Latviešu cīnītāji pret topošajām NHL zvaigznēm

Latvijas U-18 hokeja izlase briest pasaules junioru čempionātam elites divīzijā, kas sarkanbaltsarkanajiem sāksies Lielajā piektdienā — 19. aprīlī — ar cīņu pret mājiniekiem zviedriem hokeja tradīcijām bagātajā Ērnšeldsvīkas pilsētā. Komandas galvenā trenera Oļega Sorokina rīcībā gana interesanta Millenium hokejistu paaudze ar izteiktu pirmo vārtsargu, kura ir ne tikai noskaņojusies kareivīgi sevi pierādīt pret nākamajām Nacionālās Hokeja līgas (NHL) zvaigznēm, bet daži arī paši varētu ierakstīties NHL skautu blociņos.

Žurnāls Sports bija devies uz valstsvienības treniņu Ventspilī, kur hokejisti, gatavojoties atgriezties pasaules čempionāta stiprāko sabiedrībā, aprīļa pirmajā nedēļā olimpiskā centra ledus hallē un vieglatlētikas manēžā aizvadīja smagu treniņnometni, kas noslēdzās ar pārbaudes spēli pret Latvijas studentu izlasi (3:2). Dienu pirms mača aprunājāmies ar valstsvienības kandidātiem: vārtsargu Artūru Šilovu, aizsargu Patriku Ozolu, uzbrucēju Ralfu Jevdokimovu un komandas galveno treneri Oļegu Sorokinu, kā arī pētījām, uz kurieni Zviedrijā īsti dosies turnīra melnais zirdziņš un pret kādiem talantiem spēlēs, ieraugot pretinieku rindās pat gaidāmā NHL drafta potenciālo 1. numuru.

UZ HOKEJA ĀDERI

Čempionāts norisināsies no 18. līdz 28. aprīlim divās pilsētās Botnijas līča piekrastē, kuras šķir pusotras stundas brauciens, — Ūmeo un Ērnšeldsvīkā. Latvijas valstsvienība spēlēs Ērnšeldsvīkas grupā — faniem priekšstatam — vairāk nekā 500 km attālumā aiz Stokholmas. Pilsēta, kurā ir 29 tūkstoši iedzīvotāji, var lepoties ar iespaidīgām hokeja tradīcijām — no Ērnšeldsvīkas nāk Peters Forsbergs, dvīņubrāļi Sedini, Viktors Hedmans un vēl citas hokeja zvaigznes. Šī ir mājvieta pazīstamajam Zviedrijas Superlīgas klubam Modo, kas spēlē 7000 skatītāju ietilpīgajā Fjallraven Center (2006. gadā, kad arēnu atklāja, tās nosaukums bija Swedbank Arena). Šeit arī notiks čempionāta izšķirošās spēles, ieskaitot finālu.

Pasaules U-18 elites divīzijas turnīrā startēs 10 valstsvienības, kas sadalītas divās apakšgrupās. Pirmās četras komandas kvalificēsies ceturtdaļfinālam, bet grupu pēdējā — 5. vietā — palikušās valstsvienības aizvadīs savstarpēju sēriju līdz divām uzvarām par vietas saglabāšanu elites divīzijā, pāra zaudētājam atstājot elites līgu.

STĀSTS, KAM JĀTURPINĀS…

Latvijas U-18 valstsvienība svarīgākās spēles aizvadīs Lieldienu brīvdienās. Latvieši spēkiem mērosies ar Zviedriju (19. aprīlī), Krieviju (20. aprīlī), Slovākiju (22. aprīlī) un ASV (23. aprīlī). Otrā grupā cīnīsies Somija, Kanāda, Čehija, Šveice un Baltkrievija.

