Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Nekādas žēlastības taktiskā sportā

Ventspilnieks Roberto Puķītis, kurš pērnā gada nogalē ieslidoja savā deviņpadsmitajā gadskārtā, Sočos būs vienīgais mūsu pārstāvis šorttreka sacensībās. Kopš aizvadītās vasaras mūsu jaunākais olimpietis trenējas Nīderlandē. Pat dažas dienas pirms spēlēm Roberto atrodas tur, tāpēc, ņemot talkā mūsdienu tehnoloģijas, sazinājos ar mūsu olimpieti, kurš pat nepiestās dzimtās jūras krastā, bet taisnā ceļā dosies uz Soču ledu, lai izpildītu solīto.

PATIKA, PAMĒĢINĀJU, IZDEVĀS

Ar sportu Roberto nodarbojas kopš piecu gadu vecuma. Kā jau tas pieklājas Ventspils puikam, kura pilsētā ir ledus halle, vispirms spēlēts hokejs, kam sekojuši divi gadi vieglatlētikā un paralēli treniņi basketbolā. „2008. gadā es apmeklēju pasaules čempionāta finālposmu šorttrekā, kas norisinājās Ventspilī. Labi atceros, ka togad Haralds Silovs uzvarēja kopvērtējumā,” iespaidos dalās Puķītis. Pēc sacensībām Roberto tēvs dēlam piedāvājis izmēģināt spēkus šorttrekā. Un tā kopš 2008. gada līdz 2013. gada vasarai Roberto Puķītis skolojies trenera Māra Birzuļa virsvadībā.

Kā vienu no būtiskākajiem apstākļiem, kas saista šorttrekā, Roberto min ātrumu. Puķītis apgalvo, ka sāncenši, kuri manevrē uz naža asmens, slidojot cieši līdzās, sacensību padara īpaši baudāmu. Turklāt stratēģiju izspēles un apdzīšana lielā ātrumā ir iemesli, kāpēc atkal un atkal ir vērts atgriezties trekā, lai stātos pretim nepiekāpīgajiem konkurentiem, ar kuriem nereti uz ledus sanāk burtiska saķeršanās.

No 500, 1000, 1500, 3000 un 5000 m slidojumiem Puķītim vislabāk padodas 1500 metru distance, kurā viņš arī kvalificējies olimpiskajam startam. „Kaut arī uzskatu, ka visas distances man ir vienlīdz piemērotas,” piebilst olimpietis, „spēju gan skriet sprintu, gan izspēlēt izturības kārti, kuru esmu iemantojis, pateicoties daudzveidīgajiem treniņiem.”

PA SILOVA CEĻU

Kopš 2013. gada vasaras Roberto Puķītis netrenējas Latvijā. Viņš pievienojies Nīderlandes komandai, kura pēc reitinga ir otrā Eiropā un ieņem stabilu pozīciju pasaules TOP piecniekā. Šāds solis izskaidrojams ar konkurences trūkumu mūszemē. „Diemžēl man vairs neatradās atbilstoši sparinga partneri,” skaidro Roberto. „Visi citi bija galvas tiesu vājāki par mani.” Reizē ar šo atklāsmi sekojis Nīderlandes komandas trenera Jeruna Otera piedāvājums pievienoties nīderlandiešu rindām. Zīmīgi, ka arī Haralds Silovs Vankūveras spēlēm gatavojās Otera vadībā. Būdams sevišķi taktiska sporta veida pārstāvis, Puķītis, pateicoties spēcīgajiem nīderlandiešu sparinga partneriem, bruģējis savu ceļu uz Sočiem un ir apņēmības pilns tikt līdz pusfinālam.

„Lielāka daudzveidība, trenerim ir citādāki uzskati un pieeja treniņiem,” Roberto raksturo situāciju Nīderlandē. „Ledus treniņi ir fiziski daudz grūtāki un biežāki nekā Latvijā.” Roberto stāsta, ka Ventspilī daudz trenējies arī individuāli, jo ar to, ko saņēmis visas grupas treniņā, bijis par maz. „Savukārt Nīderlandē individuālajiem treniņiem pat neatliek spēka, jo treniņi ir tik piesātināti, ka pēc tiem dažreiz no ledus ir jānorāpo,” atklāj sportists.

UZ SOČIEM, KĀ SOLĪTS

Pirms četriem gadiem, skatoties Vankūveras ziemas olimpiskās spēles un sekojot šorttreka pārraidēm, Roberto sev apsolījis, ka darīs visu, lai 2014. gadā viņa vārdu saistītu ar Sočiem. „Arī saviem tuviniekiem paziņoju, ka braukšu uz Sočiem. Un to esmu izpildījis, pateicoties ļoti smagam darbam. Sočos no sevis izspiedīšu maksimālo. Nekādas žēlastības,” sola šorttrekists. „Savukārt 2018. gada olimpiādē Korejā mans uzstādījums ir zelts,” turpina mērķtiecīgais sportists.

Lai izcīnītu olimpisko ceļazīmi, sportisti mērojās spēkiem divos Pasaules kausa posmos. Viens no tiem risinājās Itālijā, savukārt otrs, ar divu nedēļu intervālu — Krievijā. Roberto atzīst, ka abi posmi ir bijuši ļoti smagi. Sevišķi spilgti iezīmējusies kvalifikācija Itālijā, kurā pēc iekļūšanas ceturtdaļfinālā 1000 metros piedzīvota diskvalifikācija, kas aizcirtusi durvis uz pusfinālu.

Roberto sekmīgi vairās no olimpiskās debijas pirmsstarta satraukuma. „Mērķi olimpiādē? Ceru tikt līdz pusfinālam,” prāto Roberto. Lai gan sportists ir ļoti ambiciozs, tomēr spriež racionāli un atzīst, ka viņa pieredze nav vienādā vērtē ar to vīru pieredzēto, kuri viņam no Nīderlandes, Krievijas, Kanādas, Ķīnas un Korejas stāsies pretī uz Soču ledus. „Es slidoju vien nieka sešus gadus, bet, kā jau teicu, darīšu pilnīgi visu, lai pakāptos pēc iespējas augstāk.”

 

Roberto PUĶĪTIS

Šorttrekists

Dzimis: 1994. gada 16. decembrī Ventspilī

Izglītība: Rīgas Tālmācību vidusskolas 12. klases skolnieks

Augums, svars: 171 cm, 71 kg

Sportā: kopš 5 gadu vecuma, trenējies arī hokejā, vieglatlētikā, basketbolā

Treneris šorttrekā: Jeruns Otersons, pirmais treneris — Māris Birzulis

Lielākie sasniegumi: 2013. g. EČ — 7. v. 1500 m, 9.v. 5000 m, 10.v. 500 m, 12. v. kopv.; 2013. g. PČ sprintā — 2. v. sprintā, 3. v. 1000 m; 2013. g. PČ daudzcīņā — 3. v. 500 m, 7. v. 1500 m, 12. v. 5000 m; 2013. g. PK finālā — 14. v. 1000 m

Vaļasprieki: hokejs un kino

Ģimenes stāvoklis: neprecējies 

 

LATVIJA ŠORTREKĀ

10. februārī

sporta pilī Iceberg

1500 m

11.45 priekšsacīkstes

13.04 pusfināli

14.05 fināls

Autori: Ralfs Dravnieks