Edžus novadnieks Elvis
Pēc divām ceturtajām vietām iepriekšējās Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kuras izcīnīja Paula Kristiāna Lāce un Krists Netlaus, Sanktmoricā sudraba naglu Latvijas skeletona karoga kārtī ar vicečempiona titulu iedzina Elvis Veinbergs.
“Es dzīvoju mazā, skaistā ciematā — Taurupē,” paziņo Elvis. Tur no stāvajiem Vidzemes kalniem tie tālie apvāršņi redzami. Dažs vietējais pārliecināts, ka tieši šeit slavenajam novadniekam Sudrabu Edžum radusies ideja viņa pazīstamākajam darbam Dullais Dauka. Un Elvis jau arī drusku tāds kluss sapņotājs ir, vienlaikus un droši vien pat vairāk — pacietīgs un apņēmīgs apvāršņu iekarotājs.
Pēc 7. klases beigšanas Madlienas vidusskolā pārcēlies uz Siguldu. “Atnācu dzīvot kopā ar komandu,” Elvis norāda uz gaitu sākumu ziemas sportā un nopietnu soli patstāvības virzienā. Uzcept omleti vai pankūkas — tā viņam nav problēma, tāpat drēbes izmazgāt vai grīdu izslaucīt. Arī skolas darbiem pašam laiks jāatrod starp treniņiem un sacensībām. Šajā ziņā viegli nav, bet izdodas.
LAIMĪGS MELNAJĀ PIEKTDIENĀ
Pirms tam Elvis Madlienā trenējies vieglatlētikā, pievērsies sprintam un tāllēkšanai. Tālāk viss noticis kā pasakā. Kādu dienu tētis, būdams liels brāļu Dukuru fans, feisbukā izlasījis, ka Siguldā tiek rīkota jauno skeletonistu atlase. “Varbūt aizbraucam pamēģināt?” viņš vaicājis dēlam. Aizbraukuši arī, pamēģinājuši, un Elvis pieņemts. 2017. gada 10. martā pirmo reizi skeletona kamanās iemēģinājis Siguldas trases lejasdaļu. Turpmāk Ginta Dzērves vadībā trenējies tik cītīgi, ka tieši melnajā piektdienā — 13. oktobrī — pirmo reizi laimīgs nobraucis no pašas augšas.
Aizpērn Elvis Veinbergs debitēja Eiropas kausa izcīņas posmā Īglsas trasē, kurā finišēja četrpadsmitais. Bet tikai pagājušajā ziemā par siguldieti kļuvušais taurupietis, EK izcīņā būdams pats jaunākais, sacensību garšu sāka baudīt daudzmaz regulāri. Elvis ar gandarījumu atceras, kā, nevarēdams dažus Siguldas trases knifus izprast, saņēmis dūšu un, padomu prasot, zvanījis pašam pasaules čempionam Martinam Dukuram. “Viņš man sīki un smalki visu izstāstīja, es to pierakstīju, daudzas reizes pārlasīju, lai galvā nosēžas, un man braukšana aizgāja!”
KO DARĪT AR APVĀRSNI
“Nē, baiļu nav,” Elvis steigšus attrauc uz skeletonistiem tradicionāli uzdoto jautājumu. “Bet, ja sanāk sabaidīties, tad jātiek galā,” jaunietis kļūst pielaidīgāks. “Man izdodas savākties.” Līdz šai sezonai Veinberga lielākais panākums bija 10. vieta Eiropas junioru čempionātā Siguldā. Augstāk par astoto vietu vienā braucienā viņš vēl nebija ticis. Tiesa, startējot vecāku puišu konkurencē.
Vienaudžiem pērnajā oktobrī tika rīkotas četras kvalifikācijas sacensības Lillehammerē un Kēnigszē, un visās četrās Elvis Veinbergs finišēja otrais aiz vācieša Lukasa Dāvida Nīdegera. Tas vairoja pārliecību, bet nedeva priekšstatu par Āzijas un Amerikas valstu jauno sportistu spēku. Turklāt līdz pat jaunatnes spēlēm Veinbergam nepazīstamajā Sanktmoricas trasē bija jāiztiek ar treniņiem vien, bez sacensību prakses.
Olimpiskās spēles apliecināja, ka apvārsnis joprojām ir turpat. Nīdegers vienīgais atkal bija Elvim priekšā. Ko tādā situācijā darītu Dullais Dauka? Lasiet Sudrabu Edžu!
Elvis VEINBERGS
Skeletonists, Siguldas pilsētas vidusskolas 10. klases skolnieks
Dzimis: 2003. gada 8. janvārī Ogrē
Izglītība: mācās Siguldas pilsētas vidusskolas 10. klasē
Augums, svars: 172 cm, 73 kg
Sportā: kopš pamatskolas
Pirmais treneris: Jevgeņijs Liepa (vieglatlētikā), tagad — Gints Dzērve
Lielākie sasniegumi: 2020. g. Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu vicečempions, 10. v. 2019. g. Eiropas junioru čempionātā
ĶER TRASI, TVER INFORMĀCIJU
Gints DZĒRVE, Latvijas jauniešu izlases galvenais treneris
“Jutām, ka jau no pirmās dienas viņš ķer trasi. Drīz vien izvirzījām mērķi — startēt Jaunatnes olimpiādē. Ar Elvi ir viegli strādāt, viņš tver informāciju, domā līdzi un spēj sniegt informāciju arī trenerim. Šī atgriezeniskā saite ir ļoti svarīga. Pateicoties tai, iespējams organizēt adekvātu treniņu procesu un vēlamais rezultāts ātrāk sasniedzams.
Startā Elvis ir ātrs skrējējs. Viņam ir arī piemērots braucamais — pārbūvēts viens no labākajiem Martina Dukura skeletoniem. Bet, ņemot vērā, ka Elvis ir viegls puika, viņa skeletons padarīts attiecīgi smagāks, un Elvim startā jāstumj lielāks svars nekā konkurentiem. Ar visu to ieskrējienā viņš no labāko trijnieka vienaudžu konkurencē parasti ārā nekrīt. Jāatceras, ka Elvim ir tikai sešpadsmit gadu, viņa muskuļu masa, ķermenis turpina veidoties.”