Latvijas junioriem šī būs kārtējā atgriešanās stiprāko sabiedrībā. Pērn pie komandas stūres pasaules junioru čempionātos debitēja Sorokins, kurš kopā ar saviem palīgiem Herbertu Vasiļjevu un Juri Ozolu guva panākumu 1. divīzijas turnīrā Rīgā. Svinot uzvaras visās piecās spēlēs, ar saliedētu komandas spēku un labu vārtsargu Jāni Vori cietoksnī Latvijas junioru hokejs tika iecelts atpakaļ elites līgā.

Pirms tam elites divīzijā no 2015. līdz 2017. gadam Latvijas juniori vienīgo reizi bija noturējušies trīs čempionātus pēc kārtas. Sorokins ar racionāliem soļiem grib mainīt šo noturēšanās filozofiju un — galvenais — izpelnīties pretinieku respektu: “Ir svarīgi iegūt cieņu, lai katru gadu spēlētu ar lielajām hokeja valstīm — lai mēs būtu viņiem interesanti arī pārbaudes spēlēs,” akcentē Sorokins. Pirms čempionāta komanda aizvadīs vēl divas pārbaudes spēles pret Latvijas nacionālo izlasi un 16. aprīlī – Somijā pret Vāsas Sport junioru komandu.

Latvijas valstsvienības kandidātu loku pamatā veido Latvijas virslīgas čempionāta (OHL) un Krievijas jaunatnes līgas spēlētāji. 13 hokejisti ir no HS Rīga, kuru kopš sezonas sākuma trenē Sorokins, bet 10 spēlētāji ir no HK Rīga, divi no HK Lido, viens — no Prizmas, bet četri kandidāti spēlē ārzemju klubos.

DŽEK, IEPAZĪSTIES, — SĪKSTIE LATVIEŠI!

Latvijas pirmie pretinieki meistarsacīkstēs — zviedri — iepriekšējā 2018. gada pasaules U-18 čempionātā, kas notika Čeļabinskā un Magņitagorskā, izcīnīja bronzas godalgas. Krievi izgāzās savu skatītāju priekšā, ceturtdaļfinālā ar 1:5 paspēlējot amerikāņiem. ASV savukārt ieguva sudraba godalgas, finālā atzīstot somu pārākumu. Skaidrs, ka spēles pret trim hokeja milžiem latviešu zēniem būs ugunskristības, taču šajā vecumā spēlētāju psiholoģija vēl atstāj plašu telpu pārsteigumiem.

Zviedriem šogad sastāvā būs trīs potenciālie 2019. gada NHL drafta jeb jauno spēlētāju izvēles ceremonijas 1. kārtas numuri: aizsargi Viktors Soderstroms un Filips Brobergs un uzbrucējs Nils Hoglanders.

Krievijas sastāvā redzēsim Vasiliju Podkolzinu no Krievijas jaunatnes līgas komandas SKA-1946 uzbrukuma smailes, kuram draftā prognozē augsto 3. numuru.

Visvairāk spīdekļu būs ASV izlases sastāvā — tostarp gaidāmā NHL drafta galvenais favorīts centra uzbrucējs Džeks Hjūzs! Floridā uzaugušais spēlētājs savu varēšanu spilgti ieskicēja pārbaudes turnīrā novembrī. Piecu nāciju turnīrā Čehijā četrās spēlēs pret zviedriem, čehiem, šveiciešiem un somiem Hjūzs izcēlās ar 16 (6+10) rezultativitātes punktiem. Īpaši jāizceļ arī amerikāņu centrs Alekss Turkots, uzbrucēji Metjū Boldijs un Trevors Zegras, kuri visi tiek pieskaitīti planētas TOP10 karstākajiem talantiem. Amerikāņiem talantu sarakstu vēl ilgi varētu turpināt… Patīkami, ka latviešu puiši, zinot pretinieku sastāvus, atbildi parādā nepaliek, norādot: “Esam cīnītāju tauta!”

Prognozējams, ka izšķirošā spēle čempionātā Latvijas valstsvienībai būs pret Slovākiju. Lai gan arī slovāki spēlēs bez spilgtām zvaigznēm, skauti sāncenšus novērtē augstāk. Visticamāk šīs spēles likme būs iespēja spēlēt turnīra ceturtdaļfinālā vai zaudējuma gadījumā — cīņa par vietas saglabāšanu elitē. Tiesa, gribētos, lai kļūdāmies ar šo prognozi.

“NEBRAUCAM UZ PASAULES ČEMPIONĀTU, LAI TIKAI PIEDALĪTOS…”

Oļegs SOROKINS, Latvijas U-18 hokeja izlases galvenais treneris

— Treniņā diezgan bieži tevi varēja dzirdēt, pamatīgi paceļot balsi. Tev tā ir ikdienišķa darba sastāvdaļa vai tas nepieciešams tieši tagad, izšķirošajā fāzē, gatavojot junioru izlasi čempionātam?

— Tā ir ikdiena. Mēģinu skaļi runāt — ar domu, lai dzird ne tikai tie hokejisti, kas atrodas laukumā, bet arī uz soliņa. Papildus ar svilpi pievēršu uzmanību, kad puiši aiz apmales sāk runāties savā starpā, jo viss trenera sakāmais nemitīgi tiek adresēts visai komandai.

— Kā aizrit treniņnometne — vai tā ir nesusi arī kādus pārsteigumus…?

— Jāatzīst, pārsteigumi vairāk bijuši nepatīkami. Gribējās, lai spēlētāji, atbraucot uz izlasi, būtu labāk sagatavojušies. Savukārt pozitīvā ziņa ir tā, ka puiši nometnes gaitā progresē gan spēkā un jaudā, gan arī agresivitātē un spēles izpratnē. Daudz laika un uzmanības ieguldījām fiziskās kondīcijas veidošanā. Protams, vingrinājumos iekļāvām spēles elementus, bet mūsdienu hokejā fiziskā sagatavotība ir svarīgākais spēles komponents. Nav jēgas atstrādāt vairākumu, ja tu neesi fiziski gatavs un attiecīgi pie iespējas spēlēt skaitliskajā pārsvarā nemaz netiksi…

— Vairākkārt esi uzsvēris, ka hokejs sākas ar aizsardzību.

— Jā, visvairāk esam strādājuši pie aizsardzības un spēles plāna izpildes, darbojoties savā zonā. Šodien pirmo reizi patrenējām vairākumu, bet vakarā otrajā treniņā plānots plašāks taktikas treniņš un strādāsim arī plašāk pie spēles veidošanas. Gada laikā U-18 izlases turnīros ir piedalījušies visi valstsvienības kandidāti, tāpēc spēles zīmējumu visi aptuveni zina.

— Pērn vārtos izteikts pirmais numurs bija Jānis Voris, kurš tagad pāraudzis U-18 vecumu. Jau tad izskanēja runas, ka elites divīzijā vadošais vārtsargs noteikti būs Artūrs Šilovs — vai tā ir?

— Mēs ceram, ka Šilovs būs pirmais numurs un noteikti mēģināsim uz viņu paļauties. Mums ir interesanta vārtsargu līnija starp 2001. un 2002. gadā dzimušajiem puišiem — Latvijā ir vēl citi labi vārtsargi šajā vecumā, kuri būtu pelnījuši būt kopā ar izlasi. Žēl, ka visiem nav vietas — pagaidām treniņnometnē ir četri vārtsargi, un arī tas ir par daudz, jo vajadzētu būt trim.

— Kas ir komandas Ahilleja papēdis?

— Tuvākajā laikā mēģināsim saspēlēt konkrētas maiņas. Mums ir laba komanda, labs komandas gars, tādēļ izteikta Ahilleja papēža nav. Mēģināsim nostabilizēt visus virknējumus, lai nav tādu maiņu, kas kristu ārā no spēles — katrā virknējumā ir kāds spēlētājs, kurš var palīdzēt labāk nospēlēt aizsardzībā, katrā maiņā mēģinām ielikt kādu, kurš var gūt vārtus. Būs ļoti, ļoti grūti kādam spēlētājam pateikt, ka viņš netiek sastāvā — pat īsti neredzu, vai kāds ir labāks vai sliktāks. Šoreiz tas laikam būs grūtākais lēmums manā dzīvē un būs jāvadās pēc izjūtām.

— Bet uz kuri pusi svara kausi vairāk sliecas?

— Latvijā labāka ir uzbrukuma un vārtsargu līnija, bet mazāk ir aizsargu, kas varētu spēlēt čempionātā.

— Izklausās, ka no maiņu komplektācijas viedokļa spēlēsiet Oļega Znaroka hokeju — ar četriem virknējumiem, kas stipri līdzvērtīgi cits citu var aizstāt.

— Domāju, visi puiši, kas trenējas šeit (Ventspilī), ir pelnījuši būt izlasē un parādīt sevi. Un viņi visi arī var parādīt labu hokeju. Kā jau minēju, veidojam sabalansētu sastāvu, un uzskatu, ka no katras maiņas varam gaidīt, ka tas var būt labākais virknējums spēlē. Gribētos, lai visi un visas maiņas turamies cieši kopā un tādā veidā esam stipri.

— Vai komandā ir jūtama kāda starpība starp pašmāju hokejistiem un tiem četriem kandidātiem, kuri spēlē ārzemju klubos?

— Mūsu problēma ir piespēļu kvalitāte un atsevišķas hokeja nianses, kas puišiem vēl ir jāiemācās. Būtisku atšķirību neredzu, un mēs vēl nezinām, cik ārzemnieku būs sastāvā, kas dosies uz čempionātu. Svarīgi, lai puiši ir atbildīgi par katru savu piespēli, metienu un lēmumu. Ir vērts braukt spēlēt hokeju uz ārzemēm, ja tevi tur grib, nevis pats centies tur ielauzties par katru cenu.

— Čempionātā būs jāspēlē pret mājiniekiem zviedriem, krieviem, slovākiem un amerikāņiem, kuru rindās spēlēs 2019. gada NHL drafta prognožu pirmais numurs Džeks Hjūzs. Kā mēģināsiet apturēt šāda kalibra spēlētājus?

— Mēs esam redzējuši, kā spēlē Džeks Hjūzs. Vislabākais ir tas, ka mums ir tāda iespēja — stāties pretī šādiem spēlētājiem, parādīt sevi vai saprast, cik tālu esam vai neesam tikuši… Tā būs laba mēraukla, ko puiši, cerams, sev atstās turpmākajai karjerai. Ļoti ceru, ka ar komandas darbību mums izdosies atrast pareizos risinājumus, lai apspēlētu Ameriku — mēs negrasāmies turp braukt, lai piedalītos.

— Tas nozīmē, ka pret šādiem supertalantiem atsevišķās epizodēs varētu likt pretī, piemēram, divus spēlētājus?

— Redzēs, kā viss attīstīsies, jo ar amerikāņiem mums ir jāspēlē čempionāta grupu turnīra pēdējā cīņa. Līdz tam paskatīsimies arī, ko citas komandas dara pret viņiem… Plāns ir, varbūt konkrētu maiņu tam sagatavosim.

— Paraksturo, lūdzu, īsi katru no pretiniekiem!

— Paturpināsim par ASV. Komanda, kura ļoti labi slido, ļoti labi tehniski un interesanti spēlētāji, no kuriem var sagaidīt mobilu hokeju — nemitīgi jābūt gataviem divcīņās, iespējams, spēlētājs nedos piespēli, bet mēģinās apspēlēt viens pret viens. Amerikāņi labi spēlēja pārbaudes spēlēs, bet tajā pašā laikā viņi zaudēja vairākos mačos. Prognozēju, ka ASV izlasē būs visvairāk spēlētāju, kuri tiks izvēlēti nākamajā NHL draftā.

