Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Zemgalē arī meitenes spēlē hokeju

1899. gada 8. martā laikrakstā Ottawa Evening Journal informēja, ka šajā Kanādas pilsētā pirmo
reizi pasaulē notikusi divu sieviešu hokeja komandu spēle. Atjaunotajā
neatkarīgajā Latvijā meitenes pie ripas un nūjām ķērās astoņdesmito gadu
beigās. Viņu vidū bija arī Lolita Andriševska, kura tagad ir mūsu
valstsvienības pirmā vārtsardze un jauno spēlētāju trenere Jelgavā.

Pēc LSPA absolvēšanas viņa
divus gadus strādāja kopā ar savu pirmo hokeja treneri Uldi Opitu, bet
turpmākos septiņus – joprojām Zemgales pusē.„Pie mums vienā treniņgrupā
patlaban darbojas piecas meitenes," stāsta pieredzējusī vārtsardze. „Tas,
manuprāt, Jelgavai ir daudz. Esmu pārliecināta, ka viņu skaits kļūs arvien
lielāks. Iedarbojas draugu un draudzeņu informācijas apmaiņa. Mūsu komandās
spēlē arī meitenīte no Brocēniem. Tur gan ir pašiem sava vienība, bet pie mums
esot komandas ar uguntiņu. Un vienai meitenei puiku vidū nav vienkārši. Toties
te, Jelgavā, jau iegūtas draudzenes, un dzīve kļūst vēl interesantāka."

Latvijā pieredzējušākā ir
sieviešu komanda Laima. Vairākas
sezonas spēles gudrības var apgūt vienībā Ice
Girls
. Cik daudzsološu nākotni mūsu hokejā saskata šīs astoņus vai desmit
gadu vecās meitenītes? Kā zināms Orbit Latvijas
bērnu un jaunatnes čempionātā U-16 grupā startē sieviešu klubu izlase. Nevar
apgalvot, ka vēl daudzi desmiti spēlētāju gaida iespēju sevi apliecināt šādās
sacīkstēs.

Protams, nevaram salīdzināt
Latvijas sieviešu hokejā notiekošās aktivitātes ar lielvalstīm ASV vai Kanādu.
Tomēr interesanti uzzināt, ka ASV notiek čempionāti vecuma grupās līdz 12, līdz
14, līdz 16 un līdz 19 gadiem. Risinās arī pieaugušo meistarība trijās grupās.
Kanādā ir ne tikai bērnu un jauniešu sacensības, bet arī valsts čempionāts U-18
komandām un pieaugušajām hokejistēm divās grupās. Ja vēl pieskaita skolu un
augstskolu čempionātus, nav grūti iedomāties, ar kādu vērienu šis sporta veids
iekaro meiteņu sirdis. Turklāt Kanādā vēl izstrādāta īpaša informatīva
programma skolām, kurās interesenti tiek iepazīstināti ar hokeja vēsturi un
aktualitātēm.

Savulaik Laimas ilggadējā
kapteine un valstsvienības uzbrucēja Inese Geca sezonu aizvadīja klubā
Zviedrijā, tagad vairākas izlases dalībnieces spēlē Krievijā, Amerikas latviete
Sarma Pone ikdienā dzīvo un strādā viņpus okeānam, bet izlases cīņām ierodas
mūsu valstī. Visjaunākās paaudzes spēlētājas atšķirībā no puišiem laikam
nemeklē laimi citās zemēs?

„Pagaidām vēl ne. Kad
meitenes būs sasniegušas, teiksim 17 gadu vecumu, es būtu priecīga, ja viņām rastos
iespēja pārbaudīt sevi citvalstu stiprās komandās," turpina Lolita. „Vecākajai
manai audzēknei Paulai Liepai ir divpadsmit gadu. Meitenēm mūsu bērnu un
jaunatnes čempionātā atļauts cīnīties kopā ar divus gadus jaunākiem puikām.
Paula komandā ir viena no labākajiem aizsargiem, aizvadot jau ceturto sezonu.
Vienības trenēju kopā ar savu izlases kolēģi Evu Dinsbergu, lai gan viņa vairāk
strādā ar mazākiem hokejistiem. Mūsu meitenes vienlīdz veiksmīgi var spēlēt gan
aizsardzībā, gan uzbrukumā. Šajā vecumā bērnu sportiskās nākotnes izvēlē ļoti
liela un būtiska loma ir vecākiem. Visbiežāk tieši viņi nosaka, kur viņu
atvases turpinās izglītoties. Mūsu spēlētājas vismaz pagaidām, domājams,
neskatās citu komandu virzienā."

