Biatlona savaldīšana

Lai arī olimpiskajās spēlēs pazaudējis komandu, Latvijas biatlons ieguvis pārliecinošu līderi, kurš ar pasaules varenajiem spēj runāt vienā valodā. Jau pērn alūksnietis Andrejs Rastorgujevs Pasaules kausa posmā izcīnīja ceturto vietu, turklāt tieši Soču 20 km distancē. Šosezon viņš šo panākumu atkārtoja Oberhofas iedzīšanas trasē, bet vācu biatlona Mekā Rūpoldingā gluži kā spēlējoties stafetes pirmajā posmā izvirzīja vadībā Latviju. Savu pirmo lielo uzvaru Andrejs guva deviņas dienas pirms starta savās otrajās olimpiskajās spēlēs, Čehijā kļūstot par Eiropas čempionu 20 km biatlonā un izcīnot bronzas medaļu 10 km sprintā. Droši vien Rastorgujevs izcīnītu medaļu arī iedzīšanā, bet šo sacensību dienā viņš jau bija Rīgā, lai pēc īsa brīža dotos tālāk tur, kur plīvo olimpiskie karogi.

SEŠPADSMITGADĪGA EIROPAS ZĪME

Tiesa, Eiropas čempionātu biatlonā neuzskata par pašu augstākās raudzes maču. Bet ir kāda zīmīga sakritība. Arī pirms 1998. gada spēlēm mūsējie kontinenta meistarsacīkstēs pēkšņi savāca bagātu medaļu ražu un pēc tam Nagano visās disciplīnās iekļuva labāko sešniekā.

Andrejs šo faktu zina, bet nekādas paralēles nevelk. "Mums Eiropas čempionāts bija treniņu plānā, lai pēc smagas nometnes ieskrietos Sočiem," viņš stāsta. "Šo plānu treneris sastādīja jau vasarā, un man galvenais to precīzi īstenot. Viss notiek pa minūtēm. Mājās Alūksnē neesmu bijis kopš oktobra. Tagad arī — no lidostas taisnā ceļā došos pie fizioterapeita."

Vai jaušamas kādas veselības problēmas? "Nē, nē!" Andrejs attrauc un steidzīgi sit pie koka.

Kā ar biatlonā mūždien liktenīgās pēdējās lodes savaldīšanu? Andrejam tāpat kā daudziem citiem tā atņēmusi ne vienu pjedestālu vien. "Ar pašu šaušanu man problēmu nav," skaidro biatlonists. "Neveiksmes šaušanā rada citas problēmas. Piemēram, slikti iesmērētas slēpes, kuru dēļ šautuvē nākas ierasties ar lielāku pulsu, arī tad, ja neizdodas sadalīt spēkus un pēdējā ugunslīnijā sagurums ir pārāk liels. Laikapstākļiem liela nozīme. Tagad Eiropas čempionātā pūta tik brāzmains vējš, ka pirmo šāvienu atliku 25 sekundes. Bet slikts laiks ietekmē visus. Nove Mesto bez soda minūtēm neiztika neviens. Ideāli ir, kad viss notiek sabalansētā ritmā, sākot ar ieiešanu šautuvē." Pretēji puiciskajam izskatam viņā jaušama nopietna vīra nosvērtība un iekšēja koncentrēšanās gaidāmajiem notikumiem.

Pērn, iepazinuši Soču biatlona trasi, daudzi sportisti piktojās, ka tā ir smagiem kāpumiem un asiem nobraucieniem pārsālīta. "Laba, man patīk," tā vērtē Andrejs. "Es dodos tur izdarīt to, kam ļoti ilgi un ļoti cītīgi esmu gatavojies."

Rīgā Andrejs šaubījās vienīgi par to, vai uz Sočiem vērts ņemt līdzi savu ierasto pavadoni — ģitāru. Pārāk dārgs instruments, lai to uzticētu lidostu krāvējiem.

PIRMSOLIMPISKAIS KATLIŅŠ

Ja mēs zinātu, kas Sočos kļūs par olimpiskajiem čempioniem (pa sešiem medaļu komplektiem dāmām un kungiem!), spēles nebūtu jārīko. Biatlons ir pārsteigumiem bagātākais sporta veids, kurā uzvarēt spēj vismaz 30 vīri. Andrejs Rastorgujevs ir starp viņiem — šobrīd Pasaules kausa (PK) izcīņas kopvērtējumā — 26. vieta, iedzīšanā — pat trīspadsmitais, 15 km ar kopējo startu — četrpadsmitais. Viņš būtu vēl augstāk, ja netiktu izlaists iepriekšējais PK posms Antholcā, kura laikā tika likts punkts olimpiskajam sagatavošanās procesam. Tobrīd PK kopējā rangā Andrejs bija astoņpadsmitais, iedzīšanā — astotais.

