Lidojošais latvietis Tronheimā
Markusa Vinogradova vārds plašāk izskanēja pirms gada, kad viņš 16 gadu vecumā kļuva par pirmo latviešu sportistu, kurš piedalījies pasaules čempionātā ziemeļu divcīņā — olimpiskajā sporta veidā, kurā atlēti sacenšas tramplīnlēkšanā un distanču slēpošanā. Šovasar siguldietis pārcēlās uz Tronheimu, lai meistarību izkoptu jaunā kvalitātē. Norvēģijas slēpotāju galvaspilsētā pie latvieša paviesojās žurnāla Sports korespondents.
Pērn debijā, būdams pasaules čempionāta jaunākais dalībnieks ar divu gadu (!) rezervi, Markuss Vinogradovs, spēja apsteigt vairākus sportistus. Tā bija zīme, ka iesāktais jāturpina nopietnākā līmenī, turklāt latvietim piemīt lieliska auguma un svara attiecība, kas ziemeļu divcīņā paver labu potenciālu. Vectēva Agra Kumeliņa vadībā, kurš pats nodarbojās ar tramplīnlēkšanu un ir kaislīgs sporta veida entuziasts, Markuss ziemeļu divcīņā trenējies kopš agras bērnības un savu pirmo lēcienu no tramplīna izpildījis piecu gadu vecumā Vācijā.
Jāpiebilst, ka Latvijai eksotiskā sporta veida pamatus bērni var apgūt Ogrē vai kopš 2017. gada Siguldas pusē Laurenčos. Kumeliņš iekārtojis 12 metru tramplīnu distanču slēpošanas trasē, kas ir vienīgā ar sniega saldēšanas sistēmu. Tuvākais K90 tramplīns (normālā izmēra tramplīns, no kura var aizlēkt vismaz 90 metru) atrodas Igaunijas pilsētā Otepē. Vectēvs Markusu vedis uz treniņiem un sacensībām ārzemēs, bieži viesojoties arī Polijas pilsētā Ščirkā.
No K90 tramplīna Markuss nolēcis jau deviņu gadu vecumā. 15 gadu vecumā piedzīvojis kritienu, gūstot traumu, un nav vēlējies visu mest pie malas. “Man vienkārši jau apnika klausīties, ka mani nemitīgi cenšas pierunāt,” stāsta Markuss. Grūtības padara vājo vēl vājāku, bet stipro vēl stiprāku. Markuss ar jaunu sparu atgriezās tramplīnlēkšanā.
VECTĒVA ZELTA PAMATI
Tagad Markusam ir reāls pamats, lai piepildītu olimpisko sapni. Pateicoties skolu apmaiņas programmai Explorius, viņš nonācis Tronheimas Heimdalas vidusskolā un trenējas tradīcijām bagātā ziemeļu divcīņas klubā Granåsen ski team. Ainaviskajā Norvēģijas studentu pilsētā kalnos izvietoti divi tramplīni — lielākais K124 un normālais K90, no kura arī manā acu priekšā Markuss izpilda 93 metrus tālu lēcienu.
Apmaiņas programma Markusam garantē skolu un ģimeni, kurā dzīvot. Sporta klubs nodrošina dalību sacensībās, taču inventārs jānodrošina pašam… Tramplīnlēkšanai nepieciešams viens slēpju komplekts un vairāki kombinezoni. Tramplīnlēkšanas slēpes kopā ar zābakiem un stiprinājumiem maksā aptuveni 1300 eiro, ir nepieciešami vismaz trīs kombinezoni (startējot visaugstākajā līmenī — pat desmit kombinezoni sezonā, katrs maksā aptuveni 200 eiro), tāpat nepieciešama arī ķivere. Distanču slēpošanai vajag — minimums — piecus slēpju komplektus (katrs maksā aptuveni 600 eiro). Vectēvs tagad veic Markusa menedžera funkcijas, taču viņa mazdēlā ieliktos tehniskos pamatus slavē arī norvēģu treneri.
