Izaicinājuma veiksmes punkts
Kalnu slēpošanā mēs gaidījām patīkamus pārsteigumus no Kristapa Zvejnieka, bet sagaidījām no Leldes Gasūnas un Mārtiņa Onskuļa. Attaisnojās izlases galvenā trenera Dināra Dorša iepriekš deklarētais, ka šajās spēlēs par Latviju cīnīsies nevis atsevišķi slēpotāji, bet komanda. Ja neveiksies vienam, būs iespēja citam.
Krasnaja Poļanu sauc arī par Gorki gorod — tātad Kalniņi. Olimpiskajās trasēs no šī mazvārdiņa mīlības gan nav nekā. Tās atrodas visīstākajos kalnos. Nobrauciens — pasaulē garākais — ir gandrīz trīsarpus kilometru garš (3495 m). To veicot caur 46 vārtiem, jānolaižas kilometrs (1075 m) pa augstuma vertikāli, pārsniedzot ātrumu 130 km/h un trīs reizes lidojot tramplīnlēcēju cienīgos tālumos.
ĀTRĀS TRAJEKTORIJAS
"Šī ir gan fiziski, gan tehniski viena no sarežģītākajām trasēm," piekrīt Roberts Rode. "Visu laiku jāgriež — jātur slēpes griezienos. Nonācu situācijā, kad bija mirklis — izdzīvošu vai neizdzīvošu, tur arī pazaudēju sekundes. Tās jau vairs neatgūšu…"
Sezonas sākumā gūtā potītes trauma Vankūveras olimpietim šoziem nav ļāvusi startēt nevienā PK izcīņas posmā. Soču nobraucienā Roberts ir pēdējais, kas finišē, izcīnot 46. vietu un čempionam Matiasam Maieram no Austrijas zaudējot vairāk nekā 10 sekundes. "Viņam pašam šķita, ka spēlēm ir gatavāks, nekā patiesībā bija," vērtē Dinārs Doršs.
Dāmu supergigantā (2100 m, augstumu starpība 615 m, 43 vārti) pasaules klases slēpotājas lido ārā no trases kā slalomā. No pirmajām 10 nefinišē… septiņas, no 50 dalībniecēm finišu sasniedz tikai 31. Un 31. ir visjaunākā — Agnese Āboltiņa, kas spēļu atklāšanas dienā nosvinējusi savu 18. dzimšanas dienu. Pārliecinošu uzvaru gūst austriete Anna Fenningere.
"Visas trases ir ļoti izaicinošas," situāciju raksturo Dinārs Doršs. "Brīnos tikai, ka pēc pirmajām neveiksmēm lielo komandu treneri uzreiz nenokoriģēja pārējo sportistu rīcību. Agnese spēlēm kvalificējās tieši šajā ātrumdisciplīnā, viņas 18 gadiem iegūtā vieta ir adekvāta. Galvenais, ka cīņasspara netrūka."
Kungu supergiganta starts tiek pārcelts par stundu agrāk, kad saule vēl sniegu nav iesildījusi. Par trases kvalitāti nav iemesla sūroties. Gluži otrādi — rezultātu blīvums ir pārsteidzošs. Spēļu rīkotājiem pat nākas šķirties no divām bronzas medaļām, kuras ar sekundes simtdaļas precizitāti vairāk nekā divus kilometrus garajā un 37 vārtos ielocītajā trasē izcīna leģendārais amerikānis Bode Millers un Jans Hudecs no Kanādas. Tāpat tiek gūtas divas septiņpadsmitās un divas deviņpadsmitās vietas. No 63 dalībniekiem bez rezultāta paliek 11. Diemžēl arī Roberts Rode.
Viņu uz priekšu dzen nobraucienā piedzīvotā neveiksme, vēlme apliecināt, ka viņš te nebūt nav pats pēdējais slēpotājs. Roberts augšējos vārtus ņem agresīvi, cenšoties turēties līderu trajektorijās, bet pēc pumpas ielido tieši vārtu karogā, nevis ar augumu noloka vārtu kārti, kā bija cerējis. Skaistu uzvaru (+0,30 sek.) gūst 28 gadus vecais norvēģis Hjētils Jansru, kam pieder arī nobrauciena bronza.
