pieredzē dalās Sandis Prūsis. ”Jānis jau sen bija pamanīts, viņam daudz kas viegli un labi sanāca, un šķiet, ka viņš pat nedaudz izlaidās. Jānis varēja būt vēl labāks, bet viņš izaugsmē apstājās, ko bieži vien viņam pārmetu. Pēc šīs nelaimes pārvarēšanas viņš ir izmainījies uz labo pusi. Šobrīd man nav pretenziju par viņa fizisko formu.”
Olimpisko sezonu 30. novembrī Strenga jau sāka Pasaules kausa apritē, Kalgari Ķibermaņa četriniekā izcīnot septīto vietu, bet nedēļu vēlāk Pārksitijā viņš pirmo reizi uz starta stājās pie Latvijas 1 kamanu aizmugurējiem rokturiem. Jānim atgriežoties Melbārža četriniekā, kvartets finišēja ceturtais. Pēc šīm sacensībām un arī pēc olimpiskā sudraba izcīnīšanas šis četrinieks nav mainījies — Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga.
Jānis STRENGA
Bobslejists, sporta skolotājs
Dzimis: 1986. gada 5. februārī Siguldā
Izglītība: Siguldas Valsts ģimnāzija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, bakalaurs
Augums, svars: 183 cm, 92 kg
Sportā nopietni sācis trenēties, studējot LSPA, vieglatlētikā pie Ilzes Avotiņas un Krišjāņa Kupļa, profesionāli — 22 gadu vecumā bobslejā
Lielākie sasniegumi: olimpiskais vicečempions (2014. g., Oskara Melbārža četriniekā), divas uzvaras 2014. g. PK posmos (Oskara Melbārža četriniekā), divkārtējs pasaules junioru čempions (2012. g., Oskara Melbārža divniekā un četriniekā)
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Vaļasprieki: makšķerēšana, pludmales volejbols
