Mārtiņa hokejs sapņos un īstenībā

Hokejs vai studijas? Kam
dot priekšroku? Mārtiņš Skuška joprojām nav nonācis pie absolūta lēmuma.
Pagaidām viņš cenšas paspēt visu apvienot. Hokeja jomā viss notiek
pārliecinošāk. Mārtiņš pērn ar komandas biedriem Latvijas U-18 izlasē izcīnīja
zeltu pasaules čempionātā 1. divīzijā, bet šogad atkārtoja panākumu, nu jau
spēlējot U-20 izlasē.

Varbūt reizēm uzvarētāju ausīs vēl skan līdzjutēju tūkstošu urravas pēc
mūsējo uzvaras pasaules čempionātā 1. divīzijā. Taču neba visu mūžu gozēsies šā
panākuma saulītē. Kad Mārtiņam vaicāju, vai viena zvaigzne var izšķirt mača
likteni, viņa atbilde bija pravietiska: „Viens cilvēks to noteikti
nespētu, lai arī kāda zvaigzne būtu. Šajā sporta veidā rezultāts lielākoties
atkarīgs no visas komandas, no tās saliedētības, no cīņasspara." Par to varēja pārliecināties visi hokeja cienītāji, kuri dzīvoja līdzi
Latvijas U-20 izlases spēlēm tepat Arēnā
Rīga, kad izšķīrās mūsējo būt vai
nebūt pasaules elitē. Tiesa, vienā vai otrā sacīkstē spilgti iemirdzējās
viena vai otra hokejista meistarība, taču panākumu guva komandas kolektīvā
spēle, citkārt pat, ja tā varētu teikt, bezkaunīgā neatlaidība, kas ne mirkli
nedeva laika ieelpot konkurentiem. Ko nepaspēja izdarīt viena maiņa, to
pārpārēm atguva otra. Ja viens pieļāva kļūdu, neprecizitāti steigšus izlaboja
komandas biedrs.

Mārtiņš bija izlases rindās, kad tā debitēja pasaules elitē. Izbaudīja,
kādu hokeju spēlē vienaudži hokeja lielvalstīs. Latvijas komandai neizdevās
noturēties izcilāko vienību vidū. Tagad, Ziemassvētku priekšvakarā, mūsu
hokejisti it kā atdeva parādu par nepaveikto toreiz Kanādā. Vien žēl, ka šā
gada iesaukuma virkne pieredzējušāko puišu nākamsezon jau būs pārauguši junioru
vecumu un nevarēs kopā ar komandas biedriem mēģināt noturēties elitē. Taču
hokejā notiek arī brīnumi, kad zvaigznes nostājas vienā rindā.

„Arī mums ir gadījies, kad
no absolūti zaudētas situācijas esam aizcīnījušies līdz uzvarai," atceras
Mārtiņš. „U-18 pasaules čempionāta
mačā ar Dānijas izlasi pirmajā periodā rezultāts bija 0:3. Taču tad visi
spēlētāji saņēmās, un beigu rezultāts bija 7:4 mums par labu. Komandai jābūt
saliedētai. Lai tā notiktu, visiem jābūt draugiem. Mūsu izlasē tā vienmēr
bijis."

Atdarināt negrib nevienu

Mārtiņš Skuška hokejā ir jau četrpadsmit gadu. Lai arī cik nogurdinoši,
reizēm varbūt arī monoti bijuši treniņi, viņš nekad, pat domās, nav metis mieru
savam izvēlētajam sporta veidam.

„Mans tēvs kādreiz spēlēja
hokeju, un viņš arī aizveda mani uz pirmo treniņu. Uzreiz iepatikās viss, kas
notika uz ledus. Tas notika Daugavas
stadionā. Daudzi jau ilgāku laiku trenējās, centīgi darbojās ar ripu. Toties es
tikai pie borta malas centos spert pirmos soļus uz slidām.  Mans pirmais treneris Aivars Skudra, dienu no
dienas mani vērojot, laikam redzēja, ka lietderīgāks varētu būt uzbrukuma
līnijā. Un tagad izrādās, ka mani ilgākie un labākie partneri uzbrukuma maiņā
ir Gatis Gricinskis un Mārcis Zembergs."

Daudzi hokejisti ir mānticīgi – vieni, gatavojoties spēlei, vienmēr pirmo
velk kājā labo slidzābaku, citi pirmo uzvelk kreisās rokas cimdu. Mārtiņš
neesot no mānticīgajiem un īpašus rituālus neatzīst. No paša vien atkarīgs,
kādu spēli rādīsi. Toties vienu gan viņš dzelžaini apgalvo: „Nekad neesmu centies kādu spēlētāju atdarināt. Esmu es
pats. Taču zinu, ka arī tepat Latvijā ir daudz lielisku hokejistu."

