Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Rīgas roņu peldējums virsotnē

Pirmo reizi Latvijas kērlinga vēsturē valsts
čempionu titulu vīriešu komandām otro gadu pēc kārtas izdevies izcīnīt Rīgas roņiem – Ritvaram Gulbim, Aināram
Gulbim, Aivaram Avotiņam un Normundam Šaršūnam. Eiropas čempionāta 13.
spēcīgākais kvartets savu pārākumu apliecināja arī uz pašmāju ledus. Čempionu
kapteinis Ritvars Gulbis vēlreiz atgādina, ka komandas lielais mērķis ir
līdzdalība olimpiskajās spēlēs.

Valsts čempionātu
vēsturē gan Rīgas roņi, gan dāmu
komanda Ledenes trešo reizi kļuva par
zelta medaļu ieguvējiem, saņemot ceļazīmes uz šā gada Eiropas čempionāta B divīzijas
turnīru, kas decembra pirmajā pusē notiks Zviedrijas pilsētiņā Ornskoldvikā.
Pagājušajā gadā tieši Rīgas roņi palika
tikai vienas uzvaras attālumā, lai iekļūtu Eiropas čempionāta elites divīzijā. Vēl pirms pēdējās
nedēļas spēlēm Rīgas roņi bija
nodrošinājuši čempionu titulu, lielisko startu pabeidzot ar uzvaru pār bronzas
laureātu Junkeru. Kopumā divu apļu
turnīra 18 spēlēs rīdzinieki izcīnīja 16 panākumus.

„Manā vērtību skalā
noteikti pirmajā vietā ir ģimene, tikai pēc tam par savām pozīcijām cīnās
kērlings un darbs," sarunā ar Sportu prioritātes
izvērtēja Rīgas roņu skips Ritvars Gulbis. „Pieaugot sportiskajiem sasniegumiem,
palielinās arī kērlinga nozīme manā dzīvē. Nedrīkst aizmirst, ka ar kērlingu
mēs nepelnām naudu, tādēļ ļoti nopietni nepieciešams attiekties arī pret
pienākumiem darbā. Vispirms jānopelna nauda, lai varētu nodarboties ar kērlingu."

Rīgas roņi pagājušajā gadā Eiropas čempionāta B divīzijā izcīnīja bronzas
medaļas, gūstot papildus apņēmību turpināt pilnveidot savu meistarību.

„Jau komandas
veidošanās laikā izvirzījām lielus mērķus – vispirms līdzdalību Eiropas
čempionātā, bet pēc tam arī tiekšanos uz līdzdalību pasaules čempionātā un
olimpiskajās spēlēs," uzsver Gulbis. „Mēs
neesam kopā, lai kērlingu tikai uzspēlētu prieka pēc. Tikai reizi gadā – Ondulat kausa izcīņā – startēšanu
uztveram kā izklaidi. Tad kopā ar mums ir draugi, kuri vēro spēles un kopīgi ar
mums atpūšas. Pārējā laikā tas ir nopietns sporta veids."

Ir dažādi ceļi kā
pašreizējie kērlinga spēlētāji nokļuvuši šajā sporta veidā.

„Strādājot reklāmas
aģentūrā kopā ar Aivaru Avotiņu, pirms gadiem pieciem radās iespēja izmēģināt
kērlingu," atceras Ritvars. „Iepriekš
šis sporta veids bija redzēts vienīgi televīzijas pārraidēs, izraisot interesi
par to. Papildus azartu radīja tas, ka tieši kērlingā bija salīdzinoši īsāks
ceļš līdz olimpiskajām spēlēm nekā Latvijā daudz populārākajos sporta veidos.
Kērlings noteikti nekļuva par aizstājēju citām sportiskajām aktivitātēm. Līdz
ar rezultātu uzlabošanos palielinājās arī interese par kērlingu. Darbošanās
azarts arvien palielinās, jo decembrī Eiropas čempionātā vēlamies sasniegt
vairāk – iekļūt elitē."

Gulbis atceras, ka Rīgas roņi tapa, apvienojoties paziņām.

„Es aicināju līdz uz
treniņiem brāli Aināru, kurš savulaik bija strādājis kopā ar Normundu Šaršūnu,"
atceras Gulbis. „Tik strauji
ienākt Latvijas kērlingā vairs nav iespējams – lai gūtu augstus sasniegumus, ar
treniņiem vien nepietiek, nepieciešama arī pieredze."

Lai arī Ritvars
Gulbis nenoliedz, ka viņam bērnībā vecāki akcentējuši mācību svarīgumu, taču
bez sportiskām aktivitātēm jau ir grūti iztikt.

„Skolas laikā
maksimāli iesaistījos dažādās sportiskajās aktivitātēs," stāsta Valmieras
Viestura vidusskolas absolvents Gulbis. „Iespējams,
būtu kļuvis arī par profesionālu sportistu, taču 7. klasē straujās augšanas
izraisīto veselības problēmu dēļ uz laiku nācās ierobežot fiziskās slodzes.
Rehabilitācijas posms bija pārāk ilgs, lai vēlāk atkal atgrieztos lielajā
sportā. Pirms tam trenera Raita Ravinska vadībā biju sasniedzis arī labus
rezultātus augstlēkšanā, rajona līmenī izceļoties savu vienaudžu pulkā. Turpmāk
manas aktivitātes basketbolā, futbolā, volejbolā un peldēšanā aprobežojās ar
skolas goda aizstāvēšanu. Vēlāk nāca līdzdalība tolaik popularitāti gūstošajās
kalnu riteņu sacensībās."

Ļaudīm, kuriem nav
plaša priekšstata par kērlingu, nereti rodas iespaids, ka šajā sporta veidā nav
lielu fizisko slodžu un līdz ar to nav nepieciešami treniņi.

„Protams, fiziskās
slodzes kērlingā nav salīdzināmas ar līdzdalību maratonā," atzīst Ritvars. „Lielajos turnīros vairāku dienu laikā
nepieciešams aizvadīt pietiekami daudz spēļu, lai rastos nogurums. Runa ir ne
tikai par fizisko, bet arī par psiholoģisko nogurumu, kuru it īpaši izjūtu es
kā komandas kapteinis. Psiholoģisko spriedzi varētu salīdzināt ar astoņu stundu
ilgu šaha partiju. Tomēr bez fiziskajām aktivitātēm gan vasarā, gan sezonas
laikā nav iespējams iztikt. Viss jādara ar apdomu, jo kērlingistiem vājākā
vieta ir ceļgali. Tādēļ netiek ieteikta skriešana, kura tiek aizstāta ar
peldēšanu vai riteņbraukšanu. Nenoliedzami, ka arī treniņi un spēles kalpo par
sportiskās formas uzturēšanas veidiem."

Gulbis atklāj, ka
šovasar tieši fiziskās bāzes uzkrāšanai tiks veltīta lielāka uzmanība nekā
iepriekš, jo Eiropas čempionātos ir ļoti saspringts spēļu grafiks. Tam jābūt
gataviem!

„Ja iestājas
fiziskais nogurums, tad arī galva vairs nav tik skaidra, un netiek pieņemti
pareizie taktiskie risinājumi," piebilst Ritvars. „Nedrīkst aizmirst arī par pareizu ēšanu, par
spēku atjaunošanu starp spēlēm. Esam amatieri, kuri mācās paši no savām kļūdām.
Šis process noteikti ir ilgāks, taču citu iespēju mums nav. Pieļauju iespēju
meklēt padomu arī Latvijas olimpiešu saimē, pie citu sporta veidu
speciālistiem, jo tomēr arī kērlings ir olimpisks!"

Pēc Latvijas
čempionāta beigām nācās dzirdēt atziņu, ka Rīgas
roņi
jau ir liekami augstākā plauktiņā nekā citas pašmāju komandas, jo
pārējām vienībām atlikusi vienīgi sudraba medaļu izspēle. Pie šādas situācijas
gan nav vainojami Rīgas roņi, kuri
mērķtiecība ļauj ar nepacietību gaidīt nākamo Eiropas čempionātu, bet gan
sāncenši.

Renārs BUIVIDS

 

Ritvars Gulbis

Rīgas roņu kērlingists

Dzimis                       1980. gada 31. janvārī Valmierā

Augums, svars        1,94 m, 85 kg

Panākumi     Rīgas
roņu
sastāvā trīskārtējs
Latvijas čempions kērlingā, trīskārtējs Eiropas čempionātu dalībnieks, 2007.
gada Eiropas čempionāta 13. vietas ieguvējs

Ģimene          sieva Laura, dēls Henrijs (septiņi mēneši)

Izglītība         Valmieras Viestura vidusskolas absolvents un
RTU būvinženiera specialitātes bakalaurs

Nodarbošanās        Didrihsons arhitekti projektu vadītājs

 

Latvijas čempionāts

Vīrieši

Rīgas roņi      16 – 2

Ondulat B      12 – 6

Junkers          12 – 6

Hanza NĪ        11 – 7

Force  11 – 7

Sudrabakmens         9 – 9

JKK Juniori    7 – 11

Redmars        7 – 11

Jard    3 – 15

Jaguārs          2 – 16

1. Rīgas roņi (Ritvars Gulbis, Ainārs Gulbis, Aivars
Avotiņš, Normunds Šaršūns), 2. Ondulat B (Ansis Regža, Aivars Gavars, Edgars
Mucenieks, Renārs Freidensons), 3. Junkers (Kārlis Smilga, Jānis Laizāns, Artis Zentelis, Roberts
Krusts, Jānis Klīve).

Sievietes

Ledens           14 – 2

Nicoll  11 – 5

Ice       10 – 6

Lauvas           8 – 8

Respect         8 – 8

Vae Victis!     7 – 9

Relako           6 – 10

Aurum            5 – 11

Lavīna            3 – 13

1. Ledenes (Iveta Staša, Una Grava-Ģērmane, Ieva Krusta,
Zanda Bikše, Dace Munča, treneris Normunds Šaršūns), 2. Nicoll (Anete Zābere, Solvita Gulbe, Dace
Regža, Evita Regža, Jeļena Stepanova, treneris Ansis Regža), 3. Ice
(Vineta Smilga, Maija Prozoroviča, Ieva Štauere, Kitija Zaķe, treneris Kārlis
Smilga).

 

Latvijas čempioni

Gads   Vīrieši Sievietes

2002.  Ledlauži         Jelgava II

2003.  Ondulat
II *     Ledenes

2004.  Jelgavas
maiznieks **         Lauvas

2005.  Rīgas
roņi      Ledenes

2006.  Jelgavas
maiznieks Nicoll

2007.  Rīgas
roņi      Nicoll

2008.  Rīgas
roņi      Ledenes

* 2003. gadā Eiropas
čempionātā Latviju pārstāvēja Četru
fināla
uzvarētāji (Rīgas roņi), bet
ne Latvijas čempioni

** Jelgavas maiznieks pašreiz turpina
spēlēt ar nosaukumu Junkers