Atmiņas nākotnei

Andrejs Rastorgujevs — ceturtais Eiropā, Edgars Piksons — astotais pasaulē, Ilmārs Bricis stafetē Latviju paceļ ceturtajā pozīcijā, un līdz pēdējam posmam komanda cīnās par vietu labāko sešniekā, pēc daudzām sezonām Pasaules kausa izcīņas punktus atkal gūst ¬¬¬¬trīs mūsu biatlonisti… Tas notiek ziemā, kurā Latvijas biatlons bija izlikts nosalšanai bada nāvē. No finansiālā kraha tiešā trieciena un citām neveiksmēm neizvairījās vienīgi mūsu dāmu izlase. Madara Līduma gan sezonas pirmās puses sprintos itin čakli vāca PK punktus, Rūpoldingā pat izcīnot 16. vietu, bet pēc tam noplaka. Pēc Līgas Glāzeres aiziešanas no lielā sporta mums atkal nebija dāmu stafetes komandas, sezonas vidū nopietni saslima Gerda Krūmiņa, cerētā straujumā neprogresēja Žanna Juškāne, lielajā biatlonā vēl nespēja iejusties Anete Brice, un nāciju vērtējumā Latvija izkrita no labāko divdesmitnieka, nākamajā sezonā saglabājot tikai divas starta vietas PK sacensībās. Apvienoto dāmu un kungu izlasi sabiedriskā kārtā vadīja Intars Berkulis, par pieticīgu atlīdzību trenera pienākumus veica Jēkabs Nākums, kurš, ar šo mēnesi sākot, vairs neupurējas biatlona labā un strādā citā, pieņemamāk atalgotā darbā. Tomēr vīru komanda savu uzdevumu izpildīja, palika divdesmit spēcīgāko valstu skaitā, PK nodrošinot trīs starta vietas arī nākamsezon. „Noteikti varēja būt labāk,” ne pirmo reizi šādiem vārdiem savu sezonu vērtē komandas līderis Ilmārs Bricis, kurš savos 40 gados bija pasaules čempionāta vecākais dalībnieks. „Droši vien arī spēka vairs nav tik daudz, tāpēc bieži slimoju. Nebija sava trenera, nebija masiera, pašiem daudz ko vajadzēja organizēt… Šie sīkumi salasījās un traucēja. Šādai situācijai rezultāts nav slikts, bet tas nav tāds, kādēļ es trenējos.” Šī atbilde liecina, ka Ilmārs noskaņots vēl vismaz vienu ziemu turpināt, kaut gan publiski to vairās apgalvot. Lai arī no deviņām Pasaules kausa izcīņas kārtām Bricis dažādu iemeslu dēļ nestartēja četrās, PK rangā, kurā pavisam iekļuva 108 biatlonisti, viņš no mūsējiem izcīnīja augstāko — 55. vietu, pirmajā posmā visās trijās disciplīnās finišējot labāko trīsdesmitniekā, bet formas virsotni kā parasti sasniedzot pasaules čempionātā, kur meistars izcīnīja 20. vietu sprintā un 36. iedzīšanā. Edgars Piksons (60. v. PK) no saviem 85 punktiem 72 savāca pasaules čempionātā. Andrejs Rastorgujevs (71. v. PK) tajos ieslēpoja janvāra vidū Rūpoldingā (23. v. sprintā, 35. v. iedzīšanā) un pēc tam Anholcā (20. v. sprintā). Viņam galvenais darbs bija jāpadara februārī Eiropas U-26 čempionātā, kur diemžēl atkal viena lode aiznesa pilnīgu gandarījumu. 20 km distancē būdams nekļūdīgs, Andrejs kļūtu par čempionu, ar vienu soda minūti būtu vicečempions. Viņš nopelnīja divas un palika ceturtais. Līdzīga situācija bija iedzīšanā, kuru pēc sprinta Rastorgujevs sāka no 8. pozīcijas 47 sekundes aiz līdera. 12,5 km distancē ar četrām šautuvēm alūksnietis kļūdījās piecas reizes, bet uzvarētājam zaudēja tikai minūti, izcīnot 7. vietu. Pasaules čempionātā labāko simtniekā iekļuva arī komandas debitanti Toms Praulītis un Rolands Pužulis. Šajos laikos tas nav apsmaidāms rezultāts, jo uz starta stājās vairāk nekā 120 vīri. Kā izmantot šo sekmīgi pārdzīvoto krīzi un atsevišķos sezonas spožumus, lai tie nepaliktu tikai skaistām atmiņām nākotnē? Šo jautājumu atrisināšana noteiks mūsu biatlona turpmāko nākotni, kas būtībā joprojām ir labilā pozīcijā. Strauja neveiksmīga