— Čempionātu sāksim pret mājiniekiem zviedriem.

— Mēs smejamies, ka zviedri vienmēr ir vienādi. It kā gana meistarīgi, tīri labi slido, bet uz amerikāņu un krievu fona viņi atšķiras — spēlē kompaktāk un klasisku zviedru hokeju. Ja viņiem spēle iet no rokas, ir grūti, ja neiet — var aizķerties spēlē.

— Kādu iespaidu atstāj Krievijas izlase?

— Krievijas izlasei ir labs un stabils sastāvs — viņi ilgi gatavojas šim turnīram, atsijājot spēlētājus gadu gaitā. Pirms gada, gatavojoties čempionātam 1. divīzijā Rīgā, mēs Ventspilī spēlējām pret daļēju šīs valstsvienības modeli — tobrīd tā bija Krievijas U-17 izlase. Interesanta komanda ar vairākiem potenciālajiem NHL drafta 1. kārtas raudzes spēlētājiem — izteikts līderis Vasilijs Podkolzins. Viņiem ir stipra uzbrukuma līnija, bet komanda nav tik mobila kā amerikāņiem — aizsargi nedaudz atpaliek no uzbrucējiem.

— Kā paliek ar slovākiem?

— Slovāki jau ilgi spēlējuši kopā — pērn viņi visi spēlēja vienā komandā Slovākijas otrajā līgā, bet šogad šāds modelis vairs nav un katrs spēlē savā vienībā. Slovāki ir savākuši savus labākos spēlētājus, un viņiem ir pluss, ka slovāki spēlē lielajos turnīros pret TOP6 hokeja valstu izlasēm. Mēs Latvijā vēl neesam nopelnījuši iespēju ieiet un spēlēt šajā lielo valstu apritē kopā ar Somijas, Krievijas, Zviedrijas, Čehijas, Amerikas un Kanādas izlasēm — tas Latvijas hokejam ir liels mīnus. Paldies dievam, esam šogad uzspēlējuši Jelgavā pret Baltkrieviju, lai gan baltkrievi ir no tām komandām, kas arī netiek pie spēlēšanas pret lielajām hokeja valstīm.

— 2017. gada jūlijā sāki strādāt ar junioru izlasi, bet šī bija pirmā pilnā sezona, kad pārgāji arī ikdienas darbā no HK Mogo uz jauniešu hokeja komandu — HS Rīga, kas arī spēlē virslīgā. Preses konferencē izteicies, ka gads nesis dažādas atziņas, bet kādas?

— Iepazinu puišus tuvāk, iepazinu jauniešu psiholoģisko pusi — kādu slodzi un līmeni viņi var turēt, uz ko vajadzētu vērst lielāku uzmanību jau agrākā vecumā, pie kā vairāk piestrādāt. Vispusīgas atziņas — līdz pat treniņu uzbūvei… Mūžu dzīvo, mūžu mācies: arī es joprojām katru dienu mācos, un arī hokejs mainās — un treneriem ir jāiet laikam līdzi, esmu daudz analizējis jaunākās tendences.

— Mainās hokejs, mainās arī paaudzes — tavā rīcībā ir komanda, kura dzimusi 21. gadsimtā. Kā ir strādāt ar Millenium paaudzi?

— Šī spēlētāju paaudze ir interesanta. Mūsu laikos bija jāstāv pēc gaļas rindā, viņiem tā nav. Nevaru spriest — ja arī man jaunībā būtu viedtālrunis, vai es tajā spēlētu spēlītes. Es nekad neredzēju NHL spēles, viņi tās redz. Intereses atšķiras, bet tas ir izaicinājums — mēģināt pavilkt šos puišus un likt domāt viņiem citādāk.

— Vai šiem puišiem piemīt uzvarētāju mentalitāte? Pastāv uzskats, Latvijas hokejā dominējuši varonīgi izglābšanās un atsišanās kanoni.

