Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Izvēle par labu sportam

Sešdesmitajos gados Brocēnos
zem klajas debess bija ledus laukums. Tur spēlēja vietēja Starts komanda, kas kļuva arī par Latvijas čempioni. Bet nu jau
trešo gadu Brocēni var lepoties ar savu ledus halli. To saviem spēkiem uzcēla
un apsaimnieko AZ Inter.Kāpēc būvfirmai nepieciešama
sava ledus arēna un hokejs? Kāpēc izvēle vērsusies par labu sportam? Atbildes
uz vēl daudziem jautājumiem sniedz AZ
Inter
valdes priekšsēdētājs Andrejs Arājs.Vīrs, kurš veiksmīgi varēja veidot akadēmisko karjeru, tagad
atzīst, ka tā savā ziņā bijusi avantūra mesties privātajā biznesā. Taču to nav
darījis vienatnē. No nulles punkta kopā darbojies ar saldenieku Zigmundu
Birzīti, kurš pats sporto, ir liels hokeja fans un kuram arī radās ideja par
hokeja halli Brocēnos.

„Līdz deviņdesmitajiem gadiem Brocēnos blakus stadionam bija
atklātais hokeja laukums," stāsta Andrejs. „Kā aiz loga mīnus grādi, veči ņēma
šļauciņu, uzlēja ledu un spēlēja. Zigmundam bija lieliski kontakti ar
brocēniešiem. Ņemot vērā šīs pilsētas senās sporta tradīcijas, tieši te
izvēlējāmies būvēt savu ledus halli. Un pirms četriem gadiem te jau izveidots
Brocēnu sporta centrs. Tagad arī sporta skola."

Pirms izšķirties par vērienīgo celtniecību, vīri brauca
pētīt kolēģu veikumu Vācijā, Somijā, Zviedrijā, arī citur. Skandināvijā gandrīz
katrā miestā ir pa savai ledus arēnai. Viņi priekšroku dod koka konstrukcijām.
Latvieši izrēķināja, ka tās tomēr ir par dārgu un izšķīrās par metāla
konstrukcijām.

„Mums parādījās iespēja no Vācijas atvest ledus agregātu,"
turpina Andrejs. „ Pirmajā gadā saldējamo agregātu uzlikām vaļējam laukumam,
bet tas jau bija ar mākslīgo ledu. Ejam soli pa solītim, mums nepatīk mesties
darbos ar vērienu, lai nejauši kļūdītos. Pret darbu izturamies prātīgi. Tā
turpinājās gadu, bet problēmas sagādāja sniegs un lietus: viss slapjš. Ziemā
uztaisījām oriģinālprojektu, paši visu izplānojām optimālā variantā. Brocēnu
hallē ir īstais hokeja laukums, paši izgrauzām
visas ledus liešanas, krāsošanas nianses.

Risks attaisnojies

Latvijas hokeja arēnu celšanas vēsturē ne reizi vien
potenciālie īpašnieki cerējuši uz ātras naudas iegūšanu. Pārrēķinājušies un tad
centušies pēc iespējas ātrāk tikt no halles vaļā. AZ Inter pamatīgi iepazinies ar veiksmīgajiem un ne tik
veiksmīgajiem variantiem. Visi prot rēķināt, un Andrejs Arājs atzīst, ka arī
viņiem risks bijis:

„Daudzi neticēja, ka paši varēsim uzbūvēt halli un to arī
uzturēt. Mūsu arēnai ir stabils ledus noslogojums. Tas ir pietiekams, lai visi
izdevumi atmaksātos. Turklāt infrastruktūras izmaksas ir zemākas nekā Rīgā, bet
tas nav dempings. Daži brīnās, kā tas var būt Brocēnos. Atkārtošu, ka te ir
senas sporta tradīcijas. No Brocēniem nāk daudzi hokejisti, vecais Vītoliņš,
vēl Arājs, bet ne mans radinieks. 1965. gadā brocenieki vinnēja Latvijas
čempionātā. Izšķirošā spēle notika uz pilsētas ezera ledus."

Tradīcijas laba lieta. Bet cilvēkiem varbūt maldīgs priekšstats,
tomēr: jo tālāk prom no Rīgas, jo iedzīvotājiem mazāka maksātspēja.

„Bija riska moments. Sākumā tiešām īsti nezinājām, vai
spēsim maksimāli noslogot ledu. Mums ir līgums ar Brocēnu pašvaldību, kas mūs
ļoti atbalsta. Bērniem hallē uz ledus  notiek
fizkultūras stundas, te var iznomāt slidas. Te ir arī sporta inventāra
veikaliņš, darbojas masu slidotava. Ledus noslogojums ir maksimāls, un atrast brīvus
mirkļus ir neiespējami."

Kad uzcēla Jelgavas halli, turp slidot devās arī daudzi
tukumnieki, dobelnieki, arī rīdzinieki. Uzcēla halli Tukumā, tur slidot pat
rīdzinieki. Kas brauc uz Brocēniem?

