Izcep slidas, nopērc Sakika nūju!
Ja kalnu slēpošanā ir būtiski tiekties pēc vislabākā inventāra pat tiem, kas grib piedalīties tikai amatieru sacensībās, jo tas palīdz vieglāk apgūt griezienu tehniku, tad hokejā amatieri griestus var sasniegt ar vidējas klases inventāru. Pērkot visjaunākos nūju, slidu un aizsargu modeļus, tiek maksāts par prestižu un specifiskām niansēm — tas nepalīdzēs ātrāk slidot vai iemest vairāk ripu…
Divas lietas, kam jāpievērš lielākā uzmanība, iegādājoties hokeja inventāru, ir slidas un nūja. Pēc tam jālūko bruņas drošībai. Hokeja inventāra specifiku atklāj hokeja trenerisĒriks Miļuns.
Miļuns hokeja inventāru iedala trīs grupās: profesionāļiem, amatieriem un Ķīnā ražotā produkcija, ko neiesaka nevienam, jo „tā nav ražota cilvēkiem”. Kāda tad ir galvenā atšķirība starp profesionāļu vai amatieru inventāru? „Tas ir tāpat, kā izvēlēties S-klases vai tomēr zemāko E-klases mersedesu. Atsakoties no luksusa, atteiksieties nedaudz no komforta, bet sasniegsiet aptuveni to pašu rezultātu,” salīdzina Miļuns. Cenu ziņā viņš iesaka orientēties uz zelta vidusceļu, kas iet kopsolī ar optimālu kvalitāti.
SLIDZĀBAKS. KARSĒT VAI IEVALKĀT?
Visiem, kas vēlas spēlēt hokeju, ir milzīga slidu, pareizāk sakot, slidzābaku izvēle. Amatieriem tie maksā no 50 līdz 150 latiem. Var izvēlēties jaunus un vecākus modeļus, nelietotu un lietotu mantu, jo Latvijā lielos apjomos ir pieejams profesionāļu bijušais inventārs.
Jauna slida (ar šo vārdu tiek apzīmēts viss slidzābaks) ir laba ar to, ka tajā nav bijusi sveša kāja: nav ne higiēnas, ne deformācijas riskф— gandrīz visi slidzābaki pieņem konkrēta spēlētāja kājas formu. Līdz ar to var gadīties, ka, uzvelkot lietotu slidzābaku, kas precīzi atbilst jūsu kājas izmēram, tas tomēr var berzt, spiest un citādi slikti izrīkoties… Taču no tā iespējams izvairīties, slidu sildot speciālā krāsnī!
Proti, slidzābaku iekšpusē zem sintētiskā apšuvuma tiek iestrādāta želeja, pateicoties kurai zābaks laika gaitā pieņem spēlētāja kājas formu.Kad slidzābaku uzkarsē līdz 90 grādiem, turot šādā temperatūrā piecas minūtes, želeja kļūst pakļāvīga un slidzābaka formu iespējams veikli pielāgot kājai. Pēc karsēšanas zābaku turpat telpā uzvelk kājā uz 10—15 minūtēm, nepārspriegojot auklas, jo citādi var izraut uzkarsušos metāla riņķīšus; jāpasēž, jāpastaigā ar slidām, lai zābaks pieņem formu. Uz ledus ar pārceptajiem slidzābakiem var iet tikai nākamajā dienā, jo jāļauj želejai sacietēt. Veikalos, kur pārdod hokeja inventāru, parasti ir šīs speciālās krāsnis, lai hokejists var tūlīt dabūt ideāli ērtu slidzābaku. Slidzābakus var uzkarsēt arī mājās elektriskajā plītī (nekādā gadījumā gāzes plītī!).
Tiesa, Miļuns iesaka būt pacietīgiem un jaunus slidzābakus karsēt tikai izņēmuma gadījumā, ja tie spītīgi nepadodas ievalkāšanai, un karsēt tikai vienu reizi. Karsēšana samazina slidzābaka mūžu, jo krasa temperatūras maiņas ietekme uz citiem materiāliem, kas veido slidzābaku (gan asmeni, gan apava konstrukciju), padara tos vājākus, tā teikt, ir spēkā vecie labie fizikas likumi, kurus neizdevās apiet pat Albertam Einšteinam. Rūpīgi izvēloties jaunus slidzābakus, karsēšana nav nepieciešama.
