Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Beidzot saulītē

Viens no
Latvijas labākajiem un uzcītīgākajiem hokejistiem uzbrucējs Mārtiņš Karsums
beidzot nonācis saulītē. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pagājušajā nedēļā
Bostonas Bruins viņu aizmainīja uz saulaino Tampu. Tas nozīmē ne tikai Floridas
klimatu, bet arī regulāru spēlēšanu Lightning sastāvā, jo komanda ar
Mārtiņu un citiem jaunajiem saista lielas cerības nākotnē.
Palūkosim,
kāds īsti bijis Mārtiņa Karsuma ceļš hokejā un ko par savām iespējām un
iespaidiem jaunajā klubā saka pats sportists.Dejoja,
sportoja, daudz ēda
Hokejā
Mārtiņš Karsums sācis trenēties ļoti agri – jau aptuveni trīsarpus gadu vecumā.
Pašā sākumā bijuši dažādi treneri, taču īstos hokeja pamatus puikam ielika
Igors Smirnovs. Tolaik Rīgā bija tikai divas mākslīgā ledus arēnas – Sporta
pils un Daugavas stadiona piepūšamā halle. Bija ledus deficīts, tādēļ
bieži vajadzēja trenēties ļoti agri no rīta. Uz treniņiem mazo Mārtiņu parasti
vadāja tēvs.Mārtiņš
savu vienaudžu vidū izcēlies jau bērnudārza laikā, turklāt pozitīvā nozīmē. To
labi atceras Mežciema 251. bērnudārza audzinātāja Signe Dzintare: „Viņš
bija enerģisks un ļoti jauks puika. Viss Mārtiņam padevās – labi dejoja,
sportoja un ļoti daudz ēda, viņam vienmēr bija lieliska apetīte. Bieži Mārtiņš
cēlās jau ap sešiem, veica rīta treniņu un uz brokastlaiku, pusdeviņiem rītā,
ieradās bērnudārzā. Dzīvespriecīgs un draudzīgs, meitenes vienmēr ar viņu
gribēja dejot vienā pārī. Atceros viņu bērnībā ar gaišiem vijīgiem matiem, tādu
kalsnēju, skat' tagad jau izaudzis par kārtīgu vīrieti. Tolaik pie mums par
auklīti strādāja viņa mamma Laila, ar Mārtiņu iznāca tikties ne tikai
bērnudārzā vien."

 

Mazais
Karsums bijis tik uzcītīgs un hokeja apmāts, ka bērnudārza laikos diendusas
laikā bieži devies slidot uz tuvējo Gaiļezeru. Gadi ritējuši, un Mārtiņš
palicis tikpat uzticīgs hokejam.

Pirmais
līgums ar NHL komandu Bostonas Bruins noslēgts 2006. gadā uz trijiem
gadiem. Par nelaimi, sākumā Karsumam bija ilgstoša kājas trauma, konkurence
komandā liela, un vairākas sezonas nācās spēlēt AHL līgā Providensas Bruins.
Debija NHL iznāca tikai šosezon ar sešām spēlēm Bostonas vienībā.

Komanda
ir ļoti labi nokomplektēta un ieņem vietu NHL līderu vidū, tādēļ Mārtiņš vairāk
gaidīja savu aizmainīšanu uz kādu citu klubu. Gaidīja un sagaidīja. Maiņas
darījumu pēdējā dienā, 4. martā, viņš kopā ar vēl vienu Bostonas jauno
spēlētāju Metu Lašofu tika aizmainīts uz Tampabejas Lightning.

Tas
noticis ļoti strauji, un šīs nedēļas sākumā, sazvanīts Tampā, Mārtiņš vēl labi
atceras aizvadītās trešdienas notikumus.

Strauji
kā zibens

„Sākumā jau
bija tā, ka mani no Bostonas nosūtīja atpakaļ uz fārmklubu Providensā,"
notikumu secību atklāj hokejists. „Nākamā
bija izbraukuma spēle, un es lidoju uz Toronto. Tur viesnīcā sāka pienākt
īsziņas no komandas biedriem, kuri mani apsveica ar jauno klubu. Sākumā nekā
nesapratu, domāju, ka tas ir kāds joks. Bet viņi mani mudināja ieslēgt
televizoru, un pēc brīža es pats arī uzzināju jaunākās ziņas. Sākumā man tas
bija šoks, bet tāds priecīgs šoks. Drīz vien zvanīja jaunā vadība, sarunāja man
biļetes un tajā pašā dienā no Toronto lidoju tālāk uz Tampu Floridā."

– Pēc
dienas jau vajadzēja aizvadīt pirmo spēli Lightning sastāvā, kā izdevās
iekļauties komandā?

– Man
sanāca tikai viens kārtīgs treniņš. Pēc tam nākamajā dienā uzreiz spēle pret
Sentlūisu. Pirms mača no rīta ir tikai tāda ieslidošanās. Man tieši pēdējā
spēle Bostonas sastāvā bija pret Tampabejas Lightning, viņi redzēja, kā
es spēlēju. Varbūt vairāk tieši mani pavēroja, varbūt iepatikās, tāpēc arī
paņēma? Komandas vadība man tā arī pateica: tāpēc esmu šeit un man te būs
jāspēlē.

– Šogad
gan nekādi lielie mērķi komandai nevar būt, play-off iekļūt nereāli…

Jā, Tampai
ir praktiski neiespējami iekļūt šīs sezonas Stenlija kausa izcīņā, tāpēc viņi
veido jaunu komandu. Aicina ne tikai jaunos, bet arī dažus pieredzējušos
spēlētājus. Uzsvars gan uz jaunajiem, mērķis ir pēc gada vai diviem iekļūt play-off
un pacīnīties, būs laba komanda nākotnē.

– Kā
tiki uzņemts jaunajā komandā ?

Protams,
ir nedaudz citādi, bet visumā puiši ir atsaucīgi, uzņēma ļoti labi, visi
spēlētāji ir draudzīgi. Es jau pirms tam pazinu komandas dakteri, kas bija
strādājis Providensā, tagad arī viņam ir līgums ar Tampu. Vēl kopā ar mani no
Bostonas iemainīja aizsargu Metu Lašofu, tā ka daži paziņas jau ir. Savādāk ir,
bet vēl jau laiks pierast. Halle ir aptuveni tikpat liela kā Bostonā, varbūt
spēļu laikā nav tik daudz skatītāju. To var saprast – Bostona ir līderu vidū,
Tampai ne pārāk labi veicas šajā sezonā.

– Tiki pie
44. numura. Tā ir nejaušība vai pats izvēlējies?

– Man
vienkārši iedeva to kreklu, un viss, neviens neko īpaši neprasīja, jo nebija
laika, nākamajā dienā spēle. Krekls ar manu uzvārdu jau bija izgatavots.
Numuram nav nekādas vainas, galvenais lai tieku spēlēt.

– Kā
atšķiras sadzīve Tampā un Bostonā ?

– Diezgan
liela starpība ar Bostonu vai Providensu. Atveru katru rītu logu un skatos, kā
laukā spīd saulīte. Ārā jāiet šortos, plus 30 grādi pēc Celsija, nav kā
Bostonā, kur šādā gadalaikā vai nu snieg, vai līst. Starpību jūt. Tepat netālu
ir Meksikas līcis, ūdens silts.

Domāju,
ka turpmāko mēnesi es dzīvošu viesnīcā, man neviens negrasās speciāli meklēt
mitekli. Regulārajā sezonā atlicis spēlēt pavisam maz, mazāk par mēnesi. Ja
palikšu galvenajā komandā, sākšu meklēt dzīvesvietu. Svētdien, 8. martā,
atlidoja arī mana draudzene, kopā būs nedaudz vieglāk.

Galvenais
– nesalūzt

Pirmās
divas aizvadītās spēles Lightning vēl neļauj objektīvi spriest par
Mārtiņa lomu jaunajā komandā. Pirmajā spēlē zaudējums papildlaikā Sentlūisas Blues
ar 3:4, nākamajā vakarā sagrāve pret Hurricanes – 3:9. Viens no kluba
antirekordiem. Vietējā presē jau lasāmas baumas, ka ģenerālmenedžeris Braians
Lautons vairs nav īpaši apmierināts ar galveno treneri Riču Tošē. Trenerim līdz
šim esot pagaidu līgums ar komandu un solītais piedāvājums uz trim nākamajām
sezonām varot palikt arī nepildīts.

Objektīvi
iemesli neveiksmēm – daudz savainotu un slimu spēlētāju, pret Sentlūisu esot
bijuši tikai 11 uzbrucēji, tādēļ visu laiku rotācija dažādās maiņās. Pirmajā
spēlē Mārtiņš uz ledus bija gandrīz 11 minūtes, otrajā vēl nedaudz ilgāk un
debijas reizei tas neesot slikts spēles laiks.

