Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Nākamsezon atkal Vistlerā

Dainis Caune,mūsu
speciālkorespondents Vankūverā

 

Sandis Prūsis
četrās spēlēs piedalījies kā atlēts, divās kā izlases galvenais treneris.
Turīnā viņš strādāja ar Itālijas valstsvienību, Soltleiksitijā bija gan pilots,
gan Latvijas komandas šeftreneris. Kā viņš vērtē šajās spēlēs notikušo?

 

"Šurp braucām
pēc kaut kā vairāk par astoto vietu. Kad mūs pavadīja Rīgas lidostā, prātā
nevarēja ienākt, kas notiks pēc trim dienām. Kalgari pirmajam pilotam Jānim
Miņinam sākas asas sāpes vēderā. Ārsti izšķiras apendicīta iekaisumu ārstēt bez
ķirurģiskas iejaukšanās, kas arī mums šķiet pieņemamāk. Bet spēļu atklāšanas
dienā Jānim sākas drudzis, un viņš no Vistleras olimpiskā ciemata ar
helikopteru tiek nogādāts uz operāciju galda Vankūverā. Pēc divām nedēļām viņš
atkal kāpj kamanās un grib cīnīties olimpiskajās spēlēs!

Es ļoti respektēju
komandas kopējo lēmumu nestartēt. Pasaules kausa izcīņā pēc diviem kritieniem
treniņbraucienos Jāni mačos pat oficiāli nepielaistu. Viņš ļoti gribēja, bet
nevarēja.

Vai viņš spēs
atgūties? Ja Jānis grib nodarboties ar bobsleju, viņam nekas cits neatliek, jo
nākamās sezonas Pasaules kausa izcīņa sākas tieši šeit – Vistlerā. Leikplesidas
trase sākumā visiem likās vēl trakāka. Pat protesta vēstules tika rakstītas, bet
tagad Leikplesidā jau divi pasaules čempionāti notikuši. Jāmācās braukt
jaunajās trasēs. Senāk bija vēl šausmīgāk, ātrums bija mazāks, bet pašas trases
nekvalitatīvākas. Tagad par drošību tiek domāts daudz nopietnāk. Protams, ka
nevienam nepatīk krist. Sevišķi ar ātrumu 150 km/h. Visi zina, kas viņus
sagaida. Ja nepatīk, izvēlies kādu citu sporta veidu.

Vērtējot Edgara
Maskalāna sniegumu, divniekos viņa līnija man patika labāk. Sevišķi pirmajā
dienā un pirmajā braucienā. Bet kā jau Zubkovs izteicās – tikai muļķi nebaidās
braukt šajā trasē. Tā tiešām ir ne tikai ātra, bet arī bīstama. Turklāt
treniņos trase bija ātrāka nekā mačos. Laiks kļuva arvien siltāks, piecpadsmit
minūtes pirms pēdējā starta ledus temperatūra bija +0,2 grādi. Neatceros, kad
būtu braukts pa tik siltu ledu.

Četriniekos
Maskalāns brauca ar savām kamanām. Tikai slieču izvēle bija mazliet
avantūristiska. Viņš uzlika tādas, ar kurām te nebija braukts nevienā
treniņbraucienā. Bet rezultāts ir normāls.

Cik ekipāžas
Latvijai būs nākamgad? Nezinu, neesmu par to domājis. Bet ekipāžu skaits nav
būtisks. Daudz svarīgāka ir kvalitāte. Ja gribam labus rezultātus pēc četriem
vai astoņiem gadiem, tad jāvāc jauni spēcīgi čaļi un jāmāca viņi par pilotiem.
Bez laba starta mums nav ko sapņot par panākumiem. Pirms Vistleras jau mēs
cerējām – ātra, sarežģīta trase, visus paņemsim ar braukšanu! Redz, kā mums
sanāca ar to paņemšanu. Paši pielikām bikses."