Skeletona spirālē
Sočos latviešiem olimpiskā skeletona vēsture atkārtojās, bet tas nenozīmē, ka to rakstītu kādi citi, nevis viņi paši un ka šajā darbā nebūtu ieguldīta visa sirds un iespējas. Četru gadu vītne skeletonu bija uzgriezusi jaunā attīstības pakāpē. Martins Dukurs otro reizi izcīnīja sudraba medaļu, tagad atzīstot, ka tas nav zaudējums, bet sasniegums. Viņa brālis Tomass tāpat kā Vistlerā palika pirmais aiz pjedestāla un toreizējo nelielo vilšanos nomainījis liels sarūgtinājums.
Pirms četriem gadiem Vankūverā Martins ieradās ar pirmo reizi izcīnītu Pasaules kausu. Pa ceļam uz Sočiem viņš Siguldā ieveda jau piekto lielo kristāla globusu. Savukārt Tomass no centīga sekotāja bija pārvērties absolūti līdzvērtīgā konkurentā un partnerī, kurš pēdējo divu Pasaules kausu izcīņas kopvērtējumā bija nostājies Martinam cieši blakus — otrajā pozīcijā. Starpolimpiskajā ciklā Martins bija cietis tikai vienu sāpīgu zaudējumu — 2013. gada pasaules čempionātā piekāpies krievam Aleksandram Tretjakovam, kurš Vistlerā izcīnīto olimpisko bronzu Sočos par katru cenu gribēja papildināt ar zeltu. Kā tas savā trasē izdarāms, pirms četriem gadiem lieliski parādīja kanādietis Džons Montgomerijs, kurš pirms spēlēm ne tuvu nebija tik izcils braucējs kā tagad Tretjakovs un pēc tām vairs nespēja atgriezties Kanādas olimpiskajā izlasē.
REZULTĀTI MASKĀS
Pirms četriem gadiem Vistlerā Martins cīņu sāka ar līdera pozīcijām, zeltu mājniekam Džonam Montgomerijam atdodot vien ceturtā brauciena pašā beigu daļā. Krasnaja Poļanas olimpiskajā Sanki trasē viņš nokļuva citādā situācijā.
Bija skaidrs, ka Tretjakovs savas mājas trases priekšrocības būs izmantojis par 100 procentiem. Bet varbūt pat par visiem 200? Vācieši olimpiskajā sezonā bija pazuduši skeletona skatuves aizkulisēs. Varbūt tieši tagad viņi no tām iznāks? Ko spēs kanādiešu jaunais līderis Džons Fērbērns, ko krievu otrais numurs Sergejs Čudinovs un ko amerikāņi?
Oficiālajiem treniņbraucieniem vajadzēja iezīmēt skaidrāku nojausmu. Tiesa, tajos katrs vēl kaut ko pārbauda, meklē, pieslīpē, dažs varbūt pat slēpjas, dažs izrādās…
Labāko trijniekā turas vācu olimpiskais debitants Aleksandrs Krekels, viņa tautietis trīskāršais olimpietis Franks Rommels cenšas neatpalikt. Tretjakovs pirmajā braucienā finišē astotais, pēc tam nošļūcastoņpadsmitais, tad divreiz vienpadsmitais. Čudinovs grozās ap sešnieku, mazliet virs viņa brāļi Dukuri, kas vienmēr uzsvēruši — treniņbraucienos svarīgākās ir tendences, un tās abiem izskatās pozitīvas. Protokola augšgalā nemitīgi sevi ieraksta amerikāņi, vairāk pat Džons Deilijs nekā Metjū Antuāns. Par viņiem gan nav brīnums. Antuāns PK kopvērtējumā izcīnīja trešo vietu aiz Dukuriem. Tiesa, galvenokārt tāpēc, ka pēdējā posmā Kēnigzē Tretjakovs nepiedalījās, tajā laikā jau slīpējot Sanki virāžas. Antuāns visspilgtāk uguņoja aukstajos decembra Amerikas posmos, kur ledus temperatūra bija zem 10 grādiem, Pārksitijā finišējot trešais un Leikplesidā gūstot uzvaru. Sočos ledus šķiet brīžiem ir kūstošā stadijā. Tomēr amerikāņiem slīd!
