Arta Ābola jaunā dzīve

Vēl pagājušajā
sezonā Artis Ābols bija viens no hokeja kluba Rīga-2000 uzbrukuma
līderiem, bet tagad viņš iepazīst jaunu arodu – pilda Rīgas Dinamo
galvenā trenera asistenta pienākumus. Aicinājām Ābolu izvērtēt Dinamo
startu Kontinentālajā Hokeja līgā. Lai gan Artis Ābols
hokeja pamatus sāka apgūt Dinamo
sporta skolā, viņš nepaspēja uzspēlēt leģendārā Dinamo sastāvā PSRS čempionāta augstākajā līgā, bet sāka
profesionālo karjeru Dinamo
mantinieku Pārdaugavas rindās, kas
arī spēlēja Krievijas atklātajā čempionātā. Pēc Pārdaugavas bankrota Ābols uzspīdēja tolaik populārajā Latvijas
Hokeja līgā, kur Essamikas sastāvā
pārliecinoši kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Pēc tam Ābols uz
vairākiem gadiem devās trimdā – iepazinās ar Somijas, Zviedrijas un Dānijas
hokeju. Atgriezies dzimtenē, Artis kļuva par vienu no Rīgas-2000 vadošajiem spēlētājiem, palīdzēja rīdziniekiem četrus
gadus pēc kārtas izcīnīt Latvijas čempionu titulu. Ābols jau no otrās
republikas pirmssākumiem spēlēja Latvijas izlasē – 1992. gadā viņš piedalījās
pirmajās atjaunotās Latvijas izlases oficiālajās sacensībās pasaules čempionāta
atlases turnīrā Rīgā un spēlēja vienā maiņā ar Latvijas hokeja leģendu Helmutu
Balderi. Nākamajā gadā Ābols palīdzēja Latvijas izlasei uzvarēt pasaules
čempionāta C grupā, bet tad pasaules čempionātos uz ilgāku laiku palika ārpus
izlases spēlētāju loka. 90. gadu beigās Ābols atkal kļuva par pilntiesīgu
Latvijas izlases dalībnieku – viņš piedalījās četros pēc kārtas elites grupas
pasaules čempionātos (1999. – 2002. g.).

„Nebiju plānojis jau
šosezon kļūt par treneri, bet mana spēlētāja karjera beidzās 27. februārī
Liepājā, kad salauzu plaukstas locītavu. Sākumā dakteri īsti netika skaidrībā, kas
un kā, bet galīgā diagnoze bija zināma tikai pēc pasaules čempionāta hokejā.
Ārsti teica, ka arī pēc operācijas vairs nebūs tā, kā bija. Redzot, kādā
stāvoklī tobrīd bija roka, par spēlēšanu vairs nevarēja būt ne runas. Šobrīd ir
labāk, taču domāju, ka profesionāli man būtu grūti spēlēt. Jāatzīst, jo vecāks
paliku, jo vairāk gribējās spēlēt, taču viss beidzās neplānoti. Jūnijā man bija
lielas neskaidrības par nākotni, tad Dinamo vadība uzaicināja mani kļūt
par komandas galvenā trenera Jūliusa Šuplera palīgu. Tā kā finiša līnija jau
bija redzama daudz labāk nekā starta, sapratu, ka nebūtu prātīgi atteikties no
šāda piedāvājuma. Jau agrāk biju domājis, ka pēc spēlētāja karjeras beigām
kļūšu par treneri – man ir B kategorijas trenera licence. Visu mūžu esmu spēlējis
hokeju, to arī vislabāk saprotu. Skatoties spēles no malas, rodas vēlēšanās
iziet laukumā, bet, kad kaut kur tālā izbraukumā no rīta pieceļos, tad pirmā
doma – labi, ka man nav jāspēlē. Nekad nesaki nekad, bet domāju, ka šī dzīves
lapa ir pāršķirta," saka Artis Ābols.

Artis karjeras laikā
ir strādājis kopā ar daudziem treneriem. Kurš ir visvairāk viņu ietekmējis?

