Mazo apļu virtuozs uz hokeja ledus

Pērn Eiropas
čempionātā Šefīldā izcīnot divas piektās un vienu astoto vietu, latviešu
šorttrekists Haralds Silovs iekļuva un nostiprinājās kontinenta labāko meistaru
priekšpulkā. Viņa prestižu vairoja arī pirmā bronzas medaļa Pasaules kausa
izcīņas priekšpēdējā posmā Hērenvenā 1000 m distancē. Arī šis veikums pieder
Haralda 2007. gada sportiskajai bilancei. Cerīga vizītkarte Eiropas
meistarsacīkstēm, kas šodien sākas Ventspilī.

Šorttreka smagā bērnība
Haralds Silovs ir 21
gadu vecs un desmit no tiem veltījis šorttrekam. Šis sporta veids Latvijā dzima
1997. gadā. No tiem, kuri toreiz 
iestājās  šorttreka nodaļā, slidošanai
uzticīgi palikuši tikai divi – Evita Krievāne un Haralds Silovs. Būtu palicis
arī Haralda vecākais brālis Helmuts, taču veselības dēļ aktīvai sportošanai
vajadzēja likt punktu.Sākums bija grūts,
trūka inventāra, Latvijā to nevarēja dabūt, ar noteikumu zināšanu vien bija par
maz, vajadzēja arī kādu speciālistu, kas pamācītu slidošanas tehniku. Par pirmo
padomdevēju kļuva labvēlis no Ungārijas Ākošs Banhedi. Pateicoties topošo
šorttrekistu vecāku finansiālam atbalstam, šis sporta veids Latvijā izkūņojās
no zīdaiņu autiņiem, jo radās iespējas trenēties un sacensties ārzemēs –
vispirms jau Austrumeiropas valstīs Ungārijā, Polijā, Čehijā. Sarežģītajam
karuselim cauri gājuši arī Latvijas šorttreka celmlauži Haralds Silovs un Evita
Krievāne. Par īstu meistarības un pieredzes skolu mūsējiem kļuva starti
Austrumeiropas seriāla Maple Cup
sacensībās. Spoži veicās Haraldam, kurš bijis gan seriāla uzvarētājs, gan
daudzkārtējs godalgoto vietu ieguvējs junioriem un pieaugušajiem. Sekmējās arī
Evitai. Taču pienāca laiks, kad jaunie varoņi bija izsmēluši izaugsmes potences
Maple Cup apritē un vajadzēja meklēt citus variantus talanta slīpēšanai. Tos
atrada un sāka īstenot Ventspils treneris Māris Birzulis.

Allaž laikam priekšā

„Strādājot ar Haraldu,
vajadzēja meklēt īpašas metodes, jo apdāvinātais puisis allaž bija
bioloģiskajam laikam priekšā. Vēl būdams jaunietis, viņš starptautiskajos mačos
dažkārt startēja vīru konkurencē, tiecoties pēc godalgotajām vietām. Tā,
gandrīz vai nemanot, pagāja juniora vecums, tikai retumis piedaloties
sacensībās,  pasaules  junioru čempionātus pat izlaižot, jo viņš
bija gatavs spēkoties ar šorttreka diženākajiem vīriem, nebaidoties pat no
slavas apdvestajiem Āzijas lielmeistariem," secina Birzulis. „Izdevās rast pareizo karjeras turpinājumu,
sākot sadarbību ar izcilo Nīderlandes šorttreka speciālistu Jerunu Oteru, kurš
izveidoja Eiropas mazo valstu (Nīderlande, Beļģija, Latvija, Šveice) treniņu
grupu un komandu, uzņemoties tās vadību. Šajā internacionālajā ansamblī tika
uzņemti arī Latvijas šorttreka līderi – vispirms Krievāne, mazliet vēlāk
Silovs. Sadarbība bija ļoti sekmīga. Krievāne piedalījās Turīnas olimpiskajās
spēlēs, bet Silovs, kuram šajā olimpiskajā ciklā rezultāti bija vēl labāki,
Turīnas spēļu ceļazīmi nesaņēma, jo Starptautiskā federācija pēdējā brīdī
mainīja kvalifikācijas noteikumus. Oters nebija likumu noteicējs."

Haralds Silovs par
Jerunu Oteru: „Viņš ir lielisks
praktiķis, tehniķis, stratēģis, treniņos lielu uzmanību pievērš psiholoģijai,
draudzīga kolektīva veidošanai ikdienā. Daudzveidīgā treniņu metodika
nodarbības padara saistošākas, interesantākas. Pateicoties Nīderlandes trenera
prasmei, pēdējos pāris gados strauji progresēju meistarībā, taktikas izpratnē
un ātruma izturībā, Viņš man palīdzēja savākties
stresa brīžos, kad vēl nebiju pārvarējis jaunības trakumu. Bet ne jau vienmēr
treneris var būt līdzās, jo viņam jārūpējas arī par pārējiem audzēkņiem."