Trešās dienas pirmajā (kopā piektajā) braucienā Tretjakovs parāda savu īsto seju. Uzskrien ātrāko startu (4,65) un arī visos nogriežņos ir ātrākais (56,08). Oficiālās sacensībās tas būtu trases rekords. Sestajā braucienā startā tā vairs nepūlas (4,77) un finišē otrais (56,84). Toties visos trases posmos labākais ir Antuāns (56,79), 3. Krekels (56,99). Pēdējā treniņbraucienā (57,01) tāpat kā pirmajā abi brāļi sasniedz uz sekundes simtdaļu vienādu rezultātu. Arī vieta tā pati — dalīta ceturtā. Ko tas varētu nozīmēt?
REŽISORS RĪKOJAS
Īsto cīņu priekškaru ar pirmo starta numuru rauj vaļā pieredzējušākais vācietis Franks Rommels, kam pieder gan pasaules čempionātu medaļas, gan vairāki mazie kristāla globusi. Tablo atgādina, ka tieši pirms gada sasniegtie šīs trases (56,90) un starta (4,55) rekordi pieder Martinam Dukuram, un lielais režisors sāk rīkoties.
Rommels tāpat kā visas sezonas garumā nav pārliecinošs — tikai 4,85 startā un 57,19 finišā. Nākamais trasē izlido pasaules ranga trešais vīrs aiz brāļiem Dukuriem amerikānis Metjū Antuāns, un Martina trases rekords krīt — 56,89. Tūlīt piecu Pasaules kausu īpašniekam tiek dota iespēja reabilitēties. Startā 4,57, trasē tiek sasniegti 130 km/h un finišā 56,18 — rekords atkal pieder Martinam! Bet uz cik ilgu laiku? Tretjakovs treniņbraucienā bija par sekundes desmitdaļu ātrāks…
Tomass startā brālim zaudē sekundes desmitdaļu, virāžās ir nevainojams, tomēr ātrums nepieaug, kā gribētos — 57,03.
Krievu noslēpums, vai Tretjakova superātrums piektajā treniņbraucienā bija tikai vienreizēja veiksme vai arī viņa īstās spējas, tūlīt atklāsies. Par viņa sprintera talantu neviens nešaubās, bet šoreiz Aleksandrs startā pārsteidz pat savus trenerus — 4,47! Brauciens nav perfekts, jo īpaši lejasdaļā, bet ātrums visos posmos labākais, sasniedzot 131,1 km/h un ļaujot Tretjakovam pierādīt, ka šo trasi var veikt arī ātrāk par 56 sekundēm. Jauns rekords — 55,95!
Pēc brīža pārsteidz vēl viens krievs — Sergejs Čudinovs, kam startā gan tikai 4,67, bet tālāk kamanas slīd labāk nekā nazis pa sviestu — 57,03. Tūlīt viņu un diemžēl arī Tomasu ar ne sevišķi ideālu, bet apbrīnojami ātru braucienu apsteidz amerikānis Džons Deilijs — 56,91.
Pēc pirmā brauciena Tomass atrodas sestajā pozīcijā un līderim zaudē 1,08 sekundes, trešajai vietai mazliet vairāk par desmitdaļu — 0,14. Martins no Tretjakova atpaliek par 0,23.
LABS UN VISLABĀKAIS
"Vēl nekas nav zaudēts," mierīgs ir Dainis Dukurs, norādot, ka pirmo reizi trasē ir tik silts ledus. Tomass varbūt braucis ar pārāk asām slidām šādiem apstākļiem, Martins esot izvēlējies apaļākas. "Otrajā braucienā rezultātiem jābūt blīvākiem, ledus būs cietāks," prognozē treneris.
Diemžēl paredzējums nepiepildās. Tretjakovs uz sekundes simtdaļu startā ir tikpat ātrs, bet trasē no Martina, kam atkal visos nogriežņos ir otrais rezultāts, aizbēg par 0,33 sekundēm, kopējo pārsvaru palielinot līdz 0,56. Tiesa, rekordi vairs netiek laboti. Abi amerikāņi apmainās vietām, un uz trešo pozīciju paceļas Deilijs. Čudinovs brauc vēl kļūdaināk, bet vienalga savu piekto pozīciju saglabā. Tomass startā ir trešais ātrākais, un uz šādu vietu arī pretendē braucienā, līdz kļūdās 11. virāžā un ātrums dziest — 57,06. 12. rezultāts braucienā, bet divu summā joprojām sestais. Nu jau 2,10 sekundes aiz līdera un 0,51 aiz pjedestāla.
