Moderni pēc 500 gadiem

Akmeņu slidināšana mērķī uz aizsalušiem Skotijas ezeriem tika iemēģināta jau pirms vairāk nekā pustūkstoša gadu. Mūsu gadsimtā kērlings piedzīvojis jaunu uzplaukumu, ko veicinājusi iespēja sporta veidam sevi parādīt uz pasaulē lielākās skatuves ziemas olimpiskajās spēlēs un jaunajās globālās ekonomikas lielvalstīs raisītā interese. Pasaules Kērlinga federācijas (WCF) prezidente Keita Keitnesa sarunā ar Sportu uzteica Latvijas kērlinga sabiedrību par uzņēmību, sagatavojot lielisku pieteikumu pasaules sieviešu čempionāta rīkošanai Rīgā, kas apliecina spēles pievilcību un arvien nopietnākās pozīcijas arī Baltijas jūras austrumu krastā.

— Vai pasaules čempionāta rīkošanas tiesību uzticēšanu Latvijai veicināja vēlme virzīt kērlingu jaunās teritorijās?

— Pirms diviem gadiem biju Latvijā, lai izvērtētu iespējas Rīgā sarīkot čempionātu, un redzētais man patika. Pieteikums rīkot čempionātu Latvijā bija lieliski sagatavots. Augstākā klase (rāda uz augšu paceltus abu roku īķšķus — G. G.)! Rīgai bija jākonkurē ar citu valstu pilsētām, un godīgā cīņā Latvijas pieteikums uzvarēja pēc nopelniem.

— WCF arī turpmāk būs gatava atteikties no turnīru rīkošanas kērlinga lielvalstīs par labu jaunpienācējiem?

— Pieteikumam jābūt teicami sagatavotam, lai iegūtu tiesības rīkot pasaules čempionātu, bet, saprotams, mēs esam ļoti priecīgi, ja par turnīra organizatoru kļūst kērlinga attīstības valsts. Pašlaik (saruna notika vēl pirms pasaules čempionāta beigām — G. G.) esmu ļoti apmierināta un redzu, ka rīcības komitejas darbs ir vienkārši izcils un nav ne ar ko salīdzināms. Ja Latvijā ir apmēram 200 kērlinga spēlētāju, tad viņi visi, šķiet, ir iesaistīti, lai nodrošinātu čempionāta veiksmīgu norisi. Ja tāpat būs arī turnīra beigās, viņi noteikti saņems uzslavas. Paveiktais darbs ir patiesi iespaidīgs. Iesaistījās pat valsts premjerministrs (Valdis Dombrovskis).

— Kāda pašlaik izskatās kērlinga pasaules karte?

— WCF šobrīd apvieno 50 valstis, lielākajā daļā no kurām kērlings kā ziemas sporta veids bija zināms jau iepriekš. Taču pievienojās vairākas jaunas valstis Dienvidamerikā, ir interese Tuvajos Austrumos, bet Āzijā un Okeānijā kērlings kļuvis par atklājumu, kura dēļ patiešām jūk prātā. Nesen pievienojās arī Mongolija un Kosova, tātad interese ir patiesi globāla, un sporta veids pašlaik pasaulē ir labā stāvoklī.

Āzija kļūst par patiesi milzīgu tirgu, un mums tas jāizmanto. Nākamgad pavasarī pasaules čempionāts vīriešiem pirmo reizi notiks Ķīnā, un tas noteikti būs īpašs notikums.

— Kērlings kļūst par atklājumu un piesaista cilvēkus, kuri iepriekš neko daudz par spēli nav zinājuši?

— Jūs redzēsiet, kādi panākumi kērlingam būs nākamgad Soču olimpiskajās spēlēs! Jau iepriekšējās spēlēs Vankūverā kērlings kļuva par absolūtu hitu. Piemēram, Brazīlijā līdz olimpisko spēļu beigām tas kļuva par televīzijā visvairāk skatīto sporta veidu. Olimpiskās un paralimpiskās spēles mums ir patiešām ļoti svarīgas sacensības.

— Ko kērlings nozīmē spēlei tik vēsturiskā vietā kā jūsu dzimtā Skotija?

— Esam ļoti apmierināti ar progresu, kas 500 gados panākts (smejas). Kērlings joprojām ir ietekmīgākais ziemas sporta veids Skotijā, tā loma ir unikāla un iespaidīga. Kērlinga akmeņus izgatavo no Eilsakreigas salas granīta, un mēģinājumi izmantot citu materiālu tā kvalitātes dēļ izrādījušies neveiksmīgi. Akmenim jābūt ļoti blīvam, un tas nedrīkst drupt. Kērlingam Skotijā klājas labi, un ceru, ka bez panākumiem nepaliks arī mūsu sieviešu izlase Rīgā.