Talantīgais latviešu 10. klases skolnieks šosezon pamatā startē mačos Norvēģijā. Sezonas gaitā paredzēts piedalīties septiņās vietējās sacensībās, no kurām puse jau aizvadītas, vienas sacensības ieplānotas Vācijā, Obervīzentālē. Labākais rezultāts šosezon sasniegts Norvēģijas kausā, kur jauniešu ieskaitē izcīnīta 9. vieta, spēkiem mērojoties 23 dalībniekiem. Citiem vārdiem, gatavošanās lielajam sapnim rit pilnā sparā.
PA PĒDĀM TRONHEIMĀ…
Ar Markusu tiekamies piektdienas rītā pie Heimdalas vidusskolas, kas ir viena no lielākajām skolām reģionā, lai gan tajā mācās tikai tūkstotis skolēnu. Pulksten 9.30 stundas jau noslēgušās, bet Tronheimu vēl tikai iekrāso lēns vēsi oranžs saullēkts. Milzīgā skolas teritorija, kas izvietota uz slīpas nogāzes, savā 33 hektārus plašajā platībā ir viscaur apledojusi. Redzama ainiņa, ka bariņš studentu pa gājēju celiņu pašiem par pārsteigumu noslīd lejā krietnu distanci, par mata tiesu noturoties kājās. Sals mijas ar atkusni, un pilsētas teritorijā situācija ievērojami var atšķirties. Centrā no sniega nav ne miņas, bet pilnīgi normāli, ka desmit kilometru attālajā skolas teritorijā zeme ir baltu segu klāta, paveras sašķūrētas sniega kaudzes.
“Ja vējš pūtīs no fjordiem, tad līs, ja no kalniem — snigs,” sarunu iesāk Markuss, skaidrojot, kā izpaužas viņam būtiska atšķirība starp ziemeļu un dienvidu vējiem. “Šobrīd vajadzēja būt mīnus 15 grādiem, taču ir tikai nedaudz piesalis. Kārtīgs sals bija decembrī, bet tagad jau trīs nedēļas ir silts.” Šie gan ir reģionam raksturīgi ierasti mainīgi laikapstākļi un Markusa plānus neietekmē. Slēpošanas kluba treniņu bāze atrodas vēl nedaudz augstāk kalnos, kur sniegs ir pārpārēm.
Interesanti, ka arī norvēģi sniegu glabā no iepriekšējās sezonas, iekonservējot to milzīgos daudzumos, lai sezonas sākumā varētu notikt visas ieplānotās sacensības.
SKOLA AR TRAMPLĪNLĒKŠANAS ZĀLI
Markuss laipni izrāda skolas teritoriju un interesantākās telpas. Heimdalas vidusskola nav gluži sporta skola, bet skola ar sporta novirzienu un izcilu sporta infrastruktūru. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, vakarā pēc intervijas skolas telpās nācās atgriezties, jo tieši šeit Latvijas handbola izlase tāpat kā citas valstsvienības aizvadīja treniņus Eiropas čempionāta laikā — skolā ir izvietoti rindā vairāki lielie handbola laukumi, uz kuriem ir līnijas arī daudzām citām zāles sporta spēlēm.
Skolā ir speciāli iekārtota treniņu zāle tramplīnlēcējiem, kurā ir būtībā unikāli trenažieri, kas radīti tieši tramplīnlēkšanas meistarības izkopšanai. Arī Markusa klasesbiedrene no Itālijas šeit ieradusies, lai slīpētu meistarību tramplīnlēkšanā.
Sīkums, bet skolas gaiteņos izvietoti displeji ar autobusa sarakstu, kas darbojas tiešsaistē, lai gan autobusi kursē ik pēc piecām vai desmit minūtēm un saraksts ir pieejams mobilajā aplikācijā. Telefonā var ērti sekot līdzi dzīvajai transporta kustībai, ir norādīti visi iespējamie transporta savienojumi un laiks, cik nepieciešams, lai ar kājām aizietu no vienas pieturas līdz otrai pieturai, ja jāpārsēžas. Un tas viss attēlots Google Maps kartē — komunikācija nepārprotama. Markuss tāpat kā lielākā daļa slēpotāju uz treniņiem dodas ar autobusiem.