Konflikti uz ledus un aiz apmales

 „Stress
rodas tad, kad slidojuma laikā kāds no pretiniekiem sāk

 grūstīties. Ne vienmēr pāridarītāju tiesneši
diskvalificēja. Pērn Eiropas čempionātā Šefīldā 1000 m slidojuma pusfinālā
distanci beidzu trešais, bet finālam kvalificējās pirmie divi. Labi, ka
tiesneši bija modri. Redzot, ka anglis latvieti pagrūda, viņi britu pārstāvi
diskvalificēja, un es varēju turpināt cīņu par medaļām. Taču pieslidoja angļu
treneris un sāka grūstīties. Biju jau noskaņojies atbildes rīcībai, bet starp
mums nostājās arbitri. Finālā izredžu bija maz. Es ar vācieti Hēlingu pret trim
itāļiem. Dienvidnieki nostrādāja kā riteņbraukšanā – divi mani vaktēja, lai
trešais mērķa līniju šķērsotu pirmais. Šo trijotni vajadzēja sašķelt, bet to
varēja izdarīt, tikai pārkāpjot noteikumus. Mani diskvalificēja, tāpēc paliku
piektais," turpina Haralds. „Ar
šo epizodi gribēju uzsvērt, cik nervozs dažkārt ir mūsu sporta veids. Kļūstot
vecākam, attīstās arī spēja savaldīties. Iespējams arī, ka tas ir psihologa
Jeruna Otera nopelns. Pēc Šefīldas viņš izteicās, ka es pēc diviem gadiem būšu
Eiropas čempionāta medaļnieku vidū, jo esot viens no viņa talantīgākajiem
audzēkņiem. SLatvijas izlases treneris Māris Birzulis apgalvoja, ka tas
notikšot jau Ventspilī. Man, protams, pret šādiem apgalvojumiem iebildumu nevar
būt."

Daudzpusība

Haralds Silovs bijis
Latvijas čempions skrituļslidošanā pieaugušajiem, viņam ir pilns medaļu komplekts
valsts jauniešu un junioru meistarsacīkstēs kalnu riteņbraukšanā. Viņvasar, esot
treniņnometnē Kanādā, pilnībā atklājās vēl viens Haralda apslēptais talants.
Piedaloties starptautiskajās sacensībās klasiskajā ātrslidošanā Olympic Oval Summer classic Kalgari, viņš
ievērojami laboja Latvijas rekordus, kas turējās neskarti 30 un vairāk gadu.
Jaunie sasniegumi: 500 m – 38,30, 1000 m – 1:13,33, 1500 m – 1:55,99, 3000 m –
3:55,23. Ar šādiem rezultātiem godam varētu startēt arī pasaules
meistarsacīkstēs, taču, dzenoties pēc diviem zaķiem, var palikt tukšā, jo
galvenais Haraldam tomēr ir un paliek šorttreks.

Parāds nav brālis

Pēcolimpiskā sezona
pagaidām vēl neolimpietim Silovam  pagāja
kā vienā elpas vilcienā. Treniņi un sacensības vienā laidā. Izlaidis PK pirmos
divus posmos, kas notika Āzijā, viņš bija pamatīgi atspēries, lai labus
rezultātus sāktu krāt divos Kanādas posmos, taču jau pirmajā no tiem piedzīvoja
fiasko – treniņā sastieptas cirkšņa saites. Sacensību dienā Haralds ledus ovālā
ieradās uz kruķiem. Vēl pēc nedēļas Monreālā viņš jau izgāja uz starta. Cerētie
rezultāti, protams, izpalika. Tad bija veiksmīgais Eiropas čempionāts un ne
visai labais sezonas finišs pasaules čempionātā. Bet bija lielisks PK posms
Hērenvenā. Lielākais panākums līdzšinējās sporta gaitās – bronza kilometrā,
tiesa, nestartējot aziātiem.

Neraugoties uz
aizņemtību treniņos un sacensībās, Haralds pērn absolvēja Ventspils augstskolas
pirmo kursu. Vecāki viņu nespieda iegūt augstāko izglītību. Tas bija Haralda
lēmums, jo viņa vēlme pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas ir kļūt par biznesmeni.
Sportists domas nav mainījis arī tagad, lai gan, kā pats nule izteicās,
augstskolā vēl nav bijis, bet visus mācību parādus nokārtošot pēc atgriešanās
no pasaules čempionāta, kas marta vidū risināsies Korejā. Tālajos un ilgajos
pārbraucienos mācību grāmatu izdodoties atvērt vien ar lielu piespiešanos, jo
pārāk liela ir treniņu slodze.

Tfu, tfu, tfu – vesels kā rutks

Pagājušo gadu Haralds
Silovs beidza ar izcilību, Drēzdenes olimpisko dienu kopvērtējumā izcīnot otro
vietu. Tas notika pirms Ziemassvētkiem, kad tika gūta pozitīva aura 2008. gada
sezonai. Šobrīd ar veselību viss kārtībā. „Kopš 7. janvāra trenējos Eiropas čempionāta arēnā Ventspilī.
Ledus kvalitāte ir laba, bet hallē nedaudz par vēsu, taču gan jau publika
iesildīs, atbalstot latviešus – Evitu Krievāni, Jēkabu Saulīti un mani," konstatē
mūsu līderis. „Cīņas būs ļoti
sīvas, bet mēģināsim attaisnot līdzjutēju cerības."

Gatis ĶĪSIS