Latvijas kamaniņu sportam 50
Dzimis entuziasmā kā masveidīgs tautas sports, sabiedriskā kārtā būvējot trasi Cīrulīšos pie Cēsīm, kamaniņu sports Latvijā šoziem svin savu 50. jubileju.
Lai gan pēc sešdesmito un septiņdesmito gadu masveidības buma, kamaniņu braucēju skaits Latvijā bijis mērāms vien pāris desmitos, tieši šā sporta veida pārstāvji ir ziemas olimpisko spēļu medaļām bagātākie sportisti valstī. Latvijas Kamaniņu sporta federācija (LKSF) jau 50 gadus darbojas ar mērķi gan popularizēt šo sporta veidu Latvijā, gan sagatavot augstas klases sportistus. Arī Phjončhanas olimpiskajās spēlēs mūsu kamaniņu braucēji pieskaitāmi pie medaļu pretendentiem.
25 REIZES PAR PASAULES KAUSU
Sava sporta veida piecdesmito jubileju janvāra beigās federācija svinēja, jau ceturto reizi Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē rīkojot Eiropas čempionātu, kas bija arī sezonas noslēdzošais Pasaules kausa izcīņas posms. Šajos gados Siguldā norisinājušies arī trīs pasaules čempionāti, trīs pasaules junioru čempionāti, kā arī 25 Pasaules kausa izcīņas posmi, kuru rīkošana pie mums jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju.
Kamaniņu sporta pirmsākumi Latvijā atrodami jau 1887. gadā, kad ar kņaza Kropotkina atbalstu Siguldā tika izveidota pirmā kamaniņu trase Baltijā. 19. gs. sākumā arī citur Latvijā tika veidotas trases, taču pēc Pirmā un Otrā pasaules kara šis sporta veids Latvijā tiek aizmirsts, līdz 1964. gadā to iekļauj Insbrukas ziemas olimpisko spēļu programmā. Skatoties šīs spēles televizorā, Rīgas Vagonbūves rūpnīcas inženieriem Uldim Bergmanim un Mārim Ozolam arī radās ideja pašiem uzbūvēt kamanas, kas būtu līdzīgas redzētajām. Pateicoties arī sporta entuziastiem no Rīgas Gaļas konservu kombināta un mašīnbūves rūpnīcas Pribor, sešdesmito gadu vidū kamaniņu sports Latvijā atkal piedzīvoja uzplaukumu. 1967. gadā Gaujas nogāzē Cīrulīšos pie Cēsīm, kur tagad atrodas Ozolkalna slēpošanas trase, uzbūvē pirmo kamaniņu trasi Baltijā (630 m), atverot jaunu lappusi Latvijas sporta vēsturē.
GADI
1968.25. janvārī jaunuzceltajā trasē Cīrulīši norisinās pirmās neoficiālās sacensības; 31. janvārī tiek dibināta Latvijas PSR Kamaniņu un bobsleja federācija; 20. februārī Cīrulīšu trasi pieņem īpaša komisija, un jau nākamajā dienā notiek 1. republikāniskās sacensības
1970. Uzbūvē kamaniņu trasi Ogrē
1977. Murjāņu Sporta internātskolā atver kamaniņu sporta nodaļu
1978. Murjāņos uzbūvē koka kamaniņu trasi
1986. Siguldā atklāj mākslīgā ledus kamaniņu un bobsleja trasi, kas ir astotā pasaulē
1989. Latvijas Republikas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) konferencē apstiprina federācijas statūtus
1991. LKSF pievienojas Starptautiskajai Kamaniņu sporta federācijai (FIL)
2009. Siguldas trases teritorijā uzbūvē mākslīgā ledus starta estakādi
LAUREĀTI
Latvijas kamaniņu braucēji PSRS izlases sastāvā olimpiskajās spēlēs debitē 1976. gadā Insbrukā, kur visi iekļūst labāko desmitniekā — 8. Dainis Bremze, 8. Dainis Bremze/Aigars Kriķis, 9. Vera Zozuļa, 9. Rolands Upatnieks/Valdis Ķuzis. Pēc tam latviešu kamaniņu braucēji nav piedalījušies tikai 1988. gada spēlēs Kalgari
ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS
1980. gadā Leikplesidā, ASV
Vera Zozuļa — zelts
Ingrīda Amantova — bronza
2006. gadā Turīnā, Itālijā
Mārtiņš Rubenis — bronza
2010. gadā Vankūverā, Kanādā
Andris Šics/ Juris Šics — sudrabs
2014. gadā Sočos, Krievijā
Andris Šics/ Juris Šics — bronza