Lolita savu karjeras lielāko
daļu aizvadījusi, sargājot vārtus. Tas ir pavisam atšķirīgs skatu punkts nekā,
raugoties no aizsargu vai uzbrucēju pozīcijām. Savas praktiskās zināšanas
savulaik papildinot ar studijām LSPA, jau agrā vecumā bērniem iespējams
pateikt, kura pozīcija viņiem piemērotākā.

„Tas atkarīgs no bērna
slidošanas prasmes un ātruma, no taktiskās izpratnes, no reakcijas, auguma,
fiziskajām īpašībām, arī no komandas vajadzībām. Taisnība, no vārtsarga laukuma
situācijas spēlē izskatās pavisam citādāk. Es joprojām pilnveidojos savās
zināšanās, neesmu perfekta. Pēc katras spēles, pēc katra treniņa cenšos iegūt
kaut ko jaunu. Domāju, mums izdodas. Pagājušajā sezonā Paula Liepa kopā ar
1996. gada Zemgales komandu kļuva par
Latvijas čempioni. Turklāt šo titulu izcīnīja arī viņas brālis šai pašā komandā.
Man šķiet, mūsu audzēknēm hokejs joprojām ir lielisks brīvā laika pavadīšanas
veids, un augstu mērķu izvirzīšanu lai pagaida nākotne."

Interesanti, kā puikas uztver
meiteņu ierašanos savā vienībā? „Nezinu, kas notiek pieredzējušākās komandās,
kurā spēlētāji stabili turas kopā daudzus gadus un pēkšņi sastāvā ierodas
meitene. Paula uzreiz lieliski iejutās puiku komandā. Varbūt svarīgi bija arī
tas, ka te jau spēlēja viņas brālis."

Meitenes spēle puiku komandā
atšķiras no viņiem? „Ir ļoti liela atšķirība, vai meitene startē kopā ar puikām
vai arī spēlē tikai meiteņu vienībā, kurā nav atļauta spēka spēle. 1996. gadā
dzimušajiem tā jau ir atļauta. Spēle kļūst agresīvāka. Šī ir pirmā sezona, kad
Paulu savā vienībā aicina arī Laimas
galvenais treneris Andrejs Zaķis. Viņa jau piedalījusies vairākās regulārā
čempionāta mačos un draudzības spēlēs. Visi bija pārsteigti, ka divpadsmit gadu
veca meitene prot tā cīnīties.

Kāda ir konkurentu attieksme,
redzot pretinieku rindās daiļā dzimuma pārstāves? „Pirms sezonas bijām
starptautiskā turnīrā Čehijā. Nezinu, vai tā ir kanādiešu hokejistu taktika,
bet viņi ļoti rupji nospēlēja tieši pret Paulu, un meitene guva smagu traumu.
Tiesa, par pārkāpumu tika saņemts atbilstošs sods. Latvijā ne jau pirmo gadu
zināms, ka mūsu komandās ir meitenes. Azartā jau viss kas var notikt, taču
ticu, kas nekas nenotiek ļaunprātīgi. Ņemot vērā cilvēku aizspriedumus
attiecībā uz sieviešu hokeju, neticu, ka tuvākajā nākotnē varētu krasi pieaugt
spēlētgribētāju skaits. Līdz ar to meitenēm joprojām nāksies iekļauties puiku
komandās. Pirms diviem gadiem mēģinājām Jelgavā izveidot sieviešu komandu.
Trenējāmies pusgadu, tomēr viss pajuka."

Atceries, kāda bija pirmā
spēle, kad sargāji vārtus un aizsardzībā cīnījās tava audzēkne Paula Liepa? „Tā
bija fantastiska sajūta! Pirmoreiz mūžā spēlēju vienā komandā ar savu audzēkni.
Turklāt vienā aizsargu pārī viņa bija ar mūsu treneri un izlases spēlētāju Evu
Dinsbergu. Es ļoti gribētu, lai Laimā
vienudien laukumā būtu viss mūsu audzēkņu piecnieks. Iepriekšējās sezonas
izskaņā piedalījāmies turnīrā, kur bija viena Zemgales maiņa. Treneris man uzticēja aizsardzības pienākumus kopā
ar Evu Dinsbergu, uzbrukumā bija mūsu jaunās meitenes Paula, Lelde un Anna.
Citreiz, ja nestāvu vārtos, man ir milzu vēlēšanās izdarīt  rezultatīvu metienu. Pirmoreiz ļoti gribēju,
lai vārtus gūtu kāda no mūsu meitenītām. Šīs sajūtas bija neaprakstāmas!"

Māra JURŠEVICA

Foto

Labākā. Latvijas
izlases pirmā vārtsardze Lolita Andriševska

Nākotne. Paula
Liepa lieliski jūtas puiku komandā

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports