Apaļais septītnieks

Kērlings ir gan
olimpisks, gan oriģināls sporta veids, kam tīk netradicionāli gājieni.
Piemēram, šīs nedēļas nogalē Latvijā tas svin savu septiņu gadu jubileju. Kur
teikts, ka tikai piecas, desmit vai piecdesmit svecītes tortē ir skaistas?! Šīs spēles ceļš uz
mūsu sirdi aizsākās 2001. gadā Jelgavā, Jānim Ozollapam noorganizējot turnīru Zemgales
kauss, uz kuru ieradās entuziasti no Baltkrievijas, lai mācītu un stāstītu
latviešiem, kas ir kērlings un kā tas jāspēlē. Jau 2002. gada
maijā notika pirmais Latvijas čempionāts. Tajā piedalījās komandas no Rīgas,
Jelgavas un Liepājas. Nākamajā sezonā par Latvijas meistarsacīkšu medaļām
cīnījās jau 11 vīriešu un 7 sieviešu vienības. 2002. gada decembrī Latvijas
dāmu un kungu izlases debitēja Eiropas čempionātā, B grupā pārsteigumu sagādāja
mūsu meitenes, iegūstot ceturto vietu un iezīmējot Latviju pasaules kērlinga
kartē.Latvijas otrā
čempionāta laikā tika nolemts grozīt reglamentu, lai uz Eiropas čempionātu
sūtītu spēcīgākos tā brīža kērlingistus. Tika sarīkots četru spēcīgāko komandu
turnīrs, kura uzvarētāji tad arī pārstāvēja Latviju 2003. gada Eiropas
čempionātā. Šī bija pirmā un vienīgā reize, kad atlase notika šādā veidā.
Turpmāk atkal Latvijas izlasi veidoja iepriekšējās sezonas uzvarētāji. 2004. gada sākumā
Latvija debitēja pasaules junioru čempionātā. Martā un aprīlī norisinājās
Latvijas pirmais čempionāts jauktajām (Mix) komandām. Gadu vēlāk Latvijā
tika ieviests individuālais kērlings. Patlaban pēdējais jauninājums Latvijas
kērlingā ir sacensības jauktajiem pāriem (Mixed doubles), kurā pērn tika
izspēlētas čempionu medaļas. Šajos septiņos
gados par visatzīstamāko sasniegumu uzskatāma bronzas medaļa. To 2007. gada
Eiropas čempionāta B grupā izcīnīja Latvijas vīriešu izlase, kuru pārstāvēja Rīgas
Roņi, komandas kapteinis (skips) Ritvars Gulbis. Arī kērlinga dzīve Latvijā
kļūst arvien plašāka un starptautiskāka. Notiek ne tikai valsts čempionāti
sešās grupās, bet risinās arī tradīcijām bagāti komercturnīri – Zemgales
kauss (novembrī Jelgavā), Ventspils kauss (pirms Līgo svētkiem
Ventspilī), Rīgas zvaigzne (septembrī Rīgā), Ziemassvētku kauss (pirms
Ziemassvētkiem Ventspilī), Jelgavas kauss (maijā Jelgavā) un populārais Ondulat
kauss (jūlija beigās Jelgavā). Turnīros piedalījušies kērlingisti no ASV,
Kanādas, Skotijas, Šveices, Somijas un citām kērlinga lielvalstīm.Ik rītu, ceļoties
pirms saullēkta, lai tiktu uz slidotāju nesabojāta ledus, mēs raudam pēc
specializētas kērlinga halles. Piemēram, Čehijas izlase jau drīz pēc tādas
uzbūvēšanas kļuva par pastāvīgu pasaules un Eiropas čempionātu elites vienību.
Itāļi tāpat. Otra problēma, protams, ir kvalificētu treneru trūkums. Naudas
nepietiek nevienam sporta veidam, bet kērlingā izlases dalībniekiem jāapmaksā
lielākā daļa vai atsevišķos gadījumos pat visi izdevumi, kas saistīti ar
piedalīšanos Eiropas vai pasaules čempionātos. Protams, sports ir brīvprātīga
lieta. Mēs esam pieredzējuši, ka personīgo līdzekļu ieguldījums atmaksājas
olimpiskajā zelta medaļā. To 29. olimpiādes spēlēs Pekinā BMX riteņbraukšanā
pierādīja Māris Štrombergs. Arī mūsu kērlingisti ir ceļā uz olimpiskajām
spēlēm. Visticamāk uz tām, kas notiks Sočos.

