Jelgavnieki aizsāk jaunu desmitgadi

Desmit gadus Latvijas vīriešu kērlingā valdīja Ritvara Gulbja vadītie Rīgas roņi, izcīnot valsts čempionu titulus un pārstāvot mūsu valsti oficiālajos starptautiskajos turnīros. Janvāra beigās Rīgā Kērlinga hallē tika ierakstīta jauna lappuse pašmāju kērlinga vēsturē, jo karali Ritvaru tronī nomainīja jelgavnieks Kārlis Smilga un viņa komanda. Tieši Jelgavas kvartets bija čempionu godā pirms zelta medaļu ikgadējos ražas svētkus desmit gadu garumā īstenoja rīdzinieki.

Jelgavas komanda Junkers Bosch/Smilga bija labākie gan pamatturnīrā, vienīgo neveiksmi piedzīvojot spēlē ar nākamajiem vicečempioniem, gan arī finālspēlēs, izcīnot čempionu titulu. Finālā vadībā pabija abas komandas, taču izšķirošo izrāvienu veica Junkers Bosch/Smilga, ar 9:5 pārspējot Mārtiņa Trukšāna vadīto KK Rīga vienību. Sieviešu konkurencē pirmo vietu arī izcīnīja Jelgavas vienība ar Ievu Rudzīti priekšgalā.

ČETRAS FAVORĪTES

“Nedaudz pašiem par izbrīnu, taču esam kļuvuši par Latvijas čempioniem. Līdz ar to ir pamats domāt, ka pašreiz esam valsts spēcīgākā komanda,” sarunā ar žurnālu Sports uzsver Latvijas čempionvienības kapteinis Kārlis Smilga. “Varu piekrist arī viedoklim, ka esam vēsturiski čempioni, jo iepriekšējo reizi Latvijas čempionātā uzvarējām 2006. gadā, bet pirms tam vēl arī 2004. gadā. Pārsteidzoši, taču sastāvā ir mainījies tikai viens spēlētājs. Jānis Laizāns pārgājis uz citu komandu, bet viņa vietu ieņēmis Didzis Pētersons. Bet es kopā ar Arti Zenteli un Jāni Klīvi esam palikuši ierindā.

— Kas bija izšķirošs — jūsu demonstrētais sniegums vai arī tomēr fakts, ka Rīgas roņi vairs nestartēja ierastajā sastāvā?

— Kērlingā ļoti svarīga ir pieredze, jo, kļūstot vecākam, vieglāk savaldīt emocijas. Līdz ar to esam sasnieguši komandas sadarbības maksimumu. Nevarētu gan teikt, ka esam šo procesu forsējuši, jo treniņu apjoms nav palielinājies. Taču ir izdevies sakārtot domāšanu, lai psiholoģiski būtu gatavi labākajam sniegumam. Protams, nevar noliegt arī to, ka pēdējo desmit gadu čempionvienība Rīgas roņi šogad, cīnoties trīs spēlētāju sastāvā, nebija tik konkurēt gatavi un tik labi sagatavoti kā iepriekšējos čempionātos. Iespējams, arī ne maksimāli motivēti cīņai par čempionu titulu. To gan labāk jautāt viņiem pašiem! 

— Kuras komandas pirms čempionāta par favorītēm uzskatīja paši turnīra dalībnieki?

— Vīriešu komandu vidējais meistarības līmenis šogad bija zemāks, taču tajā pašā laikā bija vairāk līdzvērtīgu sāncenšu. Šāds sablīvējums padarīja šo čempionātu interesantāku un mazāk prognozējamu. Gan Mārtiņa Trukšāna komanda, gan Jāņa Bremaņa vadītā junioru izlase noteikti ir kļuvusi meistarīgāka, kopā ar mums un Rīgas roņiem veidojot saistošu finālčetrinieku. Jebkura no šīm četrām komandām varēja kļūt par Latvijas čempioni. Visu izšķīra ne tikai viens metiens, bet pat mazākās nianses.

Talsu KK/Bremanis mums ir vēsturiski neērti pretinieki, jo viņus izdevās pārspēt tikai ekstra endā, izpildot ļoti grūtu metienu. Varētu teikt tā, ka finālā iekļuvušo komandu noteica kādi pieci centimetri, lai šobrīd šo interviju sniegtu jau mūsu sāncenšu kapteinis. Noteikti pēc gada atkal daudz konkurētspējīgāki atgriezīsies arī Rīgas roņi, kuriem atliek vien atrisināt sastāva komplektācijas jautājumu.

— Finālā pēc pieciem endiem Trukšāna komanda bija vadībā. Kā izdevās panākt lūzumu?

— Lai arī finālā nonācām iedzinējos ar 2:4, liela satraukuma nebija, jo bijām pārliecināti, ka radīsies iespēja atspēlēties. Vienu no punktiem zaudējām pēc pašu riskanta metiena, kad tā izdošanās gadījumā mēs uzreiz tiktu pie trijiem vai četriem punktiem. Līdz ar to nebija sajūtas, ka esam izlaiduši spēles pavedienu no savām rokām. Cīņas turpinājumā pārāki bijām mēs.

Fanātiskais amatierisms

— Cik daudz jātrenējas, lai kļūtu par Latvijas čempioniem?

— Klasiskā komandas treniņu procesā nedēļā būtu vēlamas divas vai trīs nodarbības uz ledus. Lai gan esam Jelgavas vienība, visi strādājam Rīgā. Es pat ļoti netālu no Kērlinga halles — Gaiļezerā. Līdz ar to arī varam regulāri apmeklēt treniņus, taču šī sezona bija atšķirīga no citām. Viens no mūsu spēlētājiem — Jānis Klīve — šosezon pievienojās Latvijas izlases treniņu procesam, veicot daudz lielāku sagatavošanās apjomu un piedaloties starptautiskajos turnīros. Savukārt Artis Zentelis lielu treniņu darbu veica saistībā ar startiem jaukto pāru sacensībās. Bijām saplānojuši, ka komandas kopīgais darbs sāksies decembrī, kad sākām intensīvu gatavošanos Latvijas čempionātam, piedalījāmies arī starptautiskā turnīrā Igaunijā.

— Tikai otro reizi Latvijas vīriešu kērlinga vēsturē valsts čempioni netiek pie automātiskās ceļazīmes uz Eiropas čempionātu. To rudenī izspēlēs šā Latvijas čempionāta labākās četras komandas. 

— Šāda izlases noteikšanas sistēma nav unikāla, jo to pašreiz izmanto, piemēram, Kanāda un Šveice. Noteikumi jau bija zināmi pirms Latvijas čempionāta sākuma, tādēļ nejūtam nekādu aizvainojumu par faktu, ka neesam automātiski kļuvuši par Eiropas čempionāta dalībniekiem. Iespējams, ka tieši tādēļ arī mums bija mazāks satraukums finālspēlē, jo atšķirībā no citiem gadiem tai nebija dubultlikme — gan čempionu tituls, gan ceļazīme uz Eiropas čempionātu.

— Kā šāda sistēma mainīs gatavošanās plānu nākamajai sezonai?

— Latvijas kērlingam kopumā šis ir tikai ieguvums, jo vasarā gatavošanās procesu daudz nopietnāk veiks četras komandas, kas tad arī septembra beigās cīnīsies par braucienu uz Šveici. Turklāt labākajām trijām vienībām Latvijas Kērlinga asociācija piešķirs finansējumu gatavošanās posmam. Tas gan nebūs vienāds, jo naudas sadalījums atkarīgs no izcīnītās vietas. Līdz ar to mūsu komanda tikusi pie finansējuma treniņiem un dalībai turnīros, izkāpjot no amatieru sagatavošanās procesa standartiem. Iepriekš varējām rēķināties ar vienības nosaukumā minēto firmu atbalstu, kas netika pārtraukts arī pēc palikšanas piektajā vietā, bet reizē ar kļūšanu par Latvijas čempioniem mums būs iespēja kļūt vēl labākiem.

— Vai nebaida iespējamā atgriešanās Eiropas čempionātu apritē?

