Divi soļi līdz Belgradai, trīs — līdz Tokijas pievārtei
2019. gada Eiropas sieviešu čempionāta priekšvakarā 16 valstu labākajām basketbolistēm par sapņu tērpu kļuvis kimono, bet līdzjutēji uz veiksmi paceļ glāzīti sakē — 38 spēlēm Rīgā, kā arī trijās Serbijas pilsētās būs olimpiska vērtība. Ceļa mērķis — Tokyo 2020.
Objektīvi izvērtējot spēku samērus, jāatzīst, ka uz allaž iekārojamo Eiropas čempionu kroni reāli pretendē ne vairāk kā četru valstu komandas. Toties iekļūt labāko sešniekā, kas 2020. gada februārī olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā varēs cīnīties par tiesībām spēlēt Tokijas spēlēs, reālas izredzes ir ikvienai no 16 finālturnīra dalībniecēm. Arī Latvijas valstsvienībai. Piecu apļu vilinājums ir stiprs, kāpinot motivāciju un spriedzi: kuras būs stiprākās un arī veiksmīgākās?
IZŠAUT ĪSTAJĀ BRĪDĪ
Kopš sporta spēlēs čempionus noskaidro ar intriģējošās izslēgšanas sistēmas, nevis sausi objektīvo apļa turnīru palīdzību, svarīgi kļuvis uzvarēt īstajā brīdī. Proti, tā, lai tiktu pāri kārtējā sacensību posma slieksnim. Tikai visizcilākās komandas ar plašiem augstas klases spēlētāju resursiem spēj soļot no uzvaras uz uzvaru — kā, piemēram, ASV basketbola izlases. Citiem — pat Francijas futbolistiem 2018. gada Pasaules kausa izcīņā un Spānijas basketbolistiem EuroBasket 2015 turnīrā — startā gadās pa neveiksmei, kas nav nekāda traģēdija. Galvenais, lai labāko formu izdotos sasniegt finiša taisnē.
2017. gada Eiropas čempionātā šo formulu spoži izmantoja Latvijas basketbolistes, trijos soļos sasniedzot cienījamo 6. vietu noslēguma tabulā un tiekot pie ceļazīmes uz Pasaules kausa izcīņu. Viens — uzvara pār Melnkalnes izlasi, nodrošinot tiesības spēlēt astotdaļfinālā. Divi — panākums pār iepriekšējā čempiona uzvarētājām Serbijas basketbolistēm, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Trīs — plus 1 punkts dramatiskā cīņā ar Itālijas izlasi, kad abas komandas bija cienīgas uzvarēt, bet veiksme bija labvēlīga mūsējām. Turnīra garumā zaudējumu bija vairāk (četri), taču atmiņās un statistikā EuroBasket Women 2017 Latvijai nepārprotami ierakstīts ar pluszīmi.
RĪGAS GRUPA. CERĪBAS
Protams, pirms 2019. gada Eiropas čempionāta, kas sāksies Rīgā, būtu jauki teikt, ka arī šoreiz Latvijas valstsvienība ir gatava vismaz tādai četru uzvaru sērijai, ar kādu čempionāts Liepājā un Rīgā tika sākts pirms 10 gadiem. Taču tik lielam optimismam būtu vajadzīgs stiprāks pamats, nekā šoreiz izdevies ielikt. Tāpēc realitātes izjūta saka priekšā to pašu 2017. gadā izmantoto recepti.
Tas nozīmē, ka Latvijai minimālā programma Rīgā ir divas uzvaras — vismaz viena pirmajās divās dienās, lai iekļūtu astotdaļfinālā, un tad obligāti 1. jūlijā, lai tiktu pie biļetes uz Belgradu. Savukārt tur olimpiskajā mērķī varēs trāpīt ar diviem šāvieniem — uzvarot ceturtdaļfinālā vai neveiksmes gadījumā pusfināla cīņā par 5./8. vietu. Grūti un izaicinoši, bet paveicami. Tiesa, līdzīgi domā arī citur Eiropā. Gan valstīs, kurām vieta Eiropas labāko astoņniekā ir ierasta, gan tajās, kur iepriekš cerības nav piepildījušās. Pie pēdējām pieder arī Latvijas tiešās konkurentes — Lielbritānijas un Ukrainas izlases.
Lielais grūdiens — iespēja spēlēt Londonas olimpiskajā turnīrā — šīs desmitgades sākumā Lielbritānijas vienībai palīdzēja pakāpties līdz 9. vietai EuroBasket 2013, tomēr, šķita, paliekošas sekas futbola lielvalsts sieviešu basketbola saimniecībā nebija radījis. 2015. gadā Lielbritānijas basketbolistes palika pēdējā — 20. vietā, 2017. gadā vispār netika uz finālturnīru. Bet gana daudz britu meiteņu spēlējušas ASV augstskolās, radot potenciālu, kas var izšaut, sakrītot labvēlīgiem apstākļiem. Pirmā vieta 2019. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, apsteidzot Grieķijas, Izraēlas un Portugāles izlases, liecina, ka treneriem no individuāli meistarīgām spēlētājām izdevies izveidot saliedētu komandu un maija beigās FIBA publicētajā finālturnīra dalībnieču spēka rangā Lielbritānijas izlasei tika ierādīta 12. vieta ar piebildi, ka tik labs sastāvs sen neesot bijis. Spēles stila ziņā latvietēm čempionāta pirmajā dienā jānoskaņojas uz asu atlētisku cīņu, kurā nedrīkst piekāpties, lai pretinieces nesajustos kā Arēnas saimnieces.