Komandu stafete — Elīza Cauce, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs
JAUNATNES ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS
2012. gadā Insbrukā, Austrijā
Riks Kristens Rozītis — sudrabs
Ulla Zirne — bronza
2016. gadā Lillehammerē, Norvēģijā
Kristers Aparjods — zelts
Pasaules kausa kopvērtējumā
1981/1982. g. sezonā
Vera Zozuļa — 1. vieta
Juris Eisaks/Einārs Veikša — 3. vieta
1982/1983. g. sezonā
Ingrīda Amantova — 2. vieta
2014/2015. g. sezonā
Andris Šics/Juris Šics — 3. vieta
PASAULES ČEMPIONĀTOS
1978. gadā Īglsā, Austrijā
Vera Zozuļa — zelts
Dainis Bremze/Aigars Kriķis — zelts
1980. gadā Leikplesidā, ASV
Vera Zozuļa — zelts
Ingrīda Amantova — bronza
1981. gadā Hammarstrandā, Zviedrija
Vera Zozuļa — bronza
2003. gadā Siguldā, Latvijā
Mārtiņš Rubenis — sudrabs
Komandu stafete — Anna Orlova, Mārtiņš Rubenis, Zigmārs Berkolds/Sandris Bērziņš — sudrabs
2004. gadā Nagano, Japānā
Mārtiņš Rubenis — bronza
2008. gadā Oberhofā, Vācijā
Komandu stafete — Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Andris Šics/Juris Šics — bronza
2009. gadā Leikplesidā, ASV
Komandu stafete — Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Andris Šics/Juris Šics — bronza
2011. gadā Čezānā, Itālijā
Andris Šics/Juris Šics — bronza
2013. gadā Vistlerā, Kanādā
Komandu stafete — Inārs Kivlenieks, Elīza Tīruma (Cauce), Andris Šics/Juris Šics — bronza
2016. gadā Kēnigszē, Vācijā
Komandu stafete — Inārs Kivlenieks, Elīza Cauce, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs
EIROPAS ČEMPIONĀTOS
1976. gadā Hammarstrandā, Zviedrijā
Vera Zozuļa — zelts
Dainis Bremze/Aigars Kriķis — bronza
1978. gadā Hammarstrandā, Zviedrija
Vera Zozuļa — bronza
2006. gadā Vinterbergā, Vācijā
Komandu stafete — Anna Orlova, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — bronza
2008. gadā Čezānā, Itālijā
Komandu stafete — Maija Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics —zelts
2010. gadā Siguldā, Latvijā
Komandu stafete — Anna Orlova, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — zelts
2014. gadā Siguldā, Latvijā
Komandu stafete — Elīza Tīruma (Cauce), Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs
2015. gadā Sočos, Krievijā
Andris Šics/Juris Šics — bronza
Komandu stafete — Elīza Tīruma (Cauce), Inārs Kivlenieks, Andris Šics/Juris Šics — bronza
2016. gadā Altenbergā, Vācijā
Elīza Cauce (Tīruma) — sudrabs
Komandu stafete — Elīza Cauce (Tīruma), Artūrs Dārznieks, Andris Šics/Juris Šics — sudrabs
PASAULES JUNIORU ČEMPIONĀTOS
1993. gadā Siguldā, Latvijā
Andris Neparts/Sandris Bērziņš — zelts
Klāvs Vasks/Sandris Līvzemnieks — bronza
Komandu stafete — Guntis Rēķis, Sandris Bērziņš, Anita Zāmule, Arnita Cipule, Andris Neparts/Sandris Bērziņš — bronza
1998. gadā Siguldā, Latvijā
Mārtiņš Rubenis — zelts
Komandu stafete — Mārtiņš Rubenis, Nauris Skraustiņš, Arnita Ancēna, Kristīne Pudogina, Vilnis Ozoliņš/Jānis Možājevs — sudrabs
2005. gadā Vinterbergā, Vācijā
Ritvars Šteins — bronza
2007. gadā Čezānā, Itālijā
Komandu stafete — Agnese Koklača, Kristaps Mauriņš, Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš — bronza
2008. gadā Leikplesidā, ASV
Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš — bronza
2015. gadā Lillehammerē, Norvēģijā
Komandu stafete — Ulla Zirne, Kristers Aparjods, Kristens Putins/Kārlis Krišs Matuzels — zelts
2016. gadā Vinterbergā, Vācijā
Kristers Aparjods — sudrabs
2017. gadā Siguldā, Latvijā
Kristers Aparjods — zelts
Sandra Grosberga