Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Nauris izbauda kolēģu uzticību

Hokejā vārtsargam
bieži vien ir glābēja loma, pēdējā brīdī cenšoties vēl labot kolēģu
neprecizitātes. Latvijas junioru izlases vārtu vīrs Nauris Enkuzens nupat
aizvadītajā pasaules U-20 čempionātā Rīgā bija vīrs, uz kuru varēja paļauties. „Kopš pirmās dienas,
kad iepazinos ar Nauri, nebija grūti pamanīt, ka puika ir ļoti centīgs un
apzinīgs," atceras viņa pirmais treneris Gints Bisenieks. „Zināmi simtiem piemēru, kad vecāki, it kā labu
vēlot savām atvasēm, visu salaiž grīstē. Naura vecāki savu dēlu virzīja ļoti
pareizā virzienā. Dienu pēc pasaules čempionāt esmu patiesi priecīgs. Par visu
izlasi un Nauri jo īpaši. Viņš nestāv vārtos, viņš spēlē vārtos. Un tā ir
milzīga atšķirība. Nauris spēj paredzēt notikumus laukumā, ļoti labi lasa spēli."

Čempionātā no piecām
spēlēm divās par labāko Latvijas izlasē tika atzīts Nauris Enkuzens. „Kad biju puika, man
ļoti labs draugs bija vārtsargs Kārlis Martinsons," saka Nauris. „Varbūt arī tāpēc spēlēju šajā pozīcijā. Viss
notika ļoti ātri. Pirmajā dienā, kad aizgāju uz halli pie trenera Ginta
Bisenieka, man uzreiz iedeva formu un bija jāpiedalās… spēlē. Skaidrs, ka
neko nepratu. Kritu, vārtījos, centos tikt galā ar mežonīgā ātrumā lidojošajām
ripām. Tagad varu noteikti atbildēt, kāpēc man patīk sargāt vārtus. Tā ir
milzīga atbildība. Esmu pēdējais, kurš vēl kaut ko var glābt. Visa komanda cer,
visi man uzticas. Es to patiesi izbaudu. Ja visi spēlē droši, tas dod man vēl
lielāku pārliecību."

Desmit gadu laikā,
vairāku treneru mācīts, Nauri pamanīja arī izlašu treneri. Viņš izbaudījis gan
U-18 pasaules čempionāta elites komandu spēku, gan arī sargājis būri divos
junioru čempionātos. Nupat Rīgā hokeja līdzjutēji cerēja, ticēja, bija
pārliecināti, ka mūsējiem jāatgriežas pasaules stiprāko izlašu vidū. Rezultāts
jau zināms. Pārpildītajā Arēnā Rīga
tūkstoši uzgavilēja Latvijas hokejistiem, kuri viņus nepievīla.

„Izšķirošajā mačā ar
balttkrieviem cerēju, ka spēle aizies,"
turpina Nauris. „Man izdevās
pāris kritiskās situācijās noķert ripu. Blakus domām nav laika. Vien platām
acīm maksimāla koncentrēšanās ripai. Pat ja priekšā sastājušies kaut vai pieci
spēlētāji, man jāmeklē spraugas, lai ieraudzītu melno kaučuku."

Lai cik arī ģeniāli
izdotos aizvadīt mačus, tomēr bija neveiksmes mirklis, kuru Latvijas vārtsargs
atceras vēl tagad: „Vienīgais
zaudējums mums bija pret slovākiem. Mana lielākā kļūda bija otrie zaudēti
vārti. Ripa atsitās pārāk tuvu slidai, pretinieki ilgi negaidīja. Ko tur vairs
padarīsi… Var, protams, vēlāk visu sīki un smalki analizēt, kāpēc tā notika
un ne citādāk. Taču par zaudējumiem nevajag daudz domāt. Viss turpinās, jādomā
par nākamo spēli."

Katram vārtsargam ir
spēlētāji, ar kuriem viņš jūtas vispārliecinošā, kopā cīnoties. Taču Nauris
vispirms uzsver ko citu: „Mums
komanda ir ļoti laba. Visi spēlēja, visi cīnījās. Ar daudziem kopā trenējamies
neskaitāmas sezonas, lieliski saprotamies. Īpaši izcelt nevienu negribētu.
Tomēr vislabāk laikam kopēju valodu atrodu vispirms jau ar aizsargu Oskaru
Cibuļski. Ikdienā spēlējam vienā klubā, zinu, ko viņš var, ar ko jārēķinās. No
aizokeāna atbrauca aizsargi Krišs Grundmanis un Artūrs Kulda. Prieks bija
spēlēt."