Alūksnieša sezona Esterzundā gan sākās pieticīgi — ārpus labāko četrdesmitnieka, kam tiek PK ieskaites punkti. Daļēji tādēļ, ka izjuka plānotais ieskriešanās mačs, kura lomu pirms Sočiem pildīja Eiropas čempionāts. Toties jau nākamajā kārtā Hohfilcenē ar absolūti lielāko ātrumu distancē Andrejs no 26. vietas sprintā pacēlās līdz devītajai iedzīšanā.

Pirmajās PK kārtās savu pārākumu pat ar demonstratīvu laiskumu varēja atļauties demonstrēt iepriekšējo divu Pasaules kausu ieguvējs Martēns Furkads no Francijas. Norvēģu nometnē bija jūtams, ka seškārtējais olimpiskais čempions Ūle Einārs Bjerndālens savās sestajās spēlēs gatavojas vēl kādai zelta medaļai. Savukārt Ēmils Hegle Svensens atdzīvojās tikai pēc Jaungada, toties ar četrām uzvarām pēc kārtas. Vāciešu karogu godam turēja tikai Simons Šemps. Toties uzcītīgi augšup rāpās austrieši Dominiks Landertingers un Simons Eders. Līderis nebija jūtams krievu komandā. Pieplakuši izskatījās čehi, zviedri, arī mūsu Vitālija Urbanoviča trenētie ukraiņi. Par Itāliju centās atgādināt Lūkass Hofers.

SĀNCENŠI IEDVESMAI

PK 3. posmā, kas pirmo reizi notika Legranbornānā, Francijā, stafetē bija kā senākos laikos — plecu pie pleca Vācija cīnījās ar Krieviju, finišā Šipuļinam izraujot uzvaru ar 0,3 sekunžu pārsvaru. Tiesa, uz šo maču lielās skatuves aizkulisēs ievilkt atpūtas malku bija aizgājuši diženie norvēģi Bjerndālens, Svendsens, Larsens un Tarjei Boe. Otrā komanda finišēja tikai piektā, toties nākamajās divās dienās divdesmitgadīgais Juhanness Tingness Bē pārliecinoši un pārsteidzoši pierādīja, ka viņš nu gan nav nekāds otrais. Jauneklis, kas pērnziem dzīvojās pa IBU kausa izcīņām, ar pusminūtes pārsvaru uzvarēja ne tikai sprintā, bet vēl pārliecinošāk iedzīšanā, PK kopvērtējumā ar reizi uzlecot līdz trešajai pozīcijai. Kā lai tādu talantu neņem līdzi uz Sočiem?! Bet kuru atstāt mājās? Būtu mums tādas problēmas.

Arī franči ar spožiem panākumiem pa ceļam uz savām mājām bija nolaiduši tvaiku. Legranbornānā tika gūta tikai viena medaļa, tā pati no bronzas, kuru 10 km izcīnīja PK pārliecinošais līderis un iepriekšējo divu kausu īpašnieks Martēns Furkads.

Oberhofas slapjā sniega tvaikos risinājās grandiozs augumos un gados atšķirīgo norvēģu milžu duelis. Sprintā jaunākais un dūšīgākais Svendsens pārspēja mazāko, bet daudz leģendārāko Bjerndālenu. Iedzīšanā pēc pirmās ugunslīnijas vadību pārņēma Ūle Einārs un, noslēpojis trīs apļus visiem pa priekšu, pēdējā šautuvē aizlaida garām divas lodes pēc kārtas, atkal paliekot sudraba pozīcijā.

Rastorgujevs atkārtoja Sočos sasniegto karjeras rekordu, kas tika izcīnīts 20 km klasikā, iedzīšanā no 28. pozīcijas paceļoties līdz ceturtajai, laiku pa laikam liekot atskatīties Martēnam Furkadam, kas finišēja trešais. Andrejam neizdevās izsprukt sveikā cauri sprinta divām šautuvēm, bet iedzīšanas četrās viņš spēja būt absolūti nekļūdīgs, un viņa ātrums distancē jau kļuvis par vispārzināmu spēku. Andrejam patīk kontaktcīņa. Konkurenta elpa pakausī viņu nebiedē, un sāncensis priekšā viņu iedvesmo ātrai un nekļūdīgai rīcībai. Pēc četriem PK posmiem divās sprinta šautuvēs viņš vidēji kļūdījies 2,7 reizes, bet četrās iedzīšanas — 1,3.

Oberhofā Rastorgujevs otro reizi karjerā ieguva tiesības startēt PK 15 km distancē ar kopējo startu, kurā ļauts piedalīties tikai 30 labākajiem. Šajā gladiatoru cīņā Andrejs finišēja četrpadsmitais. Sočos tiesības startēt 15 km distancē automātiski iegūs 15 labākie pēc PK ranga un vēl 15, kas būs veiksmīgāki iepriekšējās olimpisko spēļu disciplīnās.

