Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Hokejā pūš Ziemeļamerikas vēji

Vankūveras
olimpiskās spēles beidzās ar Ziemeļamerikas hokeja triumfu – pēc astoņu gadu
pārtraukuma pie zelta atkal tika kanādieši, kuri finālā pārspēja ASV izlasi.
Kanādiešiem tas jau bija astotais olimpiskais hokeja čempionu tituls. Šajā
rādītājā Kanāda panāca PSRS
mantinieci Krieviju. Turklāt Kanāda un ASV sacentās arī sieviešu hokeja finālā,
kur kanādietes triumfēja jau trešo reizi pēc kārtas.

 

Sapņu fināls

 

Pirms olimpiādes
daudz tika runāts par sapņu finālu Kanāda – Krievija, kam daudzu skatījumā bija
jākļūst par Vankūveras olimpisko spēļu kulmināciju. Visiem hokeja līdzjutējiem
vēl labā atmiņā bija iepriekšējo divu pasaules čempionātu finālmači, kur krievi
izrādījās nedaudz pārāki. Turklāt pirms diviem gadiem zvaigžņotā sarkanā
mašīna
jau triumfēja pretinieku teritorijā, uzvarot pasaules čempionātā
Kvebekā. Tomēr Vankūverā varējām pārliecināties, ka pasaules čempionāti un
olimpiskās spēles ir divas dažādas lietas – šoreiz komandās bija pulcētas visas
spilgtākās pasaules hokeja zvaigznes.

Grupu turnīrā gan
kanādieši vēl nerādīja čempionu cienīgu sniegumu, paliekot aiz ASV izlases,
tāpēc lielā superspēle notika ceturtdaļfinālā. Kopš 1972. gada leģendārās PSRS
un Kanādas izlašu supersērijas abi principiālie pretinieki neskaitāmas reizes krustojuši šķēpus, taču ļoti reti šajā
divu pasaules vadošo hokeja skolu divcīņā spēle ritējusi uz vieniem vārtiem. Vankūverā tieši tā
sanāca – kanādieši septiņas reizes pārbrauca pāri sarkanajai mašīnai,
neatstājot krieviem ne mazāko cerību – 7:3. Tādējādi kanādieši vairāk nekā pārliecinoši revanšējās krieviem par
zaudējumiem iepriekšējo divu pasaules čempionāta finālos, kā arī neveiksmi
pagājušajā olimpiādē Turnīrā, kur Krievijas izlase ceturtdaļfinālā uzvarēja ar
2:0. Toties Krievijas izlase pirmo reizi savā vēsturē netika olimpisko spēļu
pusfinālā. Ņemot vērā, ka šīs olimpiskās spēles Krievijai jau tā bija pagalam
neveiksmīgas (tikai trīs zelta medaļas, tāpēc Krievijas prezidents Dmitrijs
Medvedevs jau pieprasījis valsts sporta dzīves vadītājiem iesniegt atlūgumus)
izreklamētās hokeja izlases kaunpilnā neveiksme bija īpaši sāpīga. Izšķirošajā
mačā pavisam nemanāms bija arī Krievijas izlases lielākā zvaigzne – iepriekšējo
divu sezonu Nacionālās Hokeja līgas vērtīgākais spēlētājs Aleksandrs Ovečkins,
kurš Vankūverā četrās spēlēs guva tikai divus vārtus (abus – mačā ar Latviju).
Toties kanādieši uzskatāmi nodemonstrēja, ko nozīmē komandas spēle –
kanādiešiem četrus no septiņiem vārtiem guva ceturtās maiņas uzbrucēji Korijs
Perijs, Raiens Geclafs un Brendans Morouvs.

Zinot, ka Krievijā
čempioni tiek celti debesīs,
bet zaudētāji bieži vien nolīdzināti līdz ar zemi (to rudenī uz savas ādas
izbaudīja Krievijas izlases futbolisti, kuri pāris dienu laikā Krievijas presē
no gandrīz neuzvaramiem meistariem pārvērtās par izlepušiem dzērājiem),
Krievijas izlases galvenais treneris Vjačeslavs Bikovs metās aizstāvēt savējos.