"Kļūdījos vienpadsmitajā virāžā, nenoturēju pietiekami augšā, aizgāju pa kreisi, turot pretī, saliku kamanu šķērsām un nodzēsu visu ātrumu," skeletonistu valodā rezultātu izskaidro Tomass. "Pirmais bija normāls brauciens, kāpēc rezultāts tik slikts, tiešām nezinu. Citi izvēlas mazāk riskanto ceļu — ņem atsitienu un aizbrauc, es cenšos tikt cauri taisni. Ne vienmēr tas labi sanāk."
"Ja es četras piecas desmitdaļas pazaudēju, tad tikpat vēl varu arī atgūt," Tomasā nav zudis cīņasspars. "Jā, amerikāņiem kamanas slīd ļoti labi."
Tretjakova pārākums? "Viņš mājas trases priekšrocības izmanto pilnā apmērā, starts ir riktīgi labs un slīd viņam labāk nekā parasti. Tas ir acīmredzami. Laikam tiešām piemeklējis vispiemērotāko tehniku un kamanas labi piebraucis."
Pēc diviem braucieniem slieces var mainīt. "Padomāšu," prāto vecākais brālis Dukurs. "Visdrīzāk nemainīšu. Ne dēļ sliecēm es gludi neizbraucu tās vietas, tur vairāk ir mana vaina. Centīšos sevī atrast problēmas."
CEPURES NAV MĒTĀŠANAI
Pēc diviem braucieniem Tretjakovs iecementējies līdera pozīcijās. 2. Martins + 0,56, 3. Deilijs +1,59, 4. Antuāns +1,85, 5. Čudinovs +2,03, 6. Tomass +2,10, 7. Rommels +2,15.
"Braucieni bija normāli, varbūt vienīgi startā varēju kādu simtdaļu ātrāk uzskriet," mierīgā balsī pirmajā dienā padarīto vērtē Martins. "Esmu apmierināts ar rezultātu. Pirmajā braucienā bija top ātrums, tātad no sava arsenāla esmu izvēlējies pareizāko tehniku. Jā, braucu ar apaļāku, agresīvāku slidu, vairāk riskēju. Šajā trasē starta vieta ir plakana, Tretjakovs var aizbēgt prom, desmitdaļa startā — tas ir daudz. Slīd viņam tiešām neslikti, un trasē viņš iet prom. Es varu vienīgi censties to desmitdaļu samazināt. Tāds arī bija uzdevums otrajā braucienā, neizdevās. Bet mēģināsim vēl darīt visu."
Arī Martins nedomā mainīt slidas, bet atrast kādu simtdaļu, varbūt pat desmitdaļu braukšanā. Martins piekrīt, ka Tretjakovam rupji jākļūdās, lai pazaudētu savu līdera pozīciju. "Pēc sīkām kļūdām viņš māk ātrumu dabūt atpakaļ. Nu neko — cīnīsimies!"
"Es iepriekš neplātījos un nevienam nesolīju pat bronzu," Martins atgādina. "Mans uzdevums ir startēt maksimāli labi, tad redzēsim, kāds būs rezultāts. Pēc treniņiem ar Tomasu spriedām, ka te nevienu ar cepurēm nomētāt nevarēs. Jau treniņos ļoti labi brauca gan krievi, gan amerikāņi, katra vieta te jāizcīna."
"Jā, objektīvi Tretjakovs patlaban ir labāks," atzīst Dainis Dukurs. "Bet arī viņš kļūdās, tikai viņam kļūdas nemaksā tik dārgi kā mums. Slīd viņam ļoti labi, brauc arī labi. Bet visi ir cilvēki… Mums varbūt jāiet līdz galam, jāliek vēl apaļāka slida, jāriskē un vēl jāmēģina noķert."
AĢENTS 447
Nākamajā dienā trešais brauciens, kurā sportisti startē sasniegto rezultātu secībā, sākas vēl vēlāk vakarā — ceturksni pirms septiņiem, kad ledum jābūt vēsākam un cietākam. Bet Soču trasē brīžiem šķiet darbojas citi fizikas likumi. Tablo rāda, ka gaisa temperatūra +10 grādu, ledus –4 grādi.
Starta ieskrējienā hronometrs kā aptiekā Tretjakovam trešo reizi fiksē atkārtotu rekordu — 4,47. Bet pēc tā mazliet tiek nostrīķēts borts un arī maksimālais ātrums pirmo reizi nepārsniedz 130 km/h. Pirms Martina starta cauri Krievijas karogu bangām un tūkstošrīkļu aurām: "Ro-si-ja, Ro-si-ja!" skaļruņos stīdz Tatu meiteņu smalkās balstiņas: "Nas nedogoņeš, nas ņedogoņeš…" Mūs nepanāksi, mūs nepanāksi…
Martins panāk gan. Šajā braucienā viņš ir ātrākais, tiesa, atgūstot tikai divas sekundes simtdaļas. Amerikāņi atkal apmainās laipnībām un atpakaļ uz trešo pozīciju pārceļas Antuāns. Tomass startā ir trešais labākais (4,66) aiz Tretjakova un Martina. Arī trases pirmajā daļā, braucot tomēr ar citām — apaļākām slidām, viņš turas labāko trijniekā, bet tad ātrums nedaudz dziest — piektais braucienā un piektais arī kopsummā. Čudinovs jau apdzīts. Līdz medaļai 0,31 sekunde. Daudz. Bet divas desmitdaļas šajā braucienā ir atgūtas, un ledus visiem ir slidens…
Pirms četriem gadiem Vistlerā pirms pēdējā brauciena līderis bija Martins, bet šo vietu zaudēja. Tagad situācija ir otrāda. Viņš dzenas pakaļ līderim. Bet vispirms savs darbs iespējami labāk jāpadara Tomasam.
Startā viņš vienu sekundes simtdaļu zaudē Čudinovam, bet trasē drīz pārsvaru atgūst un sāk to audzēt, sasniedzot jau vienu sekundes desmitdaļu. Tomass pazūd pēdējās virāžās un pēc apļa finiša taisnē vairs ir tikai simtdaļu ātrāks. Tomēr ātrāks.
Savstarpējā amerikāņu cīniņā cenšoties atgūt bronzu, nervi neiztur Deilijam. Starta ieskrējienā sliece tiek izrauta no ledus gropes, sportists trasē dodas, kamanām slīdot šķērsām, un… Tomass jau ir ceturtais.
Antuāns lieki neriskē, tomēr braucienā ir par simtdaļu ātrāks nekā Tomass. Martins vēlreiz trasi veic nevainojami, kopvērtējumā Antuānu apsteidzot par vairāk nekā divām sekundēm, un tagad viss ir Vankūveras spēļu bronzas laureāta Aleksandra Tretjakova muskuļos un galvā. Vēsture atkārtojas tikai vienā ziņā — arī ceturtajā startā krievu sprinteris sasniedz tās pašas 4,47 sekundes. Trasē viņš sasniedz dienas labāko rezultātu un kļūst par olimpisko čempionu. Latviešiem tāpat kā Vankūverā — Martinam olimpiskais sudrabs, Tomass paliek blakus pjedestālam — ceturtais.
SUDRABĀ NAV PASAULES GALS
Tik drūmu un apvaldītā niknumā saspringtu Tomasu vēl nav gadījies redzēt. Kur pazaudēta medaļa? "Visdrīzāk otrajā braucienā," atbildes ir sausas un īsas. Kāpēc trases beigās dzisa ātrums? "Citiem labāks ekipējums." Kas tieši slikts? "Slidas, kamana, pats, viss slikts." Turpināsi cīnīties? "Pasēdēšu, padomāšu, šobrīd nezinu."
Ģērbtuvē viņš trieks ķiveri pret grīdu un sacensību kombinezonu iemetīs miskastē. Tēvs gan to izvilks ārā, nopurinās un kārtīgi salocīs. Gan vēl noderēs.
"Es nedzīvoju ilūzijās, ka šurp atbraukšu un visus sakaušu," pēc finiša rāmi skaidro Martins. "Mans uzdevums bija nobraukt četrus stabilus braucienus. Ir tāds faktors kā konkurence. Es nevaru paredzēt, kādu līmeni konkurenti būs sasnieguši. Es tiešām negaidīju, ka Tretjakovs tik tālu startā aizskries prom. Vēl bija cerība, ka šodien varēšu iekosties. Bet trešajā braucienā tikai divas simtdaļas atsitu. Turklāt ar braucienu, kas spēlēs man izdevās vislabāk.