— Nepiekrītu, jo visos čempionātos, kuros esam piedalījušies ar nacionālo izlasi, esam domājuši, kā uzvarēt: jautājums tikai — kādā veidā un ar kādiem spēlētāju resursiem. Domāju, ka šo puišu spēles mentalitāte ir labā līmenī. Arī Latvijas virslīgas čempionātā devāmies uz katru spēli ar domu uzvarēt — bija grūtas uzvaras, bija statistikas izteiksmē nepelnītas uzvaras, taču tās visas bija izcīnītas uzvaras. Tādēļ spēlētājiem vajadzētu būt ticībai, ka dažreiz uzvarēt var arī, esot vājākam nekā pretinieks. Puiši ir ieguldījuši sevī, uzvarot divcīņas pret vīriem — kāpēc lai tā nevarētu darīt ar saviem vienaudžiem?

— Latvijas nacionālās izlases treneris Bobs Hārtlijs ir teicis valstsvienības spēlētājiem, ka viņiem ir jābūt kā pitbulterjeru suņiem, kas nemitīgi iet un kož pretiniekiem, lai uzvarētu. Vai Ērnšeldsvīkā redzēsim junioru izpildījumā līdzīgu pieeju spēlei?

— Visam ir jāpieiet ar galvu. Ja fiziskā sagatavotība atļauj spēlēt tik agresīvu hokeju, mēs varam to darīt — ja tas dod rezultātu… Ir spēles, kur vajag nemitīgi kost, un ir spēles, kurās vajag asi iedzelt pretiniekam un sagaidīt nākamo trieciena iespēju. Ja runājam par divcīņām, tur gan katru reizi jākož un jāturas pretī pretiniekam visiem spēkiem, lai nezaudētu nevienu divcīņu.

MAN IR JĀRĀDA PIEMĒRS

Artūrs ŠILOVS, HK Rīga vārtsargs

“Mums ir jātiek izslēgšanas spēlēs — tas ir sasniedzams mērķis.  Pēc 2018. gada pasaules čempionātā 1. divīzijā Rīgā galvenais treneris Sorokins man pateica, ka šogad būšu pirmais vārtsargs. Galvenais — lai turpinu trenēties. Un tagad viņš to apstiprināja — būšu pamatvārtsargs. Pagājušajā čempionātā nospēlēju turnīra pirmo spēli pret Slovēniju un pēdējo — pret Kazahstānu, abās izcīnot uzvaru ar 2:1. Tās bija jaunas emocijas un nepieredzēta spriedze. Spēlējām savu skatītāju priekšā, bija daudz fanu, un tādēļ arī izcīnījām zeltu. Ko iemācījos no vārtsarga Jāņa Vora? Ja tev ir tāds sīvs konkurents, tu arī paliec labāks. Uz viņa fona ieraudzīju savas kļūdas, un ar laiku pilnveidoju šīs nianses. Tagad lai realizētu treneru doto uzticības kredītu, man ir jārāda piemērs un jāstrādā visvairāk. Jābūt disciplinētam un jākontrolē emocijas — nevaru kādam laukumā sākt bļaut virsū. Cenšos pēc iespējas vairāk palīdzēt komandai — ja zonā pretinieki sāk mūs spiest, mēģinu pārtvert ripu, lai spēlētāji pārāk nenogurst, un tādā veidā radīt iespēju bīstamam pretuzbrukumam. Situācijas ir dažādas — man ir, kā saka, lieli auguma gabarīti, tādēļ vārtos lielākoties darbojos, stāvot kājās, maksimāli ar augumu aizsedzot vārtus, lai paliek mazāk caurumu, kur pretiniekam iemest ripu. Komandai ir jāpieliek piespēļu kvalitātē, bet metieni ir tīri labi — domāju, varēsim pārspēt citus vārtsargus. Vārtsargam ir svarīgi komunicēt ar spēlētājiem, lai kāds pretspēlētājs, kurš, piemēram, dežurē uz zilās līnijas, nepaliek nepamanīts. Stiprākais metiens ir uzbrucējiem Patrikam Zabusovam vai Kristapam Skrastiņam. Savukārt bullīšus labi met Rūdolfs Polcs un Patriks Marcinkevičs. Komandā valda lieliska atmosfēra.”

