Ledainais ceļš uz eliti
Latvijas labākie kērlinga meistari – Rīgas roņu kungi un Nicoll dāmas – sestdien Fūzenē (Vācija) startēs Eiropas čempionātā.
Rīgas roņi kontinenta
meistarsacīkstēs spēlēs jau trešo reizi. Šoreiz viņu mērķis ir iekļūt B divīzijas
spēcīgāko komandu pulkā, lai pretendētu uz vietu Eiropas kērlinga elitē.
Eiropas čempionāti
notiek vairāk nekā 30 gadus, bet Latvijas komandām šis būs sestais starts
kontinenta sacensībās. Līdz šim latvieši vienmēr cīnījušies B divīzijā,
sieviešu valstsvienībām divreiz izceļoties ar ceturto pozīciju. Pirms gada
Bāzelē (Šveice) abas Latvijas izlases ierindojās B divīzijas 7. vietā. Šogad
lielākās cerības saistās ar Rīgas roņu puišiem,
jo līdz šim mūsu valsts kērlinga vēsturē nav ieguldīts tik nopietns darbs
sagatavošanās posmā. Nicoll dāmām
sastāva izmaiņu dēļ šoreiz nav tik lielu cerību uz augstām pozīcijām B
divīzijā.
Fūzenē pulcēsies 32
valstu 55 komandas, pirmo reizi Eiropas čempionātā iesaistīsies arī Īslandes
vīriešu izlase. A divīzijā gan sievietēm, gan vīriešiem sacentīsies pa 10
komandām, bet B divīzijas vienības tiks sadalītas apakšgrupās. To ietvaros
notiks apļa turnīri. Vīriešiem katras grupas labākā komanda iekļūs pusfinālā,
bet otro pozīciju īpašnieces izspēlēs atlikušo vietu. Sievietēm sacensību
sistēma ir vienkāršāka, jo B divīzijā ir tikai divas grupas. Pēc apļa turnīra
izspēles katras grupas divas labākās komandas iekļūs pusfinālā. Gan vīriešiem,
gan sievietēm pusfinālu uzvarētājas saņems ceļazīmes uz A divīziju, bet tikai B
divīzijas čempionam būs iespējas piedalīties pārspēlēs ar A divīzijas astoto
komandu par vietu 2008. gada pasaules čempionātā. Nākamgad pasaules čempionāts
sievietēm notiks Vernonā (Kanāda), bet vīriešiem – Grandforksā (ASV).
Trešais mēģinājums
Rīgas roņiem jau par tradīciju kļuvis katru otro gadu
pārstāvēt Latviju Eiropas čempionātos. Puiši gan ir apņēmības pilni lauzt šo
tradīciju – tiek ieguldīts liels treniņu darbs, lai arī turpmāk nosargātu
valsts labākās komandas titulu.
„Pirmo reizi pie iespējas startēt Eiropā tikām
ļoti dīvainā veidā, jo Latvijas čempionātā debijas reizē sākotnēji bijām dalītā
piektajā vietā, saņemot iespēju pārspēlēs iekļūt finālčetriniekā. Uzvarējām ne
tikai pārspēlēs, bet arī visos pārejos mačos, izcīnot ceļazīmes uz Eiropas
čempionātu," sarunā ar Sportu stāsta Rīgas roņu kapteinis Ritvars Gulbis. „Protams, šo četru gadu laikā esam kļuvuši
meistarīgāki, taču arī konkurence ievērojami pastiprinājusies. Par mūsu
izaugsmi rūpējas Šveicē dzīvojošais skotu treneris Braiens Grejs, tādēļ arī
bieži braucam uz turnīriem Bernē. Turklāt ar katru gadu startējam arvien
augstākas raudzes turnīros, samērojot spēkus ar Eiropas elites pārstāvjiem –
šveiciešiem, skotiem, zviedriem. Šogad tikām pat pie dalības Bernes open, kur iepriekš startējuši tikai A
divīzijas valstu kērlingisti. Trenera izvirzīto mērķi – vienu uzvaru –
izpildījām, pārspējot zviedru klubu."
Rīgas roņi jau no septembra vidus regulāri piedalījušies turnīros ārzemēs,
gūstot iespēju sacensties uz kvalitatīva ledus un samērot spēkus ar spēcīgiem
sāncenšiem.
„Diemžēl Latvijā nav
iespējas nodrošināt starptautiskajām normām atbilstošu ledus kvalitāti," atzīst
Gulbis. „Tādēļ vienīgi ārzemēs
var pilnvērtīgi gatavoties tik atbildīgiem mačiem. Arī Latvijā ir viens
pietiekami augstas klases ledus sagatavotājs, taču tas ir pārāk ilgs un
darbietilpīgs process, lai to darītu ikdienā pirms treniņiem. Ledus kvalitātes
dēļ pat ievērojami atšķiras akmens slīdējuma ātrums. Salīdzinot ar tenisu,
varētu teikt, ka nav iespējams trenēties uz tenisita, lai vēlāk spēlētu uz
daudz ātrāka cietā seguma."
