Garša izbaudīta, par receptēm vēl jāpadomā
Ierodoties Vankūverā, mūsu labākais
šorttrekists un Latvijas vienīgais ātrslidotājs Haralds Silovs stingri stāvēja
uz ledus un par zelta pilīm nesapņoja. Galu galā abu sporta veidu vēsture
liecina, ka olimpisko spēļu debitantam (izņemot kuriozu ar kādu austrālieti, kurš
par olimpisko čempionu šorttrekā kļuva tāpēc, ka visi konkurenti distancē krita
un finišu nesasniedza) cīņā ar pieredzējušiem meistariem izredžu nav. Lai nu kā
Haralds debitanta kursu beidza ar labām sekmēm un ticību, ka Sočos varētu
pasmelt jau no olimpisko medaļu biķera.
Haralda kalendāra vēl nebūs
Olimpiskais kalendārs
bija sastādīts tā, lai ātrslidotāji 12 medaļu komplektu varētu sadalīt 12 darba
dienās, atpūšoties 19., 22. un 25. februārī. Šorttrekā divas reizes bija trīs brīvdienas
pēc kārtas. Diezin vai SOK prezidents Roge piekristu latviešu izstrādātam
kalendāram, lai Haralds bez grūtībām varētu startēt abos sporta veidos. Tā kā
Silovs Vankūverā bija vienīgais šādas dubultspēles dalībnieks, viena latvieša
dēļ olimpisko kalendāru organizatori nepārstrādāja. Pietiek, lūk, jau ar
Celsija un Fārenheita grādīzeriem, kaut gan arī Haralda kalendārs neizklausās
slikti.
Spēks ir kājās
Par to, kā Haralds
vērtē spraigo sacensību grafiku, sportists stāsta: „No Ričmondas līdz Vankūverai nemaz nebija tik
tālu, lai vienā dienā noslidotu gan garajā, gan īsajā celiņā. Vienīgi 13.
februārī starp abiem startiem varēja atvilkt elpu. Nakts slidojumā pēc Latvijas
laika 1500 m distancē jutu, ka kājas vēl pasmagas, bet pie tā esmu pieradis jau
treniņos. Grūti izsvērt, kā būtu, ja šorttreka 1500 metrus veiktu svaigs kā
gurķītis. Nenoriskēju 17. februārī, kad bija paredzēts slidojums gan Ričmondā,
gan Vankūverā. Izvēlējos šorttreku, jo laika starpība starp abiem startiem bija
krietni īsāka. Nevarēju paredzēt, ka ceturtdaļfinālā kritīšu un nevarēšu pacīnīties
par vietu lielajā vai mazajā finālā. Par īso sprintu nav pat ko salīdzināt.
Klasikā 500 m distancē Pasaules kausu divos posmos nebiju izpildījis
kvalifikācijas normu, bet, ja izdotos, diezin vai spētu ieslidot 30 ātrāko
skaitā. Toties šorttrekā problēmu pirms starta nebija. Vesels, ātrs,
pārliecināts, kājas kā kājas. Tiesa, mazliet sanervozējies gan, jo
priekšskrējienā spēcīgi pretinieki. Tiesneši man pamatoti fiksēja pāragru
startu. Savukārt atkārtotajā startā mazliet nogulēju, un šīs distances favorīts
kanādietis Fransuā Luī Tremblē aiztraucās kā bulta, sasniedzot jaunu olimpisko
rekordu – 41,397. Finišēju otrajā vietā. Man bija piektais labākais rezultāts
(41,673) absolūtajā vērtējumā, apsteidzot pat
korejieti Sunu Sibaku, kuram joprojām pieder pasaules rekords – 40,651.
Un tad bija ceturtdaļfināla skrējiens, kur blakus uz starta stājās vēl
spēcīgāki konkurenti. Viss izšķīrās pēdējā virāžā, izslidojot finiša taisnē,
kad pēdējos metros man pa iekšējo celiņu garām par nieka tiesu aizsteidzās cits
korejietis, kurš vēlāk A finālā palika pirmais aiz pjedestāla, bet par čempionu
pārliecinoši kļuva Čārlzs Hamelins. Tā beidzās mana debija Vankūverā un
Ričmondā, bet bija vēl viens neaizmirstams brīdis. Man olimpisko spēļu
noslēguma parādē bija uzticēts nest Latvijas valsts karogu."
Skaitļu un faktu pasaulē
Klasiskajā
ātrslidošanā joprojām vadībā ir Nīderlande. Tiesa, šoreiz tās loms bija nedaudz
pieticīgāks – trīs zelta, trīs bronzas un viena sudraba medaļa. Neoficiālajā
valstu vērtējumā šis krājums deva tikai otro vietu, palaižot priekšā
dienvidkorejiešus, kam trīs zelta un divas sudraba medaļas. Tas viss korejieša
Mo Tēbuma neparastās veiksmes un meistarības, kā arī Nīderlandes izlases
galvenā trenera Gerta Kemkersa apbrīnojamās paviršības dēļ, – 10 000 m
distancē pāra maiņas zonā tautieti Svenu Krāmeru aizvirzot nepareizā celiņā.
Svens jau pēc finiša sāka prieka deju pēc pārliecinošās uzvaras visprestižākajā
distancē, bet tiesneši uzvaru piešķīra korejietim. Interesanti, jo Kemkerss
savulaik pats bija izcils staieris, kuram pat tagad nakts vidū vajadzētu zināt,
kā veicama sportistu maiņa.