TRASES LĪDZ PAT OSLO
Pēc skolas apskates dodamies uz Tronheimas galveno slēpošanas centru Granasenā, kur atrodas tramplīni. To pakājē vijas distanču slēpošanas trases ar kopējo garumu aptuveni 80 kilometru.
Kamēr gaidām autobusu, Markuss telefonā demonstrē slēpotāju iecienītāko aplikāciju. Tajā vienkāršā un saprotamā veidā atspoguļoti visi Norvēģijas slēpošanas trašu maršruti un, galvenais, katra trases metra konkrētais stāvoklis: pirms cik minūtēm retraks trasi atjaunojis vai cik tālu distancē tas ticis konkrētajā brīdī — visi retraki ir aprīkoti ar tiešsaites GPS raidītājiem. Lielākā daļa trašu ir apgaismotas, un to kopējais garums Tronheimā mērāms vairākos simtos kilometru — šeit ir lielākais distanču slēpošanas trašu tīkls Norvēģijā. Markuss piebilst: “Vietējie saka — trašu ir tik daudz un tās ir savienotas tā, ka var aizslēpot līdz pat Oslo.”
PIECI LĒCIENI
Slēpošanas centrā patiešām valda ziema ar pamatīgu sniegu. Acis pamana sporta centra telpās izvietoto paklāju ar olimpisku vēstījumu norvēģu valodā. Dodoties tuvāk aplūkot tramplīnus un pie tiem izbūvēto infrastruktūru, dzirdamas šāvienu sērijas, kas atskan no biatlona šautuves. Pie tramplīna vagoniņos izvietotas slēpju apstrādes un atpūtas telpas, līdzās ir arī ģērbtuves. Garajā ģērbtuvju gaitenī rindā sakarināti tramplīnlēkšanas kostīmi, kas pirmajā brīdī rada sirreālu iespaidu — kā no filmas par kosmonautiem.
Vienā treniņā Markuss tāpat kā citi tramplīnlēcēji caurmērā izpilda piecus lēcienus. “Agrāk esmu lēcis pat desmit reižu treniņā, taču tā nav vērts darīt. Labāk izdarīt mazāk, bet kvalitatīvāk,” uzsver Markuss. Vairāk lecot, sagurst kājas, tas nerada progresu un kļūst bīstami, turklāt nogurumu jeb atslābumu kājās tramplīnlēcēji izjūt, tikai izpildot atlēcienu. Līdzīgi kā burātājiem arī ziemeļu divcīņniekiem diena sākas ar laika prognozi — sliktos laikapstākļos drošības apsvērumu dēļ lēkšana nenotiek. Latvietis piebilst: “Vislabāk ir lēkt, kad ir pretvējš — tad var tālāk aizlidot.” Kā zināms, tādēļ tramplīnlēkšanā ir ieviesta punktu sistēma, kas aptver arī vēja virzienu un stiprumu — ja ir pretvējš lēciena laikā, sportists saņems mazāku punktu skaitu, ja pavējš — lielāku.
Pulksten 13 sākas treniņš. Nodarbībā pulcējas bariņš puišu un arī meiteņu, kuri ar pacēlāju cits pēc cita dodas augšā uz tramplīna virsotni un pulcējas pie konkrētā starta plaukta. Klubā trenējas pavisam 25 ziemeļu divcīņnieki. Tikai pāris no viņiem ir vietējie sportisti — sporta veida labākajos gados Tronheimā bijis 30 tramplīnlēcēju, bet tagad gandrīz visi no viņiem ir ārzemnieki vai nāk no citām Norvēģijas pilsētām. Iepretim tramplīna atlēciena galdam, no kura sākas sportista lidojums, atrodas treneru tribīne. Treneris ar rokas žestu dod startu, un sportists sāk nobraucienu.
