Mēs nekad nepadosimies!

Vairs tikai nepilnas
divas nedēļas atlikušas līdz brīdim, kad Rīgā sāksies pasaules junioru hokeja
čempionāts 1. divīzijā. Latvijas izlases spēlētājiem ir lieliska izdevība savu
skatītāju klātbūtnē atkarot vietu pasaules stiprāko vidū. Komandas aizsardzību
stiprinās arī Ontario Hokeja līgā spēlējošais Artūrs Kulda. Pirms divām sezonām
Latvijas junioru izlase debitēja pasaules spēcīgāko komandu vidū. Ne velti
saka: vieglāk izcīnīt tiesības spēlēt elitē nekā tur noturēties. Mūsējie atkal
atgriezās 1. divīzijā. Arī pērn bija lieliska iespēja būt pirmajiem. Kāpēc
neizdevās?

„Vispirms par elites
grupu," stāsta Artūrs Kulda. „Pasaules
čempionātā mums nebija pietiekamas spēļu pieredzes cīņā ar augstākās klases
komandām. Nespējām vinnēt divos līdzīgos mačos ar slovākiem un šveiciešiem, lai
gan, objektīvi vērtējot, mums bija to pa spēkam izdarīt. Pagājušajā gadā
Latvijai bija ļoti laba junioru komanda, tomēr nespējām pietiekami
koncentrēties spēlei ar ukraiņiem, nenovēretējām viņu spēku, domājām, ka
mierīgi vinnēsim. Taču zaudējām. Pēc pēdējā mača mums bija vienāds punktu
skaits ar dāņiem. Lai arī viņus vinnējām, nācās skaitīt gūto un zaudēto ripu
attiecību. Palikām otrie."

Par vārtsargi – nekad

Artūra tētis klātienē
skatīja daudzas Latvijas izlases spēles. Un reiz ieraudzīja sludinājumu, ka
treneris Aivars Skudra aicina uz nodarbībām jaunos hokejistus. Jau nākamajā
dienā pretendentu vidū bija arī deviņus gadus vecais Artūrs.

„Jau tolaik biju
pietiekami liels un stiprs," turpina Ontario Hokeja līgā spēlējošais
rīdzinieks. „Pirmajā treniņā
Aivars Skudra uzreiz man noprasīja, vai negribu sargāt vārtus. Bez liekas
domāšanas atteicos. Kļuvu par aizsargu. Taču es arī neesmu izņēmums. Vienmēr
esmu gribējis spēlēt uzbrukumā un mest vārtos daudz ripu. Kad biju jaunāks,
treneris reizēm ļāva cīnīties uzbrukumā."

Grib būt pats

„Nekad neesmu centies
atdarināt kādu zvaigzni," apgalvo Artūrs. „Man patīk daudzu hokejistu spēle. Daudzus elementus viņi prot
izpildīt daudz labāk nekā citi. Taču tas jau nenozīmē, ka man jānodarbojas ar
kopēšanu. Vienmēr esmu vēlējies būt pats. Hokejā nekas nenotiek viegli, bet nav
arī nekā īpaši sarežģīta. Vien atšķirība tā, ka augstākās klases hokejā viss
jādara ātrāk, jābūt labākajam visā. Un tieši tas daudziem sagādā vislielākās
grūtības."

Kopā ar Kasparu

Ja sapņo par karjeras
turpināšanu viņpus okeānam, ja sapņo par spēlēšanu lieliskā komandā, pacenties
tikt jauniešu vai junioru izlasē. Pasaules čempionātos hokejistu sniegumam
līdzi seko daudzi skauti, kuri noskata vienu vai otru spēlētāju, un tad nereti
seko ilgi cerētais un gaidītais uzaicinājums. Savu roku var pielikt arī aģents.

„Mans tēvs domāja, ka
spēlēt augstākas klases komandā varētu mēģināt Krievijā. Kad parakstīju līgumu
ar aģentu, radās iespēja aizbraukt. 2004. gadā pēc pasaules jauniešu čempionāta
Austrijā Kaspars Daugaviņš un es devāmies uz Maskavu. CSKA treneri nedēļu mūs vēroja darbībā, iepatikāmies, un viņi
atzina, ka nākamgad varēsim spēlēt viņu komandā. Krievijā hokejs ir salīdzinoši
lēnāks, vairāk domā par piespēli. Mazāks ātrums, mazāk spēka cīņas."

Spēlēšana Maskavā
bija veiksmīgs sākums ceļā uz okeāna viņu krastu.

