Pirmās maiņas bandinieks
Latvijas hokeja izlasē aizvadītajā pasaules čempionātā negaidīti pozitīvā gaismā uzspīdēja debitants Miks Indrašis. Valstsvienības galvenais treneris Teds Nolans viņā saskatīja īpašības, kas varētu palīdzēt komandai, uzticēja vietu pirmajā maiņā, un 21 gadu vecais uzbrucējs doto iespēju sagrāba un izmantoja, ar septiņās spēlēs iegūtiem pieciem punktiem (3+2) kļūstot par izlases rezultatīvāko spēlētāju.
IEKRITA ACĪS
Miks hokejā sāka trenēties sešu gadu vecumā. Tētis esot aizvedis uz Daugavas stadionu pie trenera Jāņa Astrātova, slidošanas iemaņas Miks jau iepriekš bija ieguvis ar skrituļslidām, un viņam tāpat kā savulaik tēvam šī lieta iepatikās. „Sākumā Astrātovs mūs, sīkos, trenēja tāpat vien, vēlāk apvienojās ar Edmunda Vasiļjeva hokeja skolu, kur bija Skvorcovs, Jekimovs, Jass. Pēc kāda laika aizgāju pie Ralfa Bukarta un Gunāra Krastiņa uz Sāgu, vienu brīdi biju arī Aisbergā, bet 14 gadu vecumā tētis sarunāja ar Aleksandru Cicurski, ka varu braukt trenēties uz Liepāju. Pēc četriem gadiem atkal atgriezos Rīgā,” atceras Miks.
Pirmo reizi lielo hokeju — ja tā var teikt — viņš nogaršoja 2008. gadā, kad Haralds Vasiļjevs uzaicināja uz Rīga 2000. Faktiski kopš tā laika viņš ir Rīgas Dinamo sistēmā, bet lielkomandā aizvadījis tikai vienu maču, iepriekšējo sezonu sākot fārmklubā Liepājas metalurgs un pabeidzot pie jauniešiem HK Rīga.
Latvijas čempionāta pusfinālā Indrašis un vēl vairāki Leonīda Tambijeva padotie pastiprināja HK Juniors, un… apkaunojoši sērijā ar 0:4 zaudēja Ozolnieki-MONARCH. „Teikšu godīgi — tad nemaz negribējās spēlēt. Domās jau biju izlasē un spēlēju tā, lai nedabūtu traumu, centos izvairīties no visiem, kas lido virsū. Būtu tik stulbi, ja Latvijas čempionātā dabūtu traumu un netiktu uz izlases treniņnometni. Tas tikai kārtējo reizi pierādīja, ka hokejā bez 100 procentu atdeves neko izdarīt nevar.”
Teds Nolans vēl ziemā pirms debijas Latvijas izlases galvenā trenera amatā, vērojot klātienē HK Rīga maču, izcēla tieši Indraša dotības. Pats uzbrucējs trenera pozitīvās domas sajutis februārī pārbaudes turnīrā Oslo: „Mačā pret Franciju rupji kļūdījos, un Teds mani nosēdināja malā. Domāju — viss, vairs nekādu izredžu. Pēc mača treneris pienāca klāt un pateica, ka no kļūdām mācās. Intervijā viņš atzina, ka es esot iekritis acīs, un tad apjēdzu — ja tā, tad tikai uz priekšu.” Un Miks tāpat domā arī tagad — neliela atpūta un tad sviedru pilna treniņu vasara. Jo jauneklis labi saprot, ka Rīgas Dinamo, ar ko viņš pirms čempionāta noslēdza divvirzienu līgumu, un Peka Rautakallio būs pavisam cits stāsts.
MIKA SEPTIŅAS SPĒLES
Latvija — Krievija 2:5. Mikam Indrašim vieni gūti vārti, 19:51 minūte spēles laiks, trīs metieni, divas soda minūtes, neitrāla lietderība un komandas labākā spēlētāja balva.
„Lai arī pretī nāca vīri ar baigiem uzvārdiem — Malkins, Dacjuks —, nebija tā, ka pirms mača uztraucos. Nebija nemaz domas, ka kaut ko metīšu, galvenais bija dot iekšā, cīnīties, nekļūdīties savā zonā, visu darīt vienkārši. Bija jāpielāgojas, ka viss notiek ātrāk nekā pierasts.
Nupat ar draugiem atcerējos šīs sajūtas. Ko var pateikt — tās ir neaprakstāmas. Kad iemetu golu, nesapratu, kas notiek. Viss pazuda. Paceļu rokas, slīdu pret bortu, skatos — visi skatītāji auro. Tāds kaifs! Aizgāju līdz soliņam, un pirmais klāt pieskrēja Koba Jass — malacis, apsveicu, apķēra. Ābols uzsita pa plecu — molodčiks. Grozos, grozos, skatos — Teds piemiedz ar aci. Iekšā uzreiz — es taču varu vēl! Bet ātri nomierinājos, sapratu, ka nebūs labi, ja sākšu skriet un glābt Latviju. Tobrīd izvirzījāmies vadībā ar 1:0.
