Pirmais no piecdesmit pieciem
Latvijas biatlons šoruden svinēja 55. jubileju. Pērnajā jūnijā šis sporta veids mūsu valstī pirmo reizi tika nodots sievietes rokās. Jau vairāk nekā gadu Latvijas Biatlona federācijas prezidente ir Baiba Broka. Kā klājas biatlonam viņas pirmajā gadā?
— Stājoties amatā, teicāt, ka pirmais uzdevums ir panākt, lai Latvijas biatlonā atgriežas viss lieliskais četrinieks un viņu treneris. Tas patiešām ir noticis. Ko viņi katrs tagad dara?
— Gundars Upenieks 24 stundas diennaktī ir Biatlona federācijas viceprezidents, kas kopā ar mūsu jauno ģenerālsekretāru, vēl nesen aktīvu sportistu Krišjāni Meirānu, risina gan stratēģiskos, gan ikdienas taktiskos jautājumus.
Vitālijs Urbanovičs kopā ar Ilmāru Brici vairāk strādā ar Pasaules kausa izcīņas komandu. Abu pieredze šajā apritē ir nenovērtējama. Jēkabs Nākums trenē gan jauniešu, gan junioru, gan pieaugušo izlasi, galvenokārt cenšoties uzlabot atlētu šaušanas prasmes. Ziemas sezonā viņš vairāk pieskatīs junioru izlasi. Būtībā viņi visi trīs strādā kopā un ir gatavi cits citu papildināt vai aizvietot.
Sākot sagatavošanas periodu šai sezonai, mēs definējām, ka esam komanda. Izlases galvenais treneris ir Intars Berkulis. Viņš, būdams arī federācijas valdes loceklis, ir galveno lēmumu pieņēmējs — par treniņu procesu, metodiku, komandu sastāvu… Vecākais treneris ir Vitālijs Urbanovičs, kas koordinē kolēģu darbu, ar savu milzīgo pieredzi un viedumu veidojot vienotu treniņu metodikas sistēmu. Būvējam kopēju māju uz vienotiem pamatiem, kur ir jaunieši, juniori, pieaugušo izlase un tās rezerve. Līdz šim Intars Berkulis un Andrejs Rastorgujevs gāja savu, atšķirīgu ceļu. Tagad nav tā, uzsākot PK sezonu, esam viena komanda.
Aizvadītajā vasarā mēs visus likām kopā — jauniešu, junioru un elites izlašu kandidātus. Lai notiktu savstarpēja papildināšanās, augtu motivācija un iedvesma. Lai pēc treniņiem savos klubos kāds uz viņiem paskatītos ar svaigu un pieredzes bagātu aci. Ja jau mēs investējam tādos treneros, tad jārada iespēja viņu pieredzi un zināšanas izmantot iespējami plašākam sportistu pulkam. Šajā kopējā vasaras treniņu procesā piedalījās arī biatlonisti, kas vēl nav nokļuvuši izlasē, bet kuru talantu un vēlmi censties atbalstīja klubi, pašvaldības, sporta skolas, sponsori vai vecāki. Nereti koptreniņos Priekuļos un Alūksnē šautuvē darbojās pat 20 biatlonisti.
Savukārt Oļegs Maļuhins ir gan savu, gan federācijas, gan Madonas pašvaldības ambīciju īstenotājs. Jau otro gadu Madonā darbojas biatlona internātskola. Ne velti Smeceres sila bāzi Madona sekmīgi veido kā lielisku izturības sporta veidu centru, un Ceļapītera kunga vadītās novada pašvaldības atbalsts ir nenovērtējams. Mums ar labiem rezultātiem jāpalīdz šim internātam tuvākajā laikā saņemt arī valsts finansējumu.
— Vai tas nozīmē, ka Priekuļu centrs biatlonā zaudē savas līderpozīcijas?
