Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Gargabalnieka spītīgajā aizrautībā

Bez šī vīra iespējams neviens tālāk par Alūksni nezinātu, kas ir Andrejs Rastorgujevs vai Latvijas biatlona Pasaules kausa izcīņas komandas debitants un uzreiz otrais numurs — deviņpadsmitgadīgais Ingus Deksnis. Sergejs Sverčkovs ir viņu un vēl vismaz 100 vīru, kā arī daudzu dāmu pirmais treneris. Turklāt viņš nav tikai šo talantu atradējs un biatlona pamatu ielicējs. Sverčkovs ir arī prasmīgs meistarības slīpētājs, kas katru audzēkni, Rastorgujevu ieskaitot, trenējis gadus septiņus astoņus, nemitīgi gatavojot papildinājumu Latvijas junioru izlasei. Pārsteidzoši, ka jau 30 gadus Sergejs Sverčkovs strādā arī par sporta skolotāju un viņa vadībā Alūksnes novada vidusskola iepriekšējos divus gadus pēc kārtas uzvarējusi Latvijas Jaunatnes olimpiādē, kuras programmā nav tikai biatlons vien.

Patiesībā Sergejs Sverčkovs ir viens no pēdējiem Alūksnes ātrslidotājiem. Trenējies šajā sporta veidā līdz 8. klasei un tikai tad, kad sporta skolā šī sekcija slēgta, pārgājis uz biatlonu, kur viņam slēpot un šaut, šaut un slēpot mācījis Centis Silerovs. „Labs treneris, viņam patika ar mums strādāt,” atceras Sverčkovs.

Pēc trim gadiem, kad Alūksnes 2. vidusskola pabeigta un Latvijas jaunatnes čempiona tituls gan individuāli klasiskajā biatlonā, gan stafetē izcīnīts, Sergejs šautenes vietā plecos metis ceļasomu un devies uz Rīgu, uz tagadējo Sporta Pedagoģijas akadēmiju mācīties, kā citus par čempioniem padarīt. Un ne tikai to…

SKĀBEKLIS IZLASEI

Jau 30 gadus Sergejs Sverčkovs Alūksnē ir gan skolotājs, gan sporta skolas treneris. Iespējams pat, ka vairāk viņš ir tieši Skolotājs, jo šis jēdziens sevī ietver arī trenera darbu. Sverčkovs negatavo sporta mašīnas. Viņa audzēkņi dzīvē nepazūd. Lielākajam vairākumam biatlons beidzas līdz ar skolas absolvēšanu, bet gandrīz katram dzīve turpinās kopā ar sportu, kas palīdz veiksmīgāk tikt pāri tās krācēm un līkločiem. Lielajam sportam Sergejs sagatavojis Andreju Rastorgujevu, Žannu Juškāni. Jau tagad faktiski par Latvijas Pasaules kausa (PK) komandas otro numuru kļuvis deviņpadsmitgadīgais Ingus Deksnis, kas vēl vienu sezonu var cīnīties junioru konkurencē — tāda jaunības elpa Latvijas izlasē nekad nav bijusi!

Tiesa, 11. decembrī debitējot PK izcīņā Hohfilcenē, 10 km sprintā Ingus izpildīja klasisko iesācēja “programmu” — četri soda apļi un 106. vieta. Turklāt tūlīt stafetē Rastorgujevs Deksni otrajā posmā aizsūtīja pašu pirmo — televīzijas ekrānu tuvplānos un daudziem pasaules varenajiem pa priekšu. Pirmajā šautuvē tāds stress un pārcenšanās maksāja divus soda apļus, bet līdz otrajai Ingus jau bija saņēmies un vairs neiztērēja nevienu lieku patronu, nepaliekot pēdējais.

Pēc nedēļas Pokļukā viņš sprintā jau bija absolūti precīzs, izcīnot 84. vietu, bet Rūpoldingas stafetē, kad Andrejs vēlreiz, pirmajā posmā finišējot pirmais, Deksni trasē sūtīja līdera pozīcijā, mūsu juniors spēja sakoncentrēties pat tad, kad pēdējā ugunslīnijā garām bija aizšāvis trīs lodes pēc kārtas, un ar atlikušajām piecām patronām tomēr nogāza visus piecus mērķus. Tieši tādu pašu prasmi viskritiskākajā situācijā saņemt sevi rokās viņš pēc nedēļas demonstrēja arī Antholcā. Vidēji atlēta ienākšana pasaules biatlona elitē prasa sešus septiņus gadus. Atcerēsimies, ka Rastorgujevam, 22 gadu vecumā debitējot Vankūveras olimpiskajās spēlēs, labākā bija tikai 50. vieta.