Markusam laba diena — stundas laikā viņš izpilda visus lēcienus stabili. “Šis lēciens bija vairāk nekā 93 metri,” komentē sportists, kad telefonā demonstrēju uzņemto video. “Tramplīnlēkšanā visi elementi ir svarīgi, bet vissvarīgākais ir atlēciens,” uzsver siguldietis. Viņš norāda, ka katram sportistam ir sava ķermeņa pozīcija, kādā viņš izpilda lēcienu, taču tikpat svarīgi izpildīt precīzi stilu, ko vērtē un kas arī ietver pareizu piezemēšanos Telemark pozīcijā — nosēšanos ar vienu kāju priekšā otrai, nedaudz iesēžoties saliektiem ceļgaliem. Tas imitē Norvēģijas vēsturiskajā reģionā Telemarkā piekopto slēpošanas stilu, tādēļ šai pozai piešķirts šāds nosaukums. Caurmērā Markuss nedēļā aizvada četrus vai — retāk — piecus tramplīnlēkšanas treniņus, tikpat arī distanču slēpošanas nodarbības. Nedēļas nogalēs ir sacensības, bet, ja maču nav, tiek aizvadīti individuāli treniņi.
KĀ SAPŅU PILĪ
Pēc treniņa dodamies uz Markusa mājām. Viņš dzīvo vietējā ģimenē, skaistā norvēģu privātmājā, kas atrodas kalna virsotnē. “Kad ierados šeit un ieraudzīju šo skatu, biju pozitīvā šokā,” veroties pa viesistabas logu laukā, stāsta Markuss. Visapkārt paveras karalisks skats pār Tronheimu. Mājās ir arī saimniece Kamena Hestvika — rumāniete, kura precējusies ar norvēģi.
Kad lūdzu Markusu un Kamenu nofotografēties ierastā sadzīves situācijā, tiek ieslēgts televizors un ekrānā parādās distanču slēpotāji. “O! Šīs ir ziemeļu divcīņas sacensības, kuras es šodien gribēju skatīties,” uzgavilē Markuss, abiem ieņemot labākās vietas.
Tiesa, latvieša ceļš uz šīm mājām nebija rozēm kaisīts. Sākotnēji Markuss dzīvoja citā ģimenē, taču saime gatavojās doties divus mēnešus ilgā ceļojumā uz ASV, tādēļ, ņemot vērā, ka Markuss ir nepilngadīgs, viņš nedrīkstēja palikt viens tik ilgu laiku un nācās meklēt citu ģimeni, kurā dzīvot. Norvēģus nevaram raksturot gluži kā atvērtus ārzemnieku uzņemšanai dzīvošanai ģimenēs, un programmas ietvaros nav bijusi neviena cita ģimene Tronheimā, kura tam piekristu. Tādēļ nācies laimi meklēt ar sludinājumu sociālajos tīklos, kas nejauši sasniedzis rumānieti. Kamena pamanīja Markusa sludinājumu Facebook, jo saprata, ka Markuss ir talantīgs un pelnījis iespēju. Tagad viņa ir viena no lielākajām latvieša līdzjutējām.
UZ PEKINU?
Nākamajā sezonā iecerēts spert soli vēl uz priekšu un sākt cīņu par ceļazīmi uz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Markusam būs jāstartē starptautiskās sacensībās Eiropas valstīs, lielākoties Austrijā un Vācijā.
Dārgākās izmaksas sastāda ceļošana. Ja šosezon tas aktuāli, startējot kluba paspārnē Norvēģijā, nākamajai — 2020./2021. gada — sezonai, kurā sākas olimpiskā kvalifikācija, būs nepieciešami gandrīz 20 000 eiro. “Godīgi sakot, negribas nemaz rēķināt,” nopūšas Markuss. Viņš uzskata, ka Latvijas Olimpiskajā vienībā iekļūt ir reāli, taču tas būtu paveicams tikai pēc nākamās sezonas.
