Simtdaļu anatomija
Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktora Daiņa Dukura kabinetā blakus vairākiem dēlu izcīnītiem Pasaules kausa kristāla globusiem ar slaidu kaklu un zeltaini apaļīgiem sāniem kārdina divlitrīga vācu šampanieša pudele, kas pārdzīvojusi uzvaras svinības kādos pērnās sezonas dižmačos. „Kad atvedīs divus zeltus no Sočiem, tad atkorķēs,” ūsās nosmīn Latvijas skeletona patriarhs. Kam būs otrs zelts? Leldei Priedulēnai?! „Nē, Leldei pagaidām vēl jācīnās par vietu desmitniekā. Martins un Tomass nobrauks ar vienādu rezultātu, un būs jādod divas zelta medaļas…”
Šķietamais joks izteiksmīgi norāda uz Latvijas skeletona olimpiskajām ambīcijām. Atgādināsim, ka olimpiskais vicečempions Martins Dukurs izcīnījis četrus Pasaules kausus pēc kārtas, bet viņa vecākais brālis Tomass (ceturtā vieta Vankūveras spēlēs) 2012. gadā šajā seriālā finišēja trešais, bet pērnziem nostājās Martinam blakus sudraba pozīcijā. Starp citu, uz Sočiem viņi jau devušies, bet ne pēc medaļām. Līdz 19. novembrim olimpiskajā trasē risinās oficiālā starptautiskā treniņnedēļa.
NO SOČIEM UZ SOČIEM
Ar jau pērn noslēdzošajā PK izcīņas posmā pārbaudītās trases konfigurāciju abi mūsu līderi ir itin labi iepazinušies. Brāļi atzīst, ka sarežģītākā ir trases lejasdaļa. „Man lielākās problēmas radīja 14. virāža,” atceras vecākais brālis Tomass. „Jā, lejasdaļa ir piņķerīga,” piekrīt Martins. „Līdz tai tikt viegli, bet, ja tur iestrēgst… Tomass pērn tur pussekundi apēda. Pat vairāk. Es sacensībās tur izspruku, bet treniņos pamocījos pamatīgi. Ja ledus būs labāks, pieaugs ātrums, problēmas var būt vēl lielākas. Kopumā Soču trase patīk. Interesanti elementi, mazliet līdzīga Nagano.”
Martins Dukurs Sočos svinēja sezonas astoto uzvaru, Tomass finišēja piektais. Februārī Soču trase PK finālistus sagaidīja ar tik nožēlojamas kvalitātes ledu, ka, lai glābtu sacensības, tika izsaukta ātrās palīdzības ledusmeistaru brigāde no Siguldas. Pēc tam latvieši kļuva par sliktajiem puišiem, jo Aleksandram Tretjakovam, kas Sanktmoricā Martinam atņēma pasaules čempiona titulu, savā mājas trasē nācās samierināties ar otro pozīciju. Vēl trakāk — bobsleja četrinieku konkurencē uzvarēja Oskara Melbārža ekipāža, un krievu zvaigzne pasaules vicečempions Aleksandrs Zubkovs finišēja tikai trešais vēl aiz vācieša Tomasa Floršica. Divnieku konkurencē Zubkovs vispār neiekļuva labāko trijniekā. Toties to noslēdza Oskars Melbārdis ar Daumantu Dreiškenu. Kas krievu neveiksmē vainīgs? Protams, latvieši, kas savējiem izveidojuši piemērotāku trasi!
„Trīs vīri vienā naktī nekādi nevar pārveidot virāžu ledus profilus,” pārmetumus par murgiem dēvē Siguldas trases direktors un mūsu skeletona izlases galvenais treneris Dainis Dukurs. „Var tikai nogludināt esošos. Pārmetumi vienkārši apliecināja dažu krievu sportistu vājumu, kas nespēj ar godu pārdzīvot zaudējumu.”
Šoruden Soču trasē pirmo ledu veidojuši 12 franči no Laplaņas trases. Novembra treniņnedēļā būšot vairāk nekā 30 strādnieku, iespējams, arī kāds ārzemju speciālists, bet no valstīm, kas nav konkurētspējīgas.
NACIONĀLA IZVĒLE
Gatavošanās šai sezonai, kā ierasts, sākās aprīlī pa Siguldas trases ledu. „Jauki, saulīte spīd, putniņi čivina, ledus kvalitāte laba, nekāda atbildība uz pleciem nesēž, galva tīra, varējām testēt jaunās slieces,” atceras Dainis Dukurs. „Tā ir liela veiksme, ka ir tādi uzņēmēji ar zelta rokām kā LiepājasMetālmeistarā. Mums rodas jauna ideja, zvanām, ņemam sagataves, sēžamies mašīnā, braucam uz Liepāju, un vakarā mums jau ir gatavas slidas, kuras nākamajā dienā varam testēt trasē. Šāda atsaucība un iespēja ir nepārvērtējama. Tā mēs varam iet uz priekšu. Bet šie soļi nav mērāmi pat sekundes desmitdaļās, tikai simtdaļās. Ar sūru, grūtu darbu vēl startā kādu simtdaļu var nomest, ar braukšanas prasmi, ar pārējo ekipējumu — pa simtdaļai. Četros braucienos desmitdaļa sanāk, un turpat jau arī ir uzvara.”
Līdz pat Daiņiem (23. oktobrim) viss gatavošanās process norisinājās Siguldā vai Murjāņu stadionā. Tikai oktobra beigās, kad savā trasē jau bija veikts kāds pussimts nobraucienu, brāļi Dukuri un Lelde Priedulēna devās uz Altenbergu un Vinterbergu Vācijā. „Tās ir divas atšķirīgas trases,” stāsta Martins. „Siguldā esam pieraduši, liekas, ka viss kārtībā. Bet, aizbraucot uz citu trasi, pēkšņi var parādīties kādas kļūdas. Ja trijās trasēs viss būs labi, tad arī pārējās septiņās jāiet.”
Zināmā mērā arī tāpēc Siguldas trasē oktobrī trenējās, piemēram, Japānas skeletonistu izlase, šveiciešu līderis, spāniete, Krievijas juniori.
Šoruden katra brāļa arsenāls papildināts ar divām jaunām kamanām. Darba kārtībā ir arī iepriekšējie modeļi. Tagad jātiek skaidrībā, kuras būs īstās — olimpiskās. „Jaunajās kamanās sirdi un dvēseli ielikuši visi, kas piedalījās to izveidē,” uzsver galvenais konstruktors Dainis Dukurs. „Tas ir gan LiepājasMetālmeistars, gan Māris Balodis, gan valmierietis Aivars Mukāns, kas strādā ar kompozītmateriāliem. Kamanas ir izdevušās, bet pie tām neapstāsimies. Esmu jau pasūtījis dažas jaunas detaļas. Ja nu kas jāpamaina… Vai rodas kāda jauna ideja. Tagad galvenais izdarīt pareizo izvēli. Manuprāt, pirms Vankūveras mēs kļūdījāmies. Spēlēm speciāli būvētās kamanas nolikām malā, noraustījāmies, nebijām pietiekami gudri vēl. Rezultāti varēja būt labāki par sudraba medaļu un ceturto vietu. Martinam ļoti patīk tās kamanas, ar kurām viņš 2012. gadā Kēnigzē kļuva par pasaules čempionu. Lai tās nenolietotu un katram gadījumam saglabātu Soču olimpiskajai sezonai, pērn izvilkām ārā Vankūverai būvētās, un rezultāti bija ļoti labi.”
„Jūtos labi. Gan fiziski, gan garīgi,” Siguldas treniņu posmu noslēdzot, secināja Tomass. „Cipari, kas rāda fizisko sagatavotību, mazliet ir uzlabojušies — starta estakādē, sprinta testos…” Jāpiebilst gan, ka sagatavotībā milzu lēcienu var veikt tikai vāji vīri. Tie, kas sasnieguši pasaules eliti, nokļuvuši tuvu iespēju maksimumam — viņiem pilnveidei atliek vien milimetri, varbūt kāds centimetrs. „Tomass startā ir ievērojami pielicis un vairs neatpaliek no Martina, abi un arī Lelde labojuši personiskos rekordus,” precizē olimpiskās komandas galvenais treneris. „Tas ir mūsu fiziskās sagatavotības trenera Mihas nopelns.” Mihas jeb Mihaila Arhipova vadībā kopā ar skeletonistiem vasarā strādājuši arī daži kalnu slēpošanas, snovborda un hokeja pārstāvji, kā arī Turīnas olimpiskās bronzas laureāts kamaniņu braukšanā Mārtiņš Rubenis, kurš nu startā esot tik ātrs kā nekad agrāk.
MAZO PIŅĶERU NOSLĒPUMI
Tomass rudens testus uz ledus sāka ar trim kamanām. Tagad pērnās sezonas modelis jau nolikts malā, atliek divas jaunās, kuru konstruktīvās nianses vēl vairāk piemērotas Tomasa garajam augumam.
Skeletona kamanas izskatās vienkāršas — divas slieces un aptecētāja panna. Patiesībā tas sastāv no padsmit detaļām. Aptecētājā paslēptais rāmis, Dukuru vārdiem runājot, ir pilns ar mazajiem piņķeriem, kas būtībā ir vesels stūrēšanas mehānisms. Turklāt kamanu vadīšanai tiek izmantots viss ķermenis, nevis tikai divas rokas kā bobslejā.
Rāmī ir arī kustīgas detaļas, mezgli, kam jābūt elastīgiem. „Noiets garš ceļš, lai atrastu arī pareizo metāla biezumu, cietību,” atzīst Dainis Dukurs. Kas īsti ārēji vienkāršajā aptecētāja pannā ir iekšā, to konkurentiem nerāda. Kaut gan… Katras kamanas, ievērojot FIBT tehniskos noteikumus, tiek būvētas individuāli, stingri atbilstoši sportista augumam. „Visu laiku nesapratām, kāpēc Tomass trases lejasdaļā zaudē ātrumu,” stāsta Dainis. „Izrādījās — tā ir mana vaina, nebiju pietiekami gudrs. Tomass ir 10 centimetrus garāks par brāli, bet noteikumi skeletona izmērus ierobežo, un Tomasam smaguma centrs ir vairāk pārbīdīts uz aizmuguri. Tagad esmu sapratis, kā šo neatbilstību kompensēt. To atklājām jau sezonas beigās Sočos. Lai arī viņš virāžā kļūdījās, ātrums bija tāds pats kā Martinam. Tāpēc Tomass uzreiz iepriekšējās sezonas skeletonu nolika malā un palika pie abiem jaunajiem.”
Kā ar sliecēm? „Gatavi ir trīs jauni pāri, pusgatavi — 17,” Tomass ar tādu daudzumu nezinātāju pārsteidz, tūlīt norādot, ka slieču mūžs ir ierobežots. Pirms sacensībām pulējot, pamazām tiek mainīts to rādiuss, tās paliek platākas, neasākas un zaudē sākotnējo ģeometriju, kurā nozīme ir katrai milimetra desmitdaļai. „Ar sliecēm strādājam dažādos virzienos, arī tāpēc pāru ir tik daudz,” skaidro Tomass. Savukārt Martins patlaban testē astoņus jaunus pārus. „Vispirms jātiek skaidrībā ar kamanām, tad piemeklēsim slieces. Treniņnometnē Sočos vajadzētu nonākt līdz lielai skaidrībai,” stāsta Martins.
„Pērnruden ap šo laiku vēl atkopos no traumas, tādējādi tagad jūtos spēcīgāks, mazliet labāk,” savu fizisko formu raksturo četru Pasaules kausu īpašnieks. „Bet tas vēl negarantē, ka arī uz ledus es būšu ātrāks. To varēs redzēt tikai trasē, salīdzinot ar konkurentiem. Fiziskās sagatavotības testos nav rekordu biruma, toties varu tiem tuvus rezultātus atkārtot daudzkārt. Parādījusies lielāka stabilitāte.”
Martins atteicies no pērnās sezonas kamanām, ar kurām viņš no deviņiem PK posmiem uzvarēja astoņos. Kopā ar šāgada modeli uz favorītes vietu pretendē aizpērnās, 2012. gada kamanas, kurās tika izcīnīts otrais pasaules čempiona zelts. „Tās bija mazliet veiksmīgākas,” prāto Martins. „Var jau būt, ka tās tikai iedomas, bet bieži vien tam ir nozīme.”
Arī pa silto oktobra ledu Siguldas trasē, kuras īsās virāžas ar asajām ieejām dzēš ātrumu, sasniegti 116 km/h. „Tas ir ātrums, par kādu pirms diviem gadiem varējām tikai sapņot,” uzsver treneris. „Turklāt, pat mainot slidas, skeletonus, jūtama stabilitāte. Rezultātu blīvums ir labs. Tas liecina, ka sportisti labi kontrolē savus braucamos un ziemas izjūtas jau ir atgriezušās.”