NEVEIKSMES ĒNĀ
"Neveiksmes ātrumdisciplīnās slalomistiem uzmeta diezgan lielu ēnu," jau pēc spēlēm atzina Dinārs Doršs. Milzu slalomā, lietum līstot, pasaulslavenā vijolniece Vanesa Meja, spēlēs īstajā uzvārdā Vanakorna, pārstāvot Taizemi, pirmajā braucienā pārspēj Leldi Gasūnu, kas pieļauj kļūdu sēriju, līdz griezienā paliek uz iekšējās slēpēs un spiesta izstāties, bet zaudē Agnesei Āboltiņai. Otrajā trasē vijolniece sakauj arī Agnesi, kura ielido tieši vārtu kārtī, bet Vanakorna čempionei Tīnai Mazei (Slovēnija) divu trašu summā zaudē gandrīz minūti (+50,10), toties finišē.
Pēc lietiem un slapjiem sniegiem pēkšņi iestājas ideāla ziema. Kungu milzu slalomā 109 dalībnieki, 49. starta numurs Kristapam Zvejniekam, 77. — Mārtiņam Onskulim. Stāvā un ledaini cietā trase spiež mest slēpes šķērsām biežāk nekā gribētos. Pēc 40. starta numura, lielākoties kavējot griezienus, sportisti sāk krist ārā viens pēc otra. Savā olimpiskajā debijas reizē kļūdās arī deviņpadsmitgadīgais Mārtiņš. Trase prasa ne tikai izcilu tehniku, bet arī pamatīgu fizisko spēku. Šo abu mantu visvairāk ir amerikāņu čempionam Tedam Ligetijam, kurš divu braucienu summā visiem atmēra vairāk par sekundi. Otrais negaidīti finišē čehs Ondržejs Banks.
Zvejnieks griezienos ir drošs, bet ar redzamu rezervi. Jūtams, ka viņš obligāti vēlas finišēt. Pirmajā trasē +6,72, otrajā, kas ilgāk braucama, +6,31, un savu Vankūverā gūto 62. vietu Sočos Kristaps nomaina pret 43. rezultātu. "Esmu iebraucies, iesildījies pirms slaloma, sapratis sniegu," Kristaps skaidro pēc finiša. "Protams, es zinu, ka varu labāk. Bet šīs tomēr nav tādas sacensības, kas notiek 50 reizes sezonā. Ir grūti sabalansēt šo iespēju, kas ir tikai reizi četros gados, ar pārliecinoši drošu rīcību trasē, kura vienmēr saistīta ar risku kļūdīties. Vankūverā es jau pirmajā trasē zaudēju vairāk nekā šeit abās kopā."
Grūti saprotamo Soču sniegu raksturo Doršs: "Vari trīt kantes, cik asas gribi, bet sniegs it kā lobās nost. Sasālīts, sacementēts, virspusē cietāks, apakšā mīkstāks. Tādā slēpes ķeras jocīgi, bet visiem vienādi jocīgi. Tādēļ milzu slalomā Kristaps bija mazliet nedrošs, cenšoties nevis cīnīties, bet vairāk domāt par finišēšanu."
DRUDZIS UN DIVI REKORDI
Dažas dienas pirms olimpiskā starta Eiropas kausa izcīņas Borovecas posmā Bulgārijā Kristapam pirmo reizi slalomā bijis tāds brauciens, kādu gribējis veikt — otrajā trasē sasniedzis trešo labāko rezultātu un no 25. vietas pārcēlies uz 11. Šo sajūtu savā kroņa disciplīnā, kurā viņš ir pasaules labāko simtniekā, Kristaps grib ņemt līdzi olimpiskajā slalomā.
Vislēnākā, toties visriskantākā disciplīna, kurā, slēpojot ar prātu vien, nav iespējams uzvarēt. 200 metrus pa vertikāli jātiek uz leju cauri 60 vārtiem, kas sasprausti mainīgā reljefā. Izlidošana no trases pieder pie slaloma būtības. No 117 spēļu dalībniekiem abās trasēs finišu sasniedz vien 43 slēpotāji. Gandrīz divas trešdaļas kritušo — bieži tā negadās, bet slalomā tas nav arī nekas ārkārtējs.
Pirmās trases augšdaļā kāds nelīdzenums Kristapa slēpes priekšgalu pasit kādu puscentimetru vairāk sāņus nekā gribētos, un slēpe pārtriecas nevis cieši gar, bet pāri vārtu kārtij — Zvejnieka uzvārds pievienojas neveiksminieku sarakstam. Gandrīz pirms paša finiša neveiksmi piedzīvo arī Roberts Rode.
"Jau pašā sākumā nevarēja atrast ritmu," Kristapa sniegumu vērtē Dinārs Doršs. "Esam tik daudz darba ieguldījuši, ka nav jādomā par finišēšanu. Mums jau ar to ir par maz. Trasē ir jāgāž." Un Mārtiņš Onskulis gāž. Startējot ar 90. numuru pa pamatīgi izdauzītu trasi, pirmajā braucienā viņš finišē ar 61. rezultātu, bet otrajā jau ir 24. ātrākais, un kopvērtējumā 27. vieta. Mārtiņš Onskulis kļūst par otro latviešu kalnu slēpotāju aiz Ivara Ciaguna, kas olimpiskajās spēlēs spējis iekļūt labāko trīsdesmitniekā. Dubultuzvaru gūst austrieši Mārio Mats un Marsels Hiršers.