Visi četri braucieni bija līmenī, esmu ar tiem apmierināts. Varbūt vienīgi startā varēju būt mazliet ātrāks. Atstarpe aiz manis ar pārējiem konkurentiem ir tikpat liela kā Pasaules kausa posmos. Tātad es visu izdarīju ļoti augstā līmenī. Tikai nevarēju paredzēt, kāds būs galvenais konkurents. Viņš bija labāks.
Dzīve nav tikai olimpiāde. Katrs Pasaules kauss man ir jauns izaicinājums, jaunas sajūtas. Tas nekas, ka vinnē trīsdesmito reizi. Gribas arī trīsdesmit pirmo! Pasaules gals nav pienācis. Mēģināsim, strādāsim, lai pilnveidotos. Varbūt nākamā reizē būs lemts. Bet korejietis jau sevi šeit labi parādīja. Skaidrs, ka viņš gatavosies spēlēm savās mājās. Varbūt viņam būs jauni treneri. Jau angļi uz turieni skatās, vācieši… Nevar zināt, kā viņu sagatavos. Man nepaveicās, ka mājinieki bija ļoti labi sagatavojušies — gan Vankūverā, gan šeit. Arī pēdējā braucienā necentos tikai noturēt otro vietu, gāju uz pilnu banku — kas būs, tas būs.
Mēs trenējāmies ļoti cītīgi, uztaisījām divas jaunas kamanas, 30 pārus slidu katrs. Notestējāmies tā, ka jau braukšanas sajūtu pazaudēju. Visa komanda darīja, ko varēja. Man ir dažas jaunas idejas. Mēģināsim kaut ko traku uzbūvēt. Ja tiešām ko labu atradīsim, tad tas gudrāk jāizspēlē. Kad pēc Vankūveras sākām demonstrēt savus atrāvienus, tas parāva līdzi arī citus. Viņi sāka domāt, re ku vēl ir ko rakt. Un raka mums pakaļ. Varbūt jāpaslēpjas. Bet es tā nemāku. Man vienmēr gribas ar pilnu klapi!
Starp citu, tā kamana, ar kuru es šodien braucu, jau bija uzbūvēta pirms Vistleras. Toreiz es viņai vienkārši nenoticēju. Jābūt uzmanīgam. Ja tici idejai, jāturpina ap to strādāt.
Stāvēju uz starta, redzēju — Tomass ceturtais, vienu brīdi domāju — varbūt atdot viņam medaļu, lai mani nomētā pēc tam ar akmeņiem un tomātiem. Pelnījis viņš nav mazāk par mani. Mēs strādājam kopā, abi divi lejam sviedrus kopā. Sāpīgi. Man jākoncentrējas savam izšķirošajam braucienam, bet es stāvu un skatos… Sāpīgi, sāpīgi." Pēc tam divkāršais olimpiskais vicečempions piebilst, ka par tādu dāvanu gan brālis diezin vai būtu priecīgs. Šis ir sports, un tajā vērtība tikai godīgi izcīnītām balvām.
"Tagad es gribu atpūsties, četrus gadus esmu maucis un maucis," prāto Martins. "Man vajag restartēties, varbūt nākamo sezonu paņemšu vieglāku…" Tāpat viņš teica pēc Vankūveras un… nākamajā sezonā izcīnīja otro Pasaules kausu pēc kārtas.
KĀ GATAVOTIES UZVARAI
"Mēs neizdarījām to, ko gribējām, mūsu mērķis, šurp braucot, bija mazliet citāds," atzīst mūsu komandas galvenais treneris Dainis Dukurs. "Šajā trasē Tretjakovs bija ļoti labs, gan startā, gan braukšanā, gan viņa tehnika… Viņi bija gatavi uzvarai. Mēs arī gatavojāmies uzvarai, bet kaut kas pietrūka. Tomass bija pelnījis trešo vietu. Gan četros gados ieguldītais darbs, gan viņa progress ļāva uz to cerēt. Vakar netrāpījām ar slidu. Vienpadsmito virāžu ar šo slidu vajadzēja izbraukt citādāk.
Bija grūti iedomāties, ka varētu tik mīkstu ledu taisīt. Domājām, ka ledus būs tāds pats kā treniņbraucienos, un iekritām. Šodien jau bijām konkurētspējīgāki. Bet mēs, mainot Tomasa slidu, nespērām kardinālu soli uz priekšu, jo nezinām, kas kurā brīdī notiks. Žūrijai vaicāju, ar kādu ūdeni trasi lies. Man apgalvoja, ka ar aukstu. Es pārliecinājos, ka tā temperatūra bija 30—40 grādi. Tāds ūdens veido mazliet citādāku ledu. Mēs nevarējām to paredzēt.
