Studenti atgriežas hokejā

No vēstures
1930. gada decembrī Rīgā latviešu
ziemas sportisti tika iepazīstināti ar ledus hokeju jeb Kanādas hokeju. Interese
bijusi maza. Zviedrijas speciālista Svena Jensena sagatavoto lekciju, kā lasām 1970.
gadā Amerikas Latviešu apvienības Fiziskās audzināšanas un sporta biroja
izdotajā grāmatā Latvijas sporta vēsture
1918-1944, noklausīties bija ieradušies tikai 14 sportistu.

Pēc mēneša Universitātes
sporta ledus hokeja vienība Liepājā jau sacentās ar Olimpiju, kas šai spēlei bija pievērsusies sezonu ātrāk. Cīņa beidzās
ar 2:1 mājinieku labā. 1931. gada sākumā pirmajās
starptautiskajās sacīkstēs Rīgā cīnījās Latvijas un Lietuvas studenti. Uzvarēja
viesi ar 4:3. Komanda Universitātes sports četrreiz – 1937., 1940., 1942. un 1944. gadā
(neoficiāli) – ieguvusi Latvijas meistartitulu. Pēdējā sezonā notika sacensības,
kas oficiāli tika iekļautas Rīgas meistarnosaukuma izcīņā. US ar 10:0 pieveica ASK.

Debija ziemas universiādē
Latvijas studentiem bija 1933. gadā Itālijas pilsētā Bordonekijā. Mūsējie nospēlēja
neizšķirti ar Šveici (1:1) un zaudēja frančiem ar 0:1. Latvijas komanda dalīja
otro vietu ar Franciju, Čehoslovākiju un Šveici. Par studentu čempioniem kļuva
itāļi. 1933. gada universiādē Santmoricā Latvijas hokejisti ieguva trešo vietu.
Frančus mūsējie apspēlēja ar 1:0 un ar tādu pašu rezultātu pieveica Itālijas un
Čehoslovākijas hokejistus. Toties ar 2:5 atzina ungāru un turnīra uzvarētāju
šveiciešu (0:4) pārākumu. Visu sacīksti Latvijas studentu komanda aizvadīja astoņu
spēlētāju sastāvā.

Kad vēl, ja ne tagad

Līdzās Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijai durvis vērusi ledus arēna. Augstskolas rektors Uldis
Grāvītis pērn sarunā ar Sportu bija
apņēmības pilns agri vai vēlu izveidot studentu hokeja komandu. Nu ideja īstenojusies
– nākamnedēļ tiks parakstīts triju pušu (LSPA, sporta klubs Rīga un Latvijas Hokeja federācija) sadarbības
līgums, kas apliecinās komandas LSPA/Rīga
izveidi.

Par komandas veidošanu runāja
sen. Īpaši pavasarī, kad bez mājvietas Sporta pilī palika vienība Rīga 20, kas startēja Samsung premjerlīgā. Oļega Znaroka
vienība  jaunajā sezonā izvēlējusies LSPA
ledus arēnu. Turklāt komanda par trešdaļu tika patukšota, labus kluba
spēlētājus pārceļot uz Rīgu 2000.

Par ideju veidot studentu
hokeja komandu stāsta LSPA rektors Uldis
Grāvītis: „Līdzko uzbūvēja halli, nodomāju, ka hokeja attīstībai vajadzētu veidot
studentu komandu. Tomēr vienai augstskolai noteikti nesanāktu pilna komanda,
tāpēc ienāca prātā doma, ka tajā varētu spēlēt un startēt universiādē visu augstskolu
hokejisti. Soli pa solim tika atrasts kopsaucējs. Rīgā 20 spēlē divdesmitgadīgi un pat jaunāki puiši."

Loģiskie parametri

Viss notiek ar apdomu – ieinteresētās
puses ir tikušās, izteikušas savus priekšlikumus, līdz nu ir gatavas parakstīt
līgumu. „Sadarbības līgums pilnībā apspriests arī ar Rīgas pilsētas un sporta
dzīves vadību," turpina Uldis Grāvītis. „Sarunas bija ilgas. Galvaspilsētā ir
hokeja attīstības programma. Pēc SK Rīga
pieprasījuma līgumā ir norādīts, ka jaunā komanda sagatavo un saskaņo, realizē
sadarbību ar hokeja komandu Rīga 2000.
Šomēnes Rīga 20 Latvijas kausa izcīņā
spēlē vēl ar to pašu vārdu, jo līgums vēl nav parakstīts un stājies spēkā. Kad
būs paredzētās finanses un nostiprinājies vienības sastāvs, vēl notiks diskusijas
par iecerēto – vienpersoniski nekas netiks izlemts."