– Pēc
pirmajām spēlēm laikam vēl grūti spriest par tavu veikumu komandā?

– Tā
plašāk vēl neesam runājuši par manu lomu komandā, jo pēc pirmās spēles jau
grūti ko pateikt un novērtēt, nākamajā dienā bija nepatīkama sagrāve 3:9, un
pēc tās spēles treneris bija tā kā drusku nerunīgs. Uz sarunām vēl neesmu
aicināts.

Pirmajā
spēlē mums pietrūka viena uzbrucēja, tāpēc visu laiku tika variēts sastāvs,
vienkārši tāda bija nepieciešamība. Nebija jau tā, ka mēģinātu, ar kuru
partneri es labāk varētu saspēlēties. Otrajā spēlē faktiski visu laiku spēlēju
vienā maiņā ar Džefu Halpernu un Polu Ščekuru, domāju, ka tā varētu arī palikt.
Nomināli tā komandā pašlaik trešā maiņa.

– Kāds
līgums NHL tev patlaban ir spēkā?

– Līdz
šai vasarai tas pats vecais Bostonas līgums, vienkārši juridiski tas tagad
pāriet Tampas pārvaldījumā. Pienāks vasara, un tad jau redzēsim, kas notiks.

Tavs
aģents joprojām ir Pols Teofanuss. Kā atšķiras vienvirziena un divvirzienu
līgumi?

Ja ir
vienvirziena līgums, var dabūt diezgan lielu naudas summu, ja ir divvirzienu,
tad AHL spēļu laikā maksā pēc zemākās likmes. Ja uz AHL nosūta ar vienvirziena
līgumu, tad tik un tā maksā lielāko algu, tas ir labāks līgums. Man pagaidām ir
otrais variants.


Karsumu joprojām gribot dabūt arī Rīgas Dinamo, vai tas ir reāli ?

– Ja man
piedāvās vasarā normālu NHL līgumu tad es, protams, palikšu Amerikā. Ja
piedāvās divvirzienu līgumu, tad varbūt vēl ir kaut kāda iespēja braukt spēlēt
uz KHL, bet droši to apgalvot nevaru. Norfolkas Admirals AHL līgā cīnās
par pēdējam vietām, tā noteikti nav tā labākā perspektīva… Ekonomisko krīzi
hokejā pagaidām Amerikā gan nejūt. Vismaz manās komandās nekādu problēmu nav
bijis ar naudu, visu maksā laikus.

Vienubrīd
tu jau esot bijis gatavs doties spēlēt Oļega Znaroka trenētajā MVD komandā
?

– Jā,
tāds reāls piedāvājums bija, jau kravāju somas, viss bija sarunāts. Faktiski
līgums bija gatavs. Beigās vēl izlēmu parunāt ar Bostonas vadību, un viņi
teicās tomēr sagatavot jaunu līgumu uz nākamo gadu. Nolēmu palikt, jo, ja es
aizbrauktu uz KHL, tad ceļš atpakaļ uz NHL faktiski būtu nogriezts.


Izskatās, ka jaunais darījums ar Lightning paver iespēju tev arvien vairāk
nostiprināties NHL…

– Ikviena
hokejista sapnis ir spēlēt NHL, arī manējais. Galvenais ir nesalūzt, jāspēlē
savs hokejs, nedrīkst nokārt galvu. Ja to izdarīs, vairs neies vispār.

Māris
RĪMENIS,

LTV Sports

 

Mārtiņš
Karsums

Dzimis           1986. gada 26. februārī
Rīgā

Augums, svars        1,78 m, 90 kg

Sportā           kopš 1989. gada, spēlējis
Prizma juniors, Lido Nafta, Prizma 83, Rīga 2000, Vilki
Rīga
komandās.

Četras sezonas bijis Latvijas junioru izlasēs.

Nacionālajā izlasē debitējis 2008. gada pasaules
čempionātā.

2003.- 2006. gads Monktonas Wildcats (Kvebekas
junioru hokeja līga).

2006. gadā kopā ar Wildcats ieguvis QMJHL
Prezidenta kausu, atzīts par play-off vērtīgāko spēlētāju.

2004. gada drafta otrajā kārtā izvēlēts Bostonas
Bruins.

2006. gada vasarā noslēdz
trīs gadu līgumu ar Bruins.

2006.-2008. gadā AHL līgā
Providensas Bruins.

Debija NHL 2008. gada 13.
decembrī Bostonas Bruins sastāvā.

2009. gada 4. martā
aizmainīts uz Tampabejas Lightning.