Mājinieku lāsts
Pasaules
čempionāts hokejā beidzies ar Krievijas izlases uzvaru. Finālspēlē krievi ar
5:4 papildlaikā pārspēja laukuma saimniekus kanādiešus. Krievijas komandai tas
bija pirmais čempionu tituls pēc 15 gadu pārtraukuma, bet kļavas lapas
nespēja izvairīties no mājinieku lāsta – jau 22 gadus čempionātu rīkotājiem
neizdodas tikt pie zelta medaļām. Nākamais turnīrs pēc gada risināsies Šveicē,
kur Latvijas hokejistu pirmie pretinieki būs Zviedrijas, ASV un Austrijas
izlases. Līdz finālmačam
Kanādas izlase bija vienīgā komanda, kas nebija zaudējusi ne punkta. Tiesa,
zaudējuma rūgtumu nebija izjutuši arī krievi, taču Vjačeslava Bikova trenētā
vienība grupu turnīrā čehus pieveica papildlaikā, bet baltkrievus – tikai
pēcspēles bullīšu sērijā. Par favorītiem tika uzskatīti kanādieši, kuri
pirmajā periodā attaisnoja izteiktās prognozes, izvirzoties vadībā ar 3:1. Vēl
pirms pēdējās trešdaļas kanādiešiem bija divu vārtu pārsvars (4:2), taču
krieviem izdevās atspēlēties un panākt papildlaiku. Par mača galveno
varoni kļuva uzbrucējs Iļja Kovaļčuks, kurš vispirms panāca neizšķirtu 4:4, bet
papildlaika trešajā minūtē arī guva uzvaras vārtus, realizējot skaitlisko
vairākumu. Tā Kovaļčuks reabilitējās par ne pārāk pārliecinošo sniegumu
iepriekšējos mačos, jo līdz finālam viens no Krievijas izlases uzbrukuma
līderiem nebija guvis nevienus vārtus, kā arī diskvalifikācijas dēļ izlaida
pusfinālmaču ar Somiju. Ja pieskaita PSRS laikus, padomju mantiniecei Krievijai
tas bija jau 24. pasaules čempionu tituls. Šajā ziņā viņi panāca kanādiešus.
Par fināla lielāko
neveiksminieku kļuva pagājušā pasaules čempionāta vērtīgākais spēlētājs
kanādietis Riks Nešs, kurš papildlaikā nopelnīja liktenīgo noraidījumu, no
savas zonas neveiksmīgi pārmetot ripu pāri apmalei. Pēdējā periodā kanādieši
dārgi samaksāja par atteikšanos no agresīvas spēles uzbrukumā un pāriešanu uz
spēli no aizsardzības, mēģinot noturēt rezultātu. Visu čempionātu kļavas
lapu galvenais ierocis bija rezultatīvā spēle uzbrukumā, kur aktīvi
līdzdarbojās arī aizsargi (pirmkārt, Maiks Grīns un divu vārtu autors finālā
Brets Bērnss), bet pēdējā trešdaļā kanādieši gandrīz neapdraudēja krieva Jevgeņija
Nabokova vārtus (metienu attiecība trešajā periodā – 6:13). Neierasti bija
redzēt, ka kanādieši zaudēja iemetienos, atdodot ripu pretiniekam, kuru rindās bija
daudz atzītu uzbrukuma meistaru (finālā divus vārtus vēl guva Aleksandrs
Sjomins, teicamu turnīru aizvadīja Nacionālās Hokeja līgas rezultatīvākais
spēlētājs Aleksandrs Ovečkins un 38 gadus vecais veterāns Sergejs Fjodorovs,
kurš savulaik izcīnījis pasaules čempionāta zelta medaļas vēl PSRS izlases
sastāvā). Vājš mierinājums kanādiešiem bija galvenā individuālā balva – par
turnīra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts čempionāta labākais snaiperis Denijs
Hītlijs, kurš arī finālā nepameta laukumu bez vārtu guvuma. Hītlijs ir pirmais
hokejists vēsturē, kurš jau otro reizi ieguvis pasaules čempionāta MVP titulu
(pirmo reizi – 2004. gadā Prāgā).