— Neviens nezaudē, visi tikai iegūst. Arī aizvadītajā vasarā 90 procenti darba noritēja Priekuļu bāzē. Katram centram savs uzsvars. Madonai vairāk uz jaunatni un infrastruktūras attīstību. Tāpat arī Alūksnei. Svarīgi, lai mēs kvalitatīvi varētu darboties visās trijās bāzēs, kurai strauji tuvojas ceturtā — Aizkraukles bāze Jankās pie Pļaviņām, kur tuvākajā laikā paredzēts uzliet arī asfalta apli skrituļslēpošanai.
— Vēl paliek Talsi un Daugavpils…
— Talsenieku tradīcijas un entuziasms ir fantastisks. Viņi vienmēr un visur ir klāt, apliecinot savu konkurētspēju. Talsu sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš ir arī federācijas valdes loceklis.
Daugavpilieši ieguvuši asfaltētu skrituļslēpošanas apli, kuram blakus vajadzētu uzbūvēt pienācīgu šautuvi. Biatlons Daugavpilī bijis visos laikos, un ik pa brīdim no turienes nāk papildinājums izlasei.
— Gulbenē atgriezies Latvijas biatlona dāmu komandas izveidotājs Māris Čakars!
— Viņš ir enerģijas un ambīciju pilns. Šautuve jau ir izveidota. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs — veselīga konkurence, iespēja mūsu sporta veidam dzīvot un attīstīties novados. Ar savu pieredzi Čakara kungs var radīt biatlona jauno paaudzi, ko mēs gaidām.
— Pēdējos gados jaunieši ar panākumiem nav iepriecinājuši. Cik viņu biatlonā ir?
— Ne kvantitātes, ne kvalitātes rādītāji šobrīd nav pārāk augsti. Bet labā ziņa, ka ir pamats, ar ko turpināt strādāt. Vecākajā — A — grupā uz četrām vietām izlasē, kas brauks uz pasaules čempionātu, reāli ir desmit nopietni pretendenti. Arī meitenēm notiks cīņa par vietu komandā.
— Tas, ka biatlonā rekrutē distanču slēpotājus, ir loģiski un normāli. Bet nu jau tiek vākti pat orientieristi!
— Nekad neesam slēpuši, ka meklējam labi sagatavotus izturības sporta veidu pārstāvjus. Latvijas orientieristi, kas turklāt sekmīgi nodarbojas ar šo sporta veidu ziemā, ir vieni no tiem. Raivo Kivlenieks nereti sekmīgi startējis arī distanču slēpotāju sacensībās. Ja mūsu intereses sakrīt, kāpēc nemēģināt? Cik sekmīgi tas izdosies, to varēs novērtēt pavasarī vai pat pēc vēl ilgāka perioda. Galvenais, ka uz vietām izlasē veidojas konkurence. Ja ir četras vietas izlasē un tikai četri pretendenti, tas neveicina motivāciju. Šovasar mums jau bija konkurence, lai tiktu sešniekā, kas brauks uz galvenajām treniņnometnēm. Bija daudz nopietnāka attieksme treniņos, savstarpēji sparingi, atlase.
Pēdējie kontroltreniņi Norvēģijā apliecināja, ka tīrie biatlonisti tomēr ir pārāki. Otrajā izlasē, kas piedalīsies IBU kausa izcīņas pirmajās kārtās, neiekļuva ne Raivo Kivlenieks, ne distanču slēpotājs Arvis Liepiņš.
— Un šie divi no biatlona izstāsies…
— Es gan ceru, ka viņiem tā būs papildu motivācija atgriezties komandā. Protams, mūsu finansiālās iespējas ir ierobežotas, bet ar treniņiem Latvijā mēs nodrošināt varam.
— Kuri bija iekļauti izlases sākumsastāvā?
— Andrejs Rastorgujevs, Rolands Pužulis, Toms Praulītis, Roberts Slotiņš, Daumants Lūsa, Aleksandrs Patrijuks, Arvis Liepiņš, Raivo Kivlenieks, juniori Ingus Deksnis, Vladislavs Ņedaivodins, Andrejs Zikovs un Jānis Šņoriņš.
Dāmām konkurence pagaidām mazāka. Baibai Bendikai to šobrīd sastāda vienīgi Latvijas čempione distanču slēpošanā Anda Muižniece, kas kopš vasaras intensīvi apgūst biatlonu. Žanna Juškāne cīnās ar bēdīgi slavenā Epšteina-Barra vīrusa sekām un iespēju robežās turpina trenēties. Priecē Baibas nopietnā attieksme. Viņa mūsu jauno treneru vadībā ievērojami uzlabojusi slēpošanas tehniku un nupat Sjūsenā Norvēģijas atklātajā čempionātā, kurā piedalījās ļoti daudzas Pasaules kausa izcīņas dalībnieces, no 94 dalībniecēm 7,5 km sprintā ar vienu soda apli izcīnīja 31. vietu, uzvarētājai Dorotejai Vīverei no Itālijas zaudējot tikai divas minūtes un dažas sekundes. Andas debija ļoti sarežģītos laikapstākļos beidzās ar astoņām kļūdām šautuvē, tomēr pēdējā viņa nepalika. Tagad galvenais nenokārt degunu, jo sākums biatlonā nevienam nav viegls. Katrā ziņā viņas attieksme pret treniņiem ir ļoti nopietna un analītiska.
Vīriešu konkurencē dalībnieku skaits bija limitēts — 120 — un Latvijai tika atvēlētas trīs vietas. Sprintā labākais, pateicoties ātrumam distancē, bija Roberts Slotiņš — 72. vieta ar četriem soda apļiem. Plus 3:19 uzvarētājam Simonam Šempam no Vācijas. 15 km distancē ar kopējo startu dalībnieki tika klasificēti vairākās starta grupās. B grupā 71 dalībnieka konkurencē no mūsējiem labākais bija Daumants Lūsa, kas ar divām kļūdām finišēja septiņpadsmitais. Andrejs šajās sacīkstēs nepiedalījās.
— Cik starta vietu šosezon mums būs Pasaules kausa izcīņā?
— Kvalifikācijas sistēma mainīta, bet Pasaules kausa izcīņa joprojām paliek sadalīta trijos trimestros, kuriem varēs kvalificēties arī kārtu zemākajā IBU kausa izcīņā. Tiesības piedalīties pirmajos trijos Pasaules kausa izcīņas posmos arī pēc jaunās sistēmas ieguvuši seši mūsu biatlonisti — Rastorgujevs, Praulītis, Pužulis, Slotiņš, Lūsa, Patrijuks un vēl Bendika. Bet mums ir trīs starta vietas vīriešiem un viena — sievietēm. Pagaidām zinām tikai to, ka pirmajā kārtā Esterzundā redzēsim Andreju Rastorgujevu un Baibu Bendiku, kas piedalīsies ļoti interesantajā 1+1 jauktajā stafetē, kurā katrs dalībnieks pamīšus slēpo divus posmus un ar kuru sāksies šīsziemas Pasaules kausa izcīņa. Kuri divi mūsu puiši vēl piedalīsies, to izlems Vitālijs ar Ilmāru un Jēkabu. Otrā izlase trīs vīru sastāvā plus Anda Muižniece dosies uz IBU kausa izcīņas seriālu.
— Uzdevumi katram atšķirīgi?
— Andrejam, kam ir ne tikai jauna šautenes laide, bet arī jaunas zināšanas šajā biatlona komponentē un kas sezonai gatavojies ar vislielāko atbildību, mērķi, protams, vienmēr ir visaugstākie, bet skaļi tie netiek deklarēti. No pārējās komandas pirmajā jauno treneru sezonā brīnumus gaidīt nevajadzētu. Galvenais, lai finiša protokolos būtu redzams progress. Lai beidzot spētu atkal finišēt stafetē, neatpaliekot par apli.
Galvenais mērķis — nāciju vērtējumā atgriezties labāko divdesmitniekā, lai olimpiskajās spēlēs Phjončhanā mēs atkal varētu startēt kā komanda. Mūsu labākajiem junioriem iespējams jau šosezon vajadzētu sākt rūdīties starptautiskajā vīriešu konkurencē. Dāmu konkurencē mums jācīnās par divām olimpiskajām starta vietām.
— Visu federāciju prezidentu sāpīgākais jautājums — finanses… Latvijas biatlons kļuvis turīgāks?
