Nesapīties savas spēles valgos

Līdz Samsung
premjerlīgas regulārā čempionāta beigām komandām jāaizvada vien pāris spēļu. Liepājas metalurga hokejisti, tuvojoties
izšķirošajiem mačiem, rāda arvien pārliecinošāku sniegumu, apliecinot, ka
iejauksies strīdā par čempionāta godalgām.

No vājinieku gultām cēlušies

Vēju pilsētas
spēlētāji gandrīz pusi sezonas bija neapskaužamā situācijā. Vien pēdējos mačos
beidzot viņiem izdodas iziet laukumā stiprākajā sastāvā. Kopš rudens viens pēc
otra traumas guva ne tikai pieredzējušie aizsargi Eduards Ivanovs un Mihails
Bogdanovs, bet arī uzbrucēji Valērijs Kuļibaba, Konstantīns Golohvastovs,
Valentīns Feoktistovs un Donāts Kumeļausks. Līdzko vieni atveseļojās, tūlīt
atkal kāds pievienojās vājinieku
rindām. Var jau, protams, teikt, ka līdzīgas ligas piemeklē arī citas komandas.
Taču liepājniekiem šosezon tas izdevies īpaši
labi.

Komandas biedru
ārstēšanās motivēja pārējos kolēģus nežēlot spēkus cīņā ar sāncenšiem. Un
tagad, kad beidzot visi pamatsastāva dalībnieki ir ierindā, liepājnieki arī
rāda sevis cienīgu hokeju. Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, viņi visai
ilgi centās rast savu spēli, kas tagad liek
konkurentiem ar maksimālu atdevi cīnīties visas sacensībām atvēlētās sešdesmit
minūtes un citkārt – arī papildlaikā.

Vēl neskanēja Ziemassvētku zvani

Kopš 20. decembra Liepājas metalurgs iesāka uzvaru sēriju,
un to līdz pagājušās nedēļas beigām vēl nevienai komandai nebija izdevies
pārtraukt. Vienpadsmit panākumi pēc kārtas! Regulārajā čempionātā tobrīd cīņā
par otro vietu apsteigti sīkstie pretinieki no Rīgas 2000. Pagodinoši,
daudzsološi – nenoliedzami. Tomēr līdz pārliecinošajiem līderiem – ASK/Ogrei vairs neaizsniegties.

Neviens no
liepājnieku hokejistiem negozējas panākumu saulītē, ik rītu skaitot, cik tad to
vinnēto spēļu ir sanācis. Galvenais nezaudēt atgūto spēles pavedienu, kas
garantē iespēju vinnēt sāncenšus. Komandai uzticīgākais ir tās kapteinis
Eduards Ivanovs. Viņš Liepājas metalurgā
ir kopš tā dibināšanas sezonas, kad vienības rindas aicināja papildināt
galvenais treneris Leonīds Beresņevs. Toreiz līdzās bija arī vārtsargs Dmitrijs
Žabotinskis un uzbrucējs Valērijs Fiļimonovs, kuri gadu gaitā izmēģinājuši
spēkus arī citās komandās. Un tomēr atgriezušies jūras pilsētā.

Vairāk nekā puse komandas

“Krievu
laikos bija tāds izteiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas,” saka
liepājnieku vienības menedžeris Mihails Vasiļonoks, kurš savulaik bija Latvijas
labākais vārtsargs. “Dmitrijs Žabotinskis mums ir vairāk nekā puse komandas.
Viņa stabilā spēle dod cerību kolēģiem, kuri, jūtot droši sargātu aizmuguri, ar
pārliecību iet uz priekšu. Tā ir visās komandās ar labu vārtsargu. Skat,
Krievijas superlīgā Novokuzņeckas Metallurg
Pēteris Skudra divās spēlēs vārtos neielaida nevienu ripu! Man prieks, ka
Dmitrijs Žabotinskis ir stabilākais Samsung premjerlīgā.”

Dmitrijs savulaik
izmēģinājis spēkus vēl vairākās komandās, tomēr atgriezās Liepājā, kļūstot par
pārliecinošu pirmo vārtu sargātāju. To ievēroja arī Latvijas valstsvienības
treneri, un aicināja viņu uz starptautisko pārbaudes turnīru Gomeļā.
Žabotinskis jau bija izlasē olimpiskajā kvalifikācijas sacīkstē Rīgā, taču uz
ledus tā arī netika. Vien savulaik pārbaudes mačos ar Krievijas un Francijas
izlasēm paspēja apliecināt prasmi. Iespējams, tieši šis ir īstais laiks 27
gadus vecajam vārtsargam, lai iekarotu stabilu vietu valstsvienībā.

Gada sākumā
liepājnieku rindas no Rīgas 20
papildināja Kristaps Stiģis. “Tagad varam atviegloti uzelpot,” atzīst Mihails
Vasiļonoks. “Mūsu pašu izaudzinātie jaunie puiši vēl nav tik meistarīgi. Tādēļ
Kristaps noteikti ir labs ieguvums, un arī Dmitrijam varam reizēm dot atpūtu.”

Kas labāk – spēlēt vai nespēlēt?

Galvenās cīņas Samsung premjerlīgā tomēr sāksies
izslēgšanas spēlēs. Nolikums paredz, ka pusfinālā uzreiz tiek divas stiprākās
komandas pēc regulārā čempionāta beigām.

“Tagad neviens
nepateiks, kas ir labāk,” skaidro liepājnieku vienības menedžeris. “Ja esi divu
labāko komandu vidū, līdz pusfinālam nāktos gaidīt deviņas dienas. Intensīvi
trenēties, bet varbūt mirkli atpūsties? Pareizo atbildi acīmredzot uzzināsim
vien tad, kad būs jau pusfināli izspēlēti. Kas tiks līdz cīņai par zelta
medaļām? Manuprāt, ogrēnieši un Rīga 2000.
Protams, esmu savas komandas patriots, taču reāli vērtēju spēku samērus.
Liepājnieki arī centīsies parādīt maksimāli labāko spēli. Tomēr… Visā sezonā
liepājnieku rindās nereti laukumā izgāja pat vesels piecnieks ar pašu jaunajiem
spēlētājiem. Kristaps Bužats, Sergejs Daņilocs, Toms Tiļļa, Aleksejs Propošins
un vēl vairāki – viņi ir mūsu nākotne. Jau tagad puiši ir pārliecināti par
sevi, nebaidās pārspēt konkurentus, arī uzņemties iniciatīvu. Galvenais ir gūt
pieredzi, kas rodama pietiekami ilgā spēles laikā. Tomēr jauniešiem vēl grūti
izturēt vērā ņemamo spēka cīņu ar rūdītajiem konkurentiem. Jā, esam pārliecinoši
uzvarējuši rīdziniekus, taču tas nenozīmē, ka esam daudz spēcīgāki. Pēdējais
mačs mūsu viņiem nebija tik traģisks, kā to atspoguļo rezultāts. Rīgā 2000 ir vairāk meistarīgāku
hokejistu, kuri spēj vienā mirklī izšķirt mača likteni. Tā iznāca sacīkstēs ar Latgali, kad pusminūtes laikā viņi
iemeta divas ripas un vinnēja. Arī ogrēniešiem ir ļoti pieredzējuši hokejisti.”

Arī liepājnieki noraida

Samsung premjerlīgā spēlējošajām komandām, tuvojoties izslēgšanas
spēlēm, tika piedāvāts piekrist reglamenta maiņai un ļaut izvēles kārtībā
izšķirošajām cīņām vēl pieteikt papildu valstsvienības kandidātus, kuriem
sezona citos klubos jau beigusies. Tikai pāris klubu vadītāji izteikuši
atbalstu šādai idejai. Pret bija arī Liepājas
metalurgs. Izlases galvenā trenera Oļega Znaroka viedoklis – klubiem savi
mērķi, un viņi nav ieinteresēti izlases stiprināšanā.

“Par to bija jādomā
sezonas sākumā,” kategorisks ir Mihails Vasiļonoks. “Bet tagad ir jāspēlē, kā
reglamentā paredzēts. Jaunie hokejisti sezonu sāk ar cerībām, ka nu viņi varēs
sevi pierādīt. Un tad nu pēkšņi pavasara pusē Rīgā ieradīsies vecie buki un teiks – puikas,
pavirzieties maliņā, mēs esam atbraukuši. Lai viņi paši rēķina, kam dot
priekšroku: palikt Latvijā, spēlējot kopā ar jaunajiem hokejistiem, kuri varētu
daudz ko no viņiem iemācīties, vai arī doties peļņā citur. Katram bija iespēja
izvēlēties.”

Korekcijas noteikti būs

Kad beidzas sezona,
arī Liepājas metalurga menedžeris ne
vienmēr uzreiz skaidri zina, kuri spēlētāji pametīs šo klubu. Tagad ir nedaudz
citādāk. Kristaps Stiģis un Oļegs Koreškovs mēģināšot rast maizes darbu viņpus
okeānam. Mājup dosies arī ukraiņu brāļi Pavlo un Ruslans Borisenko. Jaunākais
no viņiem – Pavlo – grib izmēģināt spēkus kādā ļoti stiprā komandā. Uz Krieviju
atpakaļ dosies Konstantīns Golohvastovs. Citi par saviem nākotnes nodomiem
skaļi vismaz pagaidām nerunā. Un nav arī īsti vaļas. Samsung premjerlīgā sākas izšķirošie notikumi, un ikviens komandas
dalībnieks ir gatavs parādīt sevis un Liepājas
metalurga cienīgu spēli.

Māra JURŠEVICA