Tāds emociju un slodzes koncentrāts līdz pasaules junioru čempionātam janvāra beigās Ingum Deksnim neglābjami sadzina vati muskuļos. Sacensībās, kurās viņš reāli varēja pretendēt uz labāko divdesmitnieku, varbūt pat desmitnieku, Ingus augstāk par 48. vietu 15 km individuālajā distancē netika. Toties augstāko rezultātu Latvijas junioru komandā sasniedza cits Sverčkova audzēknis, Dekšņa vienaudzis Vladislavs Ņedaivodins — 29. sprintā, 39. iedzīšanā. Savukārt jauniešu konkurencē 12,5 km individuālajā distancē no latviešiem labākais bija Ingus brālis Kristaps.

TIE, KAS NEPAZŪD

Daudz vairāk ir tādu Sverčkova bijušo audzēkņu, kas sekmīgi turpina virzīties augšup pa karjeras kāpnēm citās jomās. Jo viņiem vienkārši piemīt prasme kāpt, ko veido trenera ieaudzinātā mērķtiecība un pašdisciplīna. „Pat dienās, kad Sergejs ar lielākajiem audzēkņiem devies uz kādām sacensībām, pārējie viņa bērni sanāk kopā un trenējas patstāvīgi, turklāt cits citu pamācot. Kā viņš to dabū gatavu, tas jau ir pedagoģisks triks,” ar apbrīnu stāsta bijušais alūksnietis Jēkabs Nākums. Patlaban redzamākais patstāvības pārstāvis Oskars Muižnieks — pieprasīts fizioterapeits, kas turpina dzīvot arī sportā. Turklāt visaugstākajā amatiera līmenī, nopelnot tiesības piedalīties pasaules čempionātos gan biatlonā, gan distanču slēpošanā, gan MTB riteņbraukšanas XCO krosā.

Iespējams, tagadējā Latvijas biatlona izlase izskatītos pavisam citādāka un daudz spēcīgāka, ja vien federācijai savulaik atrastos daži tūkstoši dolāru aviobiļetēm uz Kanādu. Pirms 10 gadiem Andrejs Rastorgujevs Sverčkova grupā nebija vienīgais talants. Tikpat cītīgi augšup virzījās daži vēl jaunāki puiši — trenera dēls Aleksandrs un Oskars Muižnieks. 2008. gadā pasaules junioru čempionātā klasiskajā biatlonā Sverčkovs finišēja astotais, Muižnieks — četrpadsmitais. Bet nākamais čempionāts, kurā mūsu puiši būtu jau īsteni nobrieduši juniori, notika tālajā Kanādā. Tur Toms Kaukēns, kas Soču spēlēs bija Lietuvas komandas līderis, 2009. gadā kļuva par ceturto spēcīgāko junioru pasaulē. Bet… „Mēs distancē Kaukēnam likām minūti vismaz, bijām ļoti ātri,” atceras Sergejs Sverčkovs. „Puiši neaizsūtīšanu uz pasaules čempionātu uztvēra kā mājienu, ka viņi Latvijas biatlonam nav vajadzīgi. Ja tā, tad jāiet mācīties. Aleksandrs iestājās LSPA, Oskars — Stradiņos…”

VIENA VĪRA SPĒKS

1987. gadā jaunā Fizkultūras institūta absolventa pirmās darbavietas bija Pededzes pamatskola un Alūksnes 2. vidusskola (tagad — Alūksnes novada vidusskola), un treneris viņš bija tikai biatlona pulciņā. Tikai pēc sešiem gadiem darbu smaguma centrs pārcēlās uz sporta skolu. Kad tajā bijuši trīs biatlona treneri, ar smaidu varējuši kalnus gāzt, jauniešu konkurencē sacensībās uzvarot visu, kas vien uzvarams. Tagad jau gadus astoņus Sverčkovs sporta skolā ir vienīgais biatlona treneris. Lai izdzīvotu, Sergejs nemitīgi paralēli strādā arī par sporta skolotāju, kādu laiku to darījis pat trijās vietās. Bet arī tas viņam nekad nav bijis darbs tikai makam. Sirds tam vienmēr stāvējusi klāt. Un biatlons arī. „Nesen Bejas pamatskolā atradu divas ļoti cītīgas meitenes,” Sverčkovs priecājas par jauniem stādiem savā treniņgrupas lauciņā.

Viņš uzskata, ka biatlonam jāpievēršas, mācoties 4.—5. klasē. Pirms tam jāapgūst slēpošana, bet viņš ņem pretī arī pirmklasniekus un pats māca gan klasisko pārmaiņus divsoli, gan slidsoli. Starp citu, Rastorgujevs pie Sverčkova sāka trenēties pēc 3. klases, pirms tam nodarbojoties ar sporta dejām un džudo. No tā varbūt viņa veikli vieglais solis distancē?! Bet pavisam noteikti Sergejam savējos iedīdīt prasmīgā slidsoļa slīdēšanā palīdz jaunībā apgūtās ātrslidotāja iemaņas.