INTRIGAS
Ukrainas izlasei pirms iepriekšējiem diviem Eiropas čempionātiem teju vai prognozētas iespējas atkārtot 1995. gadā gūto panākumu (toreiz ukrainietes izcīnīja čempionu titulu), taču abas reizes iznāca fiasko — 16. un 10. vieta. Šoreiz maija beigās ukrainietes tika vērtētas kā potenciāli piektās stiprākās.
Gan augstajam izredžu novērtējumam, gan neveiksmēm ir viens kopīgs iemesls — superzvaigzne Alina Jagupova. Fiziski ļoti spēcīgā uzbrucēja būs viena no pamanāmākajām personībām Arēnā. Bet basketbols tomēr nav individuālais sporta veids, kurā var iztikt bez komandas atbalsta. Kad tāds bijis, ukrainietes kvalifikācijas turnīros spējušas uzveikt Serbiju un kā līdzīgas cīnīties ar Spāniju (2018./2019. gadā Jagupovai vidēji spēlē 32,2 punkti). Taču, gatavojoties finālturnīriem, mehānismā kaut kas pajucis… Zvaigznes niķus Jagupova nav atmetusi, un Ukrainas izlases nogurdinātā vadība maija vidū pat paguva nosaukt kandidātu sarakstu, kurā viņas nebija. Dažas dienas vēlāk Jagupova jau piedalījās treniņos, toties no sastāva pazuda kāda cita spēlētāja. Jukas pretinieču nometnē, protams, ir laba zīme, taču uz tām vien paļauties nevar — ja ukraiņu līdere tiks līdz EuroBasket laukumam, tajā viegli neklāsies nevienai viņas pretiniecei.
JAUTĀJUMI
Visbeidzot Spānijas izlase. Sportā neuzvaramu pretinieku, protams, nav. Katra zaudējumu sērija reiz tiek pārtraukta, arī zvaigznēm gadās aptumsuma dienas utt. Katrā šajā teicienā ir racionālais grauds, tomēr jāatzīst, ka no visām četrām pirmā groza komandām, ko Latvijai varēja piespēlēt aklā izloze, Spānijas izlase bija visnepatīkamākais variants. Eiropas čempioņu agresīvais stils, neļaujot pretiniecēm ne sekundi rīcības brīvības, nežēlīgi spiež uz Latvijas komandas vājākajiem punktiem, un tam pretzāles nav izdevies atrast pat brīžos, kad Spānijas komanda nebūt nebija vislabākajā formā (piemēram, Eiropas čempionātā 2011. gadā). 2017. gadā ceturtdaļfinālā latviešu izredzes tika noslāpētas jau pirmajā puslaikā un tāds scenārijs atkārtojās arī pārbaudes mačos pērn un šogad. Tiesa, spožās Albas Torensas trūkums starptautisko ekspertu vērtējumā Spānijai atņēmis visa čempionāta galveno favorītu statusu, tomēr vēlams gan, lai mačam ar Spāniju nebūtu būt vai nebūt statusa.
Grupas 1. vietas ieguvējas būs nodrošinājušas tiesības spēlēt ceturtdaļfinālā un, līgumreisa lidmašīnu uz Belgradu gaidot, dienu varēs atpūsties. Pastarītēm turnīrs būs beidzies, bet 2. un 3. vietas īpašnieces 1. jūlijā aizvadīs kvalifikācijas spēles attiecīgi ar 3. un 2. vietas ieguvējām B grupā (Francija, Čehija, Melnkalne un Zviedrija), un uzvarētājas pievienosies ceturtdaļfinālistēm.
Arī kaimiņu grupā ir izteiktas favorītes — Eiropas vicečempione Francijas izlase — un trīs vienības, kuru izredzes pa īstam iezīmēs nevis vēsturiskie nopelni (vislielākie bijuši Čehijai), bet gan aktuālā sportiskā forma un veiksme. Pirmsturnīra prognozēs ļoti augstu kotējas Zviedrijas izlases izredzes (3. vieta neoficiālajā rangā), turklāt skandināvietes cer Rīgā justies kā mājās — atbalstīt savu komandu uz Latviju pošas teju tūkstotis šīs valsts līdzjutēju. Spēku līdzsvara apstākļos 6. spēlētāja atbalstam var būt izšķiroša nozīme — tas attiecas arī uz Latvijas komandu.
KAS RŪDĀS GRŪTĪBĀS…
Kopš maija vidus komandas gatavojas un aizvada pārbaudes spēles, kuru gaitā un rezultātos tiek meklēti mājieni par izredzēm Eiropas čempionātā. Lai kā treneri censtos priekšlaikus neatklāt savus trumpjus, parasti ne nākamo veiksmju, ne neveiksmju īlenus pavisam noslēpt neizdodas. Bet gadās arī izņēmumi. Piemēram, Latvijas sieviešu valstsvienība uz savu līdz šim veiksmīgāko Eiropas čempionāta finālturnīru (4. vieta 2007. gadā) devās pēc sešiem (!) zaudējumiem pēdējās pārbaudes spēlēs. Tāpēc pārbaudes maču bilanci prognožu pamatus liksim, ievērojot piesardzību.
Jo īpaši šoreiz, kad Latvijas valstsvienības sastāvā notikusī akcentu maiņa ietekmējusi ne tikai komandas stilu, bet arī gatavošanās stratēģiju. No astoņām basketbolistēm, kuras 2017. gada Eiropas čempionātā deva izšķirošo ieguldījumu komandas spēlē, šovasar ierindā nav Anetes Šteinbergas (nespēlē personisku iemeslu dēļ), Kitijas Laksas (turpinās rehabilitācija pēc smagas traumas) un Guntas Baško (pielikts punkts profesionālās basketbolistes gaitām). Šiem mīnusiem pretim liekami plusi. Veiksmīgā sezona Eirolīgā apliecinājusi, ka zem groziem stabilākas un rezultatīvākas kļuvušas Kristīne Vītola un Aija Brumermane, turklāt centru rotācijā klāt nākusi Zenta Meļņika. Uzbrucēju pozīcijās komandu papildinājušas ASV skolotās māsas Digna un Paula Strautmanes, ārējā līnijā lielāku pienesumu nekā 2017. gadā var gaidīt no TTT Rīgas sastāvā spēles garšu atguvušās Kates Krēsliņas un, iespējams, arī Vācijā rūdītās Ilzes Jākobsones.
Aritmētiski salīdzināt ieguvumus un zaudējumus nav vērts, jo pēc minētajām pārmaiņām komanda būs citāda. Un 10 pārbaudes spēļu sērija ir kā radīta, lai šo citādo modeli izveidotu. Protams, katrā mačā cīnoties par uzvaru, taču pamatā risinot citus uzdevumus — atrodot taktiskās shēmas, kurās vislabāk izpaustos spēlētāju individualitāte un priekšlaikus fiziski vai psiholoģiski nenokaujot spēlētājas, uz kuru pleciem čempionāta laikā gulsies lielākā slodze.
“Katrā mačā bijušas epizodes, kurās gan aizsardzībā, gan uzbrukumā ir vēlamā intensitāte un kvalitāte. Uzdevums ir panākt, lai tās būtu pēc iespējas garākas. Ar to nodarbojamies gan treniņos, gan video seansos. Un cenšamies stiprināt ticību sev. Jāatgūst noskaņa, kāda komandā valdīja 2017. gadā — tad būs pa spēkam sasniegt mūsu mērķi,” Mārtiņš Zībarts aicina nepārvērtēt ne uzvaru pār Ungāriju, ne zaudējumus Spānijai un Turcijai. Īstais eksāmens sāksies 27. jūnijā Arēnā Rīga.
EIROPAS SIEVIEŠU ČEMPIONĀTS BASKETBOLĀ: 27. JŪNIJS—7. JŪLIJS
A un B grupas spēles Arēnā Rīga
Ceturtdien, 27. jūnijā
13.00 Zviedrija—Melnkalne (B grupa)
15.30 Francija—Čehija (B)
18.30 Latvija—Lielbritānija (A)
21.00 Spānija—Ukraina (A).
Piektdien, 28. jūnijā
13.00 Čehija—Zviedrija (B)
15.30 Melnkalne—Francija (B)
18.30 Latvija—Ukraina (A)
21.00 Spānija—Lielbritānija (A).
Svētdien, 30. jūnijā
13.00 Ukraina—Lielbritānija (A)
15.30 Čehija—Melnkalne (B)
18.30 Latvija—Spānija (A)
21.00 Francija—Zviedrija (B).
Pirmdien, 1. jūlijā
18.30 astotdaļfināla spēle (A2-B3)*
21.00 astotdaļfināla spēle (B2-A3)*
*Pāri un grafiks tiks precizēti 30. jūnijā.
Biļetes portālā basket.lv, ar vienu biļeti var apmeklēt visas dienas spēles.
C grupa (Niša, Serbija): Itālija, Slovēnija, Turcija, Ungārija
D grupa (Zrenjanina, Serbija): Baltkrievija, Beļģija, Krievija, Serbija
Izslēgšanas turnīrs, Belgrada (Serbija)
4. jūlijā: ceturtdaļfināla spēles
6. jūlijā: pusfināla spēles par 1.—4. un 5.—8. vietu
7. jūlijā: finālspēles par 1. un 3. vietu
Sešas labākās komandas kvalificēsies Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram, kurā 14 komandas 2020. gada februārī cīnīsies par 10 ceļazīmēm.