Krievijas izlases
uzvara finālmačā arī noteica, ka pēc gada Šveicē Latvijas valstsvienībai būs
jāspēlē ar Zviedrijas hokejistiem (ja triumfētu kanādieši, mūsu pretinieki būtu
somi). Latvijas izlase krustos nūjas arī ar ierastajiem pretiniekiem ASV un
Austriju. C grupas mači risināsies Bernē, bet mūsu grupas labākās trīs komandas
nākamajā kārtā sacentīsies ar B grupas spēcīgāko trijnieku (Krievija, Šveice,
Vācija, Francija). Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) izlašu rangā esam
noslīdējuši par vienu pozīciju uz 11. vietu, palaižot priekšā vāciešus.
Kristiāns GIRVIČS
2009. gada pasaules
čempionāta grupas
A grupa
Kanāda
Slovākija
Baltkrievija
Ungārija
B grupa
Krievija
Šveice
Vācija
Francija
C grupa
Zviedrija
ASV
Latvija
Austrija
D grupa
Somija
Čehija
Norvēģija
Dānija
Pasaules čempioni
(kopš PSRS
sabrukšanas)
1992. Zviedrija
1993. Krievija
1994. Kanāda
1995. Somija
1996. Čehija
1997. Kanāda
1998. Zviedrija
1999. Čehija
2000. Čehija
2001. Čehija
2002. Slovākija
2003. Kanāda
2004. Kanāda
2005. Čehija
2006. Zviedrija
2007. Kanāda
2008. Krievija
Pasaules
čempionāts
Fināls
Kanāda – Krievija
4:5 (3:1, 1:1, 0:2, 0:1)
01:23 (0:1) Sjomins
(Ovečkins, S. Fjodorovs), 03:54 (1:1) Bērnss (Rojs, Grīns), 09:17 (2:1) Kunics,
14:51 (3:1) Bērnss (Senluī, Hītlijs, vair.), 21:14 (3:2) Sjomins (Korņejevs, A.
Markovs, vair.), 29:56 (4:2) Hītlijs (Geclafs), 48:55 (4:3) Tereščenko
(Sjomins, Tjutins), 54:46 (4:4) Kovaļčuks (Proškins, Radulovs), 62:42 (4:5)
Kovaļčuks (S. Fjodorovs, Ovečkins, vair.). Soda minūtes – 8:12. Metieni –
29:32. Tiesneši: Kristers Larkings, Markuss Vinerborgs (abi Zviedrija).
Skatītāji: 13 339.
Kanāda: Vords; Hemhuss – Boumīsters, Nešs – Geclafs
– Hītlijs, Džovanovskis – Staioss, Kunics – Stāls – Senluī, Kīts – Bērnss,
Čimera – Speca – Šarps, Maijerss – Grīns, Rojs – Toevss – Douns.
Krievija: Nabokovs; Nikuļins – A. Markovs, Morozovs –
Zinovjevs – Kovaļčuks, Korņejevs – Grebeškovs, Sjomins – S. Fjodorovs –
Ovečkins, Proškins – Tjutins, Sušinskis – Gorovikovs – Zaripovs, D. Markovs –
Kaļiņins, Afinogenovs – Tereščenko – Radulovs.
Spēle par 3. vietu
Somija – Zviedrija
4:0 (2:0, 0:0, 2:0).
Pusfināls
Kanāda – Zviedrija
5:4 (1:1, 4:2, 0:1), Krievija – Somija 4:0 (1:0, 1:0, 2:0).
Ceturtdaļfināls
ASV – Somija 2:3
(0:1, 0:1, 2:0, 0:1), Krievija – Šveice 6:0 (3:0, 3:0, 0:0), Norvēģija – Kanāda
2:8 (1:2, 1:3, 0:3), Čehija – Zviedrija 2:3 (0:0, 1:1, 1:1, 0:1).