— Ar turību gan lielīties nevaram, bet varam teikt paldies saviem uzticamajiem atbalstītājiem — Latvijas Gāzei, Latvijas dzelzceļam, būvfirmai Arčers, kas biatlonam pievērsusies pēdējā laikā un ar cerībām seko mums līdzi. Mūs atbalstījis Rietumu bankas fonds, Sportland un vēl vairāki citi uzņēmumi…
— Un Norvik banka?!
— Norvik banka atbalsta konkrēti Andreju Rastorgujevu, tādā veidā, protams, atslogojot federācijas budžetu. Tiesa, sākot ar janvāri, Norvik savas saistības maina un turpmāk Andreju atbalstīs mazākā apjomā. Viņa ģenerālsponsora vieta kļūst brīva. Tomēr, pateicoties Norvik bankai, Andrejs varēja atļauties pilnveidoties pie izcila šaušanas speciālista un nofraktēt ļoti labu slēpju servisa grupu.
— Kas tad gādās par mūsējo slēpju slīdamību?
— Andreju apkalpos tie paši francūži, kas strādāja Soču spēlēs. Darbā ar izlasi atgriežas pieredzējušie Aivars Bogdanovs un Intars Spalviņš, kuri arī paši bijuši olimpieši. Mēs būtu priecīgi, ja vēl kāds gribētu apgūt šo amatu, stažējoties pie šiem meistariem. IBU kausa komandai palīdzēs Arvīds Pīpkalējs un Zintis Bikše.
— Vai vēl kādas valsts biatlona federāciju vada dāma?
— Jā, Bulgārijas federācijas prezidente ir Jekaterina Dafovska —olimpiskā čempione. Esam sadraudzējušās.
— Kā Starptautiskā Biatlona federācija (IBU) izturas pret dāmām?
— Ar vislielāko cieņu. Mūs patiešām respektē. Prezidents Beseberga kungs priecājas, ka biatlona vadībā parādās vairāk sieviešu.
— Jums ir pienākumi arī IBU?
— Jā, esmu ievēlēta Juridiskajā komitejā, ko veido trīs cilvēki. Jārisina daudzi juridiski jautājumi gan nāciju savstarpējās attiecībās, gan ar IBU, gan starp sportistiem un federāciju, ar sporta medicīnu un dopingu saistītas lietas, IBU attiecības ar lielajiem sponsoriem, ar Eurosport televīziju… Starp citu, šajā kanālā no ziemas sporta veidiem biatlons ir visskatītākais. Tiesiskā bāze šim sporta veidam ir plaša un sarežģīta.
Baiba BROKA
Latvijas Biatlona federācijas prezidente, LU rektora biroja vadītāja, Rīgas Brīvostas valdes locekle, Rīgas domes deputāte (NA), RSU pasniedzēja
Dzimusi:1975. gada 2. oktobrī Madonā
Izglītība: Madonas Valsts ģimnāzija, LU maģistra grāds tiesību zinātnēs, doktorante, papildinājusies ASV augstskolās
Sportā: kopš sešu gadu vecuma, trenējusies vieglatlētikā (pirmais treneris Krauklītis), distanču slēpošanā, biatlonā (kaimiņa, PSRS izlases dalībnieka Ivara Silupa ietekmē), orientēšanās sportā, basketbolā
Lielākie sasniegumi sportā: godalgotas vietas distanču slēpošanā jauniešu čempionātos, tagad tautas slēpojumos
Darba gaitas: prokurora palīdze Rīgas Ziemeļu rajona prokuratūrā (1995.—1997.), LU lektora asistente (1998.—1999.), LU lektore (2000.—2013.), profesore Concordia universitātē Tallinā (1999.—2003.), juridiskā un finanšu konsultante (2000.—2006.), tieslietu ministra parlamentārā sekretāre (2006.—2010.), padomes priekšsēdētāja VAS Starptautiskā lidosta Rīga, valdes locekle VAS Latvijas Gaisa satiksme (2009.—2014.), tieslietu ministra padomniece ES un privāttiesību jautājumos (2011.—2014.), Tieslietu ministre (2014.), Rīgas Brīvostas valdes locekle (kopš 2014.), RSU lektore (kopš 2014.), kopš 2008. gada ievēlēta Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) vadības padomē, veic citus sabiedriskus un zinātniski pētnieciskus darbus, līdzautore grāmatai Juridisko tekstu izstrādāšana un analīze
Vaļasprieki: garo distanču skriešana, kopš šā gada — arī triatlons, distanču slēpošana, stipro skrējieni, džezs, gleznošana
Ģimenes stāvoklis: divu dēlu māte
PASAULES KAUSA IZCĪŅA
1. posms Esterzundā (Zviedrija)
29.11. plkst. 14.45 1+1 jauktā stafete; plkst. 16.30 jauktā stafete
2.12. plkst. 18.15 20 km kungiem
3.12. plkst. 18.15 15 km dāmām
5.12. plkst. 13.30 10 km kungiem; plkst. 16.30 7,5 km dāmām
6.12. plkst. 12.00 12,5 km kungiem; plkst. 14.30 10 km dāmām
2. posms Hohfilcenē (Austrija)
11.12. plkst. 12.30 7,5 km dāmām; plkst. 15.30 10 km kungiem
12.12. plkst. 12.30 10 km dāmām; plkst. 15.30 12,5 km kungiem
13.12. plkst. 12.15 4×6 km dāmām; plkst. 15.30 4 x 7,5 km kungiem
3. posms Pokļukā (Slovēnija)
17.12. plkst. 15.30 10 km kungiem
18.12. plkst. 15.30 7,5 km dāmām
19.12. plkst. 12.15 12,5 km kungiem; plkst. 14.30 10 km dāmām
20.12. plkst. 13.00 15 km kungiem; plkst. 15.15 12,5 km dāmām
BIOMEHĀNIKA UN PĀRLIECĪBA
„Pirmo reizi pēc četriem gadiem Andrejam aprīlis un maijs bija brīvs, iepriekš viņš to izmantoja studijām un mācījās tiešām cītīgi, nu augstskola pabeigta,” Latvijas izlases galvenais treneris Intars Berkulis sāk stāstu par to, kas šogad mūsu līderim sagatavošanās periodā bijis citādāk. „Tagad pavasari beidzot varējām izmantot šaušanas treniņiem. Tikām pie ļoti laba speciālista — Klausa Zīberta, kas savulaik trenējis Vācijas izlasi, bet vēl nesen palīdzēja Pasaules kausa un Soču olimpisko spēļu virsotnēs uzkāpt Darjai Domračevai. Ar Andreju sen jau cerējām uz iespēju pamācīties pie viņa. Zīberts nav tikai šaušanas treneris, viņš ir biatlona šaušanas treneris, kas pats šajā sporta veidā pudiem sāls apēdis, kļūstot gan par Pasaules kausa izcīņas, gan olimpisko spēļu laureātu.
Abās šaušanas pozīcijās, jo īpaši stāvus, tika mainītas būtiskas biomehāniskas nianses. Daudzi locītavu leņķi nebija īsti pareizi. Ārēji likās, ka viss ir, kā vajag. Bet izrādījās, ne gluži. To mainīt bija smags darbs, pa astoņām stundām dienā. Vienlaikus tika vairota psiholoģiskā pārliecība. Viens ir būt precīzam treniņos, otrs — Pasaules kausa izcīņā.
Citādi strādāts ierastajā ritmā. Noslogojums liels, nometnēs darba apjoms izpildīts bez atlaidēm. Vienīgi žēl, ka netikām pie Zīberta rudenī. Sezonai savi mērķi mums ir, tie nav zemi, bet par tiem mēs skaļi nerunājam.”
Starp citu, pasaules čempionāts šogad marta sākumā notiek gandrīz tepat — Oslo. Bet Eiropas čempionāts, kas ieguvis pilnvērtīgu elites statusu, jo tam vairs nav vecuma ierobežojumu — februāra beigās Tjumeņā. To būs gandrīz neiespējami savienot ar Pasaules kausa izcīņas 7. un 8. kārtu, kas šogas risināsies Ziemeļamerikā.