Lielākais Markusa atbalstītājs ir viņa mamma — uzņēmēja Zane Kumeliņa. Savukārt Markusa vectēvs aktīvi meklē aviobiļetes un naktsmītnes, lai laikus sagatavotos nākamajai sezonai, iespējami izvairoties no liekiem izdevumiem.
Markusa šīs sezonas mērķis? “Aizlēkt 100 vai vismaz 95 metrus un uzstādīt kārtīgu Latvijas rekordu!” atbild sportists.
Treniņš darbs, olimpiāde — svētki izcilajiem. Lai izdodas!
Markuss VINOGRADOVS
Ziemeļu divcīņnieks
Dzimis: 2002. gada 27. maijā Siguldā
Augums, svars: 176 cm, 62 kg
Izglītība: Siguldas pilsētas vidusskola, Heimdalas vidusskola
Klubs: Granåsen ski team.
Pirmais treneris: Agris Kumeliņš
Lielākais sasniegums: 54. vieta PČ ziemeļu divcīņā 2019. g.
Citi sporta veidi: hokejs, florbols, futbols, volejbols
Vaļasprieki: makšķerēšana
Filma: Eddie the Eagle
TRENERIS ANDRĒ NIENGS OLSENS
“Markuss ir karjeras sākumā. Viņam ir ļoti labi tramplīnlēkšanas tehnikas pamati, kurus ielicis vectēvs, viņš smagi strādā, viņam ir labs potenciāls, taču jāuzlabo izturība distanču slēpošanā. Tramplīnlēkšanā ir jāienes vairāk enerģijas, kas nepieciešama uz atspēriena galda, lai veiktu tālāku lēcienu, taču tas nāks kopā ar lēkšanas tehnikas pilnveidošanu. Markuss ir kluss un nedaudz kautrīgs — gribētu, lai viņš vairāk komunicē, bet viņš ir labs klausītājs — viņš rūpīgi izpilda visus norādījumus. Gribētos, lai šosezon izdodas nostabilizēt lēkšanu sacensībās ap 90 metru atzīmes.
KAS IR ZIEMEĻU DIVCĪŅA?
Ziemeļu divcīņa ir sporta veids, kurā atlēti sacenšas tramplīnlēkšanā un distanču slēpošanā. Pirmā disciplīna, kas atlētiem jāveic, ir tramplīnlēkšana. Tramplīnlēkšanā izpilda divus lēcienus un rezultātu vērtē tāpat kā parastajās tramplīnlēkšanas sacensībās — lēciena attālums un stils, ko ietekmē arī ieskrējiena distance (starta plauks) un vēja faktors. Punktus par stilu piešķir tiesneši. Augstāko un zemāko vērtējumu ignorē, vērā tiek ņemti vidējie trīs vērtējumi. Šie punkti nosaka kārtību, kādā dalībnieki tajā pašā dienā startēs distanču slēpošanā — punkti pēc speciālas sistēmas tiek pārrēķināti sekundēs, tādēļ distanču slēpošanas sacensības notiek pēc iedzīšanas principa. Dalībnieki tradicionāli slēpo brīvajā stilā 10 km distanci, un uzvaru ziemeļu divcīņā gūst pirmais finiša līniju šķērsojušais sportists. Olimpiskajās spēlēs ziemeļu divcīņā sadala trīs medaļu komplektus — tramplīnlēkšanā no normālā tramplīna un 10 km iedzīšanā, tramplīnlēkšanā no lielā tramplīna un 10 km iedzīšanā un tramplīnlēkšanā no lielā tramplīna un 4×5 km stafetē. Citās starptautiskās ziemeļu divcīņas sacensībās pastāv arī citas variācijas, slēpojot divreiz īsāku vai uz pusi garāku distanci. Līdz šim olimpiskajās spēlēs ziemeļu divcīņas sacensības notikušas tikai vīriešu konkurencē, taču, ņemot vērā SOK dzimumu vienlīdzības principu prasības, 2026. gadā olimpiskajās spēlēs Itālijā pirmo reizi spēļu programmā ir iekļauta ziemeļu divcīņa arī sievietēm.