"Varbūt sacelsim
giljotīnas vai karātavas. Lūk, mūsu delegācijā ir 35 cilvēki, tad varbūt
Sarkanajā laukumā arī sodīsim viņus. Ja jums azotē ir akmeņi, tad metiet man ar
tiem. Man pret puišiem nav pretenziju. Viņi visi centās. Varu noņemt cepuri
kanādiešu priekšā. Viņi bija spēcīgāki. Agrāk nebiju redzējis, ka komanda visas
60 minūtes skraidītu, kā uzvilkta. Par to viņiem gods un slava. Šoreiz mūsu
komanda bija vājāka, bet tie bija mūsu labākie spēlētāji. Viņi centās izspiest
maksimumu, bet tas neizdevās. Es nevienam neko nepārmetīšu. Nesagaidīsit. Paši
varat minēt, meklēt, izspiest kaut ko no kaut kā. Kurš ar kuru pārgulēja vai
arī apēda kaut ko ne to, vai ar autobusu nebrauca. Iemesli bija citi.
Pretinieks dominēja," Bikovu citē populārais Krievijas laikraksts Sport-Express.

Tas gan netraucē
krieviem pasmieties par saviem hokejistiem, sacerot visai smieklīgas anekdotes:
"Kanādas hokejistiem nedrīkstēja ieskaitīt uzvaru pār Krieviju – visa mačā
laikā viņi neizpildīja nevienu četrkāršo lēcienu!" vai "Ļaudis žēlojas, cik
mums slinki un nemākulīgi futbolisti. Paskatījos hokeju… Nav nemaz tik slikti
tie futbolisti!"

 

Kanādas skola

 

Kopš olimpiskajās
spēlēs drīkst spēlēt visi labākie hokeja meistari (arī NHL pārstāvji), Kanādas
izlase kļuva par pirmo komandu, kas izcīnījusi otro čempionu titulu. 1998. gadā
Nagano triumfēja čehi, bet pirms četriem gadiem Turīnā uzvarēja zviedri.
Vankūverā spēlēja četri Sotleiksitijas olimpiskie čempioni – vārtsargs Martins
Brodērs, aizsargi Kriss Pronžērs un Skots Nīdermaijers, uzbrucējs Džeroms
Iginla. Par finālmača galveno varoni kļuva kanādiešu uzbrucējs Sidnijs
Krosbijs, kurš papildlaikā guva uzvaras vārtus – 3:2. Krosbijs ir labi
pazīstams arī latviešu hokeja draugiem – 2006. gadā pasaules čempionātā Rīgā
viņš tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju. Pēc šīs olimpiādes īpašu vietu
pasaules hokeja slavas grāmatās ieņems arī kanādiešu uzbrucējs Ēriks Stāls.
Viņš kļuvis tikai par 23. hokejistu pasaulē, kurš ticis tā saucamajā
Trīskārtējā zelta klubā, kur tiek iekļauti tie hokejisti, kuri izcīnījuši
Stenlija kausu, kā arī olimpiskās un pasaules čempionāta zelta medaļas. Tiesa,
Pronžērs un Nīdermaijers šajā klubā tikai jau pēc Soltleiksitijas olimpiādes.
Savukārt uzbrucējs Džonotans Tēvss tika atzīts par olimpiskā turnīra labāko
uzbrucēju.  Pēc Vankūveras olimpiādes
Kanādas izlase arī atgriezās Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) pasaules
izlašu ranga virsotnē, atkal apsteidzot Krieviju.

Ja kanādiešu triumfu
nekādi nevar nosaukt par pārsteigumu, tad ASV izlasei pirms olimpiādes retais paredzēja
vietu finālā. Turklāt amerikāņi jau grupu turnīrā apspēlēja kanādiešus (5:3),
bet pusfinālā ļoti pārliecinoši (6:1) izrēķinājās ar pieredzējušo Somijas
komandu. Arī finālā amerikāņi izrādīja ļoti sīkstu pretestību laukuma
saimniekiem, parādot arī raksturu – spēles gaitā amerikāņi atspēlējās no
rezultāta 0:2, bet izlīdzinājumu 2:2 panāca jau pamatlaika pēdējās sekundēs,
kad vārtsargs bija nomainīts pret sesto laukuma spēlētāju.