Mēs šodien zaudējām. Sāpīgi, bet jāprot pārdzīvot. Katrā ziņā darbs padarīts labi. Gribu pateikt paldies saviem kolēģiem, komandai, visiem atbalstītājiem, ikvienam, kas bija ar mums.
Regresa nav. Mēs visa treneru brigāde strādājam progresam. Šoreiz neizdevās uzvarēt. Tagad ir dažādas emocijas, bet komanda neizjuks. Ja mums uzticēsies, mēs turpināsim strādāt nākamos četrus gadus, un varbūt tad mums izdosies to zeltu pacelt.
Materiālu kontrolieri atkal bija pārāk piekāpīgi. Amerikāņu slidas smilšpapīrs neņēma. Tātad tās neatbilda normai, bet ar tām ļāva braukt. Ja tā turpināsies, tad, godīgi cīnoties, nebūsim konkurētspējīgi."
VISS IR SĀCIES!
Lelde Priedulēna, kas spēlēm kvalificējās, pēdējā brīdī iekļūstot olimpiešu divdesmitniekā, pirmajā braucienā finišē sešpadsmitā, otrajā jau ir vienpadsmitā, startā iekļūstot pat labāko sešniekā un pēc pirmās dienas nostājas 15. pozīcijā.
Trešajā braucienā latviete ir divpadsmitā labākā, bet izšķirošajā pat desmitā, savu debiju olimpiskajās spēlēs noslēdzot dalītā četrpadsmitā vietā ar austrālieti Štīlu +3,39. Visos trijos pēdējos braucienos Lelde starta nogrieznī bijusi sestā ātrākā.
Dāmas pēc finiša lielākoties tūlīt sprādzē vaļā ķiveres un kārto matus. Lelde pat pie žurnālistiem dodas ar ķiveri galvā, kas vien uz pakausi atvāzta. Var just, ka viņa vēl ir šajā spēlē, vēl staro olimpiskajās emocijās: "Četri gadi ir noslēgušies, bet nekas nav beidzies, viss ir tikai sācies!"
"Trešais bija mans labākais brauciens, es noķēru kaifu," atzīstas Lelde. "Tā sajūta — tu stūrē, un kamana viegli iet tur, kur tu gribi. Negaidīju, ka būs tik labi. Treniņbraucienos gāja grūti, smagi, bija vietas, kuras nesanāca. Bet sākās spēles un brīnumainā kārtā daudz kas pēkšņi izdevās. Vai tā ir atmosfēra vai kas cits… Pirms katra Pasaules kausa posma es biju tik satraukusies. Šausminājos, kas nu būs olimpiādē?! Par to visvairāk uztraucos. Bet šīs divas spēļu dienas — es nekad vēl nebiju braukusi tik atbrīvoti!
Žēl, ka viss jau beidzies. Gribētos, lai tagad tikai sezona sākas! Lai jau rīt ir nākamā olimpiāde nevis pēc četriem gadiem. Brāļi Dukuri un treneris Miha man stāstīja, kad tu būsi spēlēs, tas tev iedos tādu dvašu, tādu stimulu trenēties un tiekties būt arvien labākai… Domāju, nu ko viņi stāsta, olimpiskās spēles taču tādas pašas sacensības kā visas. Bet tagad es būtu gatava tūlīt iet uz stadionu un skriet 200 metrus, kaut gan treneris zina, cik ļoti man tie nepatīk. Līdz šim man ambīciju pietrūka."
SKELETONS
Dāmas
1. Elizabete Jārnolda (Lielbritānija) 3:52,89
2. Noela Pikusa-Peisa (ASV) +0,97
3. Jeļena Ņikitina (Krievija) +1,41
4. Ketija Ūlendere (ASV) +1,45
5. Olga Potiļicina (Krievija) +1,51
6. Marija Orlova (Krievija) +1,83
14. Lelde Priedulēna (Latvija) +3,39
Kungi
1. Aleksandrs Tretjakovs (Krievija) 3:44,29
2. Martins Dukurs (Latvija) +0,81
3. Metjū Antuāns (ASV) +2,97
4. Tomass Dukurs (Latvija) +3,29
5. Sergejs Čudinovs (Krievija) +3,30
6. Ņikita Tregubovs (Krievija) +3,33