— Noteikti esam apņēmības pilni pēc tik ilga pārtraukuma izmēģināt spēkus Eiropas čempionātā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem gūto pieredzi pašreiz jau varam izvērtēt ar pieaugušu cilvēku acīm. Nevarētu teikt, ka toreiz bijām puikas, taču pēc kērlinga mērauklas vēl bijām gana zaļi. Ja brauksim uz Eiropas čempionātu, tad brauksim nevis piedalīties, bet gan cīnīties par uzvarām. Dalība šādā turnīrā ir arī daudz atbildīgāka, jo vairs nepārstāvam tikai savu komandu, bet esam Latvijas izlase.

— Latvijas izlase 2017. gada novembrī Šveicē Eiropas čempionātā startēs B divīzijā.

— Latvijas vīriešu un sieviešu izlase demonstrē labu sniegumu un atrašanos A vai B divīzijā nosaka vienas vai divu spēļu iznākums, dažreiz pat veiksme kāda metiena izpildīšanā. Pārstāvēto valstu skaits ar katru gadu palielinās, daudzi iegulda lielu darbu meistarības paaugstināšanā, tādēļ varam būt gandarīti, ka abas Latvijas valstsvienības joprojām ieņem pozīcijas ap desmito vietu Eiropā, iekļūstot vai izkrītot no kontinenta kērlinga elites. Kurš gan varētu vēl pirms dažiem gadiem iedomāties, ka Turcijas sieviešu izlase iekļūs A divīzijā? Skaidrs, ka Latvijas komandu mērķim šajā gadā jābūt — atgriešanās A divīzijā.

Latvijas kērlings uz Phjončhanu?

2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi kērlingā tiks izcīnīti trīs medaļu komplekti – ne tikai vīriešu un sieviešu komandām, bet arī jauktajiem pāriem. Dienvidkorejā startēs pa desmit valstīm komandu disciplīnās, kā arī astoņi jauktie pāri. Pašreiz Latvija saglabā izredzes uz dalību divās no trijām disciplīnām. 

Latvijas sieviešu izlase no 5. līdz 10. decembrim Pilzenē (Čehija) piedalīsies olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, astoņu komandu konkurencē cīnoties par pēdējām divām ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm. Latvijas valstsvienības spēlētājas kļūs zināmas maijā Rīgā, mačā līdz trijām uzvarām starp divām komandām — Jelgavas KK/Staša-Šaršūne un Nicoll/Regža. Šīs vienības ir savākušas vienādu punktu skaitu par izcīnītajām vietām pasaules, Eiropas un Latvijas čempionātos kvalifikācijas cikla laikā.

Phjončhanas olimpisko spēļu dalībnieki jaukto pāru sacensībām tiks noteikti pēc 22.–29. aprīlī Letbridžā (Kanāda) notiekošā pasaules čempionāta. Dienvidkorejai kā saimniecei olimpiskajā turnīrā pievienosies septiņas izlases, kuras iepriekšējā un šā čempionāta summā būs sasniegušas labākos rezultātus. Kvalifikācijas punktus dueti saņem par vietām labāko divpadsmitniekā. Pirms gada Artis Zentelis/Ieva Rudzīte ieņēma 32. vietu, bet Kanādā startēs Andris Bremanis/Santa Blumberga.

Latvijas vīriešu izlase nav piedalījusies pasaules čempionātos, tādēļ tā nav saņēmusi vietu olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.

ČEMPIONI

Kārlis SMILGA

Deviņkārtējs Latvijas čempions kērlingā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu direktors

Dzimis: 1975. gada 13. septembrī Jelgavā

Augums, svars: 178 cm, 105 kg

Kērlingā: kopš 2002. gada

Inventārs: slota Performance, kurpes Asham

Lielākie panākumi: trīskārtējais Latvijas čempions vīriešu komandām; pieckārtējs Latvijas čempions jauktajām komandām, Latvijas čempions jauktajiem pāriem; 2006. un 2015. gada Latvijas ziemas olimpiādes čempions vīriešu komandām

Ģimene: sieva Vineta (arī nodarbojas ar kērlingu), dēls Reinis (9 g. v.), meitas Marta (3) un Ance (2)

Citi sporta veidi: orientēšanās sports, rogainings

Hobiji: ceļošana, vēsture

2017. GADA LATVIJAS ČEMPIONĀTA FINĀLSPĒLES

Vīrieši

Par 1. vietu. Junkers Bosch/Smilga — KK Rīga/Trukšāns 9:5. 

Par 3. vietu. Klubs A41/Gulbis — Talsu KK/Bremanis 10:2.

Sievietes

Par 1. vietu. Jelgavas KK/Rudzīte — Rudzīšu KK/Bērziņa 6:5. 

Par 3. vietu. Nicoll/Regža — Jelgavas KK/Staša-Šaršūne 10:5.

2017. GADA LATVIJAS ČEMPIONĀTA LAUREĀTI

Vīrieši

1. Junkers Bosch/Smilga (Kārlis Smilga, Artis Zentelis, Jānis Klīve, Didzis Pētersons)

2. KK Rīga/Trukšāns (Mārtiņš Trukšāns, Ainārs Gulbis, Arnis Veidemanis, Rihards Jeske, Sandris Buholcs)

3. Klubs A41/Gulbis (Ritvars Gulbis, Raivis Bušmanis, Aivars Avotiņš, Normunds Šaršūns, treneris Roberts Krusts)

Sievietes

1. Jelgavas KK/Rudzīte (Ieva Rudzīte, Līga Avena, Daina Barone, Rasa Brūna, Ieva Palma, treneris Artis Zentelis)

2. Rudzīšu KK/Bērziņa (Ieva Bērziņa, Una Ģērmane, Rasa Lubarte, Evija Dompalma-Linuža, treneris Ritvars Gulbis)

3. Nicoll/Regža (Evita Regža, Dace Regža, Jeļena Rudzīte, Vineta Smilga, Sabīne Jeske, treneris Ansis Regža)

VISU LATVIJAS ČEMPIONĀTU LAUREĀTI

Vīrieši

Gads: 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta

2002: Ledlauži, Sudrabakmens, Jelgavas maiznieks

2003: Ondulat 2, Jelgavas maiznieks, Bolder

2004: Jelgavas maiznieks, Rīgas roņi, Pingvīni

2005: Rīgas roņi, Jelgavas maiznieks, Ondulat

2006: Jelgavas maiznieks, Ondulat/Ādažu apsardze, Rīgas roņi

2007: Rīgas roņi, Junkers, Ādažu apsardze

2008: Rīgas roņi, Ondulat B, Junkers

2009: Rīgas roņi, Junkers, Ondulat B

2010: Rīgas roņi, Ondulat B, Junkers

2011: Rīgas roņi, Ondulat B, Junkers

2012: Klubs A41/Gulbis, SK OB/Regža, Jelgavas KK/Bušmanis

2013: Klubs A41/Gulbis, Junkers/Smilga, SK OB/Regža

2014: Klubs A41/Gulbis, Jelgavas KK/Grejs, Jelgavas KK/Šveisbergs

2015: Klubs A41/Gulbis, Talsu KK/Veidemanis, HNĪ/Trukšāns

2016: Klubs A41/Gulbis, KK Rīga/Trukšāns, Talsu KK/Bremanis

2017: Junkers Bosch/Smilga, KK Rīga/Trukšāns, Klubs A41/Gulbis

Sievietes

2002: Jelgava II, Jelgava, Lauvas

2003: Ledenes, Lauvas, Pantēras

2004: Lauvas, Pērles OCV, Ledenes

2005: Ledenes, Nicoll, Orkāns

2006: Nicoll, Ledenes, Lauvas

2007: Nicoll, Ledenes, Lauvas

2008: Ledenes, Nicoll, ICE

2009: Ledenes, Nicoll, Aurum

2010: Nicoll, Ledenes, Vivat

2011: Nicoll, Vivat, Milk

2012: Jelgavas KK/Staša-Šaršūne, Nicoll/Regža, Latvijas KK/Linde

2013: Nicoll/Regža, Jelgavas KK/Staša-Šaršūne, Jelgavas KK/Kāpostiņa

2014: Nicoll/Regža, Jelgavas KK/Staša-Šaršūne, Latvijas KK/Linde

2015: Nicoll/Regža, Latvijas KK/Mača, Latvijas KK/Linde

2016: Jelgavas KK/Staša-Šaršūne, Latvijas KK/Mača, Latvijas KK/Linde

2017: Jelgavas KK/Rudzīte, Rudzīšu KK/Bērziņa, Nicoll/Regža