Ledus roņi
Vai zini, ka janvāra izskaņā Beberliņu ezerā 43. ziemas peldēšanas sezonas laikā notiks Latvijas čempionāta sacensības? Jā, ledus roņi ne tikai rūdās un ķer kaifu, mērcējoties āliņģos, bet arī mērojas spēkiem pat starptautiskos mačos, ik gadu noskaidrojot savus pasaules čempionus. Un cik gan pasaulē ir tādu zemju kā Latvija, kurās var izbaudīt ziemas peldes!
Tiesa, jāņem vērā vidusmēra (nesagatavots) cilvēks, metoties ziemā ūdenī, var piedzīvot aukstuma šoku un nomirt 3—5 minūšu laikā. Tādēļ ir vitāli svarīgi ziemas peldēšanai pievērsties pakāpeniski. Kā pastāstīja biedrības Latvijas ronis valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne, ziemas peldēšana — tas ir gan sports, gan brīvā laika pavadīšanas iespēja, gan veselīgs dzīvesveids.
VISIEM VECUMIEM
Latvijas ronisir viens no Latvijas ziemas peldētāju klubiem. Dibināts 2008. gadā, pārņemot Latvijas Peldēšanas federācijas ziemas peldēšanas sekcijas funkcijas.
Ar ziemas peldēšanu var nodarboties ikviens vesels cilvēks neatkarīgi no vecuma. Centrālajā Latvijas roņu mājaslapa latvijasronis.lv aprakstīts, ka jaunākajiem ziemas peldētājiem Latvijā vēl nav pat septiņi gadi, savukārt vecākajiem — jau krietni virs 70.
NO OKTOBRA LĪDZ MARTAM
Ziemas peldēšanas sezona rit no oktobra līdz marta izskaņai. Tradicionāli ziemas peldētāji sezonu oficiāli atklāj oktobra pirmajā svētdienā, bet noslēdz tikai pēc pusgada — marta pēdējā svētdienā.
Ziemas peldētāji novērojuši, ka zem ledus ūdens temperatūra parasti ir plus četri grādi. Jo biezāks ledus, jo siltāks ūdens. Visaukstākais tas parasti ir rudenī, kad ūdens sāk sasalt, bet arī ziemā roņiem gadās trāpīt +0,1 grādu aukstā ūdenī.
Peldēšana notiek līdz tādam aukstumam, kamēr iespējams izcirstajā baseinā papeldēt. Lielos mīnusos virs ūdens strauji veidojas nepatīkama ledus kārtiņa un peldēt nav iespējams.
Sezonas laikā tiek organizētas ziemas peldētāju sacensības, kas parasti notiek gluži kā baseinā celiņos. Šogad Liepājas pusē 26. janvārī risināsies 15. Latvijas ziemas peldēšanas čempionāts, kas notiek katru gadu. Pašmāju meistarsacīkstes parasti pulcē aptuveni 100 dalībnieku.
PASAULES KAUSA IZCĪŅA SĀKAS JELGAVĀ
Savukārt novembrī Jelgavā pulcējās 200 ziemas peldētāju no 25 pasaules valstīm, lai aizvadītu Pasaules kausa izcīņas 1. posmu. Tieši Jāņa Čakstes dzimtajā pilsētā jau ceturto gadu atklāja starptautisko ziemas peldēšanas sezonu.
Pasaules kausa izcīņa risinās sešos posmos — sešās dažādās valstīs. Latvijas ziemas peldētāji startē arī citu valstu — visbiežāk Igaunijas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Lielbritānijas — atklātajos čempionātos. Sacensības notiek arī vēl citās Eiropas valstīs, Ķīnā un ASV. Piemēram, 8.—9. februārī Ņujorkā starta šāviens tiks dots ASV atklātajam čempionātam.
Notiek arī pasaules ziemas peldēšanas čempionāts, kas risinās reizi divos gados. Pērn pasaules labākie ziemas peldētāji pulcējās Tallinā. Jāpiebilst, ka 2012. gadā pasaules čempionāts risinājās Jūrmalā.
POPULĀRĀKĀ DISTANCE — 25 M
Līdzīgi kā klasiskajā peldēšanā arī ziemas peldēšanā labākos ledus roņusnoskaidro sacenšoties, kurš ātrāk nopeldēs konkrētu distanci.
Ziemas peldētāju vidū vispopulārākā ir visīsākā — 25 metru — distance. Sacensības notiek brasā, tauriņstilā un kraulā jeb brīvajā stilā. Lielākajās sacensībās minētajos stilos peld arī 50 m, 100 m, 200 m un 450 m izturības distanci. Tāpat notiek arī stafetes peldējumi — 4×25 m distancē. Būtisks noteikums — ne mirkli nedrīkst peldēt ar galvu zem ūdens.
