Tiesības uz veiksmi

Gandrīz 30 sezonas (no 1968. līdz 1996. gadam) Helmuts Balderis bija profesionāls hokejists. Viņš kļuvis par trīskārtēju pasaules un Eiropas čempionu, atzīts par pasaules čempionāta labāko uzbrucēju, uzņemts IHF hokeja slavas zālē. Bet joprojām Balderi var redzēt arī laukumā, cīnoties savā labās malas uzbrucēja pozīcijā.

PSRS augstākās līgas čempionātos, kas būtu pielīdzināmi tagadējai KHL vai pat toreizējai NHL, Helmuts Balderis aizvadījis 462 spēles, kurās guvis 333 vārtus. PSRS izlases sastāvā trijos pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs viņa rēķinā ir 33 iemestas ripas, Balderis paspējis pārstāvēt arī Latvijas valstsvienību (1992. gadā — 2 vārti) un būt par tās galveno treneri. Viņš ir pirmais Latvijas hokejists, kurš spēlējis NHL —no 1989. līdz 1990. gadam Minesotas North Stars.

1980. gadā Leikplesidā Helmuts Balderis kļuva par olimpisko vicečempionu (finālspēlē PSRS izlase visai negaidīti ar 3:4 zaudēja gados jaunajai ASV valstsvienībai), un par sekmīgākām viņš uzskata iepriekšējās divas sezonas, kurās izcīnīja pasaules un Eiropas čempionāta zeltu, bet vēl 1977. gadā tika atzīts par pasaules meistarsacīkšu labāko uzbrucēju.

"Sudrabu es neuzskatu par lielu sasniegumu, man vienmēr zelts bijis galvenais," atzīst Latvijas hokeja lielmeistars. Tātad starp Baldera zelta laiku Toreiz un Tagad un ir 35 ziemas, no kurām neviena nav pavadīta bez slidām. Iepriekšējo reizi Latvijas zeltu Helmuts izcīnīja pērn, kad HK Jurists komandā, spēlējot kopā ar 10—15 gadus jaunākiem biedriem, uzvarēja LHF veterānu čempionātā. Arī šosezon viņa Jurists ir pārliecinošs turnīra līderis.

Helmuts BALDERIS-SILDEDZIS

Dzimis 1952. gada 31. jūlijā Rīgā

STATUSS

Toreiz: Hokejists, kas trenējas un spēlē kā profesionālis, bet tiek atalgots kā amatieris. Rīgas Dinamo, Maskavas ACSK un PSRS izlases labās malas uzbrucējs. Pasaules čempionāta labākais uzbrucējs, PSRS čempionāta rezultatīvākais uzbrucējs.

Tagad: Latvijas Hokeja federācijas viceprezidents, uzņēmējs

AUGUMS

180 cm

SVARS

Toreiz: 87 kg

Tagad:91 kg

FIZISKĀS SAGATAVOTĪBAS RĀDĪTĀJI

Toreiz: Sagatavošanās periodā testi bija obligāti, regulāri un daudzi. Atceros, 3000 m bija jānoskrien vismaz vienpadsmitarpus minūtēs, 100 m nebiju ātrs — 12 sekundes ar kapeikām, 400 m — ap 60—65 sekundēm, tādā tempā aplis ar 100 m soļošanas pauzēm bija jāveic 10 reizes. Pie stieņa pievilkos vairāk par 20 reizēm, ar 80 kg svaru stieni veicu piesēdienus trīsdesmit… Bija vēl tāllēkšana un citi vingrinājumi.

Tagad:Arī ar 100 kg stieni mierīgi varu piesēsties, bet ņemu 70 kg un taisu 10—12 reizes pēc iedvesmas. Toties divas sērijas. Guļus no krūtīm pirmajā piegājienā 60 kg uzspiežu 15 reizes, otrajā 70 kg — piecas reizes. Skriet sprintus vai garākus gabalus ar laika kontroli nav nekādas vajadzības.

ĢIMENES STĀVOKLIS

Toreiz: Precējies, sieva — Anita, divas meitas — Diāna un Signe.

Tagad:Precējies, sieva — Anita, divas meitas, divas mazmeitas — Diāna un Anna, vienai drīz būs astoņpadsmit, otrai — seši gadi.

INVENTĀRS

Toreiz: Septiņdesmito gadu beigās ekipējums jau bija normāls — Bauer slidas, Koho nūjas, Cooper kājsargi, elkoņu un plecu sargi, CCM, Cooper vai Koho cimdi, CCM vai Jofa ķivere.