kustība to var pagrūst arī kritienam. Turklāt jau nākamsezon sāksies atlase Soču olimpiskajām spēlēm. Olimpiskā kvalifikācija tiks veikta, ņemot vērā rezultātus tikai divos pasaules čempionātos — nākamajā un aiznākamajā. Nule kā biatlons kļuvis vēl vērtīgāks — olimpiskajās spēlēs tas papildināts ar vēl vienu disciplīnu — jaukto stafeti, un Sočos šajā sporta veidā jau izcīnīs vienpadsmit medaļu komplektus. Dainis CAUNE Foto: Dainis Caune, Sports Jānis Bērziņš, Latvijas Biatlona federācijas prezidents: Striktāki noteikumi „Nākamā PK sezona sadalīta striktos trimestros. Tas nozīmē, ka nākamās ziemas pirmajiem trim PK posmiem varam pieteikt tikai Madaru Līdumu, Ilmāru Brici, Edgaru Piksonu, Andreju Rastorgujevu un Jāni Bērziņu. Pārējiem trimestra robežās jācenšas kvalificēties IBU kausa izcīņās, kas izdarāms, vidējam labāko trijnieka rezultātam nezaudējot vairāk par 15 procentiem. Nevarēs tā kā iepriekšējā ziemā — šodien kvalificējos un rīt jau startēju Pasaules kausā. Turklāt IBU kausa izcīņā starptautiskā federācija mums daļēji apmaksā tikai triju dāmu un kungu līdzdalību. Ceturtā sportista starta izmaksas jau pilnībā jāsedz pašiem. Startiem IBU īpaši gatavosim jaunos večus — Tomu Praulīti, Rolandu Pužuli un Artūru Koļesņikovu. Biatlonā paliek arī visas šīssezonas dāmas, kurām, iespējams, pievienosies Baiba Bendika un varbūt vēl kāda. Pēc vasaras sacensību rezultātiem veidosim rangu, kas izšķirs pirmās un otrās izlases sastāvu. Plānojam daudz nopietnāku darbu ar junioriem un labākajiem jauniešiem. Katru mēnesi 12—18 dienu treniņnometnēs ar viņiem strādās Valdis Bērziņš, kuram, ceru, neatteiksies palīdzēt Jēkabs Nākums. Izlasi turpinās vadīt Intars Berkulis. Otrā trenera vieta vēl vakanta. Struktūru galīgi sakārtosim, kad būs zināmas mūsu pozīcijas Latvijas Olimpiskajā vienībā.” Intars Berkulis, Latvijas izlases galvenais treneris: Nepieciešama profesionālāka pieeja „Pierādījām, ka vajadzīga neliela veiksme, un darbs dod rezultātus. Tiesa, tie sasniegti uz iepriekšējo gadu bāzes ar minimālu ieguldījumu. Bet aizvadīto sezonu sākām ar mīnus 10 000 latu. Nākamo — jau ar plusiem. Būs cita, labāka, situācija. Kopumā nepieciešama daudz profesionālāka pieeja. Būtiski daudz kvalitatīvāk strādāt ar jauniešiem un junioriem. Citādi nogrimsim.” Kas jādara, lai aizvadītās sezonas veiksmes un arī neveiksmes izmantotu biatlona spožākas nākotnes veidošanai? To vaicājām mūsu lieliskā četrinieka vīriem, kam visiem ir augstākā izglītība sporta pedagoģijā, Ilmāram Bricim pat maģistra grāds. Jēkabs Nākums: Jāveido iekšējā konkurence „Aizvadītajā sezonā ļāvām katram savā telpā patrenēties un tikt galā ar sevi. Situācija bija tāda, ka šāda attieksme noderēja, bet, ja tā turpināsies, sāksies regress. Tagad jāveido iekšējā konkurence, lai viens no otra var mācīties, lai notiek pilnveidošanās. Mēs savulaik arī berzāmies cits gar citu, bija pat konflikti, bet Urbanovičs spēja tos atrisināt, un kopējais līmenis auga. Pat treniņos mums bija vēlme citam citu uzvarēt. Šī noskaņa katru cēla uz augšu.” Gundars Upenieks: Ilmārs darbojas kā spēlējošais treneris „Jābūt mērķim. Mazākais — Soču olimpiskajās spēlēs startē nevis daži biatlonisti, bet komanda. Ilmārs vēl turpina trenēties un darbojas kā spēlējošais treneris. Komandā ir līderis, kam līdzināties un no kā mācīties. Edgars un Andrejs ir vīri, kas sevi jau apliecinājuši. Viņiem un Jānim Bērziņam junioram palīgos jāsauc vēl kāds no tiem, kas