Latvijā reģistrēti 10 ziemas peldētāju klubi. Daudz ir arī individuālo ziemas peldētāju, kuri nav klubos. Aktīvākās ziemas peldētāju pulcēšanās vietas ir Rīga, Jūrmala, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Saldus, Ogre. Tāpat klubi ir arī Ozolniekos un Krimuldas novada Raganā, bet biedrība Latvijas ronis apvieno peldētājus no Pierīgas novadiem.
Klasiskajā 25 m distancē, peldot brasā, galvu zem ūdens nemērc. Sportistiem obligāti jālieto peldcepures, zem kuras apakšā jābūt pavilktai siltākai galvassegai.
STARTS ŪDENĪ
Starts tiek dots, peldētājiem atrodoties ūdens tilpē. Sportists stāv uz trepītēm virs speciāla pakāpiena, iesēdies puspietupienā līdz pleciem ūdenī, un ar vienu roku turas pie margas, līdz atskan starta šāviens. Dalībnieka rezultātu fiksē brīdī, kad peldētājs pieskaras finiša dēlim.
Ziemas peldēšanā netiek reģistrēti rekordi. “Sporta veids strauji attīstījies pēdējos desmit gados. Rezultātus mēra ar rokas hronometru, taču lielākajās sacensībās aizvien biežāk tiek izmantotas elektroniskās mērierīces. Domāju, jebkurš profesionāls peldētājs 25 metrus āliņģī varētu nopeldēt ātrāk par ziemas roni — tik īsā distancē aukstums būtiski netraucētu,” skaidro Kočāne.
Dažkārt pēc sacensībām atsevišķi apbalvo labākā peldējuma rezultāta īpašnieku.
LĪDERI — NO ZEMGALES
Pērn 11. pasaules čempionātā Igaunijā startēja 1400 dalībnieku no 40 valstīm. Latvija komandu ieskaitē ieguva 10. vietu.
Visaugstākos rezultātus sasniedza 60 gadus vecais Andis Bukonts no Ozolniekiem, izcīnot sešas godalgas. Kočāne Bukontu min kā Latvijas populārāko roni.
Tāpat aug arī jaunā ziemas peldētāju maiņa. Tallinā tobrīd četrpadsmitgadīgais Aleksandrs Jakovļevs no Jelgavas roņiem, kurš trenējas Jelgavas Specializētajā peldēšanas skolā, arī tika pie sešām medaļām.
Un tomēr — pirmām kārtām ziemas peldēšana ir dzīvesveids, kurā sacensībām ir tikai svētku loma.
KĀ SĀKT?
Auksta duša ik rītu bija arī Džeimsa Bonda paradums, bet mūsdienās tā tiek ieteikta teju katram ierindas pilsonim. Nākamais solis — veldzējoša pelde brīvā dabā.
Sarma Kočāne norāda, ka vislabākais veids, kā uzsākt ziemas peldēšanu, — sākt peldēties vasarā un turpināt to darīt arī rudenī un ziemā. Kočāne pati gan šai nodarbei pievērsās ziemā, katrā treniņā soli pa solim paildzinot ledainajā ūdenī pavadītās sekundes.
Laiks, ko peldētājs pavada ūdenī, atkarīgs no laikapstākļiem, kā arī peldētāja veselības un trenētības pakāpes. Pašā sākumā pietiek tikai ar iemērkšanos, kad vidējais ūdenī pavadītais laiks ir apmēram minūte. Optimālais ziemas peldes laiks ir divas trīs minūtes.
Visjutīgākā pret aukstumu ir galva, tāpēc vajadzētu vilkt cepuri, izvairīties no niršanas un galvas mērcēšanas zem ūdens. Ziemas peldēm izmanto tās pašas peldbikses un peldkostīmus, kuros tradicionāli peldas arī siltā ūdenī.
Pēc izlīšanas no ūdens ķermeņa temperatūra vēl kādu laiku turpina pazemināties. Ķermenis ātri jānosusina un jāuzvelk silts apģērbs. Sargieties no vēja brāzmām — tikko pēc peldes tās var sarūpēt nepatīkamus pārsteigumus veselībai! Tāpat no karsta ūdens jāizvairās — nosalusī miesa nejūt karstumu, to var vieglāk applaucēt. Stipri kontrastējošas temperatūras maiņas var izraisīt pat sirdslēkmi.
Peldēties vajadzētu vismaz reizi nedēļā, tas palīdzētu organismam pielāgoties temperatūras maiņām. Ilgāk par trim minūtēm ūdenī vajadzētu uzturēties tikai reizi nedēļā. Pārējās reizēs pietiktu ar īsākām peldēm.
Katra ziemas pelde organismam ir slodze, tāpēc sirdij vajadzīgs laiks, lai atgūtos pēc treniņa.