"Otrajā trasē segums bija gludāks, jo sāka piesalt, bet pati trase bija sarežģītāka, jo to sprauda Ivicas Kosteļiča tēvs un treneris, kam patīk veidot neierastas kombinācijas — īsus attālumus starp vārtiem, ļoti šķērsus griezienus," pēc finiša skaidroja Mārtiņš. "Vienu mietu gandrīz paņēmu starp kājām, bet citādi lielu kļūdu nebija. Gribēju veikt labu braucienu, vienkārši laidu slēpi, un sanāca arī." Pirmajā trasē Mārtiņš brauciena līderim zaudēja gandrīz deviņarpus sekundes, otrajā vairs tikai nepilnas astoņas. "Tas nebija pārsteigums, ka Mārtiņš spēj būt tik labs," vērtē Dinārs Doršs. "Pārsteidza, ka viņš tik labi nobrauca ar tik lielu starta numuru pa tik sliktu trasi."
Pērnpavasar Mārtiņš Onskulis sekmīgi beidzis Valmieras Pārgaujas ģimnāziju, tagad viņu gaida aviācijas studijas Aļaskas universitātē, kā arī treniņi un sacensības šīs augstskolas komandā. Mārtiņš pierādījis, ka arī latvietis ar kalnu slēpošanu var nopelnīt bezmaksas izglītību Amerikā.
Leldei Gasūnai šīs jau varēja būt otrās spēles, bet dažādu traumu un citu faktoru dēļ viņa debitē tikai 23 gadu vecumā, apliecinot, ka neapšaubāmi ir mūsu labākā slalomiste. Pirmajā trasē ar 61. numuru (pavisam 88 dalībnieces) Lelde sāk ļoti enerģiski un tā arī turpina līdz finišam, sasniedzot 37. rezultātu. "Varēja daudz drošāk," viņa atzīst. "Trijās vietās izsitos no ritma, tāpēc pārāk bieži slēpi pieturēju, lai varētu tikt līdz galam un otrajā kārtīgi atlaist vaļā." Otrajā trasē Lelde līderei gatavojas zaudēt mazāk par sešām sekundēm, un tā arī notiek. Galu galā viņa aiz olimpiskās čempiones Mikaela Šifrina startē septītā un prasmīgi izmanto trasi, kas nu ir krietni gludāka, jo arī vakars sniegu piesaldējis. Lelde pirmā Latvijas dāmu kalnu slēpošanās olimpiskajā vēsturē ieslēpo labāko trīsdesmitniekā!
Agnese pirmajā braucienā no 88 dāmām finišē ar 49. rezultātu: "Trase bija laba, man patika, tikai es biju pārāk saspringta, jo pēc neveiksmes gigantā ļoti gribēju finišēt. Par vietu es vēl necīnos, vairāk ar laiku. Negribēju Šifrinai zaudēt vairāk par 10 sekundēm, bet zaudēju gandrīz 13. Otrajā trasē jāsaņemas." Agnese saņemas arī un šo savu mazo mērķi sasniedz, pārceļoties uz 37. vietu.
"Leldes sniegums sezonā nav bijis ļoti stabils, bet Sočos, slalomā izcīnot 30. vietu, viņa demonstrēja savu spēju maksimumu," vērtē Dinārs Doršs. "Mūsu bažas par olimpiskā drudža ietekmi uz Leldi bija nepamatotas." Dāmu olimpiskais rekords.
Tā spēles, kas mums sākās neveiksmīgi, beidzās ar diviem ļoti cienījamiem rezultātiem.