Starta šāviens

Vēsturiskā
Zemgales kausa izcīņa Jelgavā notiek 15. un 16. novembrī. Tās galvenais
organizators tāpat kā pirms septiņiem gadiem ir Jānis Ozollapa, kurš bija arī
pirmais Latvijas Kērlinga asociācijas prezidents.

– Pirmajā
turnīrā mūsu skolotāji bija baltkrievi…

– Kērlingu
televīzijā noteikti ir redzējis katrs, un neviens vien pie sevis nodomājis, –
interesanti būtu pamēģināt. Man šī izdevība radās tieši Baltkrievijā. Esmu
aizrautīgs hokeja fans ar pieredzi. Kad 2001. gadā ar dēla hokeja komandu
viesojos šajā valstī, iepazinos ar viņu kērlingistiem un arī ar šo sporta
veidu. Pamēģināju, iepatikās… Tā paša gada rudenī jau devos uz Franciju, lai
piedalītos savā pirmajā turnīrā. Konstatēju, ka šī ir interesanta laika
pavadīšana, kas var kļūt par nopietnu aizraušanos. Tā paša gada beigās ar
domubiedru palīdzību tikām uzņemti Pasaules kērlinga federācijā un noorganizējām
savu pirmo turnīru Latvijā.

– Tā sākās Zemgales
kausa vēsture…

– Pirmais
turnīrs gan tika saukts par Latvijas Kērlinga asociācijas kausa izcīņu. Par Zemgales
kausu to pārdēvēja nākamajā gadā. Pirmo turnīru aizvadījām pēc diezgan
īpatnējiem noteikumiem.

– Un tomēr
tas bija starta šāviens jaunam sporta veidam!

– Jā, presē
izskanēja informācija, ka Jelgavā spēlē kērlingu, un cilvēki paši sāka zvanīt
un interesēties. Izrādās, jaunatklājēja gars mājoja ne tikai manī. Atradās
cilvēki, kas bija gatavi naktīs vai agros rītos nodoties šāda veida izklaidēm.

– Pusi no
Latvijas kērlinga mūža esi bijis tā prezidents. Gandarījums?

– Ka esmu
atnesis kērlingu uz Latviju un veiksmīgi šeit palaidis plašākās tautās.
Organizējām pasākumus firmām un pēc kērlinga demonstrējumiem pierunājām
dalībniekus, kuriem patika, atnākt vēl kādu reizi. Tā aģitējot, izdevās
piesaistīt pirmos 50 spēlētājus, kuri arī radīja pirmos patstāvīgos kērlinga klubus.

Mana sirds tomēr
pieder hokejam, kērlings paliek vaļaspriekam, nopietni ar to vairs nenodarbjos,
bet, ja mani uzaicina uzspēlēt kādā turnīrā, nekad neatsaku.

Pamanīta vieta

Latvijas
Kērlinga asociācijas (LKA) prezidents Kārlis Smilga šajā spēlē ir kopš pašiem
pirmsākumiem. Viņš ir vairākkārtējs valsts čempions un četru Eiropas čempionātu
dalībnieks un kopš 2006. gada gādā par visu Latvijas kērlingistu labsajūtu.

– Kur patlaban Latvijā spēlē kērlingu?