Sapnis piepildās

Pērn Jāņos notika
Nacionālās Hokeja līgas ikgadējais drafts. Rīdzinieku Artūru Kuldu septītajā
kārtā ar kopējo 200. numuru izvēlējās Atlantas Thrashers. „Piedalījos
viņu ikvasaras nometnē. Te redzi, kā visi spēlē, un mans mērķis ir būt labākam
par viņiem. Pēc tam, kad mani draftēja, labākais variants karjeras turpinājumam
bija spēlēt Ontario Hokeja līgā. Kanādā ir trīs labākās junioru līgas pasaulē.
Te spēlējot, nepārtraukti esi NHL skautu un treneru acu priekšā. Lai izietu
laukumā profesionāļu slavenākajā līgā, ievērojami sevi jāpilnveido – jāmet
ātrāk, jābūt ātrākam un gudrākam. Protams, arī mans mērķis ir spēlēt NHL un
izcīnīt Stenlija kausu, taču līdz tam vēl ir ļoti tālu.

Spēlēju komandā, kas
OHL startē jau kopš 1956. gada. Pīterboro Petes
ir viena no titulētākajām un slavenākajām Kanādā. Dažādos laikos tajā spēlējuši
Bobs Geinijs, Stīvs Aizermans, Tajs Domi, Kriss Prondžers, Ēriks un Stāls un
vēl daudzi lieliski hokejisti. Par treneriem te strādājuši Skotijs Boumens,
Rodžers Neilsons, Maiks Kīnens. Thrashers
skauti bieži vēro manu spēli, kontaktējas ar mūsu komandas menedžeriem un
treneriem, lai sekotu līdzi manam progresam. Es arī bieži ar viņiem sarunājos,
arī skauti man dod padomus, kas jāmaina vai jākoriģē spēlē. Vienā pārī laukumā
parasti eju ar Zahu Bogosjanu, toties uzbrukuma trijnieki pastāvīgi mainās, un
spēles laikā izdodas uzspēlēt ar visiem uzbrucējiem.

Drūmākais un
nepatīkamākais brīdis ir tad, kad gūstu traumu. Pagājušajā sezonā pašā sākumā
savainoju plecu. Kamēr izārstējos, kamēr pieradu pie neierastā OHL hokeja,
pagāja krietns laiks. Pēc tam viss bija labi. Šīs sezonas sākumā man operēja
celi, kuru savainoju jau pavasarī, taču tad vēl turpināju spēlēt. Tagad ir
daudz vieglāk cīnīties, jo zinu, kas un kā jādara, esmu jau pieredzējis šīs
līgas hokeju."

Mums būs laba komanda

„Nekas nav labāks kā spēlēt saviem
līdzjutējiem, nekas nav labāks, kā viņus iepriecināt ar gūtiem vārtiem un
uzvaru. Mums būs laba junioru izlase, un mums ir pa spēkam uzvarēt 1. divīzijā.
Galvenais ir noskaņoties cīņai, nebaidīties kļūdīties un kļūdas labot, nedrīkst
nenovērtēt sāncenšus. Jātic uzvarai, cīņai jāatdod visi spēki un jātic sev. Mēs
cīnīsimies līdz maču pēdējai minūtei un nekad nepadosimies!"

Artūra ģimene,
protams, sekos līdzi visiem notikumiem arī pasaules junioru čempionātā Rīgā.
Tāpat kā ikdienā. Viņa tēvs nopircis OHL abonementu visai sezonai, un visa
ģimene internetā skatās dēla spēles Kanādā. Pēc čempionāta Artūrs paliks Rīgā
un Ziemassvētkus svinēs kopā ar saviem mīļajiem. Tie viņam ir jaukākie svētki,
jo ir iespēja pabūt mājās. Un tad jau pēc pāris dienām atkal būs jākravā
ceļasomas, jo jau 1. janvārī divos pēcpusdienā ir kārtējā Pīterboro komandas
spēle.

Artūrs Kulda

hokejists

Dzimis           1988. gada 22.
jūlijā Rīgā

Augums, svars        1,88
m, 88 kg

Pozīcija         aizsargs

Draftēts         2006. gadā 7. kārtā
Atlantas Thrashers

Sāk trenēties hokejā          deviņu
gadu vecumā

Pirmais treneris      Aivars
Skudra

Treneri           Ojārs Rode, Juris
Reps, Igors Smirnovs, Jevgeņijs Banovs, Vladimirs Bistrovs, Vladimirs Lubkins,
Leonīds Beresņevs, Oļegs Znaroks u.c.

Spēlējis         Prizma/Rīga 86, CSKA-2 (Maskava), Petes (Pīterboro, Ontario Hokeja līga), trīs
pasaules čempionātos Latvijas U-18 izlasē, divos pasaules čempionātos Latvijas
U-20 izlasē

Sasniegumi  zelts pasaules jauniešu
U-18 čempionātā 1. divīzijā, zelts Krievijas 2006. gada junioru čempionātā

Izglītība         Rīgas Herdera
vidusskola

Ģimene          māte Margarita,
tēvs Aleksandrs, brālis Edgars

Vaļasprieks              kino, ģitāras spēles apgūšana

Māra JURŠEVICA