Santa Roze
327 km 43 stundās un 15 minūtēs. Kājām
Kad Covid-19 ierobežojumi ievieš dzīvē korekcijas un neļauj šāgada Latvijas čempionam 100 km skrējienā, Rīgas—Valmieras uzvarētājam un trases rekordistam Pēterim Grīviņam aizlidot uz Nepālu pastaigāt pa kalniem, tad mūsu ultragaro distanču skrējējs atceras senāku izaicinājumu — noskriet kaut ko tik garu, ka startā nemaz nespēj iedomāties, kā šo distanci pieveikt, vienlaikus iedvesmojot arī citus skrējējus šajā dīvainajā laikā meklēt jaunus izaicinājumus. Lai vēlreiz nebūtu jāizdomā velosipēds, Pēteris izmantoja Mežtaku. Tā ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, no kuras tika izvēlēts posms no Igaunijas robežas Veclaicenē, Kornetos, līdz Vecrīgai, Rolanda statujai Rātslaukumā. Šādu pārdrošu distanci normāls vidusmēra tūrists veic 19 posmos vismaz 19 dienās, bet Pēterim tas izdevās nepilnās divās diennaktīs, turklāt skrienot.
Sešu maratonu distancē
Šogad 27. septembrī septiņos no rīta Akropolē 37. reizi tika dots starts 246 km garajam skrējienam no Atēnām uz Spartu, distancei, kuru 490. gadā pirms mūsu ēras veica skrējējs Feidipīds, lai lūgtu spartiešu militāro palīdzību atēniešu aizsardzībai pret persiešiem. Feidipīds šo distanci veica 36 stundās, laikā, kāds arī šobrīd tiek atvēlēts spartatlona veikšanai. Pēc tam grieķu atlēts un karavīrs ar uzvaras vēsti noskrēja 40 kilometrus no Maratonas līdz Atēnām, finišā zaudējot dzīvību un radot pamatu idejai par mūsdienu maratonskrējieniem. Feidipīda gandrīz sešreiz garākajā distancē šogad startēja 377 dalībnieki no 49 valstīm, starp kuriem bija 64 daiļā dzimuma pārstāves, viņu vidū arī mūsu tautiete Sigita Vāce. Cīņu ar kilometriem un karstajiem laikapstākļiem šogad zaudēja 180 dalībnieki, bet Sigita ceļā pavadīja 34 stundas 54 minūtes un 30 sekundes, pie karaļa Leonīda statujas finišējot kā 24. ātrākā sieviete. Pavisam mērķi sasniedza 39 dāmas.