Dāmu konkurencē nav
daudz sportistu, kas klasisko ātrslidošanu nomainījušas pret šorttreku.
Veiksmīgākā no viņām ir vāciete Ketrīna Roitere, tagad jau ASV pavalstniece.
Specialitātes maiņa ir veiksmīga. Vistlerā sportiste izcīnīja sudraba medaļu
tūkstotī un finišēja otrā īsajā sprintā.
Viens pret miljoniem
Haralds Silovs,
vaicāts par nākotnes nodomiem ātrslidošanā vai šorttrekā, atbildi vēl nezina,
jo par nākamo olimpisko ciklu vēl pāragri spriest. Daudz nezināmā, kā būs ar
finansējumu, kur un kā varēs trenēties turpmāk, vai iestrādes Kanādā trenera
Jeruna Otera grupā paliks spēkā. Visticamāk, jaunajā ciklā gaidāmas lielas
izmaiņas, tāpēc nav vērts dalīt lāčādu, iekams lācis vēl nav nošauts.
Konkurence un masveidība aug visās ātrslidošanas un šorttreka lielvalstīs. Vai
Haralda Silova dēļ kāds Latvijā gatavs finansēt 400 m garu un apjumtu stadionu
ātrslidošanai? Fantastika. Tad jāsadarbojas ar kolēģiem no citām valstīm. Bet cik
maksātu šāda sadarbība?
Kāds fakts par
Nīderlandes fenomenu – šajā valstī ir 16 miljonu iedzīvotāju, no kuriem divi
miljoni ir licencēti ātrslidotāji. No pasaulē reģistrētajiem ātrslidotājiem trīs
ceturtdaļas ir nīderlandiešu. Šajā valstī populārākais ir 200 km slidojums pa
kanāliem. Diemžēl silto ziemu dēļ pēdējos deviņos gados kanāli neaizsala, tāpēc
sacensības nenotika. Pēdējās risinājās pirms 10 gadiem. To uzvarētājs tika
atzīts par Nīderlandes gada cilvēku un honorāros saņēma čeku par miljonu
guldeņu.
Šorttrekā jaušamas
patīkamas pārmaiņas. Ventspils sporta skolā Spars
veiksmīgi darbojas jauno šorttreka treneru kolektīvs Māra Birzuļa vadībā, ar šo
sporta veidu nodarbojas vairāk nekā 30 audzēkņu, izveidota meistarības
piramīda, kuras spicākie veiksmīgi startē pasaules junioru meistarsacīkstēs.
Jēkabs Saulītis Taivānā bija piektais, daudz neatpaliekot no Haralda Silova rezultāta
1500 m distancē.
Gatis ĶĪSIS
Silova veikums Olimpiādē
Ātrslidošana
5000 m – 20. vieta
Šorttreks
1500 m – 10. vieta
500 m – 12. vieta
1000 m – 14. vieta
Šorttreks
Dāmas
1000 m
1. Mena Vana (Ķīna) 1:29,213
2. Ketrīna Roitere (ASV) 1:29,324
3. Parka Sunhi (Koreja) 1:29,379
4. Čo Hari (Koreja) 1:31,932
5. Kalīna Robērža
(Kanāda) 1:32,122
6. Džesika Grega
(Kanāda) 1:32,333
Jana Džou (Ķīna) diskvalifikācija
3000 m stafete
1. Ķīna (Liņliņa Suņa, Mena Vana, Hui Džana,
Jana Džou) 4:06,610
2. Kanāda (Džesika Grega, Kalīna Robērža,
Marianna Senželē, Taņa Vesāna) 4:09,137
3. ASV (Elisona Beivere, Elisona Dudeka, Lana
Gēringa, Ketrīna Roitere) 4:14,081
4. Nīderlande 4:16,120
5. Ungārija 4:17,937
6. Itālija 4:18,559
Koreja diskvalifikācija
Kungi
500 m
1. Čārlzs Hamelins (Kanāda) 40,981
2. Suns Sibaks (Koreja) 41,340
3. Fransuā Luī Tremblē (Kanāda) 46,366
4. Kvaks Jundži
(Koreja) 42,123
5. Taisons Hoings
(Vācija) 42,307
6. Džons Elejs
(Lielbritānija) 42,681
Apolo Antons Ono
(ASV) diskvalifikācija
12. Haralds Silovs (Latvija) 41,63
5000 m stafete
1. Kanāda (Čārlzs Hamelins, Fransuā Hamelins,
Žans Olivjē, Fransuā Luī Tremblē) 6:44,224
2. Koreja (Kvaks Jundži, Ļi Hosuks, Ļi Junsu,
Suns Sibaks) 6:44,446
3. ASV (Džons Selskis, Treviss Džeiners,
Džordans Melouns, Apolo Antons Ono) 6:44,498
4. Ķīna 6:44,630
5. Francija 6:51,566
6. Lielbritānija 6:50,045
Medaļu bilances
Ātrslidošana
Dienvidkoreja 3 – 2 – 0
Nīderlande 3 – 1 – 3
Kanāda 2 – 1 – 2
Čehija 2 – 0 – 1
Vācija 1 – 3 – 0
ASV 1 – 2 – 1
Japāna 0 – 2 – 1
Krievija 0 – 1 – 1
Norvēģija 0 – 0 – 1
Polija 0 – 0 – 1
Šorttreks
Ķīna 4 – 0 – 0
Dienvidkoreja 2 – 4 – 2
Kanāda 2 – 2 – 1
Itālija 0 – 0 – 1