pēc Vankūveras no biatlona aizgāja. Dažos gados līdz pienācīgam izlases līmenim jāizaudzina divi trīs jaunie. Kā to izdarīt, tas jau ir cits jautājums. Ar izlasi jāstrādā galvenajam trenerim un viņa palīgam.” Ilmārs Bricis: Es varētu nodot pieredzi „Es varētu komandā savu pieredzi nodot citiem. Bet ar nosacījumu, ka komandā jābūt arī jaunajiem. Nav tā, ka viņu mums trūktu. Dažu ārzemju komandu pārstāvji ir painteresējušies, ko domāju par trenera karjeru. Es šajā profesijā saskatu savu nākotni, bet Latvijā par šādu iespējamību ar mani neviens nav ieminējies pat pušplēstu vārdu.” Oļegs Maļuhins: Viena sistēma neder „Situācija ir gan vienkārša, gan sarežģīta. It kā jāatrod tikai nauda un talantīgs treneris. Bet izlasē ir triju paaudžu sportisti, katram ir atšķirīgas prasības un vajadzības. Bricis un Piksons var strādāt patstāvīgi. Lai turpinātos Rastorgujeva izaugsme, viņam blakus vajadzīgs ļoti labs speciālists. Vēl citādākā situācijā ir tie, kas tikai gatavojas ienākt izlasē. Katrs stāv uz sava pakāpiena. Viena treniņu sistēma, kā tas bija manos laikos, kad visi četri bijām līdzīgi, neder.” Pasaules kausa izcīņa Dāmas (punktus izcīnījušas 97) 1. Kaisa Mekereinena (Somija) 1005 p. 2. Andrea Henkele (Vācija) 972 3. Helēna Ekholma (Zviedrija) 971 4. Tora Bergere (Norvēģija) 963 5. Magdalēna Noinere (Vācija) 952 6. Darja Domračeva (Baltkrievija) 862 7. Marī Dorina (Francija) 726 8. Teja Gregorina (Slovēnija) 722 9. Anastasija Kuzmina (Slovākija) 708 10. Anna Karīna Zīdeka (Zviedrija) 703 28. Eveli Saue (Igaunija) 333 51. Madara Līduma (Latvija) 90 83. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) 19 Kungi (108) 1. Tarjē Boe (Norvēģija) 1110 p. 2. Emils Hegle Svendsens (Norvēģija) 1105 3. Martins Furkads (Francija) 990 4. Arnds Peifers (Vācija) 735 5. Ivans Čerezovs (Krievija) 711 6. Mihaels Greiss (Vācija) 707 7. Bjerns Ferijs (Zviedrija) 607 8. Kristofs Zūmans (Austrija) 594 9. Mihals Šlēzingrs (Čehija) 592 10. Ūle Einārs Bjerndālens (Norvēģija) 586 55. Ilmārs Bricis (Latvija) 100 60. Edgars Piksons (Latvija) 85 67. Rolands Lesings (Igaunija) 61 71. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) 46 Nāciju vērtējums Dāmas 1. Vācija 7236 p. 2. Krievija 6793 3. Zviedrija 6649 4. Ukraina 6618 5. Francija 6480 6. Norvēģija 6281 7. Baltkrievija 6079 8. Itālija 5197 9. Polija 4660 10. Slovākija 4279 11. Čehija 4259 12. Slovēnija 4252 13. Somija 4110 14. Kazahija 4016 15. ASV 3920 16. Igaunija 3602 17. Ķīna 3589 18. Rumānija 3371 19. Bulgārija 2874 20. Kanāda 2805 21. Japāna 2484 22. Latvija 2281 23. Šveice 1978 24. Koreja 1930 25. Austrija 1438 26. Lielbritānija 1352 27. Lietuva 886 28. Andora 703 29. Jaunzēlande 507 30. Armēnija 357 31. Spānija 223 32. Moldova 186 33. Bosnija un Hercegovina 93 34. Nīderlande 60 Kungi 1. Norvēģija 7428 p. 2. Vācija 6990 3. Krievija 6507 4. Austrija 6381 5. Francija 6351 6. Ukraina 6006 7. Zviedrija 5984 8. Itālija 5829 9. Čehija 5382 10. Slovēnija 5373 11. Šveice 5095 12. ASV 4814 13. Bulgārija 4361 14. Baltkrievija 4200 15. Kanāda 4146 16. Igaunija 3841 17. Polija 3640 18. Slovākija 3488 19. Somija 3453 20. Latvija 3293 21. Japāna 2648 22. Kazahija 2433 23. Lielbritānija 1823 24. Serbija 1471 25. Ķīna 1353 26. Koreja 880 27. Rumānija 714 28. Austrālija 591 29. Lietuva 435 30. Horvātija 271 31. Ungārija 213 32. Dānija 177 33. Turcija 113 34. Maķedonija 108 35. Bosnija un Hercegovina 102 36. Moldova 55 37. Nīderlande 45