– Var
uzskatīt, ka mums ir trīs kērlinga centri – Rīgā (treniņi un spēles notiek VOLVO
sporta centrā), Jelgavā (Krājbankas Ledus hallē) un Ventspilī (Ventspils
olimpiskā centra Ledus hallē). Šajās pilsētās atrodas lielāko Latvijas kērlinga
klubu mājvietas. Kērlingu spēlē arī Tukuma, Aizkraukles un Liepājas ledus
hallēs.

– Cik ir klubu, komandu un spēlētāju?

– Kērlingu
aktīvi spēlē 200 cilvēku, no kuriem aptuveni 120 piedalās Latvijas čempionātos.
LKA apvieno piecus klubus, bez nosaukto pilsētu klubiem asociācijā ir arī Rīgas
rajona Sporta iniciatīvu centrs un sporta klubs A 41.

– Kā tiek piesaistīti jauni spēlētāji?

– Galvenokārt
ar bezmaksas semināru palīdzību. Interesentiem tiek nodrošināts ledus,
inventārs un instruktāža. Ja cilvēkam iepatīkas un viņš ir ar mieru agros rītos
doties uz treniņiem, tad viņiem tiek piedāvāta šāda iespēja. Informāciju par
iespējām trenēties var meklēt asociācijas mājaslapā internetā www.curling.lv.

– Vai
latvieši joprojām kērlingu uzskata par eksluzīvu sporta veidu?

– Vienkārša
sporta līdzjutēja acīs kērlings joprojām ir kaut kas dīvains un mītisks.
Klasiskie jautājumi, uz kuriem jāatbild mūsu spēlētājiem, nav mainījušies. Vai
akmeņi tiek vadāti līdzi un kurš tu esi – tas, kurš birstē, vai tas, kurš met?
Pēc tam seko nodrillētais joks par apkopēju sportu.

Vēl nesen kādā
Latvijas aptaujā  kērlings tika nosaukts
par vissarežģītāko sporta veidu. Joprojām daudzi uzskata, ka kērlings ir ļoti
dārgs sporta veids, ar kuru nodarbojas tikai bagāti cilvēki. Abi uzskati ir
ačgārni, jo mūsu sporta veida noteikumus var apgūt 30 minūšu laikā un kērlinga
izmaksas nav lielākas kā boulinga.

– Kā kērlings attīstās mūsu kaimiņvalstīs?

– Igaunijā
ir speciāls kērlinga laukums ar pieciem celiņiem, taču tas atrodas padomju
laika raķešu rūpnīcā, kurā apstākļi nav gluži vēlamie. Lietuvā un Baltkrievijā
mūsu lielākais konkurents hokejs praktiski ir izspiedis kērlingistus no ledus,
un šī sporta veida attīstība minētajās valstīs apstājusies. Krievija investē
lielus līdzekļus sportistu izaugsmei (Krievijas sieviešu izlase regulāri
piedalās olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos, tā ir 2006. gada Eiropas
un universiādes čempione) – sportistes ir algotas un vairāk uzturas
treniņnometnēs un sacensībās ārpus Krievijas robežām. Vīriešu konkurencē kopš
pērnā Eiropas čempionāta Latvija ir stiprāka par Krieviju.

– Kāda ir Latvijas vieta pasaules kērlinga
sabiedrībā?

– Pamanāma.
Latvijai ir labi rezultāti jauno kērlinga valstu vidū, mēs aktīvi
piedalāmies Eiropas un Pasaules kērlinga federācijas darbā. Latvija ir
iniciators Baltijas kausa izcīņai, kas pēc būtības ir Baltijas jūras valstu
kērlinga čempionāts – neatkarīgi no tā, vai sacensības notiek Polijā vai
Somijā, visi lēmumi tiek saskaņoti ar Latviju. Nākamais solis būtu Latvijas
vīriešu vai sieviešu izlases iekļūšana Eiropas čempionāta desmitniekā.

Uldis VRUBĻEVSKIS