MĒS ESAM CĪNĪTĀJU TAUTA

Patriks OZOLS, HK Lido aizsargs

“Katru dienu ir divi ledus treniņi, divi sausie treniņi — kārtīgi trenējamies, atpūšamies un domājam par čempionātu. Nevienam vieta sastāvā nav garantēta — katru dienu jāpierāda sevi no jauna. Treniņos uzmanību visvairāk vēršam uz savstarpējo sapratni, komunikāciju un trenera doto uzdevumu izprašanu. Pretiniekus varam pārsteigt ar raksturu, cīņassparu un savstarpēju sapratni — mēs esam cīnītāju tauta un nevienu ledus centimetru negrasāmies atdot. Rezultātam čempionātā jābūt tādam, lai, atbraucot mājās, ar mierīgu sirdi varētu pateikt — esmu izdarījis visu, kas bija manos spēkos. Rezultāta izteiksmē — tik pēc iespējas tālāk un pārsteigt visus. Esam redzējuši arī potenciālo čempionāta zvaigžņu spilgtākās epizodes, taču tas neko vēl nenozīmē. Viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs.”

SVARĪGI NOSPĒLĒT GUDRI

Ralfs JEVDOKIMOVS, HS Rīga uzbrucējs

“Lielākais izaicinājums treniņnometnes gaitā ir bijis to visu izturēt… Treniņi ir sabalansēti, un grūtākas dienas mijas ar vieglākām dienām. Katru dienu ir jāstrādā ar simtprocentīgu atdevi, un tas nav viegli. Treneri skatās, kādus piecniekus veidot, un meklē sadarbības, ar ko varam pārsteigt pretiniekus. Arī pārbaudes spēlēs svarīgi ir nospēlēt gudri — uz katru spēli jāiet tikai ar domu uzvarēt. Čempionātā gribētos pierādīt to, ko Latvija vēl nav izdarījusi… Tā ir liela motivācija — cīnīties pret NHL drafta pirmajiem numuriem, nav viņi ar pliku roku ņemami. Komandā nav izteikta līdera, ir izveidojies labs komandas gars — katram spēlētājam ir savi konkrēti uzdevumi, kas jāizpilda.”

