Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvijas kamaniņu sportam 50

Dzimis entuziasmā kā masveidīgs tautas sports, sabiedriskā kārtā būvējot trasi Cīrulīšos pie Cēsīm, kamaniņu sports Latvijā šoziem svin savu 50. jubileju.

Lai gan pēc sešdesmito un septiņdesmito gadu masveidības buma, kamaniņu braucēju skaits Latvijā bijis mērāms vien pāris desmitos, tieši šā sporta veida pārstāvji ir ziemas olimpisko spēļu medaļām bagātākie sportisti valstī. Latvijas Kamaniņu sporta federācija (LKSF) jau 50 gadus darbojas ar mērķi gan popularizēt šo sporta veidu Latvijā, gan sagatavot augstas klases sportistus. Arī Phjončhanas olimpiskajās spēlēs mūsu kamaniņu braucēji pieskaitāmi pie medaļu pretendentiem.

25 REIZES PAR PASAULES KAUSU

Sava sporta veida piecdesmito jubileju janvāra beigās federācija svinēja, jau ceturto reizi Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē rīkojot Eiropas čempionātu, kas bija arī sezonas noslēdzošais Pasaules kausa izcīņas posms. Šajos gados Siguldā norisinājušies arī trīs pasaules čempionāti, trīs pasaules junioru čempionāti, kā arī 25 Pasaules kausa izcīņas posmi, kuru rīkošana pie mums jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju.

Kamaniņu sporta pirmsākumi Latvijā atrodami jau 1887. gadā, kad ar kņaza Kropotkina atbalstu Siguldā tika izveidota pirmā kamaniņu trase Baltijā. 19. gs. sākumā arī citur Latvijā tika veidotas trases, taču pēc Pirmā un Otrā pasaules kara šis sporta veids Latvijā tiek aizmirsts, līdz 1964. gadā to iekļauj Insbrukas ziemas olimpisko spēļu programmā. Skatoties šīs spēles televizorā, Rīgas Vagonbūves rūpnīcas inženieriem Uldim Bergmanim un Mārim Ozolam arī radās ideja pašiem uzbūvēt kamanas, kas būtu līdzīgas redzētajām. Pateicoties arī sporta entuziastiem no Rīgas Gaļas konservu kombināta un mašīnbūves rūpnīcas Pribor, sešdesmito gadu vidū kamaniņu sports Latvijā atkal piedzīvoja uzplaukumu. 1967. gadā Gaujas nogāzē Cīrulīšos pie Cēsīm, kur tagad atrodas Ozolkalna slēpošanas trase, uzbūvē pirmo kamaniņu trasi Baltijā (630 m), atverot jaunu lappusi Latvijas sporta vēsturē.

 

GADI

1968.25. janvārī jaunuzceltajā trasē Cīrulīši norisinās pirmās neoficiālās sacensības; 31. janvārī tiek dibināta Latvijas PSR Kamaniņu un bobsleja federācija; 20. februārī Cīrulīšu trasi pieņem īpaša komisija, un jau nākamajā dienā notiek 1. republikāniskās sacensības

1970. Uzbūvē kamaniņu trasi Ogrē

1977. Murjāņu Sporta internātskolā atver kamaniņu sporta nodaļu

1978. Murjāņos uzbūvē koka kamaniņu trasi

1986. Siguldā atklāj mākslīgā ledus kamaniņu un bobsleja trasi, kas ir astotā pasaulē

1989. Latvijas Republikas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) konferencē apstiprina federācijas statūtus

1991. LKSF pievienojas Starptautiskajai Kamaniņu sporta federācijai (FIL)

2009. Siguldas trases teritorijā uzbūvē mākslīgā ledus starta estakādi

 

LAUREĀTI

Latvijas kamaniņu braucēji PSRS izlases sastāvā olimpiskajās spēlēs debitē 1976. gadā Insbrukā, kur visi iekļūst labāko desmitniekā — 8. Dainis Bremze, 8. Dainis Bremze/Aigars Kriķis, 9. Vera Zozuļa, 9. Rolands Upatnieks/Valdis Ķuzis. Pēc tam latviešu kamaniņu braucēji nav piedalījušies tikai 1988. gada spēlēs Kalgari

ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

1980. gadā Leikplesidā, ASV

Vera Zozuļa — zelts

Ingrīda Amantova — bronza

2006. gadā Turīnā, Itālijā

Mārtiņš Rubenis — bronza

2010. gadā Vankūverā, Kanādā

Andris Šics/ Juris Šics — sudrabs

2014. gadā Sočos, Krievijā

Andris Šics/ Juris Šics — bronza

Komandu stafete — Elīza Cauce, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs

JAUNATNES ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

2012. gadā Insbrukā, Austrijā

Riks Kristens Rozītis — sudrabs

Ulla Zirne — bronza

2016. gadā Lillehammerē, Norvēģijā

Kristers Aparjods — zelts

Pasaules kausa kopvērtējumā

1981/1982. g. sezonā

Vera Zozuļa — 1. vieta

Juris Eisaks/Einārs Veikša — 3. vieta

1982/1983. g. sezonā

Ingrīda Amantova — 2. vieta

2014/2015. g. sezonā

Andris Šics/Juris Šics — 3. vieta

PASAULES ČEMPIONĀTOS

1978. gadā Īglsā, Austrijā

Vera Zozuļa — zelts

Dainis Bremze/Aigars Kriķis — zelts

1980. gadā Leikplesidā, ASV

Vera Zozuļa — zelts

Ingrīda Amantova — bronza

1981. gadā Hammarstrandā, Zviedrija

Vera Zozuļa — bronza

2003. gadā Siguldā, Latvijā

Mārtiņš Rubenis — sudrabs

Komandu stafete — Anna Orlova, Mārtiņš Rubenis, Zigmārs Berkolds/Sandris Bērziņš — sudrabs

2004. gadā Nagano, Japānā

Mārtiņš Rubenis — bronza

2008. gadā Oberhofā, Vācijā

Komandu stafete — Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Andris Šics/Juris Šics — bronza

2009. gadā Leikplesidā, ASV

Komandu stafete — Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Andris Šics/Juris Šics — bronza

2011. gadā Čezānā, Itālijā

Andris Šics/Juris Šics — bronza

2013. gadā Vistlerā, Kanādā

Komandu stafete — Inārs Kivlenieks, Elīza Tīruma (Cauce), Andris Šics/Juris Šics — bronza

2016. gadā Kēnigszē, Vācijā

Komandu stafete — Inārs Kivlenieks, Elīza Cauce, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs

EIROPAS ČEMPIONĀTOS

1976. gadā Hammarstrandā, Zviedrijā

Vera Zozuļa — zelts

Dainis Bremze/Aigars Kriķis — bronza

1978. gadā Hammarstrandā, Zviedrija

Vera Zozuļa — bronza

2006. gadā Vinterbergā, Vācijā

Komandu stafete — Anna Orlova, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — bronza

2008. gadā Čezānā, Itālijā

Komandu stafete — Maija Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics —zelts

2010. gadā Siguldā, Latvijā

Komandu stafete — Anna Orlova, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — zelts

2014. gadā Siguldā, Latvijā

Komandu stafete — Elīza Tīruma (Cauce), Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs

2015. gadā Sočos, Krievijā

Andris Šics/Juris Šics — bronza

Komandu stafete — Elīza Tīruma (Cauce), Inārs Kivlenieks, Andris Šics/Juris Šics — bronza

2016. gadā Altenbergā, Vācijā

Elīza Cauce (Tīruma) — sudrabs

Komandu stafete — Elīza Cauce (Tīruma), Artūrs Dārznieks, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs

PASAULES JUNIORU ČEMPIONĀTOS

1993. gadā Siguldā, Latvijā

Andris Neparts/Sandris Bērziņš — zelts

Klāvs Vasks/Sandris Līvzemnieks — bronza

Komandu stafete — Guntis Rēķis, Sandris Bērziņš, Anita Zāmule, Arnita Cipule, Andris Neparts/Sandris Bērziņš — bronza

1998. gadā Siguldā, Latvijā

Mārtiņš Rubenis — zelts

Komandu stafete — Mārtiņš Rubenis, Nauris Skraustiņš, Arnita Ancēna, Kristīne Pudogina, Vilnis Ozoliņš/Jānis Možājevs — sudrabs

2005. gadā Vinterbergā, Vācijā

Ritvars Šteins — bronza

2007. gadā Čezānā, Itālijā

Komandu stafete — Agnese Koklača, Kristaps Mauriņš, Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš — bronza

2008. gadā Leikplesidā, ASV

Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš — bronza

2015. gadā Lillehammerē, Norvēģijā

Komandu stafete — Ulla Zirne, Kristers Aparjods, Kristens Putins/Kārlis Krišs Matuzels — zelts

2016. gadā Vinterbergā, Vācijā

Kristers Aparjods — sudrabs

2017. gadā Siguldā, Latvijā

Kristers Aparjods — zelts

Sandra Grosberga