— Kā jūs izskaidrotu, ka skotu kultūra pasaulei devusi vairākus visiem atpazīstamus sporta veidus?

— Patiešām, Skotija ir gan kērlinga, gan golfa mājas. Iespējams, tādēļ abos sporta veidos ir arī līdzīgas sacensības. Golfā viens no pasaulē lielākajiem notikumiem ir Raidera kausa izcīņa, kur ASV spēlē pret Eiropu, bet kērlingā Ziemeļamerika pret pārējās pasaules komandu cīnās par Kontinentālo kausu. Nākamgad Kontinentālā kausa izcīņa ir paredzēta Lasvegasā, un tas būs liels notikums. Kērlings tāpat kā golfs pamatā ir pašregulējoša spēle bez tiesnešiem, kas paļaujas uz spēlētāju godaprātu, un kāda krāpšanās nav iedomājama. Kērlinga gars — tas ir galvenais, bez kā spēle nav iespējama.

— Latvijā līdzjutēji mēdz būt konservatīvi favorītu izvēlē un pret kērlingu arī varētu būt piesardzīgi…

— Labprāt aicinātu viņus skatīties kērlingu televīzijā un noteikti izmēģināt spēli pašiem. Pasaules čempionātā ir lieliska iespēja nākt uz arēnu un bez maksas pamēģināt pašiem, kas tas ir — kērlings. Un tie, kas izmēģina, kļūst par mūsējiem. Tā tas notiek. Kērlings ir spēle praktiski jebkuram vecumam — mums ir lielas programmas pamatskolu skolēniem, nedaudz vecāki jau piedalās pasaules jaunatnes olimpiskajās spēlēs, savi pasaules čempionāti ir U-21 vīriešiem un sievietēm. Protams, notiek arī čempionāti senioriem, tātad jebkurai vecuma grupai.

— Bērniem kērlings šķiet interesants?

— Skotijā veiksmīgi darbojas īpaša Curling Cool (atvasinājums no Curling School — G. G.) programma, kas tiek iekļauta oficiālajā mācību programmā. Bērnu kērlinga akadēmijām ir panākumi Zviedrijā, un to bijušie audzēkņi tagad nodrošina tiešraides internetā no pasaules čempionāta Rīgā. Kērlings pasaulē nav dārgs sporta veids, jo spēlētājam vajag tikai apavus un birsti. Jāmaksā par ledus un akmeņu īri, bet tās nav lielas summas.

— WCF atbalsta savu sporta veidu tam jaunās valstīs?

— Ja kāda valsts izsaka vēlmi pievienoties kērlinga saimei, tiklīdz nacionālā olimpiskā komiteja ir atzinusi vietējo federāciju, esam gatavi sūtīt palīgā profesionālus cilvēkus, palīdzam ar spēlē nepieciešamo aprīkojumu.

— Vai kērlings mūsdienās ir moderns sporta veids?

— Pat ļoti. Tas ir sens sports, taču veiksmīgi atradis savu vietu mūsdienu ērā. To apliecina interese par kērlingu un cilvēku gūtā bauda, spēli skatoties. Kērlings ir spēle, kurā gūst prieku, un nebūs daudz sporta veidu, kur vienmēr aplaudē labam metienam, paspiež pretiniekiem roku gan pirms, gan pēc spēles. Ne visur šīs sporta īpašās vērtības tiek saglabātas.

— Kā jūs raksturotu tipisku kērlinga spēlētāju?

— Ļoti būtiski, ka tā ir spēle komandā. Tai ir skips — kapteinis —, taču komandā nav otršķirīgu lomu, un panākums ir vienlīdz atkarīgs no katra. Pagātnē kērlings vairāk bija izklaide un socializēšanās sports, bet mūsdienās tas ir kļuvis arī par augstu sasniegumu sportu, kur profesionāliem spēlētājiem panākumu gūšanai daudz jātrenējas, vajadzīga laba izturība un psiholoģiskā sagatavotība. Tajā pašā laikā kērlings nav zaudējis ļoti svarīgo socializēšanās lomu. Ne velti Turīnas un Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs rīcības komitejas izmantoja spēli komandas gara stiprināšanas pasākumos. Taču pasaules čempionātos spēlē profesionāļi — savā sporta veidā izcilākie —, un tikai viņi varētu pastāstīt, cik daudz darba jāiegulda, lai sasniegtu tik augstu līmeni.