Krievi otrajā periodā ieslēdza sesto ātrumu un sāka mūs dušīt. Nopelnīju stulbu noraidījumu — Medvedevs gāja iekšā zonā, domāju, ka ar garajām rokām aizsniegšos līdz ripai, bet trāpīju ar nūju kājās, viņš nogāzās, arī mazliet pietēlojot, un tiesnesis man iedeva divas minūtes. Vairākumā viņi panāca izlīdzinājumu. Būs nākamajā sezonā Medvedevam jāatspēlējas. Pēc mača internetā parunājos ar draudzeni, viņai pēc zaudētajiem vārtiem asaras esot saskrējušas acīs.
Ilgi nevarēju aizmigt, pirmās trīs dienas vispār normāli nevarēju pagulēt, gulta nepatika — nevarēju izplesties.”
Latvija — Vācija 3:2.Mikam 1+1, 20:18 minūtes laukumā, četri metieni, pozitīva lietderība +1.
„Pret Vāciju bija ļoti laba spēle. Īsi pirms vārtu guvuma vāciešu zonā pazaudēju ripu un nobijos, ka būs pretuzbrukums, taču piesteidzās Miķelis. Tad Jānis pacīnījās vārtu priekšā, un ripa izlēca pie manis — es viens pats, paņēmu ripu uz neērto nūjas pusi, vārtsargs lēca, aizsargs arī vēl kaut ko mēģināja, bet šis moments bija kā palēninājumā — likās, ka ripa līdz vārtiem lido desmit sekundes, viss tik skaidrs, tik dzidrs. Tā nekad nebija bijis.
Vēl bija piespēle otrajā golā un tad jau ģērbtuvē Kaspars Daugaviņš jokoja, ka šodien maču taisa tikai Garkalnes pagasts. Jā, vācieši beigās turnīrā neko neparādīja, taču pret mums ļoti sīvi cīnījās un labi, ka beigās Aleksejs Širokovs vairākumā iemeta uzvaras ripu.”
Latvija — Itālija 5:0. Mikam 1+1, 18:27 minūtes, pieci metieni, pozitīva lietderība +1.
„Sajūtas joprojām ļoti labas — dodiet tik spēlēt! Izskrēju pret vārtsargu jau pirmajā periodā, bet tad aizsargs patraucēja un neiemetu.
Trešā perioda sākumā daži no mūsējiem gāja mainīties un es paliku viens uz viņu zilās līnijas, uzkliedzu Galviņam, bet domāju, ka viņš milzīgajā arēnā tāpat neko nedzird. Tomēr pamanīja un iedeva, es sapratu, ka iziešu nullē.
Pārbaudes mačā pret krieviem Rīgā arī bija līdzīgi, bet tad Ņikuļins vai Žerdevs — īsti neatceros — pacēla nūju. Domāju — nedod, Dievs, tagad itālietis tāpat izdarīs. Izpletu kājas tā, lai viņš vispār netiek klāt. Jau biju izdomājis, kā metīšu. Šo fintu esmu nedaudz no Dārziņa noskatījies. Labs gols, bet man ir bijuši arī labāki — pret Slovākijas klubu MHL, kad pacēlu ripu un no aizvārtes iemetu. Spēle pret Itāliju man šķita visvienkāršākā no visām, lai gan arī mēs daudz kļūdījāmies.”
Latvija — Čehija 1:3.Mikam 0 punkti, 19:27 minūtes, divi metieni, neitrāla lietderība.
„Pēc trim spēlēm biju viens no turnīra rezultatīvākajiem spēlētājiem. Kā es to skaidroju? Spēlēju ar baigiem meistariem — Jāni (Spruktu) un Miķeli (Rēdlihu). Mārtiņš (Karsums) ar viņiem droši vien jau desmit punktus būtu sakrājis. Bet debesīs es nebiju uzlidojis, ar draudzeni katru dienu runājāmies un viņa mani turēja pie zemes.
Komandai pirms spēles pret Čehiju bija emocionāls pacēlums, un gājām ārā ar domu, ka varam uzvarēt. Spēle bija laba. 50 minūtes līdzīga cīņa, būtu vēl iemetuši, tad arī uzvarētu. Čehu otrais gols, kad Petrs Nedveds tik vienkārši izgāja nullē, mums iedeva pa pieri, tad vēl ielaidām trešos, un viss bija skaidrs.”
Latvija — Norvēģija 0:3.Mikam 16:53 minūtes, trīs metieni, negatīva lietderība (-1).
„Pret norvēģiem jutos bezspēcīgs. Droši vien nebija tā, ka man kāds bija speciāli pielikts klāt, taču viņi tik tuvu spēlēja, ka neko nevarēju izdarīt. Tā bija grūtākā spēle turnīrā. Viņi jau pašā sākumā sāka mūs mīcīt. Spieda, spieda un nospieda.