SPĒĻU KALENDĀRS

19. aprīlis 20:30 Latvija — Zviedrija

20. aprīlis 16:30 Latvija — Krievija

22. aprīlis 16:30 Latvija — Slovākija

23. aprīlis 15:30 Latvija — ASV

LATVIJAS U-18 IZLASES KANDIDĀTI

Artūrs Šilovs – vārtsargs, 2001, HK Rīga

Rūdolfs Lazdiņš; vārtsargs, 2002, HS Rīga

Kārlis Reinis Riba – vārtsargs, 2001, HK Lido

Bruno Brūveris – vārtsargs, 2002, HK Rīga

Patriks Ozols – aizsargs, 2001, HK Lido

Ernests Ošenieks – aizsargs, 2001, HS Rīga

Miks Tumānovs – aizsargs, 2001, HK Rīga

Harijs Brants – aizsargs, 2002, HK Rīga

Ņikita Mateiko – aizsargs, 2001, HK Rīga

Nauris Sējējs – aizsargs, 2001, Geneve-Servette U20

Ralfs Litaunieks – aizsargs, 2002, Valerenga U21

Kārlis Krustiņš – aizsargs, 2002, HS Rīga

Emīls Mežnieks – aizsargs, 2001, HS Rīga

Ričards Landmanis – aizsargs, 2001, The Hill Academy U18 Prep

Rūdolfs Polcs – uzbrucējs, 2001, HK Rīga

Gustavs Millers – uzbrucējs, 2001, HK Rīga

Jānis Švānenbergs – uzbrucējs, 2001, HK Rīga

Gļebs Prohorenkovs – uzbrucējs, 2001, HS Rīga

Raivis Kristiāns Ansons – uzbrucējs, 2002, HS Rīga

Kristaps Skrastiņš – uzbrucējs, 2001, HS Rīga

Ralfs Jevdokimovs – uzbrucējs, 2001, HS Rīga

Rihards Liģis – uzbrucējs, 2001, HS Rīga

Roberts Petrovičs – uzbrucējs, 2002, HS Rīga

Aleksandrs Biškins – uzbrucējs, 2001, HS Rīga

Raimonds Mikus Vītoliņš – uzbrucējs, 2002, HS Rīga

Roberts Zalāns – uzbrucējs, 2002, HS Rīga

Patriks Marcinkēvičs – uzbrucējs, 2001, HK Prizma

Oskars Lapinskis – uzbrucējs, 2002, Langnau U20

Kārlis Bucenieks – uzbrucējs, 2001, HK Rīga

Patriks Zabusovs – uzbrucējs, 2001, HK Rīga

(Vārds uzvārds – pozīcija, dzimšanas gads, klubs)

LATVIJAS U-18 IZLASE PASAULES ČEMPIONĀTOS

Gads, vieta, vieta, vecākais treneris

1993. Rīga (Latvija) EČ C grupa, 21, Andrejs Tumševics

1994. Bleda (Slovēnija  EČ C grupa, 18, Leonīds Beresņevs

1995. Kijeva (Ukraina) EČ C grupa, 18, Vladimirs Bistrovs

1996. Maribora (Slovēnija) EČ C grupa, 19, Aleksandrs Klinšovs

1997. Georgeni un Mjerkurjačuka (Rumānija) EČ C grupa, 18, Aleksandrs Cicurskis

1998. Zagreba (Horvātija) EČ C grupa, 18, Ojārs Rode

1999. Bukareste (Rumānija) EČ Divīzija I, Vladimirs Rešetņikovs

2000. Liepāja un Rīga (Latvija) B grupa, 13, Gints Bisenieks

2001. Liepāja un Rīga (Latvija) Divīzija I, 14, Māris Baldonieks

2002. Maribora (Slovēnija) Divīzija I, 16, Anatolijs Jemeļjaņenko

2003. Ventspils (Latvija) Divīzija I, 18, Aleksandrs Klinšovs

2004. Amstetena (Austrija) Divīzija I, 17, Oļegs Znaroks

2005. Sosnoveca (Polija) Divīzija I, 14, Vjačeslavs Nazarovs

2006. Rīga (Latvija) Divīzija I, 11, Aleksandrs Klinšovs

2007. Rauma (Somija) PČ, 10, Aleksandrs Klinšovs

2008. Rīga (Latvija) Divīzija I, 13, Vjačeslavs Nazarovs

2009. Asiago (Itālija) Divīzija I, 12, Aleksandrs Klinšovs

2010. Minska (Baltkrievija) PČ, 9, Leonīds Beresņevs

2011. Rīga (Latvija) Divīzija I, 11, Ēriks Miļuns

2012. Znojmo (Čehija) PČ, 9, Leonīds Tambijevs

2013. Soči (Krievija) PČ, 10, Vjačeslavs Nazarovs

2014. Nica (Francija) Divīzija I A, 11, Ēriks Miļuns

2015. Cūga (Šveice) PČ, 9, Ēriks Miļuns

2016. Grandforksa (ASV) PČ, 9, Ēriks Miļuns

2017. Poprada, Spišska Nova Vesa (Slovākija) PČ, 10, Igors Smirnovs

2018. Rīga (Latvija) I A, 11, Oļegs Sorokins

2019. Ērnšeldsvīka, Ūmeo (Zviedrija) PČ, ?, Oļegs Sorokins