Latvijā ir ļoti maz
vārtsargu treneru. Visbiežāk katra, arī jaunā vārtsarga meistarības
spodrināšana, ir viņa paša ziņā. Profesionālus padomus izdodas saņemt reti. Lai
kļūtu prasmīgāks, Nauris Enkuzens vasarā dodas uz Somiju: „Tur lieliski var pastrādāt. Nometni vada NHL
lieliskais vārtsargs Frederiks Norena. Viņš daudz strādā arī ar mani, citi pat
saka – tava spēle viņam iepatikusies. Norena pielabo kļūdas, dod padomus, kurus
cenšos ievērot." Vien atliek piebilst, ka sevis pilnveidošana mūsu valsts
labākajam junioru vārtsargam no viņa… ģimenes budžeta izmaksā 500 latu. Tas
ir vienai nometnes nedēļai, vairāk viņš nevar atļauties.

Jauniešu un junioru
izlasē skarba nākotne: gadi iet, un, skat, jau nākamajā sezonā tavs vecums
vairs neatbilst šīm komandām. Paldies par paveikto, un pamēģini turpmāk
cīnīties par vietu zem saules nu jau pieaugušo izlasē. Un tas ir vēl divtikt,
pieckārt grūtāk un sarežģītāk. Nauris vismaz pagaidām par to nedomā. Viņš kopā
ar vēl pieciem šā gada junioru izlases spēlētājiem varēs cīnīties arī nākamgad,
nu jau pasaules elites komandu vidū. Turklāt – hokeja dzimtenē Kanādā.

„Viņpus okeānam mums
būs tikpat grūti kā stiprāko grupā, kad spēlējām U-18 čempionātā," spriež
Nauris. „Ceru, ka saņemsimies,
lai arī pretinieki būs ļoti stipri. Noteikti pierādīsim, ka arī mēs protam
spēlēt hokeju."

Leģendārā vārtsarga uzslava

„Visi, kuri skatījās
Latvijas – Baltkrievijas junioru izšķirošo maču," stāsta Latvijas leģendārais
vārtsargs Artūrs Irbe, „noteikti
atcerēsies otrās trešdaļas beigas, kad Nauris izvilka tāāādu ripu! Ar to arī atšķiras ļoti labi vārtsargi no
labiem vārtsargiem. Tobrīd saviem čomiem teicu, ka te mūsējiem paspīdēja
pasaules A grupa. Man par Nauri ir baigais prieks. Viņam ir talants, milzu
darba spējas, pareiza mentalitāte. Man ļoti patīk, kā viņš strādā. Vienubrīd,
kad trenējos kopā ar Oļega Znaroka Rīgas
20
spēlētājiem, darbojos kopā ar Nauri. Labprāt vēl kādreiz ar viņu
pastrādātu."

Visi kā viens kulaks

Izlases galvenais
treneris Andrejs Maticins un viņa asistents Ēriks Miļuns izdarīja maksimumu,
lai komanda iegūtu zeltu. Komanda, kurā lielākā daļa ir Oļega Znaroka trenētās LSPA/Rīga hokejisti. Neviens necenšas
dalīt uzvaras laurus. Katrs lieliski saprot, cik daudz roku pielicis panākuma
gūšanai. Oļegs necentās iejaukties kolēģu darbā. Taču staroja kā maija saulīte
pēc izlases katras gūtās uzvaras, bija sarūgtināts par puišu spēli ar
slovēņiem, neslēpa asaras, kad pienāca triumfa brīdis. Arēnā sastapis savus
spēlētājus, atgādināja: „Spēlējiet
kā komanda, neaizraujaties ar individuāliem gājieniem. Ja nebūsiet kā viens
kulaks, nekas nesanāks." Viņi bija komanda, kas cīnījās, krita un cēlās. Arī
par Nauri Enkuzenu, un viņš to prot novērtēt.

Nauris Enkuzens

vārtsargs

Dzimis           1989. gada 18.
aprīlī

Augums, svars        1,82
m, 93 kg

Hokejā           kopš 8 gadu
vecuma

Pirmais treneris      Gints
Bisenieks

Treneri           Gunārs Krastiņš,
Ralfs Bukarts, Oļegs Znaroks

Spēlējis         Sāgā, Rīga 20,
LSPA/Rīga, pasaules U-18 čempionātā elites grupā, divos pasaules U-20
čempionātos 1. divīzijā

Mācās            Rīgas 94. vidusskolas 12. klasē

Ģimene          māmiņa Inga, tēvs
Aivars

Sasniegumi  zelts pasaules U-20
čempionāta 1. divīzijā Rīgā

Vaļasprieks  pēc iespējas vairāk būt
mājās savu mīļo cilvēku vidū

Māra JURŠEVICA

Foto

Uzticība. Spēlētāji zina, ka aiz muguras ir vārtsargs Nauris Enkuzens, uz
kuru vienmēr var paļauties

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports