Uz ledus neguļ

Jau divas
nedēļas Latvijas čempione daiļslidošanā ir 10. klases skolniece Žanna Pugača,
kura vēl trīs sezonas varētu cīnīties junioru konkurencē, bet jau janvāra
beigās viņa debitēs Eiropas pieaugušo čempionātā. „Es gribu
vairāk, nekā pašlaik varu," pēc finiša nosaka spriganā, tumšmatainā skolniece.
Čempionātā savas īsās programmas laikā pēc pirmā veiksmīgā lēciena, kad publika
uzgavilēja un aplaudēja, Žannai Pugačai acis iespīdējās, likās, ka enerģija
divkāršojas un viņa ar milzu aizrautību metās slidot tālāk. „Ja slidotājs uz ledus guļ, tad tur skata nav
nekāda," šo drošo slidojumu komentē meitenes trenere Anda Medne. „Šis ir mans
otrais starts senioru jeb pieaugušo konkurencē, pirms tam decembra sākumā
Tallinā piedalījos Igaunijas čempionātā. Igaunijā ir ļoti stipras slidotājas.
Es baidos, ka vēl neesmu gatava tik lielām sacensībām kā Eiropas čempionāts."
Cīņa par kontinenta medaļām daiļslidošanā šogad notiks 23. un 24. janvārī
Somijā, kur 46 dāmas slidos īso obligāto programmu un tikai 24 labākās cīņu
turpinās, rādot savas izvēles programmas. Drosme būt
seniorei Kāpēc Žanna,
būdama tik jauna, jau 15 gados startē senioru grupā? Trenere Anda Medne
uzskata, ka viņa izdarījusi visu, ko var paveikt junioru konkurencē, un tā ir
vienīgā iespēja jau laikus kāpt augstāk. LSPA
profesore, Starptautiskās kategorijas tiesnese daiļslidošanā Agita Ābele
skaidro, ka seniori izcīna Latvijas čempiona titulu un arī tiesības pārstāvēt
valsti Eiropas un pasaules čempionātos. Senioru konkurencē varot startēt no 15
gadu vecuma, bet daiļslidošanā grupas pārklājas. Tikpat labi Žanna Pugača var
līdz 18 gadu vecumam turpināt cīnīties junioru vērtējumā, vai pat vēl jaunākā –
noviču grupā (līdz 16 gadiem). Šobrīd Latvijā
viņas lielākā konkurente esot Stasija Rage, kura šajā čempionātā iesildoties
krita un tāpēc nestartēja. „Mēs
riskējam," godīgi atzīst trenere Anda Medne, runājot par Žannas izvēli slidot
senioru grupā. „Šī programma ir
garāka un sarežģītāka."

Vārgā
piramīda

Kāpēc Latvijā
ir tik maz spēcīgu daiļslidotāju? „Pirmkārt,
mums nav nepieciešamo cilvēkresursu, jo jāņem vērā, ka augsti sasniegumi sportā
rodas tādas piramīdas virsotnē, kuras pamatā nevar būt tikai 10 vai 100
sportisti," norāda Agita Ābele. „Ķīna,
ASV un Krievija – lūk, valstis, kurām ir ļoti liela sportistu izvēle un kuru
pārstāvji vienmēr pretendē uz augstiem sasniegumiem."

Trūkstot arī
ledus, kur trenēties, jo, kā uzsver Anda Medne, lai Žanna Pugača sagatavotos
sacensībām, ledus ir vajadzīgs regulāri viņai vienai. Eiropas čempionātam nevar
trenēties, slidojot vienlaikus ar mazajiem, kā tas bieži vien notiek.

Pašlaik
meitene lielākoties trenējas Piņķu hallē, brauc uz Ozolniekiem. Agita Ābele
atzīst, ka daiļslidošana, diemžēl pārvēršas tikai par mazo bērnu sportu.
Latvijas čempionātā lielākais dalībnieku skaits ir grupā līdz deviņu
gadu vecumam. Tālāk paliek tikai tie, kuru vecāki finansiāli spējuši nodrošināt
treniņus. „Jāatzīst, ka
daiļslidošana ir situēto cilvēku sporta veids – līdzīgi kā golfs, teniss vai
sporta dejas," piebilst Agita Ābele. Tomēr sacensībās dalībnieku netrūkst.

Mammas
sapnis

Latvijas
čempione daiļslidošanā sāka slidot četru gadu vecumā un uztvēra to kā spēli,
priecīgu izklaidi. Paralēli meitene apmeklēja sporta vingrošanas nodarbības,
kas ļoti noderēja vēlāk.

„Teikšu godīgi
– daiļslidošana bija mans sapnis, un manai meitai nebija izvēles," atzīstas
Žannas māte Marina Smirnova, kura pati savulaik bijusi viena no labākajām
Latvijas barjerskrējējām. „Es
nedomāju, ka viņa tik tālu tiks. Daudziem nepietiek pacietības, bija arī mums
viens smags periods." Žanna kādu brīdi saspītējusies, jo viņas labākās
draudzenes pametušas slidošanu: „Es
arī nospriedu, ka man tas vairs nav vajadzīgs. Tas bija deviņu desmit gadu
vecumā. Tomēr, kad sāku trenēties pie Andas un man sanāca divkāršie lēcieni,
gribējās iet vēl tālāk."

