Hokeja skolas pārbaudījumi

Latvijas
hokeja junioru izlases neveiksmīgais starts pasaules čempionātā Kanādā
izraisīja lielas diskusijas par mūsu jaunatnes hokeja stāvokli. Kas īsti notiek
Latvijas hokeja saimniecībā? Vai mūsu atzītajiem meistariem aug cienīga maiņa,
– jautājām pazīstamajiem jauniešu hokeja treneriem Ērikam Miļunam un Gintam
Biseniekam.

Skarbā skola

Latvijas junioru
(U-20) izlase tikai trešo reizi vēsturē piedalījās pasaules čempionāta elites
grupā. Lai saglabātu vietu elitē, mūsu jaunajiem hokejistiem desmit komandu
konkurencē bija jātiek pirmajā astoņniekā, bet Latvijas junioru izlase finišēja
devītajā vietā, apsteidzot tikai austriešus. Mūsu hokejisti piedzīvoja četrus
zaudējumus – Kanādai 0:16, Slovākijai 3:8, ASV 1:12 un Šveicei 5:7, tā ka
pēdējā spēlē ar Austriju (6:4) jau kļuva par formalitāti. Latvijas Hokeja
federācijas valde junioru izlases startu Kanādā novērtēja kā neapmierinošu,
pieņemot galvenā trenera Andreja Maticina un viņa palīga Ērika Miļuna
atlūgumus. Lai gan devītā vieta pasaulē nemaz neizklausās tik slikti, graujošie
rezultāti uzskatāmi parādīja, cik daudz mēs junioru līmenī atpaliekam no
vadošajām hokeja valstīm.

„Federācijas lēmums ir
loģisks – izvirzītais uzdevums nav izpildīts. Tā bija neveiksme vai arī likumsakarība?
To rādīs laiks. Varbūt pēc dažiem gadiem arī devītā vieta būs neaizsniedzama.
Protams, smagu iespaidu atstāja zaudējums Kanādai ar 0:16, bet pirms dažiem
gadiem tepat Rīgā mūsu pieaugušo izlase kanādiešiem zaudēja ar 0:11. Nav nekāds
brīnums, ka mēs Kanādā čempionāta atklāšanas mačā arī piedzīvojām sagrāvi,"
saka Ēriks Miļuns.

„Kad ir rezultāts,
tad viss kārtībā. Ja tā nav, tad uzreiz meklē vainīgos. Junioru izlase
nospēlēja tā, kā varēja. Šobrīd zaudējums 0:16 kanādiešiem ir mūsu hokeja reālā
situācija. Mūsu junioru izlasei nenotiek nopietna gatavošanās pasaules
čempionātam. Pie mums par junioru izlasi sāk interesēties mēnesi pirms starta,
kad viņi aizbrauc uz dažām pārbaudes spēlēm, tiek sarīkota treniņnometne, bet A
grupā tā nenotiek. Vajadzētu jau savākt komandu maijā, aprunāties ar
spēlētājiem un plānveidīgi gatavoties čempionātam. Pēc čempionāta dzirdēju
runas, ka treneri uz Kanādu nav paņēmuši pareizo sastāvu. Par to nāk smiekli.
Ja arī nomainītu pāris spēlētāju, tad nekas nemainītos, jo mums trūkst
spēlētāju ar rozīnīti. Būsim godīgi – lielākā daļa ir pelēkā masa. Junioru
izlasē jau arī varam izvēlēties tikai no kādiem 30 spēlētājiem. Mums ir daudz
talantīgu hokejistu, kuri ir pazuduši pa ceļam uz U-20 izlasi. Vai nu ir
beiguši spēlēt, vai arī ir bijuši pietiekami gudri un devuši priekšroku
mācībām. Tie ir tie gudrākie, jo jāsaprot, ka hokejā lielu naudu var pelnīt
tikai NHL vai KHL, bet nav jēgas palikt spēlēt tepat Liepājas metalurgā,"
uzskata Gints Bisenieks.