— Augstākā līmeņa kērlingam izdodas ieņemt arvien labākas pozīcijas televīzijā…

— Televīzija nosaka panākumus pasaulē, un mūsu auditorija arvien pieaug. Jau Vankūveras olimpiskajās spēlēs kērlings bija trešais televīzijā visvairāk skatītais sporta veids. Ir brīnišķīgi redzēt skatītājus arēnas tribīnēs, tomēr jāapzinās, cik svarīga ir televīzija. Tieši tā veido mūsu ārējo tēlu, un sagaidām, ka kērlingam televīzijā būs milzu panākumi Sočos.

—Kērlings īsti nesatiek ar citiem sporta veidiem, jo noteiktu prasību dēļ tam vajadzīgs savs ledus…

— Jā, cilvēkiem var šķist, ka ledus vienkārši ir ledus, taču kērlinga ledus un hokeja ledus ir divas pilnīgi dažādas lietas. Ledus slidošanai un kērlingam fundamentāli atšķiras, un katram ir sava specifika. Kērlingam — cietais ledus, slidošanai — mīkstais ledus, tātad katram savas vajadzības. Taču tā ir tikai tehnoloģiju atšķirība, un kērlinga laukumu var ierīkot jebkurā hallē. Daudzviet pasaulē lielās hokeja arēnās ierīko atsevišķu laukumu kērlingam, izmantojot tās pašas aukstuma jaudas.

— Vai pasaulē kērlingu vēl mēdz spēlēt arī brīvā dabā uz aizsalušiem dīķiem un ezeriem?

— Līdz šim pēdējo reizi 1979. gadā Skotijā notika Lielais mačs (Grand Match), kurā spēlēja vairāki tūkstoši, bet skatītāju bija desmitreiz vairāk. Taču laikapstākļi ziemā kopš tā laika nav drošām sacensībām pietiekami pastāvīgi. Brīvdabas kērlingu arvien vēl spēlē Zviedrijā, Šveicē, un lieli entuziasti ir arī Mongolijā, kur ledus uz ezeriem ir deviņus mēnešus gadā.

— Jūs esat arī Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) olimpisko spēļu programmas komisijas locekle…

— Olimpiskās spēles ir ikviena sporta veida virsotne. Iegūstot olimpisko statusu, atveras daudzas durvis, un tas ļoti būtiski cēla arī kērlinga popularitāti pasaulē. Pēc Sočiem plānoju iesniegt SOK lūgumu 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs paplašināt kērlinga programmu un tajā iekļaut arī jaukto komandu startu.

— Kādus galvenos izaicinājumus kērlingam saskatāt?

— Svarīgi ir neļauties pašapmierinātībai un turpināt sporta veida izaugsmi. Ir būtiski dažādās pasaules valstīs arī veicināt speciālu kērlinga haļļu tapšanu. Arvien jākāpj pa kāpnēm augšup, un neviens nedrīkst atslābināties. Esam kļuvuši ļoti profesionāli, piesaistījuši jaunus darbiniekus kērlinga attīstībai pasaulē, un pēdējos gados patiešām ir bijis ļoti straujš kāpums.

SKOTIJAI TRIUMFS, LATVIJAI PIEREDZE

Rīgā par pasaules čempionēm kērlingā otro reizi vēsturē kļuva šīs spēles dzimtenes Skotijas dāmas, kuras finālspēlē ar 6:5 pārspēja Zviedrijas komandu. Bronzas medaļas, ar 8:6 uzvarot ASV konkurentes, izcīnīja Kanādas kērlingistes. Latvijas dāmas Iveta Staša-Šaršūne, Ieva Krusta, Una Ģērmane, Dace Munča un Zanda Bikše divpadsmit valstsvienību konkurencē palika 12. vietā. Vairākās spēlēs (pret Kanādu, Japānu, Zviedriju, Ķīnu) Latvija bija tuvu panākumam, bet vienīgo uzvaru guva pret līdzšinējo pasaules čempioni Šveici (8:7).

Decembrī Latvija kopā ar Vāciju, Japānu, Ķīnu, Itāliju, Čehiju un Norvēģiju atsevišķā turnīrā cīnīsies par divām pēdējām ceļazīmēm uz Soču olimpiskajām spēlēm. Pēc šī un iepriekšējā pasaules čempionāta vērtējuma par olimpietēm jau kļuvušas Zviedrijas, Šveices, Skotijas, Kanādas, ASV, Dānijas un Dienvidkorejas kērlingistes. Šādas tiesības ieguvušas arī sacensību saimnieces —Krievijas sportistes.

Keita KEITNESA

Pasaules Kērlinga federācijas prezidente (kopš 2010. gada aprīļa)

SOK Olimpiskās programmas komisijas locekle (kopš 2011. gada marta)

Britu Impērijas ordeņa virsniece

Karaliskā Kaledonijas kērlinga kluba biedre

Dzimusi 1946. gadā

Precējusies, divi dēli, divi mazdēli

Vaļasprieki – kērlings un golfs