Starp citu, Andrejs savā dzimtā nav pirmais biatlonists. Ar vienu Rastorgujevu jau Sverčkovs mācījies vienā klasē, kopā trenējies un startējis biatlona sacensībās. Ne Andreja tēvu Nikolaju, kas bijis atzīstams vieglatlēts, bet tēvabrāli Sergeju — biežu Latvijas čempionātu laureātu. „Ar Rastorgujeviem mums pilna pilsēta,” Sverčkovs nosmaida ūsās. „Viņu dzimtas pamatā ir četri brāļi un visiem bērni. Viens no tiem — Andreja tēvs.”

OGU MAIZE BIATLONAM

Vai tā ir ogu maize — trenēties pie Sergeja Sverčkova biatlonā? „Protams!” treneris smej ūsās. „Vispirms ir ilgi un dikti jāēd maize, pēc tam nāk arī pa kādai uzvaras ogai.” Pat ziemā, kad jāsēž skolas solā, Sverčkovs savējiem paspēj noorganizēt līdz astoņiem treniņiem nedēļā, ja nav sacensību. Vasarā, sagatavošanās periodā jāsporto divas reizes dienā dažāda garuma ciklos, kurus atdala atpūtas dienas. Nu nemaz neizskatās viegls tas biatlona darbiņš… Vienīgā laime, ka Sverčkovs to spēj padarīt interesantu ar dažādību. Nākamie biatlonisti Alūksnē ne tikai mācās slēpot un šaut, bet arī airē, peld, nodarbojas ar MTB riteņbraukšanu, skrien krosus, spēlē futbolu, basketbolu un pat florbolu. Sverčkovs bērnus prot ievilkt biatlonam tik nepieciešamajā gargabalnieku spītīgajā aizrautībā, kuru godalgo gandarījums par paveiktā apjomu — es spēju to šķietami nepaveicamo pieveikt! Jau 10 gadus Sergejs Sverčkovs biatlonā ir Latvijā vienīgais A kategorijas treneris, kas strādā ar jauniešiem un junioriem.

Savus trenera talantus Sverčkovs ar aizrautību izmanto arī skolas, patiesībā, skolasbērnu, labā. To viņš spoži apliecinājis Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādēs. Pirmo reizi ar Alūksnes novada vidusskolas komandu ierodoties Ērgļos, palikuši 27. vietā. Kaut cik pieņemami startējuši tikai distanču slēpošanā, pret biatlonu ar gaisa šauteni izturējušies pārāk augstprātīgi. Nākamajā ziemā tomēr savu potenciālu nolēmuši izmantot prātīgāk un jau bijuši devītie, aiznākamajā — trešie, bet pēdējos divos gados Alūksnes novada vidusskola komandu vērtējumā bijusi nepārspējama. Vēl pērnziem Ērgļos startēja gan Ingus un Kristaps Dekšņi, gan Vladislavs un Anastasija Ņedaivodini.

„Treneris, kurš rāda paraugu, kā jāstrādā ar jaunatni,” kodolīgi Sverčkova darbu raksturo Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents Gundars Upenieks. „Viņš ieliek ļoti nopietnus pamatus gan biatlonam, gan dzīvei kopā ar sportu.”

Protams, arī Sergejam Sverčkovam gribas būvēt ēku augstāk par pamatiem, pastrādāt ar saviem puišiem pieaugušo izlasē. Pašam palīdzēt junioriem izaugt par rūdītiem biatlona vīriem. Bet, kurš tad Alūksnē, kur joprojām nav mākslīgā sniega iekārtu, raks būvbedri?

 

Sergejs SVERČKOVS

A kategorijas biatlona treneris Alūksnes sporta skolā, sporta skolotājs Alūksnes novada vidusskolā un Bejas pamatskolā

Dzimis: 1963. gada 11. septembrī Alūksnē

Izglītība: Alūksnes 2. (tagad — novada) vidusskola, LVFKI (tagad – LSPA)

Sportā: kopš septiņu gadu vecuma. Trenējies vieglatlētikā, ātrslidošanā, biatlonā

Lielākie sasniegumi: Latvijas jauniešu čempions biatlonā — individuāli un stafetē

Darba gaitas: kopš 1987. gada biatlona treneris Alūksnes BJSS, sporta skolotājs Pededzes pamatskolā, Alūksnes novada vidusskolā, Mārkalnes un Bejas pamatskolās

Pazīstamākie audzēkņi: Andrejs Rastorgujevs, Žanna Juškāne, Ingus Deksnis, Oskars Muižnieks, Aleksandrs Sverčkovs, Vladislavs Ņedaivodins, Linards Zēmelis, Rasma un Regīna Rudzītes

Ģimenes stāvoklis: precējies, trīs dēli, pieci mazbērni

Vaļasprieki: makšķerēšana, personīgie rekordi: 9,2 kg līdaka, 5,2 kg zandarts zemledus makšķerēšanā