Personiskā
iniciatīva

Arī LHF valde atzina,
ka mūsu jauniešu hokejā ir problēmas, tāpēc jāstrādā pie Latvijas hokeja
sistēmas pilnveidošanas. Tika secināts, ka mūsu junioriem ir jāpilnveidojas ne
tikai taktiskajā un tehniskajā ziņā, bet it īpaši fiziskajā un psiholoģiskajā
sagatavotībā. Kādi būtu reālie soļi, lai uzlabotu situāciju?

„Mums trūkst
konkrētas jaunatnes hokeja attīstības koncepcijas, skaidras programmas, viss
notiek pašplūsmā vai uz personiskās iniciatīvas rēķina. Jābūt skaidriem mērķiem
un plānam, kā to sasniegt. Tagad ir tikai vispārīgas frāzes," atzīst Miļuns. „Piemēram, viena konkrēta lieta. Nedrīkst par
ātru centralizēt jauniešu komandas, kā tas notiek hokeja klubā Rīga.
Pērn tur apvienoja trīs piecpadsmitgadīgo komandas, izveidojot vienu komandu,
bet pārējās līdz ar to nomira. Katru gadu ir jāņem vērā reālā situācija.
Arī naudu Rīgas pašvaldība varētu atdot nevis tikai vienam klubam, bet izdalīt
visām jauniešu komandām."

„Jāsakārto mūsu
jauniešu hokejs. Skaidri jāzina, cik katrā vecuma grupā mums ir hokejistu. Jau
no 14 gadu vecuma jāsāk apzināt visus perspektīvākos puišus, kuri tad divreiz
gadā jāvāc kopā uz treniņiem, jārīko pārbaudes spēles. Tad puiši zinās, ka viņi
ir vajadzīgi, bet treneri varēs viņiem sekot līdzi. Smagākais brīdis pienāk,
kad jaunieši sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. Izrādās – tad viņi vairs
nevienam nav vajadzīgi. Tagad mums ir Dinamo/Juniors, bet arī tur
sezonas laikā nosūta Dinamo nevajadzīgos spēlētājus, tā ka juniori
paliek uz rezervistu soliņa. Bet šajā vecumā jauniešiem ir jāspēlē," atklāj
Bisenieks.

Dinamo un realitāte

2008. gadā Latvijas
hokejā notika jauns pavērsiens – tika izveidots klubs Rīgas Dinamo, kas
spēlē kopā ar Krievijas labākajām vienībām. Šosezon Baltkrievijas čempionātā
spēlē arī Dinamo fārmklubs Dinamo/Juniors, kur pulcēti daudzi
junioru vecuma hokejisti. Kā tas ietekmējis mūsu hokeja attīstību?

„Tas neskar kopējo
Latvijas hokeju. Vienīgi tik daudz, ka bērniem ir, uz ko tiekties. Taču Dinamo
ir ļoti tālu no realitātes, tas hokejam ir vienīgi labs mārketinga triks,"
uzskata Bisenieks

„Būtu labi, ja Dinamo/Juniors
ievērotu principu, ka tā ir junioru izlases bāzes komanda, nevis piesaistītu
vecākus spēlētājus. Šosezon sanāca tā, ka sākumā bija viens sastāvs, bet vēlāk
spēlēja citi. Sezonas vidū viņi mainīja stratēģiju, tāpēc daudzi juniori vairs
netika laukumā. Varbūt ir labāk kaut vai cīnīties par pēdējām vietām, bet dot
iespēju spēlēt jaunajiem. Tomēr Dinamo jau nav uzdevuma uzturēt junioru
komandu. Kas maksā, tas arī pasūta mūziku," saka Miļuns.

Kā vienu no
risinājumiem LHF redz junioru komandas izveidi, kas spēlētu Krievijas junioru
līgā.

„Tas būtu liels solis
uz priekšu, jo junioriem labāk ir spēlēt pret saviem vienaudžiem," piekrīt
Miļuns.