Veikalos ir pieejami pēdu paliktnīši, ar kuriem slidzābaku ražotājs piedāvā noteikt piemērotāko izmēru. Jāpatur prātā, ka slidzābaku izmērs var atšķirties pat par vairākiem izmēriem no kurpju izmēra. Tāpat, piemēram, ja jums der Graf 45 ½izmēra slidzābaks, tas nenozīmē, ka Bauer, CCM, Easton vai Reebok jums derēs tas pats izmērs. Katram ražotājam slidzābaku formu ziņā ir savas variācijas, tādēļ, pērkot citas firmas slidzābakus, jāliek lietā konkrētā zīmola paliktnītis un jāmeklē izmērs no jauna. Slidzābakam jābūt kā uzlietam — ne par lielu, ne par mazu.
Ja būs par lielu, slidzābaks cilāsies. Sekas var būt ļaunākas nekā tad, ja slidzābaks ir par mazu un spiež. Uzvilkt vēl vienu zeķi nav glābiņš. Cilājoties slidzābaks radīs problēmas potītes apvidū — kad kāja sasvīst, ieplok un iesēžas slidzābakā, sekas var būt smagas. Savukārt, ja slidzābaks ir par mazu, mūsdienu tehnoloģijas ļauj situāciju labot un slidzābaku pastiept par 5 mm garāku un nedaudz platāku. Ar slidzābaku, kas ir par lielu, neko neizdarīsi — atdot citam vai uzkārt uz nagliņas!
Slidzābaki atšķiras pēc platuma — pamatā ir divu veidu platumi. Standarta slidzābaka platumu apzīmē ar simbolu „D”, nedaudz platākais „EE” paredzēts spēlētājiem ar lielāku svaru. Cilvēkiem pēdas pampst un dienas gaitā maina formu, piemēram, pēc atpūtas karstā pludmalē var būt nepatīkams pārsteigums vakarā hallē, uzvelkot slidas. Tāpat, nēsājot šauras kurpes, ievalkātie slidzābaki rudenī var izrādīties pēkšņi par mazu…
Profesionāļu slidzābaki ir vairāk nopakoti pret stipriem triecieniem, un tie ar visu papildus nopakojumu ir vieglāki par amatieru slidzābakiem. Padomājiet, vai amatieru metieni ir tikpat stipriбcik NHL…
ASMENS. SAĶERES LAUKUMS, DZIĻUMS, ASUMS…
Labākam slidzābakam līdzīgi kā bobsleja kamanām ir augstvērtīgāka metāla asmens, kas sekmē labāku slīdamību, un to ir vieglāk asināt. Asmens kvalitāte galvenokārt atkarīga no molekulāra skābekļa daudzuma asmenī. Visdārgākajām slidām asmens mūžs būs īsāks nekā labām amatieru slidām. Ja slido pie dabas krūts uz atklāta hokeja laukuma, tad, dodoties nākamajā reizē slidot uz halli, noteikti slidas ir jāasina, jo ārā ledus ir cietāks un uz tā ir smilšu graudiņi. Profesionāļi slidas asina ik pēc 2—3, amatieri — pēc 5—10 treniņiem. Cik bieži asināt slidas, atkarīgs arī no tā, vai no ģērbtuves līdz ledum iet ar čeholiem — aizsargplastmasām uz asmeņiem. Tie būtiski paildzina asmens asumu.
Hokejistiem ar lielāku svaru slidas asina ar dziļāku gropi asmenī. Kam mazāks svars — vajag seklāku gropi. Asmens kantes leņķis vienmēr ir viens. Ja, velkot pa asmens kanti, pirksts noslīd, tad visticamāk slida ir jāasina — asmenim ir jāskrāpē. Lielākoties visi slidu asinātāji ir profesionāļi, un Miļuns amatierus aicina uzticēties viņiem: „Nav tā kā kādreiz darbnīcā — meistars taisīja atslēgas, laboja gludekli un asināja slidas.”
No sāna asmens forma garumā atgādina lēzenu pusloku. Spicāka vai lēzenāka — tas ir specifisks jautājums. Skandināviem cieņā ir vislēzenākā forma. Taču jāsaprot, ka jautājums ir par asmens saķeres laukumu ar ledu. Piemēram, ātrslidotājiem ir ļoti gari asmeņi ar garu saķeres laukumu. Hokejā asmens saķeres līnija garākā ir vārtsargu slidām. Aizsargiem asmens saķeres laukuma garums ir pāris centimetru garāks nekā uzbrucējiem, jo garāks asmens sekmē slidošanas ātrumu, bet ar īsāku asmens saķeres laukumu var labāk manevrēt. Uzbrucēji dažkārt prasa arī dziļākas gropes, lai slidas ir asas kā naži, kas sekmē manevrēšanas iespējas.