Zviedrijas elites sērijā, kur spēlē daudzi norvēģi, ir augsts līmenis, bet, kāpēc mums gāja tik grūti, nemāku pateikt. Šoks. Februārī Oslo ar ne to labāko sastāvu zaudējām viņiem tikai 1:2, domājām, ka te būs līdzīga spēle, kurā tomēr uzvarēsim. Tā man šķita pirms visām spēlēm, arī pret krieviem pēc pirmā perioda.”
Latvija — Dānija 0:2.Mikam 17:25 minūtes, trīs metieni, neitrāla lietderība.
„Izredzes tikt ceturtdaļfinālā vēl bija, tāpēc gatavojāmies ļoti nopietni, sak’, pret norvēģiem nospēlējām slikti, un mūs samizoja, bet tagad citu variantu nav — jāuzvar. Taču atkal neko neiemetām un zaudējām. Pats nejutos žirgts.
Jā, tā ir taisnība, ka Kirovs Lipmans pirms mača ģērbtuvē pateica pāris vārdu, lai mūs vairāk motivētu. Izšķirošais brīdis droši vien bija, kad Gints Meija aizmeta garām tukšiem vārtiem. Es nenoticēju, ka viņš aizmeta garām, Ķēniņš tik labu piespēli atdeva. Kā??? Bet tā gadās, es arī varētu kļūdīties… Un tūlīt dāņi iemeta mums, spēle pārvērtās. Grūti spēlēt, ja ripa nekrīt vārtos. Nezinu, kas notika.”
Latvija — Zviedrija 0:4.Mikam 18:01 minūte, trīs metieni, neitrāla lietderība.
„Pēc diviem sausiem zaudējumiem daži draugi jokoja — kā nevar Indrašis iemest, tā neviens nemet. Bet dažbrīd mums neveicās. Treneris teica, ka nav, kur atkāpties, un jācīnās. Mums noņēma Miķeli, treneri droši vien domāja, ka vajag kaut ko pamainīt.
Es nebaidījos, ka iznāks nesmuks zaudējums, jau prognozēju, ka zviedri nekur nelidos, mēģinās iztikt bez traumām. Uz vienas slidas viņi mūs neapspēlēja, taču arī ar maksimumu necīnījās. Pret Krieviju viņi demonstrēja pavisam citu hokeju. Man laikam īstu momentu nebija. Vienreiz uzmetu, Fasts atsita ar plecu, bet atlēkušo nedabūju. Ja man būtu tāds metiens kā Ovečkinam, būtu ielicis virs pleca. Nolans žurnālistiem pēc kāda mača teica, ka līderi nerāda līderu cienīgu sniegumu, bet es uz sevi to neattiecināju. Biju tikai bandinieks. Jā, pirmajā maiņā, bet — tikai bandinieks.”
SECINĀJUMS — DAUDZ JĀSTRĀDĀ
Vairāki Latvijas izlases spēlētāji uz pasaules čempionātu bija paņēmuši līdzi ģimenes, par ko neizpratni neslēpa Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. Indrašis gan bija ieradies viens. Vai tā būtu pārāk liela bezkaunība, ja arī debitants brauktu ar draudzeni? „Es pat nezināju, ka tas ir iespējams,” smejas Miks. „Bet uz pirmo čempionātu nemaz neņemtu. Ja būtu septītais, tad gan — kāpēc nē? Nedomāju, ka ģimeņu klātbūtne ietekmēja hokejistu sniegumu.”
Vaicāts, kādus secinājumus izdarīs par nozīmīgo turnīru, Miks atbildi kabatās nemeklē: „Baigi daudz jāstrādā. Ceru, ka šis nebūs pēdējais čempionāts. Centīšos. Iepriekš šķita, ka neko nevaru un nevienam īsti neesmu vajadzīgs, bet tagad durvis ir vaļā un redzu, ka varu spēlēt. Nākamais mērķis ir tikt „Dinamo” sastāvā. Nezinu, kas būs fārmklubs, bet Liepājā es rudenī negribu atgriezties.”
Teds Nolans izteicies, ka par Indraši interesi izrāda arī daži NHL klubi. Iespējams, viņš varētu nokļūt draftā un vasarā tikt uz treniņnometni. „Pamēģināt noteikti gribētu — aizbraukt un paskatīties, pie kā jāpieliek, lai tur varētu spēlēt. Tas būtu liels solis uz priekšu,” teic Miks.
Miks INDRAŠIS
Hokejists
Dzimis: 1990. gada 30. septembrī Rīgā
Augums, svars: 192 cm, 80 kg
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene
Izglītība: nepabeigta vidējā
Hokejā: kopš sešu gadu vecuma
Pirmais treneris: Jānis Astrātovs
Pozīcija: uzbrucējs
Klubs: Rīgas Dinamo
Iepriekšējie klubi: Liepājas metalurgs, LSPA/Rīga, Rīga 2000, Dinamo Juniors, HK Rīga, HK Juniors
Hobijs: futbols