ŽANNAS NOSLĒPUMS

Arī dāmu biatlonā Latviju pārstāvēs Alūksne. Precīzāk — Žanna Juškāne, kas tāpat kā Rastorgujevs debitēja Vankūverā. Divus gadus vēlāk viņa vasarā treniņos Latvijā vairs nebija manāma, bet tad pēkšņi ziemā PK posmos sāka demonstrēt daudzmaz konkurētspējīgu ātrumu un… katastrofālu šaušanu. Runāja, ka Žanna trenējoties un dzīvojot Zviedrijā.

Šoziem Juškāne uz slēpēm kļuvusi vēl ātrāka un arī mērķos reizēm jau izdodas trāpīt pieņemami. IBU kausa posmā Ridnaunā, kur cīņā ar cēsnieci Baibu Bendiku izšķīrās, kura brauks uz Sočiem, alūksniete pirmo reizi karjerā sprintā bija nekļūdīga un finišēja vienpadsmitā, dienu iepriekš viņa pasaudzēja tikai vienu mērķi — 13. vieta.

Eiropas čempionāts gan Žannai ne tuvu nebija tik veiksmīgs kā Andrejam. "Nespēju tikt galā ar brāzmainu vēju," atzīst sportiste. "Pagaidām labi māku šaut tikai ideālos apstākļos."

Izrādās alūksnietes meistarības izaugsmē vainojams Latvijas izlases dalībnieka Toma Praulīša vecākais brālis Gatis, kurš Zviedrijā beidzis slēpošanas sporta skolu un mums tuvākajā aizjūras kaimiņvalstī iekārtojies uz palikšanu. Pēc Gata sastādītiem treniņplāniem un nereti tiešā viņa vadībā Zviedrijas vidienē tad arī Žanna trenējas.

Andrejs RASTORGUJEVS

Biatlonists

Dzimis: 1988. gada 27. maijā Alūksnē

Augums, svars: 181 cm, 70 kg

Izglītība: Alūksnes vidusskola, LSPA

Treneri: pirmais — Sergejs Sverčkovs, tagad — Intars Berkulis

Lielākie sasniegumi

2010. g. OS — 50. v. 10 km

2011. g. PČ — 43. v. 20 km, EČ U-26 — 4. v. 20 km, 8. v. 10 km, 7. v. 12,5 km

2012. g. EČ U-26 — 5. v. 10 km, 5. v. 12,5 km

2013. g. PČ — 50. v. 20 km, PK posmos — 4. v. 20 km, 10 . v. 10 km, 10. v. 12,5 km, 36. v. kopvērtējumā, EČ U-26 — 4. v. 20 km

2014. g. PK posmos — 4. v. 12,5 km, 9. v. 12,5 km EČ U-26 — 1. v. 20 km, 3. v. 10 km

Ģimenes stāvoklis: precējies

Vaļasprieki: ģitāras spēle

Žanna JUŠKĀNE

Biatloniste

Dzimusi: 1989. gada 5. oktobrī Rēzeknē

Augums, svars: 157 cm, 52 kg

Izglītība: Alūksnes vakara maiņu vidusskola

Treneri: pirmais — Sergejs Sverčkovs, tagad — Gatis Praulītis

Lielākie sasniegumi

2010. g. OS — 79. v. 7,5 km, EJČ — 21. v. 7,5 km

2011. g. PČ — 78. v. 7,5 km, EČ U-26 — 44. v. 15 km

2012. g. PČ — 72. v. 7,5 km, EČ U-26 — 31. v. 15 km

2013. g. PČ 86. v. 15 km, PK posmā — 43. v. 7,5 km

2014. g. PK posmos — 57. v. 7,5 km, 63. v. 15 km, EČ U-26 — 30. v. 15 km, 43. v. 7,5 km, IBUK posmos — 11. v. 7,5 km, 13. v. 7,5 km

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies

Vaļasprieki: šūšana, adīšana, literatūra

LATVIJA BIATLONĀ

Distanču slēpošanas un biatlona centrā Laura

8. februārī

16.30  10 km sprints, Andrejs Rastorgujevs

9. februārī

16.30  7,5 km sprints, Žanna Juškāne

10. februārī

17.00  12,5 km iedzīšana, Andrejs Rastorgujevs*

11. februārī

17.00  10 km iedzīšana, Žanna Juškāne*

13. februārī

16.00  20 km, Andrejs Rastorgujevs

14. februārī

16.00  15 km, Žanna Juškāne

16. februārī

17.00  15 km ar kopējo startu, Andrejs Rastorgujevs*

17. februārī

17.00  12,5 km ar kopējo startu, Žanna Juškāne*

* Šīm sacensībām jākvalificējas. Kalendārs pēc Latvijas laika