VANESAS MEJAS LATVISKAIS STĀSTS
Pirms spēlēm kopējā trasē ar Latvijas komandu trenējas arī Vanesa Meja. Mūsu treneris Dinārs Doršs ievēro, ka vijolniece, kas citādi slēpo gluži pieņemami, griezienā pieļauj kādu elementāru kļūdu, ar kuru netiek un netiek galā. Pēc treniņa, katram dodoties uz savu pusi, Dinārs uzmundrina: "Būs jau labi!" domādams, ka viņas treneris tiks ar šo problēmu galā. Bet izrādās Vanesai trenera nemaz nav, tas ir draugs, kurš vakarā olimpiskajā ciematā dodas meklēt to latvieti, kurš zina "ka būs labi", vai viņš nevarētu palīdzēt izmisušajai Mejai, kas olimpiskajās spēlēs grib ne tikai piedalīties, bet arī finišēt. "Labi, rīt desmitos uz kalna," saka Dinārs Doršs, un pēdējie pieci treniņi pirms olimpiskā starta taizemietei noris latvieša vadībā. "Ja mani audzēkņi būtu tik paklausīgi!" Vanesas nopietno attieksmi novērtē Dinārs. Spēlēm viņa kvalificējusies pēdējā brīdī, milzu slalomā pakļūstot zem noteiktās 140 FIS punktu robežas. Olimpiskā trase vijolniecei iedvesusi pārlieku respektu. Dināram piecās dienās galvenais bijis viņu pārliecināt par savām spējām un sagatavot drošai trases veikšanai, kas arī izdevās.
KALNU SLĒPOŠANA
Dāmas
Supergigants
1. Anna Feningere (Austrija) 1:25,52
2. Marija Hēfla-Rīša (Vācija) +0,55
3. Nikole Hospa (Austrija) +0,66
4. Lara Guta (Šveice) +0,73
5. Tīna Maze (Slovēnija) +0,76
6. Frenci Aufdenblatena (Šveice) +1,27
31. Agnese Āboltiņa (Latvija) +10,58
Milzu slaloms
1. Tīna Maze (Slovēnija) 2:36,87
2. Anna Feningere (Austrija) +0,07
3. Viktorija Rebensburga (Vācija) +0,27
4. Nadja Fankīni (Itālija) +0,38
5. Mikaela Šifrina (ASV) +0,50
6. Marīa Pietile-Holmnere (Zviedrija) +0,95
61. Trīna Tobi (Igaunija) +32,30
Agnese Āboltiņa (Latvija) nefinišēja
Ieva Januškevičūte (Lietuva) nefinišēja
Lelde Gasūna (Latvija) nefinišēja
Slaloms
1. Mikaela Šifrina(ASV) 1:44,54
2. Marlīze Šīlda (Austrija) +0,53
3. Katrīna Cetele (Austrija) +0,81
4. Marija Hēfla-Rīša(Vācija) +1,19
5. Frīda Hansdotere (Zviedrija) +1,36
6. Emeli Vikstrema (Zviedrija) +1,57
30. Lelde Gasūna (Latvija) +12,75
37. Agnese Āboltiņa (Latvija) +22,08
46. Trīna Tobi (Igaunija) +35,91
Ieva Januškevičūte (Lietuva) nefinišēja
Kungi
Nobrauciens
1. Matiass Maiers (Austrija) 2:06,23
2. Kristofs Innerhofers (Itālija) +0,06
3. Hjētils Jansru (Norvēģija) +0,10
4. Aksels Lunns Svindāls (Norvēģija) +0,29
5. Treviss Genongs (ASV) +0,41
6. Karlo Janka (Šveice) +0,48
47. Roberts Rode (Latvija) +11,27
Supergigants
1. Hjētils Jansru (Norvēģija) 1:18,14
2. Endrjū Vaibrehts (ASV) +0,30
3. Jans Hudecs (Kanāda) +0,53
3. Bode Millers (ASV) +0,53
5. Otmārs Štrīdingers (Austrija) +0,55
6. Makss Francs (Austrija) +0,60
Roberts Rode (Latvija) nefinišēja
Milzu slaloms
1. Teds Ligetijs (ASV) 2:45,29
2. Stīvs Misiljē (Francija) +0,48
3. Aleksis Penturo (Francija) +0,64
4. Marsels Hiršers (Austrija) +0,94
5. Ondržejs Banks (Čehija) +1,00
6. Matiass Maiers (Austrija) +1,05
43. Kristaps Zvejnieks (Latvija) +12,01
45. Vorens Kammings Smits (Igaunija) +12,13
63. Roks Zavecks (Lietuva) +27,75
Mārtiņš Onskulis (Latvija) nefinišēja
Slaloms
1. Mārio Mats (Austrija) 1:41,84
2. Marsels Hiršers (Austrija) +0,28
3. Henriks Kristofešens (Norvēģija) +0,83
4. Stefano Gross (Itālija) +0,88
4. Frics Dopfers (Vācija) +0,88
6. Adams Zampa (Slovākija) +1,44
26. Vorens Kammings Smits (Igaunija) +15,44
27. Mārtiņš Onskulis (Latvija) +15,76
Kristaps Zvejnieks (Latvija) nefinišēja
Roberts Rode (Latvija) nefinišēja
Roks Zavecks (Lietuva) nefinišēja