Muskuļi un prāts
Šāgada Pasaules kausa izcīņā, kuras pirmais posms sāksies 26. novembrī Kalgari, bet pēdējais astotais, vienlaikus būdams arī Eiropas čempionāts, beigsies 26. janvārī Kēnigzē 11 dienas pirms spēļu atklāšanas Sočos, brāļi paslēpes spēlēt nedomā. „Kausa izcīņā jāiegūst pārliecība, jāieiet sacensību ritmā,” stāsta Martins. „Ar testiem mačos īpaši nenodarbosimies.”
„Mērķi ir visaugstākie, mēs esam cītīgi, godprātīgi strādājuši, mums ir laba komanda,” atgādina Dainis Dukurs, norādot, ka jau otro sezonu tajā nekas nav mainījies. Tie paši sportisti — Lelde, Tomass, Martins un tie paši treneri — Mihails Arhipovs, Mareks Mezencevs un Matiass Bīdermanis. „Turpat arī es grozos,” piebilst Dukurs seniors, kas ir šīs komandas galvenais treneris.
Leldei Priedulēnai vēl jāpacīnās par tiesībām iegūt olimpisko ceļazīmi, kuru varēs saņemt, ja līdz 19. janvārim pasaules rangā pakāpsies tikai mazliet augstāk. Pēc pērnās sezonas līdz olimpiskajai atzīmei viņai pietrūka tikai viena vieta. Tāpēc Lelde šogad kopā ar brāļiem Dukuriem startēs visos PK izcīņas posmos, kā arī pasaules junioru čempionātā, kurā pērn viņa finišēja ceturtā. „Pašapziņai vajadzīgs arī kāds taustāms panākums,” turpina Dainis Dukurs. „Leldei pašai pirmajai uzbūvējām jaunas kamanas. Viņa ar tām sāka braukt jau pavasarī, pēc tam kamanas vēl uzlabojām un pieregulējām. Tagad Lelde trasē priecē ar stabilitāti un pārliecinošāku starta ieskrējienu. Pērn Leldei bija jāieķeras labāko divdesmitniekā, tagad jānostabilizējas piecpadsmitniekā, varbūt pat augstāk. Vēl viņa priecē ar to, ka beigusi Latvijas Universitātes 1. kursu. Tātad mēs audzinām ne tikai muskuļainu, bet arī gudru cilvēku.”
Pirmsolimpiskā uguņošana
Neskaitot skeletonistus, Siguldas mākslīgā ledus starta estakādi izmantojuši Francijas un Lielbritānijas bobslejisti, Beļģijas dāmas. Trasē olimpiskajai sezonai ieskrējušies Austrijas, Čehijas un Itālijas kamaniņu braucēji ar visu olimpisko čempionu Armīnu Cēgeleru priekšgalā. Tālākos klientus pārstāvējuši Austrālijas kamaniņnieki, tradicionālākos — Krievijas sportisti, ieskaitot olimpisko izlasi. Oktobra beigās jau noticis Polijas čempionāts, kuri šīs sacensības nerīko vis kaimiņos esošajās Vācijas trasēs, bet regulāri Siguldā (attieksmei ir nozīme!). Šogad trasē ledus uzliets divas nedēļas agrāk nekā parasti — tā sākusi darboties jau 1. oktobrī, un mēneša laikā to izmantojuši 17 valstu atlēti. „Laikam protam strādāt, spējam nodrošināt gan ledus, gan sadzīves kvalitāti,” Dainis Dukurs runā kā trases direktors un Siguldas novada domes deputāts.
Grandiozāko uguņošanu šosezon Siguldā sarīkos kamaniņu braucēji — 25. janvārī pie mums sāksies Eiropas čempionāts, kas vienlaikus būs arī PK izcīņas finālposms, pēdējās sacensības pirms došanās uz olimpiskajiem Sočiem. Tas garantē visu pasaules spēcīgāko braucēju klātbūtni.
PASAULES KAUSA IZCĪŅA
Bobslejā un skeletonā
1. posms 26.—30. novembris Kalgari
2. posms 2.—7. decembris Pārksitija
3. posms 10.—15 decembris Leikplesida
4. posms 30. decembris—5. janvāris Vinterberga
5., 6. posms 6.—12. janvāris Sanktmorica
7. posms 13.—19. janvāris Īglsa
8. posms un EČ 20.—26. janvāris Kēnigzē
Olimpiskās spēles skeletonā
13.—15. februāris Soči