„Katrs treneris ir
kaut ko devis. Jaunībā vislielāko iespaidu uz mani atstāja Mihails Beskašnovs.
Viņš bija stingrs un prasīgs treneris, bieži vien pat pāršāva pār strīpu. Kad
sāku spēlēt Pārdaugavā, tad Beskašnovs manu karjeru ietekmēja jau ar
mīnuszīmi. Brīžiem lieta aizgāja līdz tādām lamām, ka bija bail spēlēt –
laukumā domāju tikai par to, lai nekļūdītos. Tādā stāvoklī trenerim no
spēlētāja ir grūti sagaidīt vajadzīgo rezultātu. Junioru vecumā spēlēju vienā
maiņā kopā ar Oļegu Jurenko, mēs savā vecuma grupā bijām labākie Latvijā, bet
Beskašnova attieksmes dēļ Oļegs pameta nopietno hokeju, un arī es nesasniedzu
visu iespējamo. Kad vēlāk spēlēju pie Šuplera, demonstrēju savu labāko spēli
dzīvē, bet diemžēl tas jau bija karjeras beigu posms. Šuplers prata atrast pareizu
pieeju katram spēlētājam," turpina Ābols.

Iespaidīgais starts

Dinamo galvenajam trenerim Šupleram ir divi palīgi – Ābols un vēl viens
slovāks Miroslavs Miklošovičs. Par to, kādas ir katra trenera funkcijas, Ābols
stāsta:

„Mums darbs nav tik
ļoti strikti sadalīts. Šuplers ir galvenais, viņš pieņem stratēģiskus lēmumus, Miro vairāk atbild par aizsargiem. Ja
redzu, ka kaut kas nav pareizi, saku to Šupleram. Ja Šuplers piekrīt, viņš to
nodod tālāk komandai. Mums ir videooperators, kurš filmē visas spēles, bet es
atzīmēju kļūdas, lai vēlāk varētu izanalizēt. Sekoju līdzi pretinieku komandām,
lai izlemtu, kura maiņa pret kuru spēlēs – lai nesanāk tā, ka pretinieki savu
pirmo maiņu izlaiž pret mūsu ceturto. Šuplers māk ieklausīties kolēģos, nav
jājūtas kā piektajam ritenim."

Lai gan pirms sezonas
populārā Krievijas avīze Sport-Express
prognozēja rīdziniekiem grūtus laikus, Dinamo
sezonu sāka pārliecinoši – izvirzījās turnīra tabulas pirmajā desmitniekā.
Tomēr pirms lielā pārtraukuma rīdzinieki piedzīvoja četrus zaudējumus pēc
kārtas, tabulā nolaižoties uz 15. vietu. Dinamo
izceļas ar nestabilu sniegumu, jo spilgtas uzvaras mijās ar sāpīgām sagrāvēm.

„Mūsu uzdevums ir iekļūt
play-off. Pagaidām viss rit pēc
plāna. Čempionāta sākums varbūt bija pat pārāk labs – bijām pirmajā desmitniekā,
daudzi jau sāka domāt, ka varam pacīnīties arī par trijnieku. Tomēr neizvilkām
līdz pauzei, par ātru sāka izsīkt spēki. Komandā esam runājuši, kāpēc tik
mainīgi rezultāti. Tas ir raksturīgi arī Latvijas izlasei – ja spēle aiziet no
rokas, tad var cīnīties ar jebkuru pretinieku, bet, ja kaut kas nesanāk, tad
var zaudēt bez variantiem. Varbūt pietrūkst rakstura vai cīņasspara, nespējam
salauzt neveiksmīgas cīņas gaitu," uzskata Dinamo
otrais treneris.

„Mūsu sliktākā spēle
bija Novokuzņeckā (Metallurg – 0:7). Tur
jau spēles sākumā, kad vēl rezultāts nebija atklāts, bija skaidrs, ka šajā
vakarā mums te nav ko ķert. Tam gan bija objektīvs izskaidrojums, jo tā bija
garas izbraukuma turnejas trešā spēle, kad hokejistiem tīri fizioloģiski bija
grūti parādīt visas prasmes. Savukārt mūsu labākā spēle varētu būt mājās ar
Maskavas Dinamo."

Leģiona spēks

Par veiksmīgo startu Dinamo var būt pateicīgi leģionāriem, jo
rīdzinieku statistikas rādītājos pirmās vietas ieņem ārzemnieki. Latvijas
hokejisti pagaidām atrodas ēnā.

„Esmu daudz domājis,
kāpēc tā notiek, bet tā arī neesmu atradis atbildi. Pirms sezonas pārbaudes
mačos mūsējie ne ar ko neatpalika no ārzemniekiem, taču, kad sākās čempionāts, rietumnieki
vadību pārņēma savas rokās. Neviens treneris nav sev ienaidnieks – spēlē tie,
kuri šobrīd ir labāki. Līdz ar to viņi lielākoties spēlē vairākumā, kad tiek
gūts daudz punktu. Diez vai būtu pareizi mākslīgā veidā dot vairāk spēlēt
mūsējiem. Vietējiem spēlētājiem ar savu spēli ir jāpierāda, ka viņi ir
pelnījuši spēlēt vairāk. Tā ir pozitīva konkurence. Ceru, ka viņu spēle būs
labāka un sezonas otrajā pusē mūsējo produktivitāte būs lielāka. Kad viņi
vairāk sāks gūt punktu, viņi arī iegūs iespēju vairāk spēlēt. Pats uz savas
ādas esmu pārliecinājies – ja jūti trenera uzticību, tas spārno. Tagad varbūt Latvijas
spēlētāji jūt, ka uzticība viņiem nav tik liela kā ārzemniekiem. Varbūt tas
rada slogu, lai gan, paskatoties statistiku, ir skaidrs, kāpēc leģionāri spēlē
vairāk. Jāņem arī vērā, ka tikai daži no mūsējiem ir spēlējuši tik augstā
līmenī. Pasaules čempionātu pieredze tomēr ir cita lieta, jo, godīgi sakot, uz
pasaules čempionātu Latvijas izlase brauc uzvarēt tikai vienā spēlē. Lai
paliktu A grupā. Toties KHL katra spēle ir jāaizvada savu maksimālo spēju
robežās. Daudz runā, vai Dinamo
projekts nāks par labu Latvijas izlasei. Esmu pārliecināts, ka par sliktu tas
noteikti nenāks," saka Ābols, kurš atzīst, ka Dinamo arī noderētu sastāva
pastiprinājums.

„Mūsu
ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs bija Čehijā, kur skatījās spēlētājus. Manuprāt,
mums noderētu vēl kāds centra uzbrucējs. Šobrīd praktiski spēlējam ar vienu
īstu centru – Marku Hartigenu. Mets Elisons vairāk spēlē malā. Protams, katrā
pozīcijā varētu atrast kādu labu meistaru, bet, ja spēlēs vieni ārzemnieki, tad
līdzjutējiem vairs nebūs tik liela interese par komandu. Ideāli būtu, ja mēs
varētu spēlēt KHL pirmajā desmitniekā tikai ar vietējiem spēlētājiem, taču
realitāte ir tāda, ka mums nav tik daudz labu hokejistu, tāpēc jāņem
ārzemnieki. Jebkurā spēcīgā krievu komandā arī ārzemnieki ir līderi. No
Latvijas hokejistiem teorētiski komandu kaut kad nākotnē varētu papildināt Herberts
Vasiļjevs, Arvīds Reķis, varbūt Mārtiņš Karsums. Tādu spēlētāju, kuri jau ir
pierādījuši, ka kaut ko var, nemaz nav tik daudz. Vēlamies dot iespēju arī
jaunajiem, tāpēc piektdien uz pārbaudes spēli Liepājā brauks Rīgas-2000 uzbrucēji Toms Hartmanis,
Gints Meija,  kuri šonedēļ trenējās ar Dinamo. Iespējams, ka kādam no viņiem tiks
dota iespēja spēlēt arī KHL."