„Daudz ir vietējo spēlētgribētāju. Brocēnos ir ļoti aktīva
publika, daudzi bijušie motosportisti, kas dzīvo Brocēnos, visi spēlē hokeju.
Notiek Baltijas betona, AZ Inter kausa
izcīņa, vēl vairākas sacīkstes, kurās piedalās padsmit komandas. Kamēr dienā
pieaugušie strādā, uz ledus darbojas bērni. Brocēni ir liels novads, un te
plaši durvis vērtas jaunajai paaudzei. Brocēnu dome bērnu nodarbībām pērk ledu.
Vasarā te darbojas bērnu treniņnometnes. Līdzās ir internāts, varam daudzus
izmitināt. Hallē brīvajā vietā izbūvējām arī kafejnīcu, kuru paši arī apsaimniekojam,
līdz ar to sportistiem varam nodrošināt pilnvērtīgu treniņu un atpūtas procesu.
Hallei blakus ir arī basketbola zāle ar koka grīdu. Astoņdesmitajos gados
būvēto celtni izremontējām. Jūnijā un augustā nometnes lielākoties tiek rīkotas
divpadsmit gadu veco hokejistu komandām, kuru ir ļoti daudz. Blakus ir arī
stadions ar futbola laukumu un skrejceļu. Tā ka var ļoti dažādot treniņu
procesu."

Saprotošie varasvīri

Halles īpašnieki nenoliedz: ja nebūtu pašvaldības liela
atbalsta, viņu idejas nebūtu iespējams realizēt. Taču ir lieliski piemēri, ka
daudzās valstīs arī vismazākajās provincēs sportu atbalsta vietējā vara.

„Taisnība, pēc katrām vēlēšanām, vismaz minimāli, bet mainās
pašvaldības sastāvs. Taču mēs nešaubāmies, ka Brocēnos atbalsts sportam būs
visos laikos. Ne tikai tradīciju dēļ. Ikviens veselīgi domājošs cilvēks saprot,
ka veselīga un stipra jaunā paaudze spēs veikt lielus darbus nākotnē. Kas gan
var būt labāks par sportu, ja tas pieejams pašu mājās, un bērniem vairs
muļķībām neatliek laika."

Motosportisti uz
slidām

Vieni uzņēmēji atbalsta kultūru, citi – izglītību, vēl citi
galveno uzmanību pievērš sportam. Nevienu vairs nepārsteidz, ka Brocēnu ledus
arēnā jau tradicionāli risinās… motosportistu mači. Kurzemes pusē desmitiem
gadu moto un autosports ir lielā cieņā. Acīmredzot tieši tāpēc savu atbalstu AZ Inter sniedz arī perspektīvajam
motosportistam Mārtiņam Rupeikam. Un ne tikai. Andreja Arēna kabinetā goda
vietā celta arī skijoringista Raivja Zolmaņa un autosporta cienītāja Jāņa Nagļa
fotogrāfijas.

„Raivis mūsu firmā ir jau no pirmās dienas. Raivis ir
padsmitkārtējs Latvijas čempions skijoringā. Pērn uzvarēja visās trijās
pieaugušo klasēs. Un turpina vinnēt. Palīdzam visai ekipāžai, arī tehnikas
uzlabošanai. Mūsu firmas zīme ir arī uz Jāņa Nagļa kombinezona un automašīnu. Tā
ir zināma reklāma arī mums. Ja būtu noticis Dakāras rallijs, to skatītos ne
tikai arābi Āfrikā, daudzi tūkstoši citu interesentu. Pēc nenotikušā Dakāras
rallija neprasījām Jānim naudu atpakaļ. Jāsaprot situācija. Ne jau Naglis
vainīgs rallija izjukšanā. Esam investējuši lietās, kas nepazūd. Nākamgad
rallijs būs Dienvidamerikā. Iespējams, arī tad kāda auto sānus rotās mūsu
firmas zīme. Esam apstājušies pie šiem sporta lauciņiem, un plašāk
neizvērsīsimies. Mums svarīgāks ir pamatīgums un stabilitāte. Vai hokejā
nedomājam veidot savu komandu? Šaubos, vai mēs varētu to uzturēt. Tās ir milzu
izmaksas. Saprotu, ka Abramovičs spēj uzturēt savu futbola komandu. Tik augstu
mēs nemērķējam."

Sarauj, Latvija!
skanēs arī Kanādā

Andrejs Arējs skijoringu nekad neesot izmēģinājis, arī
slidot neprotot, toties pirms gadiem pieciem izdomājis, ka grib iemācīties
slēpot. Iepatikās, un tā lieta aizgāja.

Bet par to slidošanu. Nu nav jāprot stāvēt uz slidām, lai
atbalstītu savus hokejistus. AZ Inter
ļaudis savā kompānijā jau daudzus gadus brauc uz pasaules hokeja čempionātiem,
lai pievienotos skaļajam līdzjutēju korim. Izņēmums nebūs arī pasaules hokeja
simtgades čempionāts Kanādā.

Andrejs Arājs

SIA AZ Inter valdes priekšsēdētājs

Dzimis 1956. gada 28. februārī Rīgā

Mācījies          Rīgas 49. vidusskola, Rīgas
Politehniskais, inženieru zinātņu doktors

Ģimene           precējies, divi dēli

Vaļasprieki      kalnu slēpošana, medības

Māra JURŠEVICA

Foto

Čempioni. Mikus
Neško (pa kreisi) un Raivis Zolmanis ceļā pēc kārtējā zelta