Rīgas roņu puiši uzsver, ka kērlingā panākumu veido ne tikai izpildījuma
tehnika, bet arī taktiskā un psiholoģiskā sagatavotība.
„Kērlingu nereti sauc
par šahu uz ledus," saka Gulbis. „Daudzi
par šādu atziņu smīkņā, taču mums ir bijis ne mazums iespēju par to
pārliecināties. Treneris, izvērtējot mūsu spēļu videoierakstus, nereti atklāj
daudz taktisko nepilnību. Taktikai noteikti jāpievērš liela uzmanība, jo nav
grūti pamanīt, ka pēc snieguma analīzes nākamajā turnīrā ir kvalitatīvs lēciens
uz augšu."
„Protams, pieredze
nāk ar gadiem," piebilst Rīgas roņu spēlētājs
Aivars Avotiņš. „Pēdējā turnīrā mums pretī stājās Šveices
juniori, kuri ar kērlingu nodarbojas jau no sešu gadu vecuma."
Nenoliedzami, ka
pieredzējušākie spēlētāji svarīgos brīžos ir ne tikai pārāki meistarībā un
taktikā, bet arī daudz līdzsvarotāki.
„Iespējams, spēles
trešā sastāvdaļa – psiholoģiskā sagatavotība ir pati svarīgākā," uzsver Gulbis.
„Protams, vislielākās problēmas
rodas brīžos, kad kādam komandā ir melnā diena. No kļūdām nav iespējams izvairīties, tādēļ neveiksmes ir jāmāk
pārvarēt. Šā rudens turnīros esam izbaudījuši visplašāko emociju gammu, jo
pašlaik sniegums ir pārāk nestabils. Turklāt nozīmīgumiem panākumiem ir
nepieciešams visu četru spēlētāju ieguldījums. Kērlings ir izteiktāks komandas
sporta veids nekā, piemēram, basketbols. Kērlingā nebūtu iedomājama situācija,
kad Armands Šķēle individuāli apspēlē visus sāncenšus un gūst uzvaras grozu.
Kērlingā vienatnē neko nevar izcīnīt."
Rīgas roņu kapteinis neslēpj, ka pat dažādu gudru grāmatu lasīšana ne
vienmēr izšķirošos brīžos ļauj izvairīties uzkāpt uz grābekļa. Tieši šajā jomā ir svarīga trenera
klātbūtne sacensībās, lai īstajā brīdī varētu atvēsināt iekarsušos kērlingistu
prātus. Puiši pauž gandarījumu, ka Vācijā visa turnīra laikā treneris Grejs būs
kopā ar komandu.
„Treneris
pārliecināts, ka esam gatavi iekļūt B divīzijas pusfinālā," par mērķiem informē
Gulbis. „Kalendārs izveidots tā,
ka jau pirmajās divās spēlēs mums pretī stāsies grupas spēcīgākās komandas –
Anglija un Velsa. Ja panākumi būs, tad varēsim reāli domāt par augstām vietām B
divīzijā."
Kērlingu Latvijā
pašlaik var droši saukt par amatieru sporta veidu, jo arī Rīgas roņiem centralizēti sagādātais finansējums no Latvijas
Kērlinga asociācijas veido tikai kādu desmito daļu no komandai nepieciešamajiem
līdzekļiem. Arī uz Eiropas čempionātu mūsu kērlingisti dodas, darbavietās
izmantojot ikgadējo atvaļinājumu. Protams, tiek ieguldīts daudz savas naudas,
taču drusku vieglāku finansiālo slogu šogad darījis firmu Bazalts un Zviedru diski atbalsts.
Kērlings ir olimpiskais sporta veids, un Rīgas
roņu cēlākie mērķi saistīti tieši ar olimpiskajām perspektīvām, jo pēc
puišu pārliecības – tas nav nereāli.
Eksperimentālais sastāvs
Nicoll valsts izlases godu aizstāvēs otrajā Eiropas čempionātā pēc
kārtas, taču sastāvs mainījies.
„Katrs spēlētājs ir
svarīgs, bet īpaši nozīmīga ir skipa loma," uzsver Nicoll menedžeris un treneris Ansis
Regža. „Kapteine Evita Regža
ģimenes pieauguma dēļ pagaidām vēl netiek uz sacensībām ārpus Latvijas. Mums
nācās meklēt papildinājumu un ieviest izmaiņas spēlētāju izvietojumā, uzticot
skipa lomu Anetei Zāberei. Ņemot vērā, ka jau janvārī Evita būs atpakaļ
ierindā, tad šāds Nicoll virknējums
ir pagaidu variants. Prieks, ka šādā eksperimentālā sastāvā novembra sākumā
Polijā komanda izcīnīja Baltijas kausu. Protams, snieguma kvalitāte bija tālu
no labākā, taču ar to bija pietiekami, lai trešo gadu pēc kārtas būtu Baltijas
labākās komandas godā."
Eiropas mērogā vienai
no Nicoll dalībniecēm šī būs debija,
taču kopumā komanda ir gatava šādas raudzes mačiem.