Šis tas par vēlu

Teju pie durvīm jaunā hokeja
sezona ar valsts čempionātu. Federācija paredzējusi, ka viena spēļu diena ir
trešdiena, bet LSPA arēnā visi treniņu grafiki rudenim jau izveidoti. Tāpēc
domājams, ka pirmos mēnešus jaunā komanda cīņas aizvadīs izbraukumos. Pagaidām
arēnā, apvienojot vairākas mazākas ģērbtuves, izveidota viena pamatīga ģērbtuve
vienības vajadzībām. Tas liecina, ka jaunie spēlētāji ir gaidīti, ar viņiem
rēķinās.

Ja soli, turi vārdu

Četri Rīgas 20  hokejisti, kuri
pagājušajā gadā mācījās Rīgas 55. vidusskolā, zinības turpinās apgūt kādā Juglas
skolā, lai būtu tuvāk arēnai. Turklāt viņi cieši apņēmušies nākamgad kļūt par
Sporta pedagoģijas akadēmijas studentiem.

„Vēl ar komandas dalībniekiem
neesmu ticies. Pie viņiem došos pēc tam, kad tiks parakstīts līgums. Pirms tam
negribu neko solīt, gribu būt drošs par savu doto vārdu. Katram jādara savs
darbs pēc tīrākās sirdsapziņas."

Tāpat kā to darīs arī komandas
galvenais treneris Oļegs Znaroks un treneris Aleksandrs Klinšovs.

Treneris ar lielo burtu

„Cik vien pazīstu Oļegu
Znaroku, varu teikt, ka viņš ir treneris ar lielo burtu – viņš tiecas pēc
uzvaras un labāka snieguma. Oļegs ir tāds pats kā treneris Mazzālītis un
Amaļins. Znaroka galvenais uzdevums motivēt jaunos hokejistus spēlēt tepat, sagatavot
viņus augstvērtīgām cīņām un izaudzināt par tādiem sportistiem, kāds ir Andris
Biedriņš un Sandis Ozoliņš."

Oļegs Znaroks mudina
audzēkņus mācīties pēc skolas absolvēšanas.

„Mēs domājam līdzīgi – aicinām
zēnus turpināt mācības. Viņiem nav jāstājas tikai mūsu akadēmijā – lai mācās
citās augstskolās. Tāpat kā viņi trenē muskuļus, ātrumu, izturību, veiklību un
lokanību, jātrenē arī domāšana. Turklāt visu mūžu taču nespēlēs hokeju. Kad tiks
pabeigta karjera sportā, būs izvēles iespējas. Ar augstāko izglītību, specialitāti
varēs vieglāk atrast labu darbu. Tāds piemērs ir mūsu augstskolas absolvents
Māris Riekstiņš, kurš bija Latvijas sūtnis ASV, un Juris Punculis, kurš ir Parex privātā Pensiju fonda
viceprezidents."

Iedomāsimies, ka nākamajā
gadā par studentiem kļūst, teiksim, 10 hokejisti. Jaunajā komandā tieši 10 nav
studenti. Kas notiks?

„Pats galvenais – vispirms vietu
komandā nosaka hokejista meistarība. Neviens nebūs vienībā tikai tādēļ, ka
mācās. Pārejas gadā Oļegs Znaroks vēlas veidot vienu spēlētāju piecnieku, kuru grib
gatavot lielajai izlasei. Iespējams, viņi būs vecāki nekā pārējie. Nedomāju
iejaukties komandas komplektācijā. Tas jādara treneriem."

Izlemj organizētāji

Daudzu sportojošo studentu
sapnis ir piedalīties pasaules studentu spēlēs – universiādē. Nākamās ziemas
sacensības notiks 2009. gadā Ķīnas pilsētā Harbinā. Noteikumi pavisam vienkārši
– startēt drīkst tie sportisti, kuri studē pilna laika studiju programmās, tie,
kuri absolvējuši augstskolu iepriekšējā gadā pirms universiādes, kā arī tie,
kuri nav jaunāki par 17 gadiem un kuriem 2009. gada 1. janvārī vēl nebūs 28
gadi. Maz ticams, ka pirms universiādes noteikumi tiks mainīti.

Vienīgi jāpiebilst, ka hokeja
turnīrā līdz šim piedalījušās tikai 12 vīriešu komandas. Kuras būs dalībnieču
vidū, to izlemj sacīkšu rīkotāji, ņemot vērā hokeja popularitāti konkrētā
valstī, valstsvienību sasniegumus utt.

Vēl ir laiks trenēties un
domāt, vai kļūt par studentu nākamajā gadā.

Māra JURŠEVICA