Žanna sākumā
nemaz nav izcēlusies un nav bijusi īpaši laba daiļslidotāja. „Sava vecuma grupā viņa bija kaut kur pa vidu,
pat tuvu pie beigām, bet tad viņa pamazām cēlās un cēlās," atceras trenere. „Kad šī meitene nonāca pie manis, es biju
sajūsmā par viņas drošo slidojumu, jo ar tādiem bērniem ir vieglāk, viņi
nebaidās izpildīt sarežģītus elementus. Domāju, ka tas ir arī iepriekšējās
treneres Leokādijas Belkovskas nopelns. Žannai vajag, lai blakus ir kāds
konkurents – tad viņa var saņemties un vairāk parādīt, tad izlien laukā viņas
cīnītājas īpašības."

Drosme
izvēlēties Maskarādi

Daiļslidošanā
katram sportistam nav tikai viens treneris vien. Horeogrāfe Katrīna Martinsone
strādā ar slidotājiem zālē, kur tiek trenēta stāja, pozīcijas. Otrs horeogrāfs
veido programmu un uz ledus atstrādā katru solīti un kustību. Žannas programmu
rada horeogrāfs Vladimirs Grigorjevs.

„Daudziem
slidotājiem, kā to var redzēt arī sacensībās, ir tikai salikts slidošanas
elementu kopums, bet Žannai vienmēr ir programma un tā atspoguļo mūziku,"
skaidro trenere Anda Medne. „Brīvslidojumā
mums ir valsis, un Žanna izvēlējās Hačaturjana Maskarādi. Es pati
baidītos ņemt šo mūziku, jo pie tās slidojušas tādas zvaigznes kā Ludmila
Pahomova un Aleksandrs Gorškovs – slavenais Krievijas daiļslidotāju pāris, kas
1976. gadā ieguva visus titulus, uzvarēdami olimpiskajās spēlēs, kļūdami par
pasaules un Eiropas čempioniem. Bet Žanna uzstāja un nu burtiski dzīvo šajā
programmā. Kad Žanna slidoja Grand Prix junioru sacensībās Čehijā,
cilvēki skatījās un teica, ka esot brīnumjauki."

Lai
sagatavotos gaidāmajam cīniņam Eiropā, jātrenējas katru dienu, izņemot
svētdienas, bet pa vidu ir arī sausie treniņi. Vecākiem tas mēnesī
izmaksājot aptuveni 200 latu. „Mums
šogad nedaudz Daiļslidošanas federācija palīdz," piebilst Žannas māte, norādot,
ka visdārgākais ir ledus, jo ceļas elektroenerģijas cenas.

Mērķis –
trīskāršie lēcieni

Jaunie
sportisti visi vēl mācās, un Žanna piekrīt, ka skolā ir ļoti grūti, jo nākas
bez jebkādām atlaidēm nokārtot tās pašas ieskaites un eksāmenus, kas citiem
skolēniem jādara bez tādas slodzes. „Daži
klasesbiedri priecājas, ka tik labi slidoju, bet citiem ir vienalga. Piemēram,
ja esmu ieguvusi pasaules Grand Prix kausa izcīņā 19. vietu savā grupā, tas
dažu uztverē ir ļoti slikti, un viņi prasa, kāpēc es ar to nodarbojos," ar
rūgtumu stāsta Žanna. „Pirmais
mērķis daiļslidošanā man ir perfekti apgūt visus trīskāršos lēcienus. Tagad man
sanāk trīs, bet pavisam ir pieci."

Jaunā čempione
slido arī vasarā. No 1. jūlija Ventspilī ir ledus, un tad tur notiek treniņi
sešas stundas dienā. No daiļslidošanas brīvas ir tikai divas pirmās jūnija
nedēļas. Tad Žannas mamma, kura ir sporta pedagoģe, arī iesaistās treniņu
procesā un ķeras pie vieglatlētikas treniņiem. „Man viņai jāmaksā ar savu labo uzvedību, ar centīgiem treniņiem
uz ledus. Tagad jau trenējos sevis dēļ, bet vēl pirms četriem gadiem man likās,
ka tikai viņai to vajag. Tagad esmu mammai pateicīga."

Tikmēr trenere
Anda Medne uzsauc: „Žanna, cikos
rīt tiekamies?…"

Iveta DAINE

Foto: Juris
Bērziņš-Soms, Sports

Žanna
Pugača

Latvijas
čempione daiļslidošanā

Dzimusi         1993. gada 20. jūnijā

Izglītība         Rīgas 96. vidusskolas 10. klases skolniece

Trenere         Anda
Medne, pirmā trenere – Leokādija Belkovska

Lielākie
sasniegumi           Latvijas čempione seniorēm (2008), juniorēm
(2007)

Mīļākie
mācību priekšmeti           ķīmija un zīmēšana