„Eiropas čempionātā
noteikti nevēlamies samierināties ar statistu lomu, jo ar horvātietēm un
slovākietēm noteikti jācīnās par uzvaru," spriež Regža. „Mačos ar Nīderlandi un Angliju noteikti būs
daudz grūtāk."
Nicoll vadītājs nenoliedz, ka Latvijā nepieciešama lielāka konkurence
sieviešu čempionātā, jo pagājušajā sezonā nākamās čempiones nepiedzīvoja
nevienu zaudējumu.
„Esmu vairākkārt
sacījis, ka strauja meistarības paaugstināšana būs iespējama vienīgi pēc
specializētās kērlinga bāzes izveides," piebilst Regža. „Regulāri jātrenējas uz starptautiskiem
standartiem atbilstoša ledus, lai panākumi Latvijas komandām būtu stabili."
Šonedēļ Regža
atgriezies no sacensībām Budapeštā, kur sacensības notika jaunā kērlinga hallē,
kas tapis uz Ungārijas galvaspilsētas piešķirtās zemes. Tas apliecina attieksmi
pret kērlingu šajā valstī.
Atpazīstamības palielināšanai
„Ar Latvijas komandu
startu Eiropas čempionātā Vācijā saistām lielas cerības, jo mūsu kērlingistu
panākumi starptautiskajā arēnā palielinātu sporta veida atpazīstamību valstī,"
pārliecību pauž Latvijas Kērlinga asociācijas prezidents Kārlis Smilga. „Kērlinga
saimniecību Latvijā pamazām esam sakārtojuši, un sezona ir dažādiem
čempionātiem un turnīriem bagāta. Valsts čempionātā vīriešiem pat radās
nepieciešamība komandas sadalīt divās grupās, jo pieaug arī masveidība. Pirmo
reizi sarīkojām jaukto pāru čempionātu, turpinām rīkot arī individuālo un
jaukto komandu čempionātu. Notiek sacensības arī junioriem un senioriem.
Kērlingistu skaits nav milzīgs, taču aktīvie spēlētāji ir nodrošināti ar plašu
sacensību programmu."
Lai arī pēdējos gados
Latvijā un tieši Rīgā tapušas daudzas ledus halles, tomēr kērlinga pārstāvji
joprojām izjūt treniņu iespēju trūkumu.
„Rīgā, Volvo hallē, treniņus sākam jau septiņos
no rīta, kad blakus hallē jau darbojas hokejisti," situāciju raksturo Smilga. „Arī pēc mūsu treniņu beigām uz ledus dodas
hokejisti. Pēc Rīgas Sporta pils aizvēršanas cietēju lomā esam nonākuši arī
mēs, jo visiem nepietiek laika. Līdz ar to mēs spēlējam nevis tad, ka vēlamies,
bet tad, kad tiekam hallē. Par galveno kērlinga centru kļuvusi Volvo halle, kur trīs reizes nedēļā tiek
spēlēts kērlings. Tur noteikti ir kvalitatīvākais ledus Latvijā. Ventspilī un
Jelgavā treniņi notiek tikai reizi nedēļā, kā arī tiek rīkoti turnīri."
Kērlinga ģeogrāfijas
paplašināšana pagaidām nav iespējama, jo nereti ledus haļļu īpašnieki vēlas,
lai šā sporta veida pārstāvji visu izdarītu paši – sarūpētu inventāru un instruktorus.
Kērlings tiek spēlēts amatieru statusā, tādēļ nav cilvēku, kuri papildus
tiešajam darbam varētu uzņemties regulāri potenciālo spēlētāju apmācību
reģionos.
„Aktīva kērlinga
popularizēšana ir nākotnes plānos, jo nepieciešams atrast pietiekami daudz
interesentu, lai ledus būtu noslogots. Ja vienlaicīgi netrenējas 40 sportistu,
tad ledus īres izmaksas ievērojami pieaug. Ar interesi sekojam līdzi sporta
centra būvniecībai Rīgā, Duntes ielā, kur ieplānota arī specializēta kērlinga
halle. Esam gatavi sadarboties un nodrošināt ledus izmantošanu, taču pagaidām
vismaz mums nav zināms konkrēts objekta būvniecības pabeigšanas laiks," saka
Smilga. „Pašlaik lielu uzmanību
pievēršam tiesnešu un ledus sagatavotāju profesionālajai izaugsmei. Līdz šim
tiesnešu funkcijas uzņēmās tobrīd no spēlēm brīvie sacensību dalībnieki, taču
kērlinga saime ir pārāk maza, lai izvairītos no neobjektivitātes. Tādēļ labākos
tiesnešus esam iecerējušu sūtīt uz kursiem Vācijā, kur neilgā laikā var saņemt
zemākās pakāpes licences. Pagaidām nav daudz kērlingistu, kuri savu nākotni
iecerējuši saistīt ar trenēšanu, tādēļ aicinām ciemos pieredzējušus trenerus no
ārzemēm, veidojam seminārus, mēģinām attīstīt arī ratiņkērlingu."
Par kērlinga
masveidības palielināšanos varēs spriest pēc gadu mijas, kad sāksies kārtējais
Latvijas čempionāts.
Renārs BUIVIDS
