Spurainie teicamnieki
Rīgas lidostā, kā jau valstsvienībai pienākas, mūsu U-17 izlasi pavadīja arī LHF prezidents Kirovs Lipmans, kurš uz tradicionālo jautājumu, kas komandai jāizdara, atjokoja: “Nekas daudz. Pietiks ar trim uzvarām.”
Jāpiebilst, ka EYOWF sešu valstu (vēl Krievija, Šveice, Somija, Slovākija, Čehija) turnīrā katrai izlasei trīs spēles vien bija paredzētas. Divas apakšgrupā, pēc tam vēl viena par pirmo, trešo vai piekto vietu.
Par mutīgo, bravurīgo un dažu arī itin pieklājīgi atturīgo jaunekļu sakausēšanu vienā mērķtiecīgā brigādē gādāja stingrais diplomāts, komandas galvenais treneris Ēriks Miļuns un tādi ārēji bargi vīri kā Aigars Razgals, Anatolijs Jemeļjaņenko un Ingus Eglītis viņa palīgu posteņos. Starp citu, pēc ierašanās Liberecā, neņemot galvā vakara tumsu, hokejisti vienīgie āva kājās krosenes un devās treniņā. Kaut kas tur veidojās, tikai nebija īsti skaidrs, cik cieta būs mūsu jauno dūre, jo izlase iepriekš bija aizvadījusi tikai divas pārbaudes spēles ar baltkrieviem, bet mūsu pirmie pretinieki Liberecas Tipsport arēnā — krievi — saspēlējušies un uzvarējuši vairākos starptautiskos turnīros.
LIELĀKS TILPUMS, STIPRĀKS MOTORS
Latvija—Krievija 2:7
(1:2, 0:1, 1:4)
Latvija: Bukarts (13.), Lipsbergs (Kondrāts, 46.)
Krievija: Sļepiševs (Timirevs, 7.), Jakimovs (Timirevs, 18.), Sļepiševs (Jakimovs, Timirevs, 31.), Maļenkihs (Grigorenko, 41.), Hačevs (45.), Grigorenko (Šingarejevs, 53.), Jakimovs (Hlopotovs, vair., 59.)
Latvija: Merzļikins; Bazevičs—Gelažis, Freijs—Bļugers—Jeļisejevs, Škuratovs—Eisaks, Kondrāts—Lipsbergs—Bukarts, Kalvītis—Makarovs, Potāpovs—Zuševics—Sarkanis, Rosinskis, Zolmanis—Ozoliņš.
Turnīra atklāšanas spēlē mūsu austrumu kaimiņam uzreiz sava hokeja varenību nodemonstrēt neizdevās. Mēs gan sākām ar noraidījuma nopelnīšanu, tomēr krievi vadībā izvirzījās tikai astotajā minūtē, bet brīdi vēlāk mūsu jaunākais spēlētājs piecpadsmitgadīgais Rihards Bukarts, izlases rindās gūstot savus pirmos vārtus, rezultātu izlīdzināja. Tomēr pirmais periods mums beidzās nelabvēlīgi. Otrajā latvieši aktīvāk centās iekļūt pretinieka zonā, diemžēl nācās zaudēt vēl vienus vārtus.
Trešajā periodā nepieklājīgo 1:5 ar vārtu guvumu uzlaboja komandas kapteinis Roberts Lipsbergs. Tomēr visa spēle beidzās ar 2:7.
“Krievu mašīnai bija stiprāks motors,” atzina Latvijas izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns. “Tomēr kopumā esmu apmierināts, visi puiši centās un cīnījās. Parādīja arī mūsu vājās puses.” Par tām treneris daudz neizteicās, jo šī nav tā Latvijas komanda, kas meklē argumentus, lai taisnotos, bet gan domā, kā turpmāk cīnīties labāk.
Mūsu komandā par labāko spēlētāju tika atzīts vārtsargs Elvis Merzļikins, pa kura vārtiem pretinieki izdarīja 51 metienu. “Pirmos vārtus vajadzēja glābt, bet paklupu,” atzina Elvis, kurš ikdienā sargā Lugano komandas cietoksni Šveicē. “Vēl trešos arī nedrīkstēju ielaist.” Starp citu, Elvis Merzļikins pirmo reizi izlases vārtus sargāja visas 60 minūtes.
VAJADZĪGS CETURTAIS PERIODS
Šveice—Latvija 4:3
(3:1, 1:1, 0:1)
Šveice: Brandi (Gigaks, vair., 8.), Sībers (Balmeli, Simions, 9.), Brandi (Dīms, Šmucs, 10.), Šmucs (Brandi, Gigaks, vair., 25.)
Latvija: Freijs (Bļugers, Jeļisejevs, vair. 17.), Sarkanis (Zolmanis, 34.), Freijs (Jeļisejevs, Bļugers, vair. 43.)
Latvija: Punnenovs, Merzļikins (11.); Bazevičs—Gelažis, Freijs—Bļugers—Jeļisejevs, Škuratovs—Eisaks, Kondrāts—Lipsbergs—Bukarts, Kalvītis—Rosinskis, Potāpovs—Zuševics—Sarkanis, Makarovs, Zolmanis
Nākamajā dienā dramatiskā cīņā ar Šveici Latvijas hokejisti no 1:3 spēles pirmajā trešdaļā galarezultātā panāca 3:4 un beidzot Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē vienā periodā arī uzvarēja. Bet sākums bija biedējošs. Pēc 0:2 devītajā minūtē galvenais treneris Ēriks Miļuns pieprasīja pusminūtes pārtraukumu, pēc kura tūlīt sekoja… 0:3 un mūsu vārtos Ivara Punnenova vietā stājās iepriekšējās spēles varonis Elvis Merzļikins.