Pragmatiskie rīdzinieki

Krievijas hokeja
speciālisti atzīst, ka Rīgas Dinamo
izceļoties ar pragmatisku spēles stilu, kas balstās uz stingru aizsardzību un
asiem pretuzbrukumiem.

„Ar skaistu spēli
šajā līgā mēs reto komandu apspēlēsim. Nevajag atklāt Ameriku – lielākā daļu
komandu spēlē stingri aizsardzībā, pirmajā vietā liekot savu vārtu drošību. Mums
pāris momentu jau vienmēr būs. Cenšamies uzmanīgi spēlēt aizsardzībā. Tie
lielie zaudējumi arī bijuši tad, kad uzbrucēji pārāk aizrāvušies ar uzbrukumu.
Līgas labākajām vienībām ir vismaz 10 augstas klases spēlētāju. Lai kompensētu
meistarības trūkumu, mums ir jābūt labi fiziski sagatavotiem un disciplinētiem,
nedrīkstam pelnīt daudz noraidījumu un jāpieturas pie izstrādātā spēles plāna.
Krieviem ir labs teiciens: porjadok bjot
klass (no krievu val. – kārtība sit klasi). Pēdējos mačos redzējām, ja mēs
esam fiziski nosēdušies, tad mums ir grūti turēties pretī pretiniekiem, vairs
netiekam līdzi pretspēlētājiem, sākas nevajadzīgi noraidījumi, un tas mūsu
kāršu namiņš sāk ļodzīties.

Pirms sezonas daudz
tika runāts par iespējamām sadzīviskām problēmām Krievijā. Bija arī bažas, ka
Latvijas klubu daudzkur Krievzemē varētu sagaidīt naidīgi.

„Trakākais ir
pārbraucieni, ar sadzīvi nekādu problēmu nav. Kaut kur ir labāka viesnīca,
citur sliktāka, bet nekur nav bijis tā, ka ir pilnīga avārija. Domājām arī par
to, kā mūs sagaidīs Krievijā, bet līdz šim viss ir bijis normāli. Bijuši
atsevišķi izlēcieni, kad, piemēram, Maskavā kāds Spartak šallē ietinies līdzjutējas aiz mūsu soliņa demonstratīvi
necēlās kājās, kad skanēja Latvijas himna, bet kopumā jāsaka, ka viss notiek
visnotaļ civilizēti. Kad mēs bijām Novosibirskā, tad vietējais žurnālists nāca
atvainoties, ka iepriekšējā mačā līdfzjutēji bļāva Rossija, Rossija! Atbildēju, ka tā nu gan nav nekāda problēma,"
stāsta Ābols, kuram ir savs viedoskli arī par KHL maču tiesāšanu.

„Pēc pirmajām 10
spēlēm ar Sējēju runājām, ja šādi tiesās, tad mums nebūs par ko raudāt, taču pēdējā
laikā situācija ir mainījusies. Vai nu sākumā mums trāpījās kvalificētāki
tiesneši, vai arī tiesāšana paliek nedaudz tendencioza."

Kristiāns GIRVIČS

Vizītkarte

Artis Ābols,

hokeja treneris

Dzimis           1973.
gada 3. janvārī, Rīgā

Strādā            Rīgas
Dinamo galvenā trenera asistents

Spēlējis         RASMS,
Rīga-Stars, HK Pārdaugava, Essamika,
Nittorp (Zviedrija), Odense (Dānija), Hermes (Somija), Jokipojat
(Somija), Liepājas metalurgs, Nykoping (Zviedrija), Vojens
(Dānija), Rīga-2000

Latvijas izlasē         106
spēles, 48 (24+22) punkti

Sasniegumi  piedalījies
četros elites grupas pasaules čempionātos, četrkārtējs Latvijas čempions Rīgas-2000
sastāvā

Citāts

Pirms sezonas
pārbaudes mačos mūsējie ne ar ko neatpalika no ārzemniekiem, taču, kad sākās
čempionāts, rietumnieki pārņēma vadību savās rokās. Neviens treneris nav sev
ienaidnieks – spēlē tie, kuri šobrīd ir labāki