Čempionāta
noslēguma vietu sadalījums
1. Krievija
2. Kanāda
3. Somija
4. Zviedrija
5. Čehija
6. ASV
7. Šveice
8. Norvēģija
9. Baltkrievija
10. Vācija
11. Latvija
12. Dānija
13. Slovākija
14. Francija
15. Slovēnija
16. Itālija
Pasaules čempionāta
laureāti
Vērtīgākais
spēlētājs Denijs Hītlijs (Kanāda)
Labākais vārtsargs Jevgeņijs Nabokovs (Krievija)
Labākais aizsargs Brents Bērnss (Kanāda)
Labākais uzbrucējs Denijs Hītlijs (Kanāda)
Simboliskais
piecnieks Jevgeņijs Nabokovs (Krievija); Maiks Grīns
(Kanāda), Tomašs Kaberle (Čehija); Denijs Hītlijs (Kanāda), Aleksandrs Ovečkins
(Krievija), Riks Nešs (Kanāda).
Rezultatīvākie
spēlētāji
(rezultativitātes
punkti, vārti un piespēles)
Denijs Hītlijs
(Kanāda) 20 (12+8)
Raiens Geclafs
(Kanāda) 14 (3+11)
Riks Nešs (Kanāda) 13 (6+7)
Aleksandrs Sjomins
(Krievija) 13 (6+7)
Matiass Vainhandls
(Zviedrija) 13 (5+8)
Aleksandrs Ovečkins
(Krievija) 12 (6+6)
Sergejs Fjodorovs
(Krievija) 12 (5+7)
Maiks Grīns (Kanāda) 12 (4+8)
Fils Keselss (ASV) 10 (6+4)
Dereks Rojs (Kanāda) 10 (5+5)
Labākie vārtu
guvēji
Denijs Hītlijs
(Kanāda) 12
Patriks Eliašs
(Čehija) 6
Fils Keselss (ASV) 6
Patriks Hornkvists
(Zviedrija) 6
Riks Nešs (Kanāda) 6
Aleksandrs Ovečkins
(Krievija) 6
Aleksandrs Sjomins
(Krievija) 6
Rezultatīvākie aizsargi
Maiks Grīns (Kanāda) 12 (4+8)
Tomašs Kaberle
(Čehija) 10 (1+9)
Brets Bērnss (Kanāda) 9 (3+6)
Ļubomirs Višņovskis
(Slovākija) 9 (2+7)
Pols Mārtins (ASV) 8 (1+7)
Antons Stralmans
(Zviedrija) 7 (4+3)
Lietderības
koeficients
Brets Bērnss (Kanāda) +14
Denijs Hītlijs
(Kanāda) +13
Deniss Grebeškovs
(Krievija) +12
Aleksandrs Sjomins
(Krievija) +11
Konstantīns Korņejevs
(Krievija) +11
Aleksandrs Ovečkins
(Krievija) +11
Uzvarētie iemetieni
(uzvarētie un
zaudētie iemetieni, uzvarēto iemetienu procents)
Olivjē Kukē
(Francija) 15:6 71,43
Esa Pirness (Somija) 14:6 70,00
Patriks Šarps
(Kanāda) 61:32 65,59
Saku Koivu (Somija) 79:45 63,71
Viktors Bļinovs
(Latvija) 12:7 63,16
Džonatans Toevss
(Kanāda) 63:39 61,76
Visvairāk soda
minūšu
Iļja Kovaļčuks
(Krievija) 52
Mets Grīns (ASV) 38
Ansi Salmela (Somija) 37
Deivids Bekss (ASV) 35
Niklass Valins
(Zviedrija) 33
Raitis Ivanāns
(Latvija) 31
Antons Stralmans
(Zviedrija) 31
Labākie vārtsargi
(aizvadītās spēles,
minūtes laukumā, zaudētie vārti, atvairītie metieni, vidēji mačā zaudētie
vārti, atvairīto metienu procents)
Roberts Ešs (ASV) 4 198:03 7 95 2,12 93,14
Jevgēņijs Nabokovs
(Krievija) 5 302:42 9 117 1,78 92,86
Paskāls Leklērs
(Kanāda) 4 240:00 8 99 2,00 92,52
Niklass Bekstrēms
(Somija) 8 483:22 17 201 2,11 92,20
Vitālijs Kovaļs
(Baltkrievija) 6 370:49 19 198 3,07 91,24
Kristobals Juē
(Francija) 5 250:00 15 154 3,60 91,12
Henriks Ludkvists
(Zviedrija) 5 283:15 14 143 2,97 91,08
Edgars
Masaļskis (Latvija) 6 320:42 18 182 3,37 91,00