“Tā gan nebija Ivara vaina, pirmos trīs vārtus zaudēja visa komanda, slikti spēlējām aizsardzībā, visi bija otrie metieni,” pēc spēles vērtēja Miļuns. “Pirmajā periodā metienu attiecība 5 pret 20, vakar pret Krieviju arī bija 1 pret 18. Skaidrs, ka trešajā spēlē pirmais periods jāsāk ar pavisam citu attieksmi. Otrajā periodā tāpat kā vakar 10 pret 10, trešajā jau 13 pret 12 mūsu labā un vinnējām arī periodu. Lai uzvarētu visā spēlē mazliet pietrūka veiksmes. Ceru, ka bez uzvaras mājās nebūs jābrauc.”
Latvijas komandai 18. minūtē pirmos vārtus guva Valters Freijs. Otrajā periodā pie 2:4 palīdzēja tikt Deivids Sarkanis. Trešajā vienīgais vārtu autors atkal bija Valters Freijs no Liepājas metalurga, kurš mūsu komandā tika atzīts par labāko spēlētāju. “Šodien šādu godu bija pelnījuši vairāki,” piebilda galvenais treneris.
HIMNA PIEKTAJIEM!
Slovākija—Latvija 3:4
(0:4, 2:0, 1:0)
Slovākija: Rīvejs (Koļena, 20.), Koļena (vair., 28.), Novāks (Paulovičs, Rīvejs, vair., 40.)
Latvija: Potāpovs (3.), Kondrāts (Bukarts, Lipsbergs, 3.), Jeļisejevs (Bukarts, Gelažis, 12.), Bukarts (Kondrāts, 19.)
Latvija: Merzļikins; Bazevičs—Gelažis, Kondrāts—Lipsbergs—Bukarts, Kalvītis—Eisaks, Freijs—Bļugers—Zuševics, Škuratovs—Makarovs, Potāpovs—Sarkanis—Jeļisejevs, Rosinskis, Ozoliņš—Zolmanis.
Nav zināms, kādām metodēm, bet Ērika Miļuna treneru vadam 48 stundu laikā tik tiešām izdevās savus puišus pārprogrammēt citādam spēles sākumam mačā par piekto vietu ar slovākiem.
Pirmais periods mums bija iepriecinošs, pretiniekiem graujošs. Emīls Potāpovs, Ričards Kondrāts, Nikolajs Jeļisejevs un Rihards Bukarts no 4. līdz 19. minūtei ar precīziem metieniem gādāja, lai rezultāts būtu 4:0 Latvijas labā.
Otrajā periodā pār mūsējo galvām nogāzās pelnītu un nepelnītu noraidījumu lietus, kas pretiniekiem ļāva palaist cerību plostu — 4:2. Trešā perioda sākumā, kad laukumā atkal bija ļauts spēlēt tikai trim mūsējiem, slovāki panāca kutelīgo 4:3. Tomēr atlikušajās 19 minūtēs Latvijas puišiem pretinieku uzbrukumu viļņus izdevās apturēt un pirmo reizi Eiropas ziemas olimpiāžu vēsturē likt skanēt Latvijas himnai.
“Sākums padevās ideāls, bet visa spēle bija smaga,” atzina Ēriks Miļuns. “Pēc pirmā perioda 4:0 puiši varbūt pat nobijās paši no sava rezultāta. Otrajā periodā pretinieki it kā lauza spēles gaitu, arī čehu tiesnešu darbībā bija jūtams, ka slovāki ir viņu tuvākie kaimiņi. Tomēr mums bija pietiekama motivācija, lai pierādītu, ka mēs neesam sestie no sešiem. No šī sastāva daudzi varēs pacīnīties par vietu U-18 izlasē dalībai Rīgas pasaules čempionātā.”
Bohēmijas kristāla vāzi kā mača labākais spēlētājs mūsu komandā saņēma jaunākais uzbrucējs Rihards Bukarts no SK Rīga 18. Viņš rezultatīvāko spēlētāju sarakstā aiz krieva Mihaila Grigorenko (5 punkti, 2 vārti, 3 piespēles), kopā ar Vadimu Hlopotovu (Krievija), somu Toivo Teravainenu un čehu Patriku Machāču dalīja otro vietu (4 punkti, 2 vārti, 2 piespēles).
Tomēr vaicāts, kuri šajā turnīrā bija mūsu labākie spēlētāji, mūsu izlases galvenais treneris atturējās nosaukt konkrētus uzvārdus: “Negribu nevienu izcelt, un kādu nopelt arī nav par ko. Mums galvenais bija komandas spēks. Mēs ieguvām pieredzi un pārliecību par savu spēku nākamajiem turnīriem.”
Jāpiebilst, ka Latvija kā rangā nākamā ieguva tiesības piedalīties olimpiādē tāpēc, ka no tām atteicās Zviedrija. Izcīnītā piektā vieta apliecināja, ka mūsējie šajā turnīrā nebūt nebija nejauši viesi.
Par olimpiādes čempioni kļuva Krievija, kura finālā ar 2:1 pārspēja Somiju. Starp citu, pēdējā apakšgrupas spēlē krievi tikai papildlaikā (4:3) uzvarēja šveiciešus, kuri cīņā par bronzas medaļām ar 5:1 sagrāva čehus.
Dainis CAUNE