Iesācējiem un amatieriem Miļuns iesaka izvēlēties vidusmēra modeļa slidzābakus. Izvēloties jaunāko modeli, izmetīsiet naudu par dizainu un piecu gramu atvieglinājumu. Agrāk profesionāļiem slidzābaki kalpoja pāris sezonu, bet tagad profiem sezonā aiziet vismaz divi pāri, jo ražotājs rūpējas par svara atvieglināšanu, kas noved pie straujāka nolietojuma.
NŪJAS. LĀPSTIŅAS FORMA, KĀTA ELASTĪBA
Hokeja nūjai caurmērā ir jābūt garumā līdz spēlētāja degunam. Labu nūju var nopirkt par 50—100 latiem, ko Miļuns traktē kā vidējo cenu klasi. Dārgākas — profesionāļiem, šādas nūjas iegāde amatierim palīdzēs laukumā vienīgi stiprināt pašapziņu… Ir arī lētās nūjas, ar kurām var spēlēt, ciešot smaguma diskomfortu — cenā no 10 latiem. Lētāk par 10 latiem nopērkamas vienīgi bērnu nūjas. Koka nūjas, ko var nopirkt lielveikalos, Miļuns neiekļauj nevienā no trim kategorijām, piebilstot, ka ar tām var „vienīgi var atgaiņāties!”
Viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas raksturo labu amatiera nūju, ir vieglums un izturība. Profesionāļu nūjām cenu izšķir jauns dizains, svars, kāta elastība, lāpstiņas forma. Taču, tā kā profesionāļu nūjām ir atvieglots svars, tās nav izturīgas, lai gan maksā vairāk. Nūjas sadārdzina specifiskie oglekļa komponenti, no kā tās tiek ražotas, lai būtu vieglākas un elastīgas.
Aizsargiem piemērotas nūjas ar taisnākām lāpstiņām un stingru kātu, bet uzbrucēji parasti izvēlas nūjas ar mīkstāku kātu un lielākiem lāpstiņu ielokiem.
Aizsargiem ieteicamas nūjas ar Lindstrom lāpstiņām, kas ir lielākas un ar kurām vieglāk pretspēlētājam izsist ripu un precīzi piespēlēt, bet uzbrucējiem ideāli piemērots ir kāds Sakic lāpstiņu paveids. „Tāpat kā šautene medniekam jāpiešauj, tāpat arī hokejistam ir nūja jāpiešauj,” Miļuns atgādina pamatlikumu — pie jebkuras nūjas jāpierod un tikai tad var izdarīt secinājumus.
Aplūkojamajā 50—100 latu kategorijā pieejamas arī nūjas ar maināmām lāpstiņām. Taču tās ražotāji aizvien mazāk piedāvā, jo hokejisti dod priekšroku kopējai nūjai — viengabalainai, kurai lāpstiņa ar kātu ir rūpnieciski kopā saaudzēta. Arī nūjām ar maināmajām lāpstiņām iespējams pilnīgi saaudzēt kopā nomainīto lāpstiņu ar kātu.
Lāpstiņas spēlētāji paši vairs neloka un neasina, jo var pasūtīt individuāli, lai ražotājs izgatavo risinājumu pēc katra prasībām, ko var pavairot neierobežotos daudzumos. Uz lāpstiņām tin speciālas lentes nevis tāpēc, lai palielinātu to izturību, bet, lai uzlabotu saķeri ar ripu. Sliņķiem pieejamas pat speciālas uzlīmes, lai nav jātērē laiks un enerģija tīšanai.
Indikators, kam jāpievērš uzmanību, izvēloties hokeja nūju, ir tās fleksibilitātes koeficients (sk. uz nūjas skaitli pretim uzrakstamflex) jeb elastība, kas nosaka kāta stingrību. Tas ir svarīgi, izpildot metienu. Ripa metiena brīdī tiek lidināta ar katapultas efektu — palēninājumā skatoties, var redzēt, ka kāts saskarē ar ledu atliecas atpakaļ, un, virzoties nūjai uz priekšu, šis atliekums pārvēršas paātrinājumā, ripa burtiski tiek izšauta vārtu virzienā. Tāpat, saņemot ripu, lietojot hokejistu slengu, fleksibilitāte raksturo, kā var pieņemt ripu. Bieži vien spēlētāji nozāģē nūju īsāku, smalki pielāgojot to savām vajadzībām. Taču jāatceras, ka proporcionāli nozāģētajam gabalam izmainās arī fleksibilitāte — flex skaitlis uz kāta vairs neatbildīs patiesībai.
Internetā ir pieejami nūju fleksibilitātes kalkulatori, kas amatieriem palīdzēs izvēlēties piemērotāko nūju. Primitīvākais veids, kā atrast sev piemērotāko kāta fleksu, ir ķermeņa svars. Ja spēlētāja svars ir 100 kg, aptuveni derēs nūja ar flex koeficientu 100; ja svars ir 80 kg — flex jāizvēlas ap koeficientu 80. Jo lielāks flex skaitlis, jo kāts būs stingrāks. Ja spēlētājam nūjai pret viņa augumu ir pārāk mazs flex, satvēriena apakšējā roka metiena brīdī jāliek zemāk, tuvāk lāpstiņai, citādi metiens nolūzīs. Protams, ir neskaitāmi izņēmumi, piemēram, Armandam Bērziņam pēc auguma parametriem būtu nepieciešama nūja ar flex koeficientu 110, bet viņam ērtāk ir spēlēt ar krietni mīkstāku kātu — Bērziņš izvēlas nūju ar fleksa koeficientu 85.
BRUŅAS. VISPIRMS PAR CIMDIEM UN CEĻU SARGIEM
Pievēršoties bruņām jeb ekipējumam, kas paredzēts, lai aizsargātu ķermeni no traumām, Miļuns kā svarīgākos komponentus min cimdus un ceļa sargus. Izvēloties cimdus, jālūko, lai tie būtu ērti un precīzi atbilstu jūsu izmēram. „Pirmajiem cimdiem ir jābūt lētiem — tie tāpat izdils,” Miļuns skaidro, ka, tikai spēlējot, iespējams saprast specifiku, kas saistās ar komforta jēdzienu. Ieteicams pirmos cimdus pirkt jaunus, un to cena būs ap 30 latiem. Profesionāļu cimdus no pārējā piedāvājuma klāsta atšķir tas, ka tajos būs iestrādāti plastmasas elementi papildu drošībai pret īpaši stipriem sitieniem.
Tāpat, iegādājoties ceļa sargus, jālūko, lai tie būtu ērti. Amatierim, pērkot pārlieku dārgus jeb profesionāļu ceļsargus, tie būs nevajadzīgi daudz nopakoki: „Ar tādiem varēs gulties zem ripām, kuras nekad neviens nemetīs,” saka Miļuns. Droši amatieru ceļu sargi maksā 20—30 latus. Tos paslēpj zem getrām (7 lati). Līdzīga specifikācija ir elkoņu sargiem, cena — ap 20 latiem.
Amatieriem ieteicams izvēlēties vairāk nopakotus plecu sargus, tie ir savienoti kopā ar aizsargvesti. Profesionāļi bieži vien izvēlas pat vidējas klases plecu sargus, jo tie ir mazāk nopakoti un līdz ar to vieglāki un, būtiskākais, ērtāki, bet mazāk droši pret triecieniem. „Ja tu esi kā Kārlis Skrastiņš un to vien dari, kā bloķē metienus, tad ir jādomā par to, lai nesit cauri ripas triecienus,” Miļuns aicina padomāt plecu sargu sakarā vispirms par drošību, tikai tad par ērtību. Iesācējiem piemēroti būs plecu sargi par 25—30 latiem. To dizainu zem krekla (15 lati) neviens tāpat neredzēs.
Aizsargs, kas aizsargā vīrieša lepnumu, ir vienāds gan amatieriem, gan profesionāļiem. To sauc par spenzūru, un tā atšķiras ar to, vai ir kopā ar biksēm vai atsevišķa. Cenu ietekmē arī, piemēram, spenzūrai pievienoto bikšu kvalitāte. Profesionāļu spenzūra ir vairāk nopakota, taču Miļuns pauž pārliecību, ka tā aizsargā ķermeni tikpat labi vai slikti kā lētāks variants. Spenzūras cena — ap 10 latiem.
Gurnus aizsargā bikses — nopakoti šorti. Uzbrucēji izvēlas mazāk nopakotus šortus, lai tie būtu vieglāki un brīvāki, kas palīdz uzlabot ātruma īpašības, bet aizsargiem ir nepieciešami nopakotāki aizsargi, lai tie būtu droši pret ripas triecieniem. Šortu cena svārstās ap 30 latiem.