Tagad:Arī tagad spēlēju ar Bauer slidām, kas kopš tiem laikiem kļuvušas daudz vieglākas. Firmas tās pašas, materiāli citi. Aizsargi vieglāki, ērtāki, arī drošāki. Agrāk koka nūjas knapi trīs treniņus izturēja. Tagad ar Sakiсmodeļa vieglo kompozītmateriālu nūju varu nospēlēt divas sezonas. Ja vien kāds neuzkāpj virsū…

MĒRĶI

Toreiz: Iekļūt PSRS izlasē un kļūt par pasaules čempionu. Lai cik labi spēlēji, vieta tajā garantēta nebija. Par to nemitīgi nācās cīnīties līdz pēdējai dienai pirms braukšanas uz pasaules čempionātu. Man nebija svarīgi tikai piedalīties, teiksim, olimpiskajās spēlēs. Man visur vajadzēja uzvarēt.

Tagad:Sekot līdzi biznesam un baudīt dzīvi. Uzlikt uz kājām mazmeitas.

PROBLĒMU RISINĀŠANAS METODES

Toreiz: Sava taisnība jāpierāda ar darbu un rezultātiem. Tad tevi ciena un respektē. Tad arī problēmas vieglāk risinās.

Tagad:Princips tas pats. Tikai vēl vairāk jāanalizē situācija, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus.

LIELĀKĀ KĻŪDA

Toreiz:Zelta medaļu zaudēšana olimpiskajās spēlēs Leikplesidā. Tā gan nebija tikai mana kļūda. Un vispār tā finālspēle pret amerikāņiem pieskaitāma veiksmju-neveiksmju kategorijai. Tāpat — būtu es 1977. gadā Vīnē iemetis vēl vienus vārtus, mēs kļūtu par pasaules čempioniem, bet Tihonovs nekļūtu par PSRS izlases treneri. Viss ir saistīts. Hokejs ir spēle, kurā nekļūdīties nav iespējams. Svarīgi strādāt un cīnīties, lai kļūdu būtu iespējami mazāk. Turklāt daudz kas atkarīgs no partneriem, arī trenera.

Tagad:Nevaru sūdzēties par dzīvi, un tāpēc man nav iemesla plātīties ar kļūdām.

LIELĀKĀ VEIKSME

Toreiz: Neesmu juties kā neveiksminieks. Bet veiksme atnāk pie tiem, kas cīnās, nevis tikai slidinās un gaida.

Tagad:Tāpat kā sportā tiesības uz veiksmi jāizcīna. Īstajā brīdī veikts darījums no malas var izskatīties pēc veiksmes, bet patiesībā tas ir ilgstoši veikta darba rezultāts. Neviens neko uz paplātes man klāt nav pienesis — vai, Balderīt, kāds tu labs, še ņem, tu jau sen to esi pelnījis… Dzīve nav kazino, tajā viss ir jāizcīna.

VĒRTĪBAS

Toreiz: Labā komandā spēlēju, labs kolektīvs, labi spēlētāji — es runāju par Toreiz:ējo Rīgas Dinamo. Savukārt CSKA spēlēja visas zvaigznes, nonākot šajā komandā, atkal bija sevi jāpierāda, jāizcīna sava vieta. Toreiz:ējo CSKA uzskatu par visu laiku spēcīgāko komandu pasaulē.

Dinamokomandu cauri visām līgām aizvedām līdz pašai augšai un ar to lepojāmies. Šolaiku jaunos dinamiešus veido par elkiem, bet tiek aizmirsti tie, kas Toreiz: Dinamo imidžu radīja.

Tagad:Gādāt, lai meitām un mazmeitām viss izdotos.

DIENAS REŽĪMS

Toreiz: Septembrī, sākoties sezonai, būtībā pārcēlāmies uz dzīvi komandas bāzes nometnē. Pusastoņos visiem rīta rosme. Brokastis. Rīta treniņš — grupās uz ledus un sporta zālē. Pusdienas. Dažas brīvas stundas. Piecos otrais treniņš ar visu komandu uz ledus. Ja spēles dienas, tad pēc rīta treniņa — sapulce. Atpūtas dienas noteica spēļu grafiks un arī mačā gūtais rezultāts. Ja vinnējām, uz nakti palaida mājās. Tad nākamais treniņš bija tikai pēcpusdienā.

Tie, kas netika PSRS izlasē uz pasaules čempionātu, tāpat trenējās divas reizes dienā. Tikai 25. maijā bija komandas pēdējā sapulce, un tad līdz Jāņiem varēja doties atvaļinājumā.

Tagad:Man patīk gulēt. Ceļos vēlu, ap deviņiem. Dienu sāku ar piecpadsmit minūšu rīta rosmi. 30 atspiedieni balstā guļus, 30 reizes vingrinājums vēdera presei, 30 piesēdieni… Reizi nedēļā ledus treniņš un nereti vēl arī spēle. Pirmdien aizeju uz trenažieru zāli, trešdien mazliet aizeju ar saviem vingrinājumiem padarboties, vēl piektdien arī. Vienu dienu spēlēju tenisu.

VAĻASPRIEKI

Tagad:Tenisu uzspēlēju, reizi gadā aizbraucu paslēpot.

No 18.janvāra žurnāls Sports atkal pārdošanā! Jautājiet žurnālu preses tirdzniecības vietās!