"Žēl, ka zelta
medaļas nevarēja saņemt abas komandas. Dažreiz turnīra labākā komanda neiegūst
zelta medaļas. Mēs esam lepni par katru mūsu spēlētāju – neko vairāk no viņiem
nevarēju prasīt. Šī bija hokeja klasika. Tāpat kā mūsu pirmā spēle. Tieši tā
arī hokejs ir jāspēlē. Hokeju izgudroja Kanādā, bet mēs ASV esam pieņēmuši to
pašu spēles stilu. Kanāda un ASV spēlē hokeju tā, kā tam ir jābūt – nesēž
aizsardzībā, gaidot, kad notiks kaut kas slikts, un cerot uz pretuzbrukumiem.
Mēs ejam uzbrukumā," pēc fināla paziņoja ASV izlases galvenais treneris Rons
Vilsons.

Par ASV izlases
galveno varoni kļuva vārtsargs Raiens Millers, kurš tika atzīts par olimpiskā
turnīra vērtīgāko spēlētāju. Savukārt aizsargs Braiens Rafaļskis tika atzīts
par turnīra labāko aizsargu. Jāpiebilst, ka Rafaļskim kopā ar uzbrucēju Krisu
Drūriju trofeju kolekcijā jau bija Soltleiksitijas olimpiādes sudraba medaļas.

 

Medaļu galerija

 

Apbrīnojamu olimpisko
stabilitāti demonstrē Somijas izlase, kas izcīnījusi medaļas četrās no pēdējām
piecām olimpiādēm (somi tukšā palika tikai 2002. gadā Soltleiksitijā).
Vankūverā somi spēlē par trešo vietu ar Slovākiju paveica nelielu brīnumu,
pēdējā trešdaļā atspēlējoties no 1:3 un uzvarot 5:3. Bronzas godalgas somi
izcīnīja arī 1994. gadā Lillehamerā un 1998. gadā Nagano, bet pirms četriem
gadiem Turīnā somi spēlēja pat finālā. Visas četras medaļas izcīnījuši Saku
Koivu, Jere Lehtinens un Ville Peltonens, kuri tādējādi pēc medaļu skaita
panākuši olimpiskos līderus – bijušos PSRS izlases spēlētājus Vladislavu
Tretjaku un Igoru Kravčuku, kā arī čehu Jirži Holiku.

Lai gan līdz medaļām
nedaudz pietrūka, tikai labus vārdus par Vankūveras turnīru pelnījuši
Slovākijas hokejisti, kuri grupas turnīrā pieveica krievus, bet ceturtdaļfinālā
no cīņas par medaļām izsita Turīnas olimpiskos čempionus zviedrus. Slovākijas
izlases rindās spēlēja arī Rīgas Dinamo uzbrukuma līderis Marsels Hosa,
taču izlasē viņš gan nebija starp līderiem – Kontinentālās hokeja līgas
labākais snaiperis Marsels Hosa tā arī neguva nevienus vārtus, nopelnot tikai
vienu rezultativitātes punktu. Toties lielisku turnīru aizvadīja 35 gadus
vecais Pavols Demitrs, kurš ar 10 punktiem (trīs gūtie vārti un septiņas
rezultatīvas piespēles) kļuva par turnīra rezultatīvāko uzbrucēju. Arī par otru
rezultatīvāko Vankūveras uzbrucēju kļuva slovāks Marsela brālis Marians Hosa,
kurš guva deviņus punktus (3+6). Daudziem somu un slovāku līderiem šīs droši
vien bija pēdējās olimpiskās spēles – slovāki Demitra, Miroslavs Šatans, Jozefs
Štumpels, Zigmunds Palfijs un somi Tēmu Selanne, Saku Koivu, Jere Lehtinens,
Ville Peltonens diez vai pēc četriem gadiem vēl būs ierindā.

Cerēsim, ka pēc
četriem gadiem Sočos mēs atkal redzēsim laukumā visus labākos pasaules hokeja
meistarus – pagaidām vēl NHL vadība nav pieņēmusi lēmumu, vai olimpiādes laikā
NHL būs pārtraukums, lai pasaules spēcīgākās līgas klubu hokejisti varētu
piedalīties olimpiādē. Vankūveras olimpiskās spēles apliecināja, ka Krievijas
atklātajam čempionātam KHL vēl ir tālu līdz NHL augstumiem.

Kristiāns GIRVIČS

 

Olimpiādes All-Stars
izlase

Vārtsargs: Raiens Millers (ASV)

Aizsargi: Braiens Rafaļskis (ASV), Šī Vēbers (Kanāda)

Uzbrucēji: Džonotans Tēvss (Kanāda), Zaks Parizē (ASV),
Pavols Demitra (Slovākija)

 

HOKEJS

Fināls

ASV – Kanāda 2:3
(0:1, 1:1, 1:0, 0:1)

Vārtus guva: 12:50
(0:1) Tēvss (Ričardss), 27:13 (0:2) Perijs (Geclafs, Kīts), 32:44 (1:2) Keslers
(Keins), 59:35 (2:2) Parizē (Langenbruners, Keins), 67:40 (2:3) Krosbijs
(Iginla). Metieni – 36:39. Soda minūtes – 4:4.

ASV: Millers; Saters – Rafaļskis, Parizē –
Langenbruners – Štjastnijs; Glišons – Ē. Džonsons, Melouns – Pavelskis –
Kesels; Dž. Džonsons – Orpiks, Keslers – Brauns – Keins; Vitnijs, Drūrijs –
Kalahans – Beikss, Raiens

Kanāda: Luongo; Vēbers – Nīdermaijers, Iginla – Stāls
– Krosbijs; Kīts – Sībruks, Torntons – Marlo – Hītlijs; Dotijs – Pronžērs,
Tēvss – Ričardss – Nešs, Boils, Morouvs – 
Perijs – Geclafs, Beržerons

 

Spēle par 3. vietu

Somija – Slovākija
5:3 (1:0, 0:3, 4:0)

Vārtus guva: 18:50
(1:0) Salo (vair.), 29:56 (1:1) Gaboriks (Demitra, Hara vair.), 35:38 (1:2)
Marians Hosa (Handzušs, Demitra vair.), 38:45 (1:3) Demitra (Marians Hosa
maz.), 45:06 (2:3) Hagmans (Timonens vair.), 46:41 (3:3) Jokinens (Rūtu), 48:41
(4:3) Jokinens (Pitkanens, Kiprusofs vair.), 59:49 (5:3) Filpula (Timonens t.
v.). Vārtsargi: Kiprusofs – Halaks. Metieni – 33:22. Soda minūtes – 14:18

 

Pusfināls

ASV – Somija 6:1
(6:0, 0:0, 0:1)

Vārtus
guva: 02:04 (1:0) Melouns, 06:22 (2:0) Parizē (Štjastnijs, Rafaļskis vair.),
08:36 (3:0) Ē. Džonsons (Pavelskis, Melouns), 10:08 (4:0) Keins, 12:31 (5:0)
Keins (Rafaļskis), 12:46 (6:0) Štjastnijs (Langenbruners, Parizē), 54:46 (6:1)
Mītinens (Lepisto vair.). Vārtsargi: Millers (48:29 Tomass) – Kiprusofs (10:08
Bekstrēms). Metieni – 25:25. Soda minūtes – 6:20

Kanāda
– Slovākija 3:2 (2:0, 1:0, 0:2)

Vārtus
guva: 13:30 (1:0) Marlo (Vēbers, Nīdermaijers), 15:17 (2:0) Morouvs (Pronžērs,
Gezlafs), 36:54 (3:0) Geclafs (Perijs, Pronžērs vair.), 51:35 (3:1) Višņovskis
(Štumpels), 55:07 (3:2) Handzušs (Zedņiks, Šatans). Vārtsargi: Luongo – Halaks.
Metieni – 28:21. Soda minūtes – 2:4

 

Ceturtdaļfināls

ASV – Šveice 2:0
(0:0, 0:0, 2:0)

Vārtus guva: 42:08
(1:0) Parizē (Rafaļskis, Štjastnijs vair.), 59:48 (0:2) Parizē (t. v.).
Vārtsargi: Millers – Hillers. Metieni – 44:19. Soda minūtes – 6:8

Krievija – Kanāda
3:7 (1:4, 2:3, 0:0)