Maksas izglītība

Ja mums ir tik daudz
problēmu, varbūt ir jāiedrošina jaunieši aktīvāk braukt meklēt laimi ārzemju
klubos. Starp citu, šogad Latvijas junioru izlasē pasaules čempionātā spēlēja
deviņi ārzemju klubu pārstāvji.

„Uzskatu, ka jau 14
gadu vecumā ir jābrauc prom. Protams, ja ir talants. Ja jaunietim ir kaut cik
talanta, tad 14 gadu vecumā to jau var redzēt. Ja jaunietis guļ un ceļas ar
domām par hokeju, tad ir vērts mēģināt. Lai gan te nav vienas drošas receptes.
Ja nav talanta, tad labāk iet mācīties. Arī savu audzēkņu vecākiem saku, lai
viņi nesaslimt un nesāk tērēt naudu sapņiem par NHL," klāsta Bisenieks.

„Mūsu jaunieši jau
nav pieprasīti ārzemēs. Ar katru gadu ir grūtāk atrast kādu labu variantu
ārzemēs. Agrāk brauca par velti, bet tagad viņiem vēl ir jāpiemaksā, lai tiktu
ārzemju komandā. Ja junioru izlase būtu jākomplektē tikai no vietējiem
spēlētājiem, tad būtu vēl grūtāk," saka Miļuns.

„Par izglītību ir
jāmaksā. Arī hokejā. Labākos varbūt paņems tāpat, bet citiem būs jāmaksā. Zinu,
ka Zviedrijā tādā veidā spēlē vairāki mūsu jaunieši. Ja vecāki ir spējīgi
maksāt, tad var mēģināt – tur viņi vismaz būs sakārtotā vidē," piebilst
Bisenieks.

NHL drafts

Viens no jaunatnes
hokeja darba rādītājiem ir NHL drafts, kur katru gadu tiek izvēlēti pāris simti
jauno hokeja talantu. Agrāk tur regulāri tika izvēlēti arī Latvijas hokejisti
(pavisam NHL draftā izvēlēti 25 Latvijas hokeja audzēkņi). No 1997. līdz 2006.
gadam katru gadu NHL draftā tika izvēlēts kāds Latvijas hokejists, bet nu jau
trīs gadus neviens Latvijas hokejists nav izpelnījies NHL skautu uzmanību.
Ražīgākais bija 2002. gads, kad NHL draftā tika izvēlēti trīs Latvijas
hokejisti – brāļi Jēkabs un Krišjānis Rēdlihi un Armands Bērziņš, bet pēdējo
reizi latvieši NHL draftā tika 2006. gadā, kad NHL klubu ievērību izpelnījās
Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Tiesa, NHL drafts vēl nenozīmē, ka
izvēlētais jaunais hokejists arī tiešām spēlēs NHL, taču bez drafta nokļūt
pasaules spēcīgākajā līgā ir vēl grūtāk. Vai tas nozīmē, ka Latvijā pēdējā
laikā sāk pietrūkt hokeja talantu?

„Domāju, ka arī šogad
neviens no latviešiem netiks NHL draftā. Ne vienmēr draftā tiek visi talanti,
bet lielākoties viņi, protams, tur ir. Finansiālu iemeslu dēļ arvien retāk mūsu
komandas brauc uz ārzemēm, arvien mazāk sevi parādām," skaidro Miļuns

„NHL drafts
galvenokārt ir auguma rādītājs. No maniem audzēkņiem NHL draftā tikuši četri –
Kaspars Astašenko arī nedaudz uzspēlēja NHL, bet viņam radās citas problēmas,
tāpat arī Jānis Sprukts izgājis laukumā NHL, bet tagad spēlē Dinamo. Vēl
NHL draftā izvēlēti Juris Štāls un Jēkabs Rēdlihs. Drafts vēl neko nenozīmē.
Atceros, ka draftēts tika arī tāds Andrejs Andrejevs, bet kur viņš ir tagad?
Jau tad bija redzams, ka viņš ir nekāds. NHL drafts pirmām kārtām norāda, ka
jaunietim ir milzīgs augums," uzskata Bisenieks.

Kristiāns GIRVIČS