Divpadsmitais ielūgums sudraba komandai

“Neviena cita pilsēta gadu pirms olimpiskajām spēlēm nav bijusi tik gatava,” izsūtot 206 ielūgumus piedalīties XXXII olimpiādes spēlēs 2020. gadā Tokijā, atzina Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kas šo ielūgumu saņēma 29. jūlijā, tāpat kā pārējās pasaules nacionālās olimpiskās komitejas spēlēm vēl gatavojas, jo vairākumā sporta veidu kvalifikācijas sacensības noslēgsies tikai nākamās vasaras sākumā.

Tokijā zem piecapļu karoga debitēs vairāki sporta veidi — skeitbords, klinšu kāpšana, sērfings, karatē, 3×3 basketbols… Dažos, iespējams, arī mums būs savs vārds sakāms. “Patlaban uz dalību Tokijas spēlēs pretendē 87 atlēti 17 sporta veidos,” fiksējis LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. “No viņiem tikai 11 jau guvuši olimpisko spēļu pieredzi. Tas nozīmē, ka Tokijā mums būs jauna komanda ar daudziem debitantiem.” LOK prezidents Aldons Vrubļevskis prognozē, ka spēlēm kvalificēsies aptuveni 35 sportisti ne vairāk kā 15 sporta veidos. Diemžēl jau tagad skaidrs, ka klasiskajās komandu sporta spēlēs pārstāvēti nebūsim.

Latvija, kas 11 reizes startējusi gan ziemas, gan vasaras spēlēs, Tokijā atklāšanas ceremonijā pasaules priekšā iznāks 23. reizi. Ieskaitot cariskās Krievijas laiku, okupācijas gadus, mūsējo guvumu basketbola un volejbola izlasēs, kā arī tautiešu sniegumu mītnes zemju komandās, Latvijas pārstāvji izcīnījuši 76 olimpiskās medaļas (22 zelta, 36 sudraba, 18 bronzas). Arī mūsu patstāvīgais veikums spīd kā sudraba pieclatnieks — 11 sudrabi, 5 (6, ja pludmales volejbolā skaita abus dalībniekus) bronzas un 3 zelti diviem olimpiešiem — Igoram Vihrovam (2000.) un Mārim Štrombergam (2008., 2012.).

Visbagātākās vasaras spēles mums bija 2004. gadā Atēnās, kad olimpiskās sudraba medaļas izcīnīja Jeļena Rubļevska (modernā pieccīņa), Vadims Vasiļevskis (šķēpmešana), Jevgeņijs Saproņenko (vingrošana) un Viktors Ščerbatihs (svarcelšana), visražīgākās — 1932. gadā Losandželosā. Uz šīm spēlēm devās tikai divi Latvijas vieglatlēti — desmitcīņnieks Jānis Dimza un soļotājs Jānis Daliņš, kurš kļuva par olimpisko vicečempionu 50 km distancē. Vislielākās komandas (pa 47 olimpiešiem) mums bijušas 1996. gada Atlantas un 2008. gada Pekinas spēlēs. Bez medaļām esam palikuši 1924. gadā Parīzē, 1928. gadā Amsterdamā un 2016. gadā Rio. Jācer, ka Tokijas medaļas mums jau tiek kaltas.

LATVIJA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

Spēles, dalībnieki, zelts, sudrabs, bronza

1924. gads Parīze 37 – 0 – 0 – 0

1928. gads Amsterdama 14 – 0 – 0 – 0

1932. gads Losandželosa 2 – 0 – 1 – 0

1992. gads Barselona 34 – 0 – 2 – 1

1996. gads Atlanta 47 – 0 – 1 – 0

2000. gads Sidneja 45 – 1 – 1 – 1

2004. gads Atēnas 32 – 0 – 4 – 0

2008. gads Pekina 47 – 1 – 1 – 1

2012. gads Londona 46 – 1 – 0 – 1

2016. gads Riodežaneiro 32 – 0 – 0 – 0