Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pie elites vārtiem klauvējot

Pēc nepilnas nedēļas Arēnā Rīga
sāksies pasaules U-20 hokeja čempionāts 1. divīzijā ar laukuma saimnieku
līdzdalību. Latvijas izlases dalībniekiem mērķis skaidrs – mēģināt atgriezties
pasaules elites komandu vidū.

Ne visi plāni realizējas
Mūsu junioru izlases galvenā trenera amatā debitē Andrejs Maticins. Pats
savulaik būdams valstsvienības aizsardzības balsts, Andrejam, jau uzsākot jauno
darbu, bija skaidrs, ka lielākās problēmas varētu sagādāt tieši šīs pozīcijas
kvalitatību spēlētāju trūkums. Kad līdz čempionātam bija atlikusi pusotra
nedēļa, vēl vienu robu aizsardzībā iesita no Amerika saņemtā vēstule. Grīnbejas
Gamblers komandas vadība uz pasaules
čempionātu nelaiž Krišu Grundmani. Maticinam un viņa asistentam Ērikam Miļunam
radās jaunas tēmas pārdomām.

Latvijas izlase, kā zināms, sagatavošanās posmā aizvadīja trīs pārbaudes
spēles Zviedrijā ar gana stipriem konkurentiem, visās gūstot panākumu. Taču jau
toreiz treneri atgādināja, ka nevajag ļauties pašapmierinātībai, jo vēl ir tik
daudz darāmā meistarības pilnveidošanai. Bet katram skaidrs: kas nav iemācīts
pirmajos gados, to vairs saglābt nevar, junioru vecumu sasniegušajiem.

Decembra sākumā izpalika iepriekš paredzētās divas pārbaudes spēles ar
Krievijas izlasi, lai arī līdz pēdējam brīdim tika gaidīta atbilde no
konkurentu nometnes. Tika atrasts rezerves risinājums. Mūsu izlase vispirms
aizvadīja maču ar Rīgu 2000 (3:6),
bet piektdien vakarā notiek spēle ar ASK/Ogri.
Jau ar visu izlases kandidātu līdzdalību, arī ar tiem, kuri šonedēļ atlidoja no
Ziemeļamerikas.

Pirms tam Andrejs Maticins bažījās, sak, nevar prognozēt, kādā sportiskajā
formā patlaban ir uzbrucēji Andris Džeriņš un Kaspars Daugaviņš, kā arī
aizsargs Artūrs Kulda. Protams, ir zināms viņu varējums sezonas regulārajā
čempionātā, taču savu lomu nospēlēs laika starpība. Izlases ilggadējais ārsts
Jānis Kvēps skaidro, ka pirmās dienas pēc izkāpšanas no lidmašīnas dzimtenē vēl
neesot tik dramatiskas. Sarežģījumi rodoties kādā piektajā dienā, kad organisms
vēl nav pieradis pie citas laika joslas. Un vēl piebilda, ka tas gan esot
atkarīgs no katra indivīda.

Taču arī tad vēl ir pietiekami daudz laika, lai atbraucēji pierastu pie
komandas biedriem, kurus lieliski pazīst no agrākajiem gadiem. Beigu beigās
daudzi hokejistu gaitas sākuši vienā gadā un kopā soli pa solim kāpuši pa
meistarības trepēm augšup.

Pirms pēdējā pārbaudes mača ar ogrēniešiem izlases treneri vēl ilgi sprieda
par optimālāko komandas sastāvu. Visus punktus uz i saliks šīvakara cīņa.

Visas cīņas izšķirošās

Nedēļas laikā nāksies cīnīties piecās spēlēs. Un nevar rēķināt, – tas
sāncensis nav tik stiprs, bet pret to nākamo gan saņemsimies. Vien grupas
uzvarētājs iegūs tiesības nākamajā sezonā spēlēt elites komandu vidū. Mūsējie
reiz jau izbaudīja pasaules izcilāko junioru komandu meistarību. Nācās
atgriezties 1. divīzijā, lai arī Latvijas hokejisti togad nebija peramo zēnu lomā. Tomēr ne tik spēcīgi,
lai noturētos elitē.

Čempionāta pēdējo vakaru daudzi hokeja līdzjutēji gaida kā saldā ēdiena
pasniegšanu skaistās viesībās. Latvijas izlase mērosies spēkiem ar potenciāli
sīkstākajiem konkurentiem – baltkrieviem, kuri pērn izbaudīja spēli pasaules
stiprāko komandu vidū un arī, tāpat kā Latvijas hokejisti, vēlas tur
atgriezties. Sezonas sākumā mūsējie jau nedaudz iepazina šos sāncenšus, savā
laukumā mērojoties spēkiem Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā. Baltkrievijas
izlase mājup devās neuzvarēta, mūsējos apspēlējot ar 5:3. Novembrī tā aizvadīja
četras pārbaudes spēles Ziemeļamerikā, trijās zaudējot un vienā pieveicot
Vācijas izlasi.

Gatavojoties pasaules čempionātam, izlases galvenais treneris Andrejs
Rasoļko un viņa asistents Aleksandrs Andrijevskis treniņnometnē iesaistīja 25
hokejistus. Pirms braukšanas uz Rīgu baltkrievi šonedēļ izbraukumā aizvada
divas spēles ar Ukrainas vienaudžiem, bet savā laukumā vēl samēros spēkus ar
Minskas fārmklubu izlasi.

Francijas junioru izlase ir visai stabila pasaules 1. divīzijas komanda.
Sezonas sākumā tā divreiz pārliecinoši apspēlēja ungārus, kuri arī ir šajā čempionāta
grupā. Līdzīgā cīņā vinnēja slovēņus (8:7 un 4:2), bet zaudēja austriešiem
(3:4).

Treniņnometni pirms čempionāta tā aizvadīja Somijā. Bet pirms braukšanas uz
Rīgu vēl samēros spēkus ar ungāriem un austriešiem.

Lai arī Slovēnijas izlasē nav vairs tās līdera Anžes Kopitara, kurš nu jau
ir NHL spēlētājs, tas nenozīmē, ka šo komandu var novērtēt par zemu. Grūti
atcerēties maču, kad mūsējiem nebūtu sīksts cīniņš ar slovēņu hokejistiem.

Varētu šķist, ka Lielbritānijas un Ungārijas izlases salīdzinoši ir spēkos
vājākas. Tomēr jāņem vērā, ka britu rindās ir ne viens vien naturalizēts
kanādietis.

Līdzjutēji jau spodrina
taures

Spēlēt savā laukumā, savu līdzjutēju klātbūtnē ir liels gods. Un arī
satraucošs mirklis. To apgalvo ikviens izlases dalībnieks. Viens ar uztraukums
tiks galā atrāk, cits mazliet vēlāk. Taču visi ir apņēmības pilni šogad atkal
cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Tikai tā garantēs vietu pasaules elitē.

Māra JURŠEVICA

Foto

Stratēģi. Junioru izlases galvenais
treneris Andrejs Maticins (pa kreisi) un viņa asistents Ēriks Miļuns
izstrādājuši neskaitāmus variantus, kā komandai tikt pie uzvarām

Foto: Mārtiņš Aiše