Hokejs viņam zvaigznēs rakstīts
Citāts „Gatis
ir viens no nedaudzajiem, kuram zvaigznēs rakstīts – būt hokejistam."
Oļegs Znaroks, Latvijas valstsvienības
galvenais treneris
Vienaudži varbūt pat
apskauž 19 gadu veco LSPA/Rīga hokeja komandas uzbrucēju Gati Gricinski. Ne jau
katram ir lemts apliecināt sevi gan Latvijas jauniešu, gan junioru izlasē.
Gatis te paspējis spēlēt jau trīs sezonas. Viņš ir viens no stabilākajiem
uzbrucējiem, kuram treneri uztic vissarežģītākos uzdevumus. „Gatis ir viens no
nedaudzajiem, kuram zvaigznēs rakstīts – būt hokejistam," tā par savu audzēkni
saka LSPA/Rīga un Latvijas valstsvienības galvenais treneris Oļegs Znaroks. „Viņam ir ļoti laba tehnika, lielisks
slidojums, puisis ir domājošs hokejists, ar savu spēles rokrakstu. Tas laikam
raksturīgs daudziem, kuriem ir dabas dots talants, – nereti grūti sevi
piespiest strādāt vēl smagāk. Katrā ziņā Gatis ir jau pavisam tuvu arī valsts
pieaugušo izlasei. Kad pienāks laiks uzvilkt šo komandas kreklu? Viss atkarīgs
no viņa attieksmes pret ikdienas darbu hokeja laukumā."
Pagodinošs
raksturojums. Un Oļegs Znaroks no dienas dienā saviem puišiem atgādina sen
zināmo patiesību: katrs pats savas hokeja karjeras kaldinātājs. Par to arī
saruna ar Latvijas U-20 izlases uzbrucēju Gati Gricinski.
– Kam pieder izvēle – Gatis Gricinskis būs
hokejists? Kurš tevi aizveda uz pirmo treniņu?
– Tas bija mans
tētis. Viņam ļoti patīk gokejs. Ja vien iespējams, tētis vienmēr klātienē
skatās manas spēles.
– Kopš tās pirmās dienas ne reizi neesi
nožēlojis?
– Noteikti ne. Vien
vasarās treniņnometnēs, Oļega Znaroka vadībā gatavojoties jaunajai sezonai, tad
gan smejam, ka savus bērnus gan nevedīsim uz hokeja treniņiem… Bet ja man
šodien būtu septiņi gadi, es noteikti izvēlētos hokeju.
– Vienmēr esi gribējis būt uzbrucējs?
– Jau pirmajā treniņā
mani ielika uzbrukumā, tā arī no dienas dienā augu kā uzbrucējs. Tiesa, daži
treneri mani reizēm izmēģināja aizsarga pozīcijā, taču katram vajag darīt to,
kas vislabāk izdodas. Man nekad nav bijusi doma spēlēt aizsardzībā, tomēr mēdz
būt sacensībā epizodes, kad nākas pildīt aizsarga pienākumus.
– Tavā spēlētāja izaugsmē piedalījušies
vairāki treneri.
– Daudz devis mans
pirmais treneris Agris Beļickis. Viņš iemācīja pašu galveno – mīlēt hokeju.
Viņš ir mans visu laiku labākais treneris. Diemžēl jau septiņus gadus Agris
Beļickis vairs nav mūsu vidū. Pēc viņa bija vēl vairāki labsi treneri, no kuriem
daudz jauna esmu ieguvis. Pēdējos gados visas gudrības esmu samācījies no Oļega
Znaroka.
– Ar kuriem komandas biedriem vienā maiņā esi
radis labāko saskaņu LSPA/Rīga
komandā un junioru izlasē?
– Pie Znaroka
studentu komandā tie ir Mārcis Zembergs, Mārtiņš Skuška, Oskars Cibuļskis un
Aleksandrs Fadejevs. Izlasē patika kopā spēlēt ar Andri Džeriņu, Artūru
Ozoliņu, Artūru Kuldu un Oskaru Bārtuli. Ar Andri pirms trijiem gadiem kopā
aizvadīju visu sezonu. Ar Artūru kopš divpadsmit gadu vecuma ar nelieliem pārtraukumiem
esam vienā maiņā. Ar Oskaru esam pazīstami gadus septiņus, kad sāku braukt uz
treniņiem Rīgā, taču vien pērn cīnījāmies kopā U-20 izlasē.
– Arī labi pazīstamiem cilvēkiem reizēm gadās
domstarpības. Strīda objekts mēdz būt atšķirīga dzīves vai hokeja uztvere?
– Visiem gadās pa
ķildai. Taču lielākoties tā notiek, pierādot savu hokeja izpratni.
– Daudzi vecāki cenšas savas atvases pēc
iespējas ātrāk dabūt pāri okeānam, kaut vai viszemākajā līgā, bet prom no
Latvijas. Ko tu par to saki?
– Nu nav jēgas braukt
prom astoņu, desmit gadu vecumā. Labāk to darīt, kad ir vismaz piecpadsmit
gadi. Arī astoņpadsmit gadu vecumā nekas nav zaudēts, jo jauniešu hokejs
Latvijā ir pieņemamā līmenī.
– Līdz pasaules junioru čempionātam atlicis
nepilns mēnesis. Kuri sāncenši būs sīvākie Latvijas izlasei, lai iekļūtu elites
grupā?
– Tie noteikti būs
baltkrievi. Jau Žoltoka piemiņas kausa izcīņā ar viņiem sīvi cīnījāmies. Taču
arī pārējās komanmdas jāuztver ļoti nopietni.
– Jau tagad izlases treneri saka: mums pirmās
divas maiņas būs galveno notikumu risinātājas. Tevi šāds slogs neuztrauc, ja
zināms, ka esi viens no viņiem?
– Visu sezonu spēlēju
vienā no vadošajām maiņām. Esmu pieradis, ka atbildīgos momentos mūs laiž ā.
Patīkami apzināties, ka treneris tev uzticas, un nav iemesla satraukumam.
– Kad esi laukumā un tribīnēs auro tūkstoši,
jūties labāk? Vai tomēr psiholoģiski vieglāk spēlēt citās valstīs?
– Savā laukumā, savu
līdzjutēju atbalstītiem, vienmēr ir patīkamāk cīnīties. Vienīgi varbūt pirmās
minūtēs ir neliela mandrāža, taču
drīz vien sajūta ir lieliska.
– Ko gribi sasniegt hokejā?
– Arī man, tāpat kā
ikvienam hokejistam, sapnis iegūt Stenlija kausu.
– Vai jau tagad zini, ko darīsi, kad beigsi
spēlētāja karjeru?
– Ik pa laikam par to
iedomājos, tomēr pagaidām visus spēkus cenšos atdot hokejam.
– Ziemā un pavasarī hokejā ir kulminācija, bet
tomēr savs laiks ir arī vismaz mirkļa atpūtai. Kuri ir tavi mīļākie svētki?
– Šķiet, Jaunā gada
sagaidīšana, jo tas vienmēr nāk ar jaunām iespējām.
– Ja reiz svētki, neiztrūkstošas ir arī
dāvanas.
– Man patīk
smieklīgas dāvaniņas, kas uzjautrina, tāpēc arī citiem cenšos atrast kaut ko
interesantu.
– Par kādu auto sapņo?
– Mitsubishi Evolution IX.
– Iedomājies: šodien tev būtu jāuzrunā savi
junioru izlases komandas biedri pasaules junioru čempionāta priekšvakarā, ko
teiktu?
– Nekad tā vēl nav
noticis, bet domāju, ka sakāmais nāktu pats no sevis. Noteikti teiktu kaut ko
ļoti uzmundrinošu un iedvesmojošu.
Vizītkarte
Gatis Gricinskis
hokejists
Dzimis 1988.gada 3.
aprīlī Tukumā
Augums, svars 1.81
m, 78 kg
Izglītība Lībagu sākumskola,
Talsu 2. vidusskola, Rīgas 85. vidusskola
Pirmais un pašreizējais treneris Agris
Beļickis un Oļegs Znaroks
Hokejā no septiņu gadu
vecuma
Pozīcija uzbrucējs
Spēlējis Talsu Hokeja klubā, Dinamo Rīga 88, Rīga 2000, Rīga 20, LSPA/Rīga, Latvijas U-18 izlasē (2005., 2006. g.), Latvijas U-20 izlasē
(2006./2007.
Nozīmīgākie sasniegumi pasaules
jauniešu čempionātā 1. divīzijā 1. un 2. vieta, pasaules junioru čempionātā 1.
divīzijā 2. vieta, pasaules jauniešu čempionātā 1. divīzijāvisvairāk vārtu
guvējs (2006. g. – seši, arī komandas
biedram Andrim Džeriņam), pasaules junioru čempionātā 1. divīzijā visvairāk
rezultatīvu piespēļu (2006./2007. g. – astoņas)
Ģimene mamma Ināra, tētis
Guntis, māsas Lelde un Gunta, brāļi Edgars un
Klāvs
Vaļasprieks futbols,
florbols
Māra JURŠEVICA
