Un vēl misters Ikss…
Dainis Caune,mūsu
speciālkorespondents Vankūverā
"Edgaram
Maskalānam sezonas labākais sniegums. Salīdziniet viņa vietas Pasaules kausa
izcīņā (23. divniekos, 14. četriniekos) un tagad. Labākie rezultāti –
olimpiskajās spēlēs!" Tā interviju Sportam tūlīt pēc mūsējo finiša
sāka Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis.
– Bet nomināli
pirmajam pilotam Jānim Miņinam gandrīz vai traģēdija!
– Es arī pāris
naktis negulēju, kad uzzināju par viņa problēmām. Dabiski, cerējām, ka mēs
brauksim šinī laikā (intervija notiek brīdī, kad Andrē Lange pēdējā braucienā,
apsteidzot kanādieti Lindonu Rašu, izcīna olimpisko sudraba medaļu). Ko lai
dara? Puiši gribēja braukt. Bet divas reizes viņi jau vienā un tajā pašā vietā
bija norāvuši uz acīm. Apdauzījušies, Melbārdim smadzeņu trīce. Kas notiktu, ja
viņi vēl trešo reizi dabūtu pa galvām? Labi, ka paši pieņēma saprātīgu lēmumu.
Es tur nejaucos iekšā. Paļāvos uz likteni. Trīs brīdinājumi jau bija –
apendicīta operācija un divi kritieni, es mazliet ticu zīmēm… Kaut gan būtu
jau gribējies, lai viņi startē. Pēdējā braucienā pirms kritiena Miņins pa
trases posmiem gāja sestais, ceturtais, trešais, otrais, lai apdzītu Holkombu,
kas tajā reizē bija ātrākais un arī tagad kļūst par olimpisko čempionu.
– Pirmā
emocionālā vīzija. Kas ar Latvijas bobsleju notiks tālāk?
– Mūsu komanda
bobslejam ir tik jauna, ka vēl var pāris olimpiādes izvilkt.
– Jānis Miņins
izskatās tik drūms, ka jājautā – viņš turpinās?
– Kāpēc lai
neturpinātu? Jānis taču grib kļūt par Latvijas slavenāko bobslejistu. Bet
pagaidām viņš tāds vēl nav.
– Mihails
Arhipovs arī grib atgriezties pilota vietā…
– Cerams, ka viņam
atvērsies pilota potenciāls. Atceros, kanādietim Lidēram arī sākumā ļoti
negāja, bet viņš beidzot šo mākslu apguva un Nagano kļuva par olimpisko
čempionu.
– Kā Arhipovs
var atvērties, ja viņš brauc par stūmēju?
– Tas bija tikai
šosezon. Mums nebija finanšu, lai varētu sūtīt komandu uz Eiropas kausu izcīņu.
– Nākamgad būs?
– Es nezinu. Bet
mums noteikti vajag četras ekipāžas, kas piedalās visos mačos. Eiropiešiem
jātestē materiāli, jāmācās braukt. Ir mums daži plāni.
– Kuri būs tie
četri mūsu piloti nākamsezon?
– Droši vien Janka,
Edžus, Mihails un misters Ikss.
– Aiz mistera
Ikss maskas taču kāds jau ir manāms…
– Mēģināsim dažus
stūmējus par pilotiem izmācīt. Pie ruļļiem vajadzīgi spēcīgi vīri. Oskars
Melbārdis ir izteicis vēlēšanos, viņš ir jauns puika, 21 gads, braucis motokrosā…
Ja ir ķēriens, mēs trīs gadu laikā varam Osi izveidot par ekstra klases veci.
– Plāni
pieticīgāki nekļūs?
– Ja mēs pa desmitajām
vietām domājam cīnīties, tad es nemaz nepiedalos. Man nevajag. Bet, ja mēs
varam reizi pa reizei visus nolikt pie vietas, atstāt aiz sevis kādu vācieti
vai šos amerikāņus, kanādiešus… Zini, cik forša sajūta!? Viņu bobslejam
strādā tāda mašinērija! Bet atbrauc letiņi, uzvelk karogu, liek savu himnu
kādreiz noklausīties. Tikai tādēļ ir vērts darboties.