Vārtus guva: 02:21
(0:1) Geclafs (Boils, Pronžērs), 12:09 (0:2) Boils (Hītlijs, Marlo vair.),
12:55 (0:3) Nešs (Tēvss, Ričardss), 14:39 (1:3) Kaļiņins (Volčenkovs,
Fjodorovs), 18:18 (1:4) Morouvs (Boils, Kīts), 23:10 (1:5) Perijs (Geclafs,
Kīts), 24:07 (1:6) Vēbers (Tēvss, Iginla), 24:46 (2:6) Afinogenovs (Kovaļčuks,
Grebeškovs), 29:51 (2:7) Perijs (Stāls, Geclafs), 31:40 (3:7) Gončars (Malkins
vair.). Vārtsargi: Nabokovs (24:07 Brizgalovs). Metieni – 28:42. Soda minūtes –
10:10

Somija – Čehija
2:0 (0:0, 0:0, 2:0)

Vārtus guva: 53:34
(1:0) Hagmans (Niskala vair.), 58:25 (2:0) Filpula (M. Koivu). Vārtsargi:
Kiprusofs – Vokouns. Metieni – 31:31. Soda minūtes – 4:12

Zviedrija –
Slovākija 3:4 (0:0, 2:3, 1:1)

Vārtus guva: 27:34
(0:1) Gaboriks (Marians Hossa, Demitra vair.), 28:11 (0:2) Sekera (Zedņiks,
Palfijs), 33:49 (1:2) Hornkvists (Forsbergs), 34:26 (2:2) Zeterbergs
(Enstrēms), 39:12 (2:3) Demitra (Hara, Marians Hosa vair.), 49:01 (2:4)
Kopeckis (Marians Hosa, Demitra), 49:39 (3:4) Alfredsons (Bekstrēms, Eriksons).
Vārtsargi: Lundkvists – Halaks. Metieni – 29:14. Soda minūtes – 10:6

Rezultatīvākie
spēlētāji
: Pavols Demitra –
10 (3+7), Marians Hosa (abi Slovākija) – 9 (3+6), Zaks Parizē, Braiens
Rafaļskis (abi ASV) – 8 (4+4), Džonotans Tēvss – 8 (1+7), Džeroms Iginla – 7
(5+2), Sidnijs Krosbijs, Denijs Hītlijs – 7 (4+3), Raiens Geclafs (visi Kanāda)
– 7 (3+4), Niklass Hagmans (Somija) – 6 (4+2).

 

Vietu sadalījums:

1. Kanāda

2. ASV

3. Somija

4. Slovākija

5. Zviedrija

6. Krievija

7. Čehija

8. Šveice

9. Baltkrievija

10. Norvēģija

11. Vācija

12. Latvija

 

Sievietes

Fināls

Kanāda – ASV 2:0
(2:0, 0:0, 0:0)

Vārtus guva: 13:55
(1:0) Pulīna (Boterila), 16:50 (2:0) Pulīna (Agosta). Vārtsargi: Šabadosa –
Vetere. Metieni – 29:28. Soda minūtes – 12:10

 

Spēle par 3. vietu

Somija – Zviedrija
3:2 (0:0, 2:1, 0:1, 1:0)

 

Olimpisko spēļu
medaļnieki

(zelts,
sudrabs, bronza)

1920.  Kanāda          ASV    Čehoslovākija

1924.  Kanāda          ASV    Lielbritānija

1928.  Kanāda          Zviedrija         Šveice

1932.  Kanāda          ASV    Vācija

1936.  Lielbritānija    Kanāda          ASV

1948.  Kanāda          Čehoslovākija            Šveice

1952.  Kanāda          ASV    Zviedrija

1956.  PSRS ASV    Kanāda

1960.  ASV    Kanāda          PSRS

1964.  PSRS Zviedrija         Čehoslovākija

1968.  PSRS Čehoslovākija            Kanāda

1972.  PSRS ASV    Čehoslovākija

1976.  PSRS Čehoslovākija            VFR

1980.  ASV    PSRS Zviedrija

1984.  PSRS Čehoslovākija            Zviedrija

1988.  PSRS Somija            Zviedrija

1992.  Krievija           Kanāda          Čehoslovākija

1994.  Zviedrija         Kanāda          Somija

1998.  Čehija Krievija           Somija

2002.  Kanāda          ASV    Krievija

2006.  Zviedrija         Somija            Čehija

2010.  Kanāda          ASV    Somija           

 

Jaunais IIHF
pasaules rangs

1. Kanāda

2. Krievija

3. Somija

4. Zviedrija

5. ASV

6. Čehija

7. Slovākija

8. Šveice

9. Baltkrievija

10. Latvija

11. Norvēģija

12. Vācija