Miļuns aicina iesācējus netēlot Čaku Norisu un iegādāties ķiveri ar režģi vai stikla aizsargu. Citādi varēsiet ātri kļūt par zobārstu klientu. Ķivere maksā 30 latus, režģis vai aizsargstikliņš — attiecīgi no 20 un 15 latiem. Aizsargstiklu cenas ietekmē to īpašības — iespējams iegādāties gan nesvīstošus, gan grūti saskrāpējamus stikliņus, kas attiecīgi ir dārgāki. Jebkurai mūsdienīgai aizsargķiverei ir iespējams pievienot gan stiklu, gan režģi. Ķiveres ir regulējamas ar dažādām skrūvēm. Dārgākās ķiveres ir elastīgākas un pieņem galvas formu. Lētākas ķiveres ir nedaudz smagākas. Jālūko, lai ķivere spēlētājam būtu ērta. Domājot par piedalīšanos sacensībās, jālūko, lai ķivere būtu sertificēta — ar attiecīgu uzlīmi. Vislētākās ķiveres nav sertificētas, un ar tām nevar piedalīties oficiālās spēlēs.
RIPAS. ZILĀS, ORANŽĀS UN BALTĀS
Veikalos mēz būt pieejamas vairāku veidu hokeja ripas. Mazās — bērniem, standarta, ar kādām spēlē visā pasaulē, un treniņu ripas. Tās pēc lieluma un izmēra ir tādas pašas kā standarta, bet ir vai nu smagākas (oranžās), vai vieglākas (zilās), vai specifiskas redzes treniņam (baltās). Smagā ripa, kas ir oranžā krāsā, galvenokārt noder, lai trenētu metiena spēku un pilnveidotu piespēles saņemšanas tehniku. Savukārt vārtsargu trenēšanai tā ir bīstama, tādēļ vārtsargiem ir ieteicams trenēties ar zilo un balto ripu. Visbiežāk gan treniņi rit ar standarta izmēra un svara melno ripu.
VĀRTSARGA EKIPĒJUMS
Vienīgais, kas vārtsargu inventārā ir kopīgs ar laukuma spēlētājiem, ir getras… Hokeja vārtsargiem pat slidas, kas slēpjas zem milzu kājsargiem, ir ievērojami citādākas nekā laukuma spēlētājiem. Tās veidotas, visupirms domājot par vārtsarga drošību. Slidas ir ievērojami garākas nekā laukuma spēlētājiem, jo vārtsargiem ir jāizpilda tikai šīs pozīcijas spēlētājiem raksturīgas, specifiskas kustības.
Vārtsargu kājsargiem galvenokārt ir divu veidu formas — tā sauktā „L” veida forma, kas ir visizplatītākā, un „S” veida forma. Kuru izvēlēties? „Tas atkarīgs no vārtsarga spēles stila,” Miļuns ģērbtuvē norāda uz bijušā Latvijas izlases kandidāta Imanta Legzdas kājsargiem. Arī vārtsargu ekipējums dalāms trīs kategorijās, kājsargiem kvalitātes raksturlielumi ir: vieglums, izturība un kalpošanas ilgums. Amatieru mačos var vārtus sargāt ar kājsargiem, kas maksā 300 latus, Legzdas kājsargi ir 1500 latu vērti.
Kad vārtsargs nometas uz ceļiem, ceļgals atsedzas. Tādēļ vārtsargiem ir atsevišķi speciāli ceļu sargi, kas maksā 30—50 latu. Tāpat ir speciālas vārtsargu bikses, kas maksā, sākot no 50 latiem. Vārtsarga plecu sargi, ar ko amatieri var sargāt vārtus, maksā no 100 latiem līdz pat trīs reizes lielākam ciparam, taču jārēķinās, ka tie ripas triecienu diez vai neitralizēs perfekti… Atšķirības — stingrība, biezums un vieglums.
Vārtsargiem arī ir pamatīgāka spenzūra, kas maksā ap 30 latiem.
Miļuns iesaka izvēlēties vidējas klases ķērājcimdu un atsitējcimdu, komplekts maksā ap 300 latiem. Lētāki laidīs cauri ripas triecienu un ātrāk nolietosies. Profesionāļiem jārēķinās ar četrciparu skaitli.
Kakla sargs maksā ap 20 latiem. Vārtsarga maskām ir divu veidu aizsargrežģi, kā saka Miļuns: vairāksiets vai Tretjaka variants, ar ko ir labāka redzamība. Režģa caurumi ir tiktāl samazināti, lai tam ne tikai cauri neizlidotu ripa, bet arī ar nūju nevarētu izbakstīt. Lielāki caurumi sietā nav atļauti, ir konkrēti limiti. Miļuns neiesaka aizsargmaskas cenā zem 100 latiem, jo „tas jau ir florbols”. Profesionāļu aizsargmaskas maksā līdz tūkstotim, jo tās ir ne tikai drošākas pret stipriem triecieniem, bet arī vieglākas un ērtākas.
No 18.janvāra žurnāls Sports atkal pārdošanā! Jautājiet žurnālu preses tirdzniecības vietās!