Lielais pārbaudes laiks
beidzies

Spilgtās gaismas Arēnā Rīga
izdzēstas, tūkstošbalsīgais uzslavu koris mūsu junioru izlases hokejistiem
izskanējis.

„Man vienmēr vieglāk ir
spēlēt savās mājās, lai arī atbildība ir nedaudz lielāka. Visiem mūsu
hokejistiem ļoti bija nepieciešams fanu lielais atbalsts. Turklāt īpaši
svarīgi, ka sacensībās Latvijā klātienē līdzi var just visa mana ģimene. Esmu
spēlējis vairākos pasaules čempionātos. Visi brīži, aizstāvot Latvijas godu, ir
lieliski un vārdos neaprakstāmi. Tāpat kā mirkļi, kurus nupat piedzīvojām Rīgā
pēc uzvaras pār baltkrieviem."

Nav jau tā, ka mūsu jaunie hokejisti vienmēr ar urravām nēsāti uz rokām.
Mārtiņš uzskata, ka lielākās neveiksmes izlases rindās bija 2006. gadā, kad
pavisam nedaudz, vien nieka vienu vārtu guvums šķīra no zelta medaļām 1.
divīzijā. Tikpat skumja nots bija Kanādā, kad Latvijas juniori debijas reizē
elitē izkrita no A grupas.

„Kuram gan patīk zaudēt?..
Ikviens, protams, pārdzīvo nepaveikto. Taču es cenšos to daudz nepārdzīvot un
mēģinu visas neveiksmes pēc iespējas ātrāk aizmirst."

Nākamais solis Mārtiņam hokejā būtu mēģinājums kandidēt Latvijas pieaugušo
izlasē. Taču viņš lieliski apzinās, ka vēl daudz jāstrādā, lai pilnveidotu
fizisko sagatavotību, lai gūtu vēl lielāku pieredzi. Un tad jau varētu
skatīties valstsvienības virzienā, protams, ja treneriem viņš būtu
nepieciešams.

Studijas nākotnei

Ikdienā Mārtiņš Skuška ir LSPA/Rīgas
komandas centra uzbrucējs. Kurš treniņiem pa starpām paspēj aizskriet uz
lekcijām Tehniskajā universitātē. Izvēloties Inženierekonomikas fakultāti,
domas saistījās ar perspektīvu nākotnes profesiju, jo studē loģistiku. Viņš gan
pagaidām negudro, kur varētu strādāt pēc augstskolas beigšanas. Kas to lai
zina, kā sagriezīsies zvaigznes pēc pāris gadiem, kad būs jāraksta diplomdarbs.
Un ja nu pēkšņi rodas izdevība sevi apliecināt hokeja laukumā, spēlējot kādā
citvalstu klubā? „Man viss vēl priekšā,"
Mārtiņš ir pārliecināts.

Lieliskā Ziemassvētku
dāvana

Decembra sākumā Mārtiņš Skuška gudroja, ka labākā Ziemassvētku dāvana būtu
zelta medaļa pasaules čempionātā Rīgā. Spožāko godalgu viņš arī kopā ar
komandas biedriem pirms nedēļas saņēma. Mārtiņš teica: "Daru visu, kas mani
padara laimīgu."

Viņš nereti redz krāsainus sapņus, kuros spēlē hokeju, vien pašam par
brīnumu uz ledus kaut kā… neveikli kustoties. Daudzkārt sapņi taču pārvēršas
īstenībā. Un kāpēc gan lai nepienāktu diena, kad Mārtiņa Skuškas uzvārdu  varēsim lasīt arī Latvijas pieaugušo izlases
sastāvā.

Vizītkarte

Mārtiņš Skuška

hokejists

Dzimis           1988. gada 28. maijā Rīgā

Augums, svars        1,80 m, 74 kg

Hokejā           kopš piecu gadu vecuma

Treneri           Aivars Skudra, Vjačeslavs Nazarovs, Oļegs Znaroks

Pozīcija         centra uzbrucējs

Izglītība         Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas Tehniskās universitātes
Inženierekonomikas fakultātes loģistikas specialitātes 1. kurss

Spēlējis         Latvijas bērzā, Rīga
18, Rīga 20, LSPA/Rīga, Latvijas U-18, Latvijas U-20 izlasēs

Lielākie sasniegumi           Austrumeiropas čempions, Latvijas junioru līgas čempions, spēlējis
divos pasaules U-18 čempionātos, trijos pasaules U-20 čempionātos, zelts
pasaules U-18 un U-20 čempionāta 1. divīzijā

Ģimene          māmiņa Inga, tētis Māris, brālis Kaspars, māsa Dace,
draudzene Laura

Vaļasprieki               ūdenssports – ūdensmotocikls, ūdensslēpes, ziemā –
ragavas

Māra JURŠEVICA