Cerības vēl nezaudē

Nedēļas nogalē Ventspilī kļūs zināmas divas labākās
izlases pasaules sieviešu hokeja čempionāta 1. divīzijā. Tieši tās novembrī
varēs cīnīties par olimpiskajām ceļazīmēm startam 2010. gadā Vankūverā. Vai to
vidū būs arī Latvijas valstsvienība?
Pirms čempionāta sākuma, kā
zināms, tika prognozēts: visas sešas vienības spēj sasniegt negaidītus
rezultātus, visas sešas līdzvērtīgi var cīnīties par godalgām. Pēc pirmajām
divām spēļu kārtām visai apmācies vaigs bija laukuma saimniecēm.Divi zaudējumi divās spēlēs.
Katram savs skaidrojums. Cik hokejistu, tik viedokļu. Lai netraucētu izlases
dalībniecēm gatavoties nākamajām cīņām, pirmie iespaidi par aizvadītajām
sacīkstēm Latvijas izlases galvenā trenera Andreja
Zaķa teiktajā:- Negribu taisnoties, tomēr
mums čempionāta sākumā pietrūka veiksmes un vienas no komandas virzītājspēkiem
– Sarmas Pones, kurai ir trauma. Turklāt ne katra mūsu līdere parādīja gaidīto
sniegumu. Norvēģijas izlases dalībnieces ir fiziski stipras, viņām laba
individuālā meistarība. Un mēs tieši zaudējām individuālajās divcīņās.– Tas bija pārsteigums?
– Ar šādu konkurentu spēli,
protams, rēķinājāmies. Nepārsteidza arī čehietes. Arī viņu komanda piedzīvo
pamatīgu paaudžu maiņu. Čehijas izlases rindās četrām spēlētājām ir sešpadsmit,
trijām – septiņpadsmit gadu. Viņu vidū īpaši izceļas 17 gadu vecā uzbrucēja
Alena Polanska, kuras rēķinā mūsu savstarpējā mačā viena rezultatīva piespēle.
Lielisku sniegumu rādīja arī gadu jaunākā Nikola Tomīgova. Viņa divreiz
pārspēja mūsu vārtsardzi Lolitu Andriševsku. Te gan jāpiebilst, – Nikolai tas
nebūtu izdevies, ja perfekti nedarbotos viņas maiņas biedrenes.

– Beidzot klātienē redzētas visas konkurentes. Kāds
vērtējums?

– Tieši tāds pats kā pirms
čempionāta. Visas komandas spēkos ir ļoti līdzīgas. Paskat, kā gāja kazahietēm.
Līdz pēdējai mača minūtei nevarēja pateikt, kā beigsies šī spēle. Sākuma divu
vārtu pārsvars tika dzēsts, un 58. minūtē norvēģietes vairs atpalika par vienu
precīzu metienu. Pēdējā brīdī skandināvu treneris vārtsardzi nomainīja pret vēl
vienu laukuma spēlētāju, tomēr laika bija par maz, lai rezultātu izlīdzinātu.

– Kā tika aizvadīta pirmā brīvdiena?

– Vispirms bija svarīgi visām
spēlētājām izvēdināt galvu, atgūties no pirmajām divām spēlēm. Izstaigājām
Ventspili, pēc tam noskatījāmies ierakstā mūsu maču ar čehietēm, bet vakarā
gājām uz ledus. Ir lieliski, ka mums ir tik daudz atbalstītāju, atmosfēra hallē
ir fantastiska. Taču tik liela uzmanība ne vienmēr spēlētājām ir ar plus zīmi.
Zvanošie tālruņi un šis vētrainais atbalsts reizēm palielina satraukumu, un tas
iespaido arī spēli.

– Cik nopietns ir uzbrucējas Sarmas Pones savainojums?

– Viņai ieplīsusi pleca
saite. Ticu, ka mēs tomēr būsim divu labāko komandu vidū un piedalīsimies
olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Vajadzētu Sarmu taupīt novembrim. Taču viņa
plēšas uz ledus, un trešdien jau šņorēja slidzābakus, gatavojoties ceturtdienas
mačam Amerikā spēlējošā uzbrucēja lieliski apzinās, ka viņa ļoti riskē. Taču,
iespējams, psiholoģiskā trauma būtu vēl lielāka, ja viņa Ventspilī ne reizi
neizietu laukumā.

Aizmirst iepriekšējās dienas

Viena no pieredzējušākajām
spēlētājām ir izlases kapteines asistente Inese
Geca-Miljone, kura valstsvienībā spēlē kopš tās pirmsākumiem un kura mačā
ar čehietēm tika atzīta par labāko Latvijas komandas rindās:

– Pirmajās divās spēlēs mūsu
komandā pietrūka veiksmes uzbrukuma pēdējā fāzē, kad tikai mirklis izšķīra –
būt vai nebūt ripai vārtos. Atpūtas dienā galvenais ir pēc iespējas ātrāk
aizmirst šos divus mačus un visu uzmanību koncentrēt nākamajām cīņām, cenšoties
parādīt mums pašām raksturīgo spēli nevis pielāgoties konkurentēm. Čempionāta
sākumā ne vienai vien mūsu komandas dalībniecei bija pārāk liels uztraukums,
pēc neveiksmēm grūti ar to samierināties. Un tad vairs nebija svarīgi, kurš
cenšas spēlētājām iedvest emocionālo līdzsvaru – galvenais treneris vai
kapteines asistente. Ticu, ka satraukums beidzot būs zudis, un viss notiks, kā
mēs bijām iecerējuši.

Māra JURŠEVICA

Pasaules čempionāts 1. divīzijā sievietēm Ventspilī

Norvēģija – Latvija 3:1 (0:0, 2:1, 1:0)

24:42 (0:1) Greiere
(Bičevska, Pētersone), 26:20 (1:1) Renli (Sletbaka), 35:16 (2:1) Martinsena
(Oiena, Aska, vair.), 48:08 (3:1) Oiena (Dāla, Haraldsena). Vārtsardzes:
Smestada – Andriševska. Soda minūtes: 10 – 10. Labākās spēlētājas: Harmena –
Pētersone.

Latvija – Čehija 3:4 (1:1, 1:0, 1:3)

11:33 (1:0) Koka (soda
metiens), 18:29 (1:1) Holēsova (Polenska), 20:07 (2:1) Geca-Miljone (Koka,
Liepiņa), 47:00 (2:2) Tomīgova (Štastna), 55:28 (2:3) Tomīgova (Jandīkova),
57:20 (2:4) Studentova (Mastna), 58:03 (3:4) Koka (Geca-Miljone). Vārtsardzes:
Andriševska (59:38, tukši vārti) – Lhotska. Soda minūtes: 16 – 16. Labākās
spēlētājas: Geca-Miljone – Polenska.

Pārējie rezultāti

Čehija – Francija 3:1 (1:0,
1:0, 1:1), Slovākija – Kazahstāna 1:5 (1:2, 0:2, 0:1), Francija – Slovākija 1:5
(1:1, 0:3, 0:1), Kazahstāna – Norvēģija 3:2 (1:0, 1:0, 1:2).

Foto

Pieredzējušākā. Labākā spēlētāja Latvijas izlasē mačā ar čehietēm Inese Geca-Miljone

Foto: Mārtiņš Aiše

Savu vārtu drošībai. Vārtsardzei Lolitai Andriševskai gatavas palīdzēt
visas piecas komandas biedrenes

Gadās arī tā.
Norvēģu vārtsardzei Kristīnei Smestadai problēmas

Cīņā saucēja. Valstsvienības
kapteine Laila Štolte

Vairs nevienas neveiksmes. Latvijas izlase apņēmības